Likumprojekts

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likums

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – iestāde) amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersona) savlaicīgu, pilnīgu, vispusīgu un objektīvu disciplinārpārkāpumu izmeklēšanu un taisnīga lēmuma pieņemšanu.

2.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka amatpersonas disciplinārās atbildības pamatu un kārtību, kādā izlemj jautājumus par amatpersonas saukšanu pie disciplinārās atbildības.

3.pants. Disciplinārpārkāpums

Par disciplinārpārkāpumu atzīstama amatpersonas ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīta darbība vai bezdarbība, kas izpaužas kā rīkojumos, likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās kārtības un prasību neievērošana, kas saistīta ar amatpersonas dienesta pienākumu pildīšanu.

4.pants. Pierādīšanas pienākums

(1) Nevienu nevar atzīt par vainīgu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pierādīt amatpersonas vainu ir iestādes pienākums.

5.pants. Galējā nepieciešamība

Amatpersona nav saucama pie disciplinārās atbildības, ja tā atradusies galējās nepieciešamības situācijā, tas ir, veikusi darbības, kas bija nepieciešamas, lai novērstu valsts vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, personu tiesībām un brīvībai vai noteiktai pārvaldes kārtībai draudošas briesmas, un konkrētajos apstākļos tās nav bijis iespējams novērst citiem līdzekļiem, kā arī radītais kaitējums ir mazāks par novērsto kaitējumu.

6.pants. Attaisnojams profesionālais risks

Profesionālais risks ir attaisnojams un amatpersona nav saucama pie disciplinārās atbildības, ja tā rīkojusies, lai sasniegtu sabiedrībai nozīmīgu mērķi, ko nebija iespējams sasniegt citā veidā, un ja amatpersona, kura pieļāvusi risku, ir darījusi visu, lai novērstu kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm.

7.pants. Vainas forma

(1) Par vainīgu disciplinārpārkāpumā atzīstama amatpersona, kura to izdarījusi ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības.

(2) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja amatpersona, kura to izdarījusi, ir apzinājusies savas rīcības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.

(3) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja amatpersona, kura to izdarījusi, ir paredzējusi savas rīcības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet paļāvusies, ka tās neiestāsies vai ka tās varēs novērst, vai nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan pēc konkrētajiem apstākļiem tās vajadzēja paredzēt un amatpersona tās varēja paredzēt.

8.pants. Tiesiskuma un lietderības kontrole

Augstāka iestāde un augstāka amatpersona kontrolē, vai amatpersonas saukšana pie disciplinārās atbildības ir tiesiska un lietderīga. Augstāka iestāde un augstāka amatpersona attiecīgi iekšlietu ministra vai tieslietu ministra (turpmāk – attiecīgais ministrs) noteiktajā kārtībā ir tiesīga pēc savas iniciatīvas pārbaudīt lēmumu par amatpersonas saukšanu pie disciplinārās atbildības.

9.pants. Apstākļi, kas mīkstina atbildību par disciplinārpārkāpumu

(1) Atbildību par disciplinārpārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:

1) amatpersona pēc savas iniciatīvas ir novērsusi disciplinārpārkāpuma sekas, labprātīgi atlīdzinājusi nodarīto zaudējumu vai novērsusi kaitējumu;

2) amatpersona ir labprātīgi pieteikusies pirms izdarītā disciplinārpārkāpuma atklāšanas.

(2) Par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt arī citus apstākļus, kas šajā likumā nav minēti.

10.pants. Apstākļi, kas pastiprina atbildību par disciplinārpārkāpumu

Atbildību par disciplinārpārkāpumu pastiprina šādi apstākļi:

1) amatpersona turpinājusi prettiesisko rīcību, neņemot vērā prasību to izbeigt;

2) amatpersonas tīša disciplinārpārkāpuma dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai būtisks kaitējums;

3) amatpersona disciplinārpārkāpumu izdarījusi, izmantojot stihisku nelaimi vai citus ārkārtējus apstākļus;

4) amatpersona disciplinārpārkāpumu izdarījusi, jau būdama disciplināri sodīta;

5) amatpersona disciplinārpārkāpumu izdarījusi alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

11.pants. Būtisks mantisks zaudējums un būtisks kaitējums

(1) Ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir radīts mantisks zaudējums, kura apmērs disciplinārpārkāpuma izdarīšanas brīdī pārsniedz piecu attiecīgajā laikposmā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu summu, tas uzskatāms par būtisku mantisku zaudējumu.

(2) Ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir nodarīts personisks kaitējums, ko nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas, tas uzskatāms par būtisku personisku kaitējumu.

(3) Ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir radīts kaitējums svarīgām valsts vai sabiedrības interesēm un šo kaitējumu nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas, tas uzskatāms par būtisku kaitējumu valstij.

12.pants. Disciplinārlietu apvienošana un sadalīšana

(1) Disciplinārlietas par vairākiem vienas amatpersonas izdarītiem disciplinārpārkāpumiem var apvienot vienā disciplinārlietā. Uz apvienoto disciplinārlietu attiecināmi tie procesuālie termiņi, kas attiecināmi uz disciplinārlietu, kas ierosināta pirmā.

(2) Disciplinārlietu par disciplinārpārkāpumu, ko izdarījušas vairākas amatpersonas, var sadalīt vairākās disciplinārlietās, ja šāda sadalīšana ir nepieciešama un nekaitē pareizai un savlaicīgai disciplinārlietas izmeklēšanai.

(3) Lēmumu par disciplinārlietu apvienošanu vai disciplinārlietas sadalīšanu pieņem šā likuma 15.panta trešajā daļā minētās amatpersonas, pamatojot sadalīšanas vai apvienošanas nepieciešamību.

13.pants. Disciplinārsodi

(1) Amatpersonai var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīmi;

2) rājienu;

3) mēneša amatalgas samazināšanu līdz 20 procentiem no mēneša amatalgas uz laiku no viena līdz sešiem mēnešiem;

4) brīdinājumu par neatbilstību amatam uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam;

5) pazemināšanu dienesta pakāpē par vienu pakāpi uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam;

6) pazemināšanu amatā uz laiku no viena līdz diviem gadiem;

7) atvaļināšanu no dienesta.

(2) Amatpersonām, kuras ieņem amatus Drošības policijā, piemēro Valsts drošības iestāžu likumā noteiktos disciplinārsodus.

14.pants. Amatpersonu tiesības piemērot disciplinārsodus

(1) Piezīmi, rājienu, mēneša amatalgas samazināšanu līdz 20 procentiem no mēneša amatalgas uz laiku no viena līdz sešiem mēnešiem, brīdinājumu par neatbilstību amatam uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, pazemināšanu amatā uz laiku no viena līdz diviem gadiem un atvaļināšanu no dienesta tiesīgs piemērot attiecīgais ministrs, iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

(2) Pazemināšanu dienesta pakāpē par vienu pakāpi uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam tiesīga piemērot amatpersona, kurai ir tiesības piešķirt attiecīgo dienesta pakāpi.

15.pants. Disciplinārlietas ierosināšana

(1) Disciplinārlietu ierosina, ja vienlaikus ir izpildīti šādi noteikumi:

1) darbība vai bezdarbība ietver disciplinārpārkāpuma pazīmes;

2) nav izbeigušās dienesta attiecības ar amatpersonu;

3) kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas nav pagājis vairāk par diviem gadiem.

(2) Disciplinārlieta ierosināma ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad saņemta informācija par faktiem, kas liecina par iespējamo disciplinārpārkāpuma izdarīšanu, vai iestāde pati to konstatējusi.

(3) Disciplinārlietu var ierosināt:

1) iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, kuras padotībā atrodas amatpersona, pret kuru ierosināma disciplinārlieta;

2) augstākas iestādes vadītājs vai attiecīgais ministrs.

(4) Ja ir uzsākta amatpersonas kriminālvajāšana par to pašu nodarījumu, par kuru ir pamats ierosināt disciplinārlietu, disciplinārlietu var ierosināt mēneša laikā pēc tam, kad saņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu vai stājies spēkā attaisnojošs tiesas spriedums krimināllietā, ja kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas nav pagājuši vairāk kā divi gadi.

16.pants. Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu

(1) Lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu norāda:

1) iestādes nosaukumu un adresi;

2) amatpersonas vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu;

3) disciplinārpārkāpuma faktu un pārkāpto tiesību normu;

4) disciplinārlietas izmeklēšanas veicēju, izņemot gadījumus, ja disciplinārlietā piemēro saīsināto procesu;

5) vai disciplinārlietā piemērojams saīsinātais process.

(2) Amatpersonu nekavējoties iepazīstina ar lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu un pieprasa no viņas rakstisku paskaidrojumu.

(3) Par ierosināto disciplinārlietu informē iestādes vadītāju un attiecīgi Iekšlietu ministriju vai Tieslietu ministriju.

(4) Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu šā likuma izpratnē nav administratīvs akts. Uz lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu neattiecas šā likuma 24.pants.

17.pants. Disciplinārlietas izmeklēšana

(1) Disciplinārlietas izmeklēšanas veicējs ir iestādes amatpersona vai amatpersonas, kurām saskaņā ar šā likuma 15.panta trešajā daļā minēto amatpersonu lēmumu ir uzdots veikt disciplinārlietas izmeklēšanu. Disciplinārlietas izmeklēšanai var izveidot komisiju.

(2) Disciplinārlietas izmeklēšanu aizliegts veikt amatpersonai:

1) kura ir tās amatpersonas tiešais priekšnieks, pret kuru ierosināma disciplinārlieta;

2) kura ir iespējamajā disciplinārpārkāpumā vai notikumā iesaistīto personu (arī liecinieku) padotais;

3) kura ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar amatpersonu, pret kuru ierosināma disciplinārlieta, kā arī tās laulātais;

4) kura ir iespējamā disciplinārpārkāpuma vai notikuma aculiecinieks;

5) kurai konkrētajā disciplinārlietā rodas vai var rasties interešu konflikts;

6) kura personiski tieši vai netieši ir ieinteresēta disciplinārlietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņas objektivitāti.

18.pants. Amatpersonas atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku

(1) Attiecīgais ministrs, iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku var atstādināt amatpersonu no amata pienākumu pildīšanas, saglabājot amatpersonai mēneša amatalgu, piemaksu par izdienu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un uzturdevas kompensāciju.

(2) Izdodot rīkojumu par amatpersonas atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, attiecīgais ministrs, iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var uzdot amatpersonai šajā laikā pildīt citus pienākumus, kas nav saistīti ar amatpersonas tiešajiem amata pienākumiem un kuru pildīšana netraucē disciplinārlietas izmeklēšanas interesēm.

19.pants. Disciplinārlietas izmeklēšanas termiņi

(1) Disciplinārlietu izmeklē un lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu vai disciplinārlietas izbeigšanu pieņem mēneša laikā pēc tās ierosināšanas.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, saskaņā ar pamatotu šā likuma 15.panta trešajā daļā minētās amatpersonas lēmumu disciplinārlietas izmeklēšanas termiņu var pagarināt līdz trim mēnešiem. Ar lēmumu iepazīstina amatpersonu, pret kuru ierosināta disciplinārlieta.

(3) Disciplinārlietas izmeklēšanas termiņā neieskaita amatpersonas darba nespējas, atvaļinājuma vai komandējuma laiku.

(4) Ja ir uzsākta amatpersonas kriminālvajāšana par to pašu nodarījumu, par kuru ierosināta disciplinārlieta, disciplinārlietas izmeklēšanu aptur. Disciplinārlietas izmeklēšanu atjauno mēneša laikā pēc tam, kad saņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu vai stājies spēkā attaisnojošs tiesas spriedums krimināllietā un ja kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas nav pagājuši vairāk kā trīs gadi.

(5) Disciplinārlietu, kas apturēta tādēļ, ka uzsākta amatpersonas kriminālvajāšana par to pašu nodarījumu, izbeidz, pamatojoties uz notiesājošu tiesas spriedumu krimināllietā.

20.pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Lēmumu par amatpersonas saukšanu pie disciplinārās atbildības vai par disciplinārlietas izbeigšanu pieņem:

1) iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, kuras padotībā atrodas amatpersona, pret kuru ierosināta disciplinārlieta;

2) augstākas iestādes vadītājs vai attiecīgais ministrs.

(2) Ja amatpersona ir pārcelta citā amatā citā iestādē, iekšlietu ministrs var pieņemt lēmumu par amatpersonas saukšanu pie disciplinārās atbildības par disciplinārpārkāpumu, kas izdarīts, amatpersonai atrodoties iepriekšējos amatos.

(3) Disciplinārlietu izmeklē un lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu pieņem arī tad, ja izbeigušās dienesta attiecības ar amatpersonu.

(4) Lēmumā par disciplinārlietas izbeigšanu norāda:

1) iestādes nosaukumu un adresi;

2) amatpersonas, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, vārdu, uzvārdu un amatu;

3) disciplinārpārkāpuma faktu un pārkāpto tiesību normu;

4) disciplinārlietas izmeklēšanas veicēju;

5) disciplinārlietas izbeigšanas pamatojumu;

6) dienesta attiecību izbeigšanās pamatojumu un datumu – šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā.

(5) Pieņemto lēmumu attiecīgā ministra noteiktajā kārtībā iestāde nosūta augstākai iestādei un attiecīgi Iekšlietu ministrijai vai Tieslietu ministrijai.

(6) Lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu paziņo šā panta ceturtās daļas 2.punktā minētajai amatpersonai.

21.pants. Saīsinātais process

(1) Ja informācijas dienesta pārbaudes laikā par iespējamā disciplinārpārkāpuma faktu konstatē, ka disciplinārpārkāpums ir noticis, un amatpersona atzīst savu vainu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā, disciplinārlietā var piemērot saīsināto procesu.

(2) Saīsinātajā procesā disciplinārlietu neizmeklē un 10 darbdienu laikā pēc lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu pieņemšanas šā likuma 20.panta pirmajā daļā minētā amatpersona pieņem lēmumu par amatpersonas saukšanu pie disciplinārās atbildības.

22.pants. Disciplinārlietas pārņemšana

(1) Disciplinārlietu pēc savas iniciatīvas jebkurā tās izskatīšanas stadijā var pārņemt iestādes vadītājs vai attiecīgais ministrs.

(2) Lēmumā par disciplinārlietas pārņemšanu norāda disciplinārlietas pārņemšanas pamatojumu.

(3) Pieņemot lēmumu par disciplinārlietas pārņemšanu, iestādes vadītājs vai attiecīgais ministrs norīko disciplinārlietas izmeklēšanas veicēju un iepazīstina amatpersonu, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, ar lēmumu par disciplinārlietas pārņemšanu. Attiecīgais ministrs vai iestāde, kura pārņēmusi disciplinārlietu, to izmeklē un pieņem lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu vai lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja disciplinārlieta pārņemta no citas iestādes, lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu vai lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu pieņem termiņā, kas noteikts, skaitot no dienas, kad pieņemts lēmums par disciplinārlietas pārņemšanu, bet ne ilgāk kā četru mēnešu laikā, un triju darbdienu laikā lēmumu nosūta amatpersonai, kura ierosinājusi disciplinārlietu.

23.pants. Lēmuma par amatpersonas saukšanu pie disciplinārās atbildības spēkā stāšanās

(1) Lēmums par amatpersonas saukšanu pie disciplinārās atbildības, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu, stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots amatpersonai.

(2) Ja lēmumā par amatpersonas saukšanu pie disciplinārās atbildības paredzēts piemērot disciplinārsodu – atvaļināšana no dienesta, minētais lēmums stājas spēkā lēmumā norādītajā termiņā.

24.pants. Lēmuma par amatpersonas saukšanu pie disciplinārās atbildības apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Iestādes vadītāja pieņemto lēmumu par amatpersonas saukšanu pie disciplinārās atbildības var apstrīdēt nākamajā augstākajā iestādē mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Iestādes citas amatpersonas pieņemto lēmumu var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu iestādes vadītājam.

(2) Ja lēmumu par amatpersonas saukšanu pie disciplinārās atbildības pieņēmis attiecīgais ministrs vai Iekšlietu ministrijas vai Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, to var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

25.pants. Lēmuma par amatpersonas saukšanu pie disciplinārās atbildības izpilde

(1) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu izpilda pēc tam, kad beidzies šā lēmuma apstrīdēšanas termiņš, un tas nav apstrīdēts.

(2) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, kas paredz šā likuma 13.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā disciplinārsoda piemērošanu, izpilda nekavējoties.

(3) Lēmuma par amatpersonas saukšanu pie disciplinārās atbildības izpildi pārtrauc, ja izbeigušās dienesta attiecības ar amatpersonu.

(4) Lēmuma par amatpersonas saukšanu pie disciplinārās atbildīb as izpildi atjauno, ja gada laikā pēc dienesta attiecību izbeigšanās amatpersonu pieņem dienestā un ieceļ amatā tajā pašā vai citā iestādē.

(5) Amatpersona uzskatāma par disciplināri nesodītu, ja gada laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas vai no dienas, kad beigusies disciplinārsoda izpilde, viņa nav izdarījusi jaunu disciplinārpārkāpumu.

(6) Ja piemērots disciplinārsods – piezīme, amatpersona uzskatāma par disciplināri nesodītu pēc šā disciplinārsoda piemērošanas.

(7) Lēmuma kopijas par disciplinārlietas izbeigšanu, lēmuma par amatpersonas saukšanu pie disciplinārās atbildības vai lēmuma par amatpersonas saukšanu pie disciplinārās atbildības izpildes pārtraukšanu un atjaunošanu pievieno amatpersonas personas lietai.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 25.panta piekto daļu nepiemēro par disciplīnas pārkāpumiem, kas izdarīti līdz 2006.gada 1.jūlijam.

2. Dienesta pārbaudes, kas uzsāktas līdz 2006.gada 1.jūlijam, pabeidz un, ja nepieciešams, piemēro disciplinārsodu saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2006.gada 1.jūlijam.

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

Iekšlietu ministrs

Dz.Jaundžeikars

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likuma projekta anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Šobrīd Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības jautājumus reglamentē Ministru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumi Nr.594 „Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments”, bet Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu - Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 18.pants un Ministru kabineta 2003. gada 15. jūlija instrukcijas Nr.4 „Ieslodzījuma vietu pārvaldes specializētā valsts civildienesta ierēdņu dienesta gaitas reglaments” VII nodaļa. Ņemot vērā to, ka ir nepieciešams saskaņot minēto amatpersonu saukšanas pie disciplinārās atbildības kārtību ar Administratīvā procesa likumu, kā arī noteikt minēto kārtību likuma līmenī, ir izstrādāts likumprojekts par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināro atbildību. Turklāt ar Ministru kabineta 2005.gada 15.jūnija rīkojumu Nr.388 tika atbalstīta koncepcija „Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm specializētajā valsts civildienestā”, kurā paredzēta minēto amatpersonu izslēgšana no valsts civildienesta un dots uzdevums iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināro atbildību.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm savlaicīgu, pilnīgu, vispusīgu un objektīvu disciplinārpārkāpumu noskaidrošanu un taisnīga lēmuma pieņemšanu. Likumprojekts izstrādāts, ņemot par pamatu valsts pārvaldes un Administratīvā procesa principus. Likumprojekts paredz, ka minētajām amatpersonām varēs piemērot šādus disciplinārsodus: 1) piezīmi; 2) rājienu; 3) mēneša amatalgas samazināšanu līdz divdesmit procentiem no mēneša amatalgas, nosakot soda izpildi uz laiku no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem; 4) brīdinājumu par neatbilstību amatam, nosakot soda izpildi uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam; 5) pazemināšanu dienesta pakāpē par vienu pakāpi, nosakot soda izpildi uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam; 6) pazemināšanu amatā, nosakot soda izpildi uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem; 7) atvaļināšanu no dienesta. Ņemot vērā to, ka valsts drošības iestāžu amatpersonām disciplinārsodi noteikti Valsts drošības iestāžu likumā, tad attiecībā uz Drošības policijas amatpersonām būs piemērojami minētajā likumā noteiktie disciplinārsodi. Likumprojekts reglamentē arī jautājumus, kas saistīti ar disciplinārlietas ierosināšanu, amatpersonas atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, disciplinārlietas izmeklēšanu un lēmuma pieņemšanu, lēmuma par amatpersonas saukšanu pie disciplinārās atbildības spēkā stāšanos, lēmuma par amatpersonas saukšanu pie disciplinārās atbildības apstrīdēšanu, kā arī minētā lēmuma piemērošanu un izpildi.

3. Cita informācija

Likumprojektu nepieciešams virzīt vienotā paketē ar šādiem normatīvo aktu projektiem: 1. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums; 2. Grozījumi Valsts civildienesta likumā; 3. Grozījums Militārā dienesta likumā; 4. Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”; 5. Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”; 6. Grozījumi likumā „Par policiju”; 7. Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā; 8. Grozījumi Robežsardzes likumā; 9. Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā, ko uzdots izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Tieslietu ministrijai.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus jāizdod šādi normatīvie akti, kas tiek virzīti vienotā paketē ar likumprojektu: 1. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums; 2. Grozījumi Valsts civildienesta likumā; 3. Grozījums Militārā dienesta likumā; 4. Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”; 5. Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”; 6. Grozījumi likumā „Par policiju”; 7. Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā; 8. Grozījumi Robežsardzes likumā; 9. Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekts tika nosūtīts Latvijas Policistu biedrībai.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Policistu biedrība neiesniedza savu vērtējumu par minēto projektu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav veiktas.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Nav nepieciešams radīt jaunas institūcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājā un būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Amatpersona Iestādes vadītāja lēmumus būs tiesīga apstrīdēt Iekšlietu ministrijā, savukārt citu iestāžu amatpersonu lēmumus – Iestādes vadītājam. Pēc kā iespējama lēmuma pārsūdzība tiesā.

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
J.Rekšņa	M.Rāzna	T.Stragova	I.Šnepsta

14.12.05. 14:30

1093

Kurme

7219310, Gunta.Kurme@iem.gov.lv