2006. gada
____ maijā
Nr.9/6 -
SAEIMAS PREZIDIJAM
Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā
gada 10.maija sēdē ir izskatījusi likumprojektu Grozījumi Ieslodzījuma vietu
pārvaldes likumā (reģ.nr.1537) otrajam lasījumam.
Komisija lūdz augstākminēto likumprojektu
iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā.
Pielikumā: likumprojekta Grozījumi
Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (reģ.nr.1537) salīdzinošā tabula uz ______
lpp.
Ar cieņu
komisijas
priekšsēdētājs
Juris Dalbiņš
Likumprojekts otrajam lasījumam
(reģ.nr.
1537)
Spēkā
esošā redakcija |
1.lasījumā
pieņemtā redakcija |
Nr. |
Priekšlikumi
2.lasījumam (4) |
Atbildīgās
komisijas atzinums |
Komisijas
ieteiktā redakcija 2.lasījumam |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
Izdarīt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā
(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.;
2003, 6., 13.nr.; 2004, 24.nr.) šādus grozījumus: |
|
|
|
Izdarīt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā
(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.;
2003, 6., 13.nr.; 2004, 24.nr.) šādus grozījumus: |
|
1. Aizstāt visā likumā (izņemot
pārejas noteikumu) vārdu "ierēdnis" (attiecīgā locījumā) ar vārdu
"amatpersona" (attiecīgā locījumā). |
|
|
|
1. Aizstāt visā likumā (izņemot
pārejas noteikumu) vārdu "ierēdnis" (attiecīgā locījumā) ar vārdu
"amatpersona" (attiecīgā locījumā). |
2.pants. Ieslodzījuma vietu pārvalde (1) .
. . (5) Pārvalde ir izziņas iestāde
krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai
notiesātie, kā arī Pārvaldes vai ieslodzījuma vietas darbinieki ieslodzījuma
vietās. (6) . . . |
2. Izslēgt 2.panta piekto daļu. |
1 |
Tieslietu
ministrs G.Grīnvalds: Izteikt 2.panta piekto daļu šādā redakcijā: (5) Pārvalde
apkopo informāciju par apcietinātajām un notiesātajām personām, kuras atrodas
un atradās ieslodzījuma vietās. |
Atbalstīt |
2. Izteikt 2.panta piekto daļu šādā redakcijā: (5) Pārvalde
apkopo informāciju par apcietinātajām un notiesātajām personām, kuras atrodas
un atradās ieslodzījuma vietās. |
4.pants. Pārvaldes
personāls (1) Pārvaldes personālu veido
specializētā valsts civildienesta ierēdņi, kuriem ir atbilstoša profesionālā
izglītība, kvalifikācija un speciālās dienesta pakāpes un kuri ir devuši
ierēdņa zvērestu un dienē Pārvaldē (turpmāk dienests), kā arī vispārējā
valsts civildienesta ierēdņi un darbinieki, kuri strādā uz darba līguma
pamata. (2) Specializētā valsts civildienesta
ierēdņa (turpmāk ierēdnis) tiesisko statusu, tiesības, pienākumus un
sociālās garantijas nosaka šis likums. (3) Vispārējā valsts civildienesta
ierēdņa tiesisko statusu, tiesības, pienākumus un sociālās garantijas nosaka
Valsts civildienesta likums. (4) Uz darba līguma pamata Pārvaldē
strādājošo personu darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums. |
3. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā: "4.pants. Pārvaldes personāls (1) Pārvaldes personālu veido
personas, kurām ir atbilstoša profesionālā izglītība, kvalifikācija un
speciālā dienesta pakāpe un kuras ir devušas zvērestu un dienē Pārvaldē
(turpmāk amatpersona), kā arī darbinieki, kuri strādā uz darba līguma
pamata. (2) Amatpersonas tiesības un
pienākumus nosaka šis likums. (3) Uz darba līguma pamata Pārvaldē
strādājošo personu darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums." |
2 3 |
Tieslietu
ministrs G.Grīnvalds: Izteikt 4.pantu šādā redakcijā: 4.pants. Pārvaldes personāls (1) Pārvaldes personālu veido amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk amatpersona), vispārējā valsts civildienesta ierēdņi un darbinieki. (2) Amatpersona
ir persona ar atbilstošu profesionālo izglītību, kvalifikāciju un speciālo
dienesta pakāpi, kura ir devusi zvērestu un dien Pārvaldē. Amatpersonas
tiesības un pienākumus nosaka šis likums. (3) Vispārējā
valsts civildienesta ierēdņa tiesisko statusu, tiesības, pienākumus un
sociālās garantijas nosaka Valsts civildienesta likums. (4) Darbinieku
darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums. Saeimas
Juridiskais birojs: Izslēgt 4.panta
otro daļu. |
Atbalstīt Noraidīt |
3. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā: 4.pants. Pārvaldes personāls (1) Pārvaldes personālu veido amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk amatpersona), vispārējā valsts civildienesta ierēdņi un darbinieki. (2) Amatpersona
ir persona ar atbilstošu profesionālo izglītību, kvalifikāciju un speciālo
dienesta pakāpi, kura devusi zvērestu un dienē Pārvaldē. Amatpersonas
tiesības un pienākumus nosaka šis likums. (3) Vispārējā
valsts civildienesta ierēdņa tiesisko statusu, tiesības, pienākumus un
sociālās garantijas nosaka Valsts civildienesta likums. (4) Darbinieku
darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums. |
6.pants. Ieslodzījuma
vietas (1) . . . (3) Ieslodzījuma
vieta ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes iestāde. Ieslodzījuma vietu vada
priekšnieks. (4) Ieslodzījuma vietas priekšniekam
ir: 1) Operatīvās darbības likumā noteiktās
operatīvās darbības iestādes vadītāja tiesības; 2) izziņas iestādes vadītāja tiesības
krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai
notiesātie, kā arī Pārvaldes un ieslodzījuma vietas darbinieki ieslodzījuma
vietās. |
4. Izslēgt 6.panta ceturtās daļas 2.punktu. |
4 |
Tieslietu
ministrs G.Grīnvalds: Izteikt 6.panta trešo daļu šādā redakcijā: (3) Ieslodzījuma
vieta ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienība. |
Atbalstīt |
4. 6.pantā: izteikt trešo daļu šādā redakcijā: (3) Ieslodzījuma
vieta ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienība.; izslēgt ceturtās daļas 2.punktu. |
III nodaļa 10.pants. Vispārīgās
prasības ierēdņa amata pretendentam (1) Dienestā pieņem Latvijas pilsoņus,
kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, kuriem ir vismaz vidējā izglītība, kuri prot
latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu un kuri, ņemot vērā viņu
personiskās īpašības, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi
un vēlas pildīt dienestu Pārvaldē. (2) Dienestā nepieņem personas, kuras
agrāk sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības
dzēšanas vai noņemšanas. 11.pants. Konkurss uz
vakantajiem ierēdņu amatiem (1) Uz vakantajiem ierēdņu amatiem
izsludina slēgtu vai atklātu konkursu. (2) Slēgtu konkursu izsludina uz
ierēdņu amatiem, kuri atbilst virsnieka amatam. (3) Atklātu konkursu izsludina: 1) uz ierēdņu amatiem, kuri atbilst
ierindnieka vai instruktora amatam; 2) gadījumos, kad uz slēgtu konkursu nav
pieteicies neviens pretendents vai neviens pretendents nav atzīts par
atbilstošu attiecīgajam ierēdņa amatam. (4) Izsludinot atklātu konkursu,
norāda prasības pretendentiem, pieteikšanās termiņu un pieteikuma
iesniegšanas vietu. Konkursu izsludina: 1) vietējā laikrakstā attiecīgā
ieslodzījuma vieta šā panta trešās daļas 1.punktā minētajā gadījumā; 2) laikrakstā Latvijas Vēstnesis
Pārvalde šā panta trešās daļas 2.punktā minētajā gadījumā uz ierēdņa amatu,
kurš atbilst jaunākā vai vecākā virsnieka amatam; 3) laikrakstā Latvijas Vēstnesis
Tieslietu ministrija šā panta trešās daļas 2.punktā minētajā gadījumā uz
ierēdņa amatu, kurš atbilst augstākā virsnieka amatam. (5) Slēgtu konkursu rīko tieslietu
ministra noteiktajā kārtībā. 12.pants. Pretendenta
atbilstības novērtēšana (1) Pretendenta atbilstību šajā likumā
noteiktajām vispārīgajām prasībām un ierēdņa amatam novērtē atestācijas
komisija, kuru izveido: 1) ieslodzījuma vietas priekšnieks
attiecībā uz ierindnieka vai instruktora amatu; 2) Pārvaldes priekšnieks attiecībā uz
jaunākā vai vecākā virsnieka amatu; 3) tieslietu ministrs attiecībā uz
augstākā virsnieka amatu. (2) Medicīniskās ekspertīzes komisija
novērtē pretendenta veselības stāvokli un iesniedz atzinumu atestācijas
komisijai. (3) Slēgtā konkursā atestācijas
komisija novērtē pretendenta atbilstību ierēdņa amatam. (4) Septiņu dienu laikā no dienas, kad
pretendentam kļuvis zināms atestācijas komisijas atzinums, viņam ir tiesības
to apstrīdēt: 1) Pārvaldē attiecībā uz šā panta pirmās
daļas 1. un 2.punktā minētajiem amatiem; 2) Tieslietu ministrijā attiecībā uz šā
panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem amatiem. 12.1 pants.
Ierēdņu amatu kvalifikācijas kategorijas (Izslēgts ar 11.11.2004.
likumu) 13.pants. Pretendenta
iecelšana ierēdņa amatā Ja atestācijas komisijas atzinumā sniegts
pozitīvs novērtējums, pretendentu ieceļ amatā attiecīgi Pārvaldes vai
ieslodzījuma vietas priekšnieks. 14.pants. Stažieri (1) Pretendentu, kuram nav speciālās
dienesta pakāpes, pieņem darbā stažiera statusā uz laiku līdz sešiem
mēnešiem. Ja nepieciešams, Pārvalde nodrošina stažiera profesionālo apmācību
Mācību centrā. (2) Stažieris pilda amata pienākumus
ierēdņa vadībā un s
aņem mēnešalgu atbilstoši amatam un piemaksas par darbu
īpašos apstākļos. (3) Pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā
termiņa beigām stažieri pieņem dienestā un ieceļ amatā, ja atestācijas
komisijas atzinumā sniegts pozitīvs novērtējums, vai atbrīvo no darba, ja
atestācijas komisijas atzinumā sniegts negatīvs novērtējums. (4) Stažēšanās laiku ieskaita izdienas
laikā. (Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 11.11.2004. likumu) 15.pants. Ierēdņa zvērests (1) Sākot pildīt dienesta pienākumus,
pretendents, kas ierēdņa amatā iecelts pirmo reizi, dod un paraksta šādu
zvērestu: Stājoties dienestā un apzinoties atbildību
savas tautas un likuma priekšā, solos: būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās
Satversmei un likumīgajai valdībai; pēc labākās sirdsapziņas veikt man uzticētos
dienesta pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem; stingri glabāt dienesta noslēpumus; nesaudzēt spēkus, veselību un dzīvību
Latvijas Republikas labā. (2) Ierēdņa zvērestu pieņem tieslietu
ministrs, Pārvaldes priekšnieks vai iestādes priekšnieks. 16.pants. Ierēdņa
pārcelšana Ierēdni var pārcelt citā ierēdņa amatā vai
darbā Pārvaldes ietvaros vai ierēdņa, vispārējā valsts civildienesta ierēdņa
amatā vai darbā citā valsts vai pašvaldības iestādē uz noteiktu vai
nenoteiktu laiku, saglabājot speciālo dienesta pakāpi un sociālās garantijas. (2003.gada 29.maija likuma
redakcijā, kas stājas spēkā no 21.06.2003.) 17.pants. Ierēdņa
atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas (1) Ierēdni atstādina no amata
pienākumu pildīšanas, ja viņam piemērots apcietinājums kā drošības līdzeklis
vai pret viņu uzsākta kriminālvajāšana. Par atstādināšanas laiku ierēdnim
darba samaksu un uzturdevas kompensāciju neizmaksā. (2) Ja krimināllieta izbeigta vai
stājies spēkā attaisnojošs tiesas spriedums, ierēdnim izmaksā pilnu darba
samaksu un uzturdevas kompensāciju par visu atstādināšanas laiku. (3) Ierēdni, sakarā ar kura
disciplinārpārkāpumiem ierosināta disciplinārlieta, disciplinārlietas
izmeklēšanas laikā var atstādināt no amata pienākumu pildīšanas, saglabājot
viņam tiesības atstādināšanas laikā saņemt pilnu darba samaksu un uzturdevas
kompensāciju. (4) Ierēdni no amata pienākumu
pildīšanas atstādina tā amatpersona, kura iecēlusi viņu amatā. (Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 11.11.2004. likumu) 18.pants. Ierēdņa disciplinārsodīšana (1) Par likumu neievērošanu, varas vai
dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu,
uzlikto pienākumu neizpildīšanu vai par šo pienākumu pienācīgu nepildīšanu
tiek veikta dienesta pārbaude tieslietu ministra noteiktajā kārtībā un
vainīgais ierēdnis tiek saukts pie disciplināratbildības. Ja pārbaudes gaitā
konstatēts, ka ierēdņa rīcībā ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, dienesta
pārbaudes materiālus iesniedz attiecīgajām pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm. (2) Par disciplinārpārkāpumiem
ierēdnim var piemērot šādus disciplinārsodus: 1) piezīme (mutvārdos vai rakstveidā); 2) rājiens; 3) brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam
amatam; 4) atbrīvošana no amata, ieceļot zemākā
amatā; 5) pazemināšana dienesta pakāpē par vienu
pakāpi; 6) atbrīvošana no dienesta. (3) Disciplinārsodu piemērošanas, kā
arī to pārsūdzēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets Dienesta gaitas
reglamentā. 19.pants. Speciālo
dienesta pakāpju pielīdzināšana Dienestā pieņemtajām personām, kurām
iepriekš ir piešķirtas speciālās vai militārās dienesta pakāpes, justīcijas
dienesta pakāpes pielīdzināmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 20.pants. Atbrīvošana no
dienesta (1) Ierēdnis parasti var atrasties dienestā
līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Pēc ierēdņa vēlēšanās, viņa tiešā
priekšnieka rakstveida piekrišanas un pamatojoties uz attiecīgās iestādes
atestācijas komisijas lēmumu, dienesta laiku var pagarināt: 1) Pārvaldes priekšniekam un viņa
vietniekiem, iestādes priekšniekam un viņa vietniekiem - ar tieslietu
ministra lēmumu; 2) pārējiem jaunākajiem un vecākajiem
virsniekiem - ar Pārvaldes priekšnieka lēmumu; 3) ierindniekiem, instruktoriem - ar
attiecīgās iestādes priekšnieka lēmumu. (2) Dienesta attiecības izbeidzas: 1) ja ierēdnis tiek atbrīvots no dienesta: a) pēc paša vēlēšanās, b) sakarā ar izdienas pensijas saņemšanai
likumā noteiktā izdienas laika sasniegšanu, c) sakarā ar šajā likumā noteiktā vecuma
sasniegšanu, d) sakarā ar veselības stāvokli, e) sakarā ar ierēdņu skaita samazināšanu, f) sakarā ar ievēlēšanu amatā valsts vai
pašvaldības iestādē, g) ja ierēdnis neatbilst dienestam saskaņā
ar atestācijas komisijas atzinumu, h) sakarā ar disciplinārpārkāpumiem, i) sakarā ar spēkā stājušos notiesājošu
tiesas spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, j) sakarā ar to, ka ierēdnis pārejošas
darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem
(120 dienām) pēc kārtas; 2) sakarā ar ierēdņa nāvi. (Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 11.11.2004. likumu) 21.pants. Dienesta gaita (1) Ierēdņus atbilstoši speciālajai
dienesta pakāpei iedala ierindniekos un instruktoros, kā arī jaunākajos,
vecākajos un augstākajos virsniekos. (2) Ierēdņiem piešķir šādas justīcijas
dienesta pakāpes: 1) ierindas sastāva ierēdņiem justīcijas
ierindnieks; 2) instruktoru sastāva ierēdņiem
justīcijas kaprālis, justīcijas seržants, justīcijas virsseržants, justīcijas
virsnieka vietnieks; 3) virsnieku sastāva ierēdņiem: a) jaunākajiem virsniekiem justīcijas
leitnants, justīcijas virsleitnants, justīcijas kapteinis, b) vecākajiem virsniekiem justīcijas
majors, justīcijas pulkvežleitnants, justīcijas pulkvedis, c) augstākajiem virsniekiem justīcijas
ģenerālis. (3) Kārtību, kādā pretendentu pieņem
dienestā, ierēdni ieceļ amatā, pārceļ, atstādina un atbrīvo no ierēdņa amata,
kārtību, kādā veic ierēdņa atestāciju, piešķir speciālo dienesta pakāpi, kā
arī ierēdņu amatiem atbilstošās maksimālās speciālās dienesta pakāpes,
ierēdņa apbalvošanas kārtību un kārtību, kādā ierēdni var atsaukt no
atvaļinājuma, nosaka Ministru kabinets Dienesta gaitas reglamentā. |
5. Izslēgt III nodaļu. |
|
|
|
5. Izslēgt III nodaļu. |
22.pants. Ierēdņa tiesības
un pienākumi (1) Ierēdnim, pildot dienesta
uzdevumus, ir šādas tiesības un pienākumi: 1) . . . 5) atbilstoši savai kompetencei likumā
noteiktajā kārtībā veikt izziņu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem,
ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie, kā arī Pārvaldes vai ieslodzījuma
vietas darbinieki ieslodzījuma vietā; 6) . . . (2) Ierēdnim viņa pilnvaru
apliecināšanai izdod dienesta apliecību, kuras paraugu apstiprina tieslietu
ministrs. (3) . . . |
6. Izteikt 22.panta pirmās daļas 5.punktu
šādā redakcijā: "5) atbilstoši Kriminālprocesa likumā
noteiktajai kompetencei veikt pirmstiesas izmeklēšanu;". 7. Izslēgt 22.panta otro daļu. |
|
|
|
6. 22.pantā: izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā
redakcijā: "5) atbilstoši Kriminālprocesa likumā
noteiktajai kompetencei veikt pirmstiesas izmeklēšanu;"; izslēgt otro daļu. |
VI nodaļa 27.pants. Darba samaksa (1) Ierēdņu darba samaksu, ko veido
mēnešalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, izdienu, citas piemaksas un
prēmijas, nosaka Ministru kabinets. (2) Ierēdnim izdienas stāžā, kas dod
tiesības uz piemaksu par izdienu un nosaka ikgadējā atvaļinājuma ilgumu,
ieskaita Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, prokuratūras iestādēs,
Latvijas Republikas un citu valstu militārajos formējumos nodienēto laiku. (Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 11.11.2004. likumu) 28.pants. Ierēdņa daļēja valsts apgāde (1) Ierēdnis saņem dienas uzturdevas
kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā apmērā. (2) Ierēdnis saņem bezmaksas formas
tērpu un citus dienesta pienākumu izpildei nepieciešamos piederumus Ministru
kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. (3) Formas tērpa aprakstu un
atšķirības zīmes nosaka Ministru kabinets. 29.pants. Apdrošināšana Ierēdnis, kā arī ieslodzījuma vietā uz
darba līguma pamata strādājošā persona ir pakļauta obligātajai valsts
apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 30.pants. Pabalsts ierēdņa
ievainojuma, ierēdņa vai viņa ģimenes locekļa nāves gadījumā (1) Ierēdnis ir tiesīgs saņemt
pabalstu veselības uzlabošanai gadījumos, kad, pildot dienesta pienākumus,
guvis ievainojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums. (2) Ierēdnis, kas cietis smagā
nelaimes gadījumā, saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā. (3) Ja ierēdnis, pildot dienesta
pienākumus, guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts
citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata pienākumus, viņš saņem vienreizēju
pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, ievērojot darbspēju zuduma
pakāpi, ko nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija. (4) Ierēdņa nāves gadījumā viņa ģimene
saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā. Ja ierēdnis gājis bojā, pildot
dienesta pienākumus, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem un viņa
neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50 000 latu
apmērā. (5) Ierēdnis saņem pabalstu mēnešalgas
apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi. 31.pants. Bērna
piedzimšanas pabalsts Ierēdnis bērna piedzimšanas gadījumā saņem
pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz
pabalstu ir vienam no viņiem. 32.pants. Kompensācija
ceļa izdevumu segšanai Ja ierēdnis pastāvīgi nedzīvo tajā
administratīvajā teritorijā, kur ir viņa dienesta vieta, viņš saņem
kompensāciju ceļa izdevumu segšanai. 33.pants. Kvalifikācijas
celšana un mācību izdevumu segšana (1) Ierēdnis, kurš, nepārtraucot
dienestu, sekmīgi mācās par maksu Latvijas augstākās izglītības iestādē, lai
iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, saņem
kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no Pārvaldes budžeta līdzekļiem vai no
tās iestādes budžeta līdzekļiem, kurā ierēdnis pilda dienestu. (2) Ierēdnis, kurš tiek atbrīvots no
dienesta pēc paša vēlēšanās vai sakarā ar neatbilstību dienestam,
disciplinārpārkāpumiem vai spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu par
noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurš pēc mācību maksas segšanas
nodienējis dienestā mazāk nekā piecus gadus, mācību maksas izdevumus atmaksā
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (3) Ierēdnim, kas paaugstina
profesionālo kvalifikāciju, saglabājas darba samaksa, izņemot piemaksas par
darbu īpašos apstākļos, un uzturdevas kompensācija. (Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 11.11.2004. likumu) 34.pants. Ikgadējais
atvaļinājums (1) Ierēdnim katrā kalendāra gadā saskaņā
ar atvaļinājumu grafiku piešķir ikgadējo atvaļinājumu, saglabājot vidējo
izpeļņu. (2) Ierēdnim ikgadējo atvaļinājumu
piešķir: 1) par izdienu līdz 10 gadiem četras
kalendāra nedēļas; 2) par izdienu no 10 līdz 20 gadiem
piecas kalendāra nedēļas; 3) par izdienu no 20 līdz 25 gadiem sešas
kalendāra nedēļas; 4) par izdienu vairāk par 25 gadiem
septiņas kalendāra nedēļas. (3) Ierēdnis, aizejot ikgadējā
atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā. (4) Ierēdnim piešķir papildu
atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, apmērā un kārtībā. 35.pants. Mācību
atvaļinājums Ierēdnim, kurš, nepārtraucot dienestu,
sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei
nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba
aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām, saglabājot
darba samaksu (izņemot piemaksas par darbu īpašos apstākļos) un uzturdevas
kompensāciju. Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to ļauj,
apmaksātu mācību atvaļinājumu var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai. (Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 11.11.2004. likumu) 36.pants. Atvaļinājums bez
darba samaksas un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas (1) Ja ierēdnim ir nepieciešams un
dienesta apstākļi to ļauj, ierēdnim piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas
un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas. (2) Ja ierēdnis piekritis kandidēt
Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās un ja ierēdnim, kurš ir
izmantojis ikgadējo atvaļinājumu, tas ir nepieciešams, viņam līdz vēlēšanu
dienai piešķir šādu atvaļinājumu: 1) Saeimas vēlēšanām līdz diviem
mēnešiem; 2) pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām
līdz vienam mēnesim. (Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 11.11.2004. likumu) 37.pants. Kompensācija no
dienesta atbrīvotajiem ierēdņiem un ierēdņiem, kurus pārceļ citā amatā vai
darbā, kas saistīts ar dzīvesvietas maiņu (1) Ierēdni atbrīvojot no dienesta,
viņam izmaksā vienu no šādām kompensācijām: 1) sakarā ar ierēdņu skaita samazināšanu,
noteiktā vecuma sasniegšanu, noteiktā izdienas laika sasniegšanu, kā arī
sakarā ar slimību, kuras dēļ ierēdnis kļuvis par invalīdu, mēneša vidējās
izpeļņas (darba samaksas) trīskāršā apmērā; 2) sakarā ar atbrīvošanu no dienesta
veselības stāvokļa dēļ (izņemot šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto
gadījumu), ja ierēdnis nodienējis ne mazāk kā 10 gadus, mēneša vidējās
izpeļņas (darba samaksas) divkāršā apmērā; 3) sakarā ar atbrīvošanu no dienesta
veselības stāvokļa dēļ (izņemot šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto
gadījumu), atbrīvošanu no dienesta sakarā ar ierēdņa atteikšanos no cita
amata gadījumā, kad amata maiņa ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, ja
ierēdnis nodienējis mazāk par 10 gadiem, mēneša vidējās izpeļņas (darba
samaksas) apmērā. (2) Ja ierēdņa pārcelšana ierēdņa
amatā vai darbā citā Pārvaldes iestādē vai ierēdņa, vispārējā valsts civildienesta
ierēdņa amatā vai darbā citā valsts vai pašvaldības iestādē ir saistīta ar
dzīvesvietas maiņu, iestāde, uz kuru ierēdnis pārcelts, izmaksā viņam
vienreizēju pabalstu jaunajā amatā vai darbā noteiktās mēnešalgas apmērā un
50 procentu apmērā no jaunajā amatā vai darbā noteiktā mēneša atalgojuma par
laulāto un katru apgādībā esošo ģimenes locekli, kas kopā ar ierēdni maina
dzīvesvietu. (Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 11.11.2004. likumu) 38.pants. Ierēdņa izdienas
pensija (1) Ierēdnim ir tiesības uz izdienas
pensiju. (2) Izdienas pensijas piešķiršanas,
aprēķināšanas un izmaksas kārtību nosaka likums. |
8. Izslēgt VI nodaļu. |
|
|
|
7. Izslēgt VI nodaļu. |
|
Likums stājas spēkā
2006.gada 1.jūlijā. |
|
|
|
Likums stājas spēkā
2006.gada 1.jūlijā. |