Aizsardzības un iekšlietu komisija

2006. gada ____ jūnijā

Nr.9/6 -

 

 

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

         

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 7.jūnija sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” (reģ.nr.1537) trešajam lasījumam.

Komisija lūdz augstākminēto likumprojektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai trešajā lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekta “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” (reģ.nr.1537) salīdzinošā tabula uz ______ lpp.                   

 

 

 

 

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš

Aizsardzības un iekšlietu komisija

 Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā

(reģ.nr. 1537)

 

Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

(3)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 6., 13.nr.; 2004, 24.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 6., 13.nr.; 2004, 24.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā (izņemot pārejas noteikumu) vārdu "ierēdnis" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "amatpersona" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

1. Aizstāt visā likumā (izņemot pārejas noteikumu) vārdu "ierēdnis" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "amatpersona" (attiecīgā locījumā).

2.pants. Ieslodzījuma vietu pārvalde

(1) . . .

(5) Pārvalde ir izziņas iestāde krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie, kā arī Pārvaldes vai ieslodzījuma vietas darbinieki ieslodzījuma vietās.

(6) . . .

2. Izteikt 2.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pārvalde apkopo informāciju par apcietinātajām un notiesātajām personām, kuras atrodas un atradās ieslodzījuma vietās.”

 

 

 

2. Izteikt 2.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pārvalde apkopo informāciju par apcietinātajām un notiesātajām personām, kuras atrodas un atradās ieslodzījuma vietās.”

4.pants. Pārvaldes personāls

(1) Pārvaldes personālu veido specializētā valsts civildienesta ierēdņi, kuriem ir atbilstoša profesionālā izglītība, kvalifikācija un speciālās dienesta pakāpes un kuri ir devuši ierēdņa zvērestu un dienē Pārvaldē (turpmāk — dienests), kā arī vispārējā valsts civildienesta ierēdņi un darbinieki, kuri strādā uz darba līguma pamata.

(2) Specializētā valsts civildienesta ierēdņa (turpmāk — ierēdnis) tiesisko statusu, tiesības, pienākumus un sociālās garantijas nosaka šis likums.

(3) Vispārējā valsts civildienesta ierēdņa tiesisko statusu, tiesības, pienākumus un sociālās garantijas nosaka Valsts civildienesta likums.

(4) Uz darba līguma pamata Pārvaldē strādājošo personu darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums.

3. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Pārvaldes personāls

(1) Pārvaldes personālu veido amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersona), vispārējā valsts civildienesta ierēdņi un darbinieki.

(2) Amatpersona ir persona ar atbilstošu profesionālo izglītību, kvalifikāciju un speciālo dienesta pakāpi, kura devusi zvērestu un dienē Pārvaldē. Amatpersonas tiesības un pienākumus nosaka šis likums.

(3) Vispārējā valsts civildienesta ierēdņa tiesisko statusu, tiesības, pienākumus un sociālās garantijas nosaka Valsts civildienesta likums.

(4) Darbinieku darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums.”

 

 

 

 

3. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Pārvaldes personāls

(1) Pārvaldes personālu veido amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersona), vispārējā valsts civildienesta ierēdņi un darbinieki.

(2) Amatpersona ir persona ar atbilstošu profesionālo izglītību, kvalifikāciju un speciālo dienesta pakāpi, kura devusi zvērestu un dienē Pārvaldē. Amatpersonas tiesības un pienākumus nosaka šis likums.

(3) Vispārējā valsts civildienesta ierēdņa tiesisko statusu, tiesības, pienākumus un sociālās garantijas nosaka Valsts civildienesta likums.

(4) Darbinieku darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums.”

 

6.pants. Ieslodzījuma vietas

(1) . . .

(3) Ieslodzījuma vieta ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes iestāde. Ieslodzījuma vietu vada priekšnieks.

(4) Ieslodzījuma vietas priekšniekam ir:

1) Operatīvās darbības likumā noteiktās operatīvās darbības iestādes vadītāja tiesības;

2) izziņas iestādes vadītāja tiesības krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie, kā arī Pārvaldes un ieslodzījuma vietas darbinieki ieslodzījuma vietās.

4. 6.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ieslodzījuma vieta ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienība.”;

 

izslēgt ceturtās daļas 2.punktu.

 

 

 

4. 6.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ieslodzījuma vieta ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienība.”;

 

izslēgt ceturtās daļas 2.punktu.

8.pants. Ieslodzījuma vietu apmeklēšana

(1) Bez speciālas atļaujas apmeklēt ieslodzījuma vietas ir tiesības:

1) . . .

7) Valsts cilvēktiesību biroja direktoram.

(2) . . .

 

1

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds:

Papildināt likumprojektu ar jaunu 5.pantu šādā redakcijā:

“5. Izteikt 8.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) Tiesībsargam.””;

attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīt

 

5. Izteikt 8.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) tiesībsargam.”

III nodaļa
Ierēdņu dienesta gaita

10.pants. Vispārīgās prasības ierēdņa amata pretendentam

(1) Dienestā pieņem Latvijas pilsoņus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, kuriem ir vismaz vidējā izglītība, kuri prot latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu un kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi un vēlas pildīt dienestu Pārvaldē.

(2) Dienestā nepieņem personas, kuras agrāk sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

 

11.pants. Konkurss uz vakantajiem ierēdņu amatiem

(1) Uz vakantajiem ierēdņu amatiem izsludina slēgtu vai atklātu konkursu.

(2) Slēgtu konkursu izsludina uz ierēdņu amatiem, kuri atbilst virsnieka amatam.

(3) Atklātu konkursu izsludina:

1) uz ierēdņu amatiem, kuri atbilst ierindnieka vai instruktora amatam;

2) gadījumos, kad uz slēgtu konkursu nav pieteicies neviens pretendents vai neviens pretendents nav atzīts par atbilstošu attiecīgajam ierēdņa amatam.

(4) Izsludinot atklātu konkursu, norāda prasības pretendentiem, pieteikšanās termiņu un pieteikuma iesniegšanas vietu. Konkursu izsludina:

1) vietējā laikrakstā — attiecīgā ieslodzījuma vieta šā panta trešās daļas 1.punktā minētajā gadījumā;

2) laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” — Pārvalde šā panta trešās daļas 2.punktā minētajā gadījumā uz ierēdņa amatu, kurš atbilst jaunākā vai vecākā virsnieka amatam;

3) laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” — Tieslietu ministrija šā panta trešās daļas 2.punktā minētajā gadījumā uz ierēdņa amatu, kurš atbilst augstākā virsnieka amatam.

(5) Slēgtu konkursu rīko tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.

 

12.pants. Pretendenta atbilstības novērtēšana

(1) Pretendenta atbilstību šajā likumā noteiktajām vispārīgajām prasībām un ierēdņa amatam novērtē atestācijas komisija, kuru izveido:

1) ieslodzījuma vietas priekšnieks — attiecībā uz ierindnieka vai instruktora amatu;

2) Pārvaldes priekšnieks — attiecībā uz jaunākā vai vecākā virsnieka amatu;

3) tieslietu ministrs — attiecībā uz augstākā virsnieka amatu.

(2) Medicīniskās ekspertīzes komisija novērtē pretendenta veselības stāvokli un iesniedz atzinumu atestācijas komisijai.

(3) Slēgtā konkursā atestācijas komisija novērtē pretendenta atbilstību ierēdņa amatam.

(4) Septiņu dienu laikā no dienas, kad pretendentam kļuvis zināms atestācijas komisijas atzinums, viņam ir tiesības to apstrīdēt:

1) Pārvaldē — attiecībā uz šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajiem amatiem;

2) Tieslietu ministrijā — attiecībā uz šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem amatiem.

 

12.1 pants. Ierēdņu amatu kvalifikācijas kategorijas

(Izslēgts ar 11.11.2004. likumu)

 

13.pants. Pretendenta iecelšana ierēdņa amatā

Ja atestācijas komisijas atzinumā sniegts pozitīvs novērtējums, pretendentu ieceļ amatā attiecīgi Pārvaldes vai ieslodzījuma vietas priekšnieks.

 

14.pants. Stažieri

(1) Pretendentu, kuram nav speciālās dienesta pakāpes, pieņem darbā stažiera statusā uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Ja nepieciešams, Pārvalde nodrošina stažiera profesionālo apmācību Mācību centrā.

(2) Stažieris pilda amata pienākumus ierēdņa vadībā un saņem mēnešalgu atbilstoši amatam un piemaksas par darbu īpašos apstākļos.

(3) Pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām stažieri pieņem dienestā un ieceļ amatā, ja atestācijas komisijas atzinumā sniegts pozitīvs novērtējums, vai atbrīvo no darba, ja atestācijas komisijas atzinumā sniegts negatīvs novērtējums.

(4) Stažēšanās laiku ieskaita izdienas laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. likumu)

 

15.pants. Ierēdņa zvērests

(1) Sākot pildīt dienesta pienākumus, pretendents, kas ierēdņa amatā iecelts pirmo reizi, dod un paraksta šādu zvērestu:

“Stājoties dienestā un apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, solos:

būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai;

pēc labākās sirdsapziņas veikt man uzticētos dienesta pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem;

stingri glabāt dienesta noslēpumus;

nesaudzēt spēkus, veselību un dzīvību Latvijas Republikas labā.”

(2) Ierēdņa zvērestu pieņem tieslietu ministrs, Pārvaldes priekšnieks vai iestādes priekšnieks.

 

16.pants. Ierēdņa pārcelšana

Ierēdni var pārcelt citā ierēdņa amatā vai darbā Pārvaldes ietvaros vai ierēdņa, vispārējā valsts civildienesta ierēdņa amatā vai darbā citā valsts vai pašvaldības iestādē uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, saglabājot speciālo dienesta pakāpi un sociālās garantijas.

(2003.gada 29.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.06.2003.)

 

17.pants. Ierēdņa atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas

(1) Ierēdni atstādina no amata pienākumu pildīšanas, ja viņam piemērots apcietinājums kā drošības līdzeklis vai pret viņu uzsākta kriminālvajāšana. Par atstādināšanas laiku ierēdnim darba samaksu un uzturdevas kompensāciju neizmaksā.

(2) Ja krimināllieta izbeigta vai stājies spēkā attaisnojošs tiesas spriedums, ierēdnim izmaksā pilnu darba samaksu un uzturdevas kompensāciju par visu atstādināšanas laiku.

(3) Ierēdni, sakarā ar kura disciplinārpārkāpumiem ierosināta disciplinārlieta, disciplinārlietas izmeklēšanas laikā var atstādināt no amata pienākumu pildīšanas, saglabājot viņam tiesības atstādināšanas laikā saņemt pilnu darba samaksu un uzturdevas kompensāciju.

(4) Ierēdni no amata pienākumu pildīšanas atstādina tā amatpersona, kura iecēlusi viņu amatā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. likumu)

 

18.pants. Ierēdņa disciplinārsodīšana

(1) Par likumu neievērošanu, varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, uzlikto pienākumu neizpildīšanu vai par šo pienākumu pienācīgu nepildīšanu tiek veikta dienesta pārbaude tieslietu ministra noteiktajā kārtībā un vainīgais ierēdnis tiek saukts pie disciplināratbildības. Ja pārbaudes gaitā konstatēts, ka ierēdņa rīcībā ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, dienesta pārbaudes materiālus iesniedz attiecīgajām pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm.

(2) Par disciplinārpārkāpumiem ierēdnim var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīme (mutvārdos vai rakstveidā);

2) rājiens;

3) brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;

4) atbrīvošana no amata, ieceļot zemākā amatā;

5) pazemināšana dienesta pakāpē par vienu pakāpi;

6) atbrīvošana no dienesta.

(3) Disciplinārsodu piemērošanas, kā arī to pārsūdzēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets Dienesta gaitas reglamentā.

 

19.pants. Speciālo dienesta pakāpju pielīdzināšana

Dienestā pieņemtajām personām, kurām iepriekš ir piešķirtas speciālās vai militārās dienesta pakāpes, justīcijas dienesta pakāpes pielīdzināmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

20.pants. Atbrīvošana no dienesta

(1) Ierēdnis parasti var atrasties dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Pēc ierēdņa vēlēšanās, viņa tiešā priekšnieka rakstveida piekrišanas un pamatojoties uz attiecīgās iestādes atestācijas komisijas lēmumu, dienesta laiku var pagarināt:

1) Pārvaldes priekšniekam un viņa vietniekiem, iestādes priekšniekam un viņa vietniekiem - ar tieslietu ministra lēmumu;

2) pārējiem jaunākajiem un vecākajiem virsniekiem - ar Pārvaldes priekšnieka lēmumu;

3) ierindniekiem, instruktoriem - ar attiecīgās iestādes priekšnieka lēmumu.

(2) Dienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdnis tiek atbrīvots no dienesta:

a) pēc paša vēlēšanās,

b) sakarā ar izdienas pensijas saņemšanai likumā noteiktā izdienas laika sasniegšanu,

c) sakarā ar šajā likumā noteiktā vecuma sasniegšanu,

d) sakarā ar veselības stāvokli,

e) sakarā ar ierēdņu skaita samazināšanu,

f) sakarā ar ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldības iestādē,

g) ja ierēdnis neatbilst dienestam saskaņā ar atestācijas komisijas atzinumu,

h) sakarā ar disciplinārpārkāpumiem,

i) sakarā ar spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,

j) sakarā ar to, ka ierēdnis pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem (120 dienām) pēc kārtas;

2) sakarā ar ierēdņa nāvi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. likumu)

 

21.pants. Dienesta gaita

(1) Ierēdņus atbilstoši speciālajai dienesta pakāpei iedala ierindniekos un instruktoros, kā arī jaunākajos, vecākajos un augstākajos virsniekos.

(2) Ierēdņiem piešķir šādas justīcijas dienesta pakāpes:

1) ierindas sastāva ierēdņiem — justīcijas ierindnieks;

2) instruktoru sastāva ierēdņiem — justīcijas kaprālis, justīcijas seržants, justīcijas virsseržants, justīcijas virsnieka vietnieks;

3) virsnieku sastāva ierēdņiem:

a) jaunākajiem virsniekiem — justīcijas leitnants, justīcijas virsleitnants, justīcijas kapteinis,

b) vecākajiem virsniekiem — justīcijas majors, justīcijas pulkvežleitnants, justīcijas pulkvedis,

c) augstākajiem virsniekiem — justīcijas ģenerālis.

(3) Kārtību, kādā pretendentu pieņem dienestā, ierēdni ieceļ amatā, pārceļ, atstādina un atbrīvo no ierēdņa amata, kārtību, kādā veic ierēdņa atestāciju, piešķir speciālo dienesta pakāpi, kā arī ierēdņu amatiem atbilstošās maksimālās speciālās dienesta pakāpes, ierēdņa apbalvošanas kārtību un kārtību, kādā ierēdni var atsaukt no atvaļinājuma, nosaka Ministru kabinets Dienesta gaitas reglamentā.

5. Izslēgt III nodaļu.

 

 

 

6. Izslēgt III nodaļu.

22.pants. Ierēdņa tiesības un pienākumi

(1) Ierēdnim, pildot dienesta uzdevumus, ir šādas tiesības un pienākumi:

1) . . .

5) atbilstoši savai kompetencei likumā noteiktajā kārtībā veikt izziņu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie, kā arī Pārvaldes vai ieslodzījuma vietas darbinieki ieslodzījuma vietā;

6) . . .

(2) Ierēdnim viņa pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību, kuras paraugu apstiprina tieslietu ministrs.

(3) . . .

 

 

 

6. 22.pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā: 

"5) atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajai kompetencei veikt pirmstiesas izmeklēšanu;";

 

izslēgt otro daļu.

 

 

 

 

 

 

7. 22.pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā: 

"5) atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajai kompetencei veikt pirmstiesas izmeklēšanu;";

 

izslēgt otro daļu.

 

VI nodaļa
Ierēdņa sociālās garantijas

27.pants. Darba samaksa

(1) Ierēdņu darba samaksu, ko veido mēnešalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, izdienu, citas piemaksas un prēmijas, nosaka Ministru kabinets.

(2) Ierēdnim izdienas stāžā, kas dod tiesības uz piemaksu par izdienu un nosaka ikgadējā atvaļinājuma ilgumu, ieskaita Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, prokuratūras iestādēs, Latvijas Republikas un citu valstu militārajos formējumos nodienēto laiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. likumu)

28.pants. Ierēdņa daļēja valsts apgāde

(1) Ierēdnis saņem dienas uzturdevas kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

(2) Ierēdnis saņem bezmaksas formas tērpu un citus dienesta pienākumu izpildei nepieciešamos piederumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(3) Formas tērpa aprakstu un atšķirības zīmes nosaka Ministru kabinets.

 

29.pants. Apdrošināšana

Ierēdnis, kā arī ieslodzījuma vietā uz darba līguma pamata strādājošā persona ir pakļauta obligātajai valsts apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

30.pants. Pabalsts ierēdņa ievainojuma, ierēdņa vai viņa ģimenes locekļa nāves gadījumā

(1) Ierēdnis ir tiesīgs saņemt pabalstu veselības uzlabošanai gadījumos, kad, pildot dienesta pienākumus, guvis ievainojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums.

(2) Ierēdnis, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā.

(3) Ja ierēdnis, pildot dienesta pienākumus, guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata pienākumus, viņš saņem vienreizēju pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, ievērojot darbspēju zuduma pakāpi, ko nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija.

(4) Ierēdņa nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā. Ja ierēdnis gājis bojā, pildot dienesta pienākumus, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem un viņa neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā.

(5) Ierēdnis saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

 

31.pants. Bērna piedzimšanas pabalsts

Ierēdnis bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

 

32.pants. Kompensācija ceļa izdevumu segšanai

Ja ierēdnis pastāvīgi nedzīvo tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa dienesta vieta, viņš saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.

33.pants. Kvalifikācijas celšana un mācību izdevumu segšana

(1) Ierēdnis, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās par maksu Latvijas augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no Pārvaldes budžeta līdzekļiem vai no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kurā ierēdnis pilda dienestu.

(2) Ierēdnis, kurš tiek atbrīvots no dienesta pēc paša vēlēšanās vai sakarā ar neatbilstību dienestam, disciplinārpārkāpumiem vai spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurš pēc mācību maksas segšanas nodienējis dienestā mazāk nekā piecus gadus, mācību maksas izdevumus atmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Ierēdnim, kas paaugstina profesionālo kvalifikāciju, saglabājas darba samaksa, izņemot piemaksas par darbu īpašos apstākļos, un uzturdevas kompensācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. likumu)

34.pants. Ikgadējais atvaļinājums

(1) Ierēdnim katrā kalendāra gadā saskaņā ar atvaļinājumu grafiku piešķir ikgadējo atvaļinājumu, saglabājot vidējo izpeļņu.

(2) Ierēdnim ikgadējo atvaļinājumu piešķir:

1) par izdienu līdz 10 gadiem — četras kalendāra nedēļas;

2) par izdienu no 10 līdz 20 gadiem — piecas kalendāra nedēļas;

3) par izdienu no 20 līdz 25 gadiem — sešas kalendāra nedēļas;

4) par izdienu vairāk par 25 gadiem — septiņas kalendāra nedēļas.

(3) Ierēdnis, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

(4) Ierēdnim piešķir papildu atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, apmērā un kārtībā.

35.pants. Mācību atvaļinājums

Ierēdnim, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām, saglabājot darba samaksu (izņemot piemaksas par darbu īpašos apstākļos) un uzturdevas kompensāciju. Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to ļauj, apmaksātu mācību atvaļinājumu var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. likumu)

36.pants. Atvaļinājums bez darba samaksas un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas

(1) Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to ļauj, ierēdnim piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas.

(2) Ja ierēdnis piekritis kandidēt Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās un ja ierēdnim, kurš ir izmantojis ikgadējo atvaļinājumu, tas ir nepieciešams, viņam līdz vēlēšanu dienai piešķir šādu atvaļinājumu:

1) Saeimas vēlēšanām — līdz diviem mēnešiem;

2) pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām — līdz vienam mēnesim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. likumu)

37.pants. Kompensācija no dienesta atbrīvotajiem ierēdņiem un ierēdņiem, kurus pārceļ citā amatā vai darbā, kas saistīts ar dzīvesvietas maiņu

(1) Ierēdni atbrīvojot no dienesta, viņam izmaksā vienu no šādām kompensācijām:

1) sakarā ar ierēdņu skaita samazināšanu, noteiktā vecuma sasniegšanu, noteiktā izdienas laika sasniegšanu, kā arī sakarā ar slimību, kuras dēļ ierēdnis kļuvis par invalīdu, — mēneša vidējās izpeļņas (darba samaksas) trīskāršā apmērā;

2) sakarā ar atbrīvošanu no dienesta veselības stāvokļa dēļ (izņemot šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto gadījumu), ja ierēdnis nodienējis ne mazāk kā 10 gadus, — mēneša vidējās izpeļņas (darba samaksas) divkāršā apmērā;

3) sakarā ar atbrīvošanu no dien esta veselības stāvokļa dēļ (izņemot šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto gadījumu), atbrīvošanu no dienesta sakarā ar ierēdņa atteikšanos no cita amata gadījumā, kad amata maiņa ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, ja ierēdnis nodienējis mazāk par 10 gadiem, — mēneša vidējās izpeļņas (darba samaksas) apmērā.

(2) Ja ierēdņa pārcelšana ierēdņa amatā vai darbā citā Pārvaldes iestādē vai ierēdņa, vispārējā valsts civildienesta ierēdņa amatā vai darbā citā valsts vai pašvaldības iestādē ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, iestāde, uz kuru ierēdnis pārcelts, izmaksā viņam vienreizēju pabalstu jaunajā amatā vai darbā noteiktās mēnešalgas apmērā un 50 procentu apmērā no jaunajā amatā vai darbā noteiktā mēneša atalgojuma par laulāto un katru apgādībā esošo ģimenes locekli, kas kopā ar ierēdni maina dzīvesvietu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. likumu)

38.pants. Ierēdņa izdienas pensija

(1) Ierēdnim ir tiesības uz izdienas pensiju.

(2) Izdienas pensijas piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību nosaka likums.

7. Izslēgt VI nodaļu.

 

 

 

 

8. Izslēgt VI nodaļu.

 

 

 

2

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds:

Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Likuma 5.pants stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.”

Atbalstīt

 

Pārejas noteikums

Šā likuma 5.pants stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

 

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

3

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt spēkā stāšanās nosacījumu šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2006.gada 1.oktobrī.”

Atbalstīt

 

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.oktobrī.