Grozījumi Valsts civildienesta likumā

Likumprojekts

 

Grozījumi Valsts civildienesta likumā

 

Izdarīt Valsts civildienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 19.nr.; 2001, 9.nr.; 2002, 14., 23.nr.; 2003, 12.nr.; 2005, 10.nr.) šādus grozījumus:

 

1.  3.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus "Valsts policijā, Drošības policijā, Iekšlietu ministrijas Sakaru centrā, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, Valsts robež­sardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Ieslodzījuma vietu pārvaldē";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Valsts interesēs attiecīgi Iekšlietu ministrijā vai Tieslietu ministrijā ierēdņa amatā uz noteiktu laiku var iecelt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi. Iekš­lietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kas ieņem ierēdņa amatu, nav ierēdnis, bet uz viņu attiecas šā likuma 11.panta pirmā daļa, IV un V nodaļa, 22.panta 2., 3. un 4.punkts, 23.panta piektā daļa, 28., 35., 38. un 42.pants. Ierēdņa amata izpildes kārtību un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā noteiktās darba samaksas, pabalstu un kompensāciju izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets."

 

2. Papildināt 23.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Ierēdņa amatā ieceltā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem mēneša amatalgu, piemaksu par izdienu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un šā likuma 28.pantā noteikto piemaksu."

 

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 12.punktu šādā redakcijā:

 

"12. Specializētā valsts civildienesta ierēdņi, kas ieņem amatus Valsts policijā, Drošības policijā, Iekšlietu ministrijas Sakaru centrā, Iekšlietu ministri­jas Informācijas centrā, Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, ierēdņa statusu saglabā līdz 2006.gada 1.augustam."

 

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

 

 

Iekšlietu ministrs

Dz.Jaundžeikars

Likumprojekta „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ar Ministru kabineta 2005.gada 15.jūnija rīkojumu Nr.388 tika atbalstīta koncepcija „Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm specializētajā valsts civildienestā”, kurā paredzēta minēto amatpersonu izslēgšana no valsts civildienesta. Ņemot vērā minēto, ir sagatavoti attiecīgi grozījumi Valsts civildienesta likumā.

Valsts civildienesta likums paredz, ka ierēdnis specializētajā valsts civildienestā ir persona, kas veic ierēdņiem noteiktās funkcijas Valsts policijā, Drošības policijā, Iekšlietu ministrijas Sakaru centrā, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Saskaņā ar Valsts civildienesta likumu tā mērķis ir noteikt likumīgai valdībai lojāla, profesionāla, politiski neitrāla valsts civildienesta tiesisko statusu, kas nodrošina tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību. Turpretim likuma 2.panta trešā daļa paredz, ka uz specializētā valsts civildienesta ierēdņiem attiecas šā likuma:

1) I nodaļa (Vispārīgie noteikumi – likuma mērķis, likuma darbība un ierēdņa definīcija un veicamās funkcijas);

2) 4.panta otrās daļas 1.punkts (Valsts civildienesta pārvaldes kontroles tiesības);

3) IV nodaļa (Ierēdņa vispārīgie pienākumi);

4) 22.pants (ierēdņa vispārīgās tiesības);

5) 37.pants (pārcelšana citā amatā valsts interesēs);

6) 39.pants (atstādināšana no amata pienākumu izpildes);

7) 40.panta otrā daļa (Valsts civildienesta pārvaldes un Ministru prezidenta tiesības ierosināt, izmeklēt vai pārņemt disciplinārlietas).

Citas šā likuma normas tiesiskās attiecības specializētajā valsts civildienestā nosaka tiktāl, ciktāl tās nenosaka speciālie likumi.

Kā redzams no minētā, tiesiskās attiecības specializētajā valsts civildienestā regulē visai maz Valsts civildienesta likuma normas. Turklāt Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ir savi speciālie likumi (likums „Par policiju”, Robežsardzes likums, Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums), kas reglamentē šo iestāžu darbību. Jāatzīmē, ka speciālajos likumos arī ir noteiktas Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm tiesības un pienākumi, kas piemēroti attiecīgo iestāžu specifikai. Turklāt visos speciālajos likumos arī ir ietverti principi, kas vērsti uz profesionāla dienesta nodrošināšanu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojektā paredzēts svītrot atsauci uz Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām iestādēm un Ieslodzījuma vietu pārvaldi, un, līdzīgi kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Satversmes aizsardzības birojam ir savi likumi, pieņemt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu, kurā noteikt visus ar šo amatpersonu darbību saistītos jautājumus.

Svītrojot Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldi no Valsts civildienesta likuma:

1) tiks saglabāti esošie iestāžu darbības principi (kas ir adekvāti Valsts civildienesta likumā minētajiem);

2) kā līdz šim, tiks piemēroti speciālie likumi, kas vispusīgi reglamentē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbu;

3) tiks kvalitatīvāk izmantoti personāla resursi.

Likumprojektā paredzēts arī, ka valsts interesēs attiecīgi Iekšlietu ministrijā vai Tieslietu ministrijā ierēdņa amatā uz noteiktu laiku var iecelt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi. Minētais nepieciešams speciālistu piesaistei darbam Iekšlietu ministrijā un Tieslietu ministrijā, lai piedalītos jautājumu, kas saistīti ar konkrētās iestādes specifiku, risināšanā.

Likumprojektā paredzēts, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm savu ierēdņa statusu saglabā vēl mēnesi pēc šī likuma stāšanās spēkā. Minētais nepieciešams pamatojoties uz tiesiskās paļāvības principu, lai gadījumos, kad persona vēlēsies turpināt dienestu valsts civildienestā, nodrošinātu tai iespēju sameklēt citu piemērotu amatu, nezaudējot pašreizējo statusu.

3. Cita informācija

Likumprojektu nepieciešams virzīt vienotā paketē ar šādiem normatīvo aktu projektiem:

1. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums;

2. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likums;

3. Grozījums Militārā dienesta likumā;

4. Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”;

5. Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”;

6. Grozījumi likumā „Par policiju”;

7. Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā;

8. Grozījumi Robežsardzes likumā;

9. Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā, ko uzdots izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Tieslietu ministrijai.

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Mainoties Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm statusam, to sociālās garantijas pamatā nemainās, jo arī līdz šim šo jomu reglamentēja speciālie normatīvie akti.

Likumprojektam nebūs ietekmes uz dzimumu līdztiesību.

Turklāt likumprojektā par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitu paredzēts, ka uz amatpersonām attieksies Darba likuma normas, kas nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

   III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Finansiālā ietekme

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus nepieciešams izdot šādus normatīvos aktus, kas tiek vi rzīti vienotā paketē ar likumprojektu:

1. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums;

2. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likums;

3. Grozījums Militārā dienesta likumā;

4. Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”;

5. Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Līdz 2006.gada 1.maijam paredzēts izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi izpilda ierēdņa amatu un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā noteiktās darba samaksas, pabalstu un kompensāciju izmaksas kārtību.

2. Cita informācija

 Likumprojekts šo jomu neskar.

  V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām  

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

  Likumprojekts šo jomu neskar.

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta) 

 Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem  

 Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav veiktas.

5. Cita informācija

 Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Nav nepieciešams radīt jaunas institūcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājā un būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo 

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 Iekšlietu ministrs                                                                                              Dz.Jaundžeikars

 

 

Valsts sekretārs

 

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

A.Straume

M.Rāzna

I.Livčāne

I.Šnepsta

 

 

 

 

 

 

20.12.05. 10:45

1332

Kurme

7219310, Gunta.Kurme@iem.gov.lv