2006

2006. gada ____. jūnijā

Nr.________________

 

Saeimas Prezidijam

 

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija savā š.g. 7. jūnija sēdē ir izskatījusi likumprojektu Grozījumi likumā “Par policiju” (reģ. nr. 1533) 3. lasījumam.

Komisija lūdz iekļaut minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

 

Pielikumā: minētā likumprojekta salīdzinošā tabula uz ___ lpp.

 

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                        J.Dalbiņš

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija                                                                                                                                  Likumprojekts 3. lasījumam       

 

Grozījumi likumā “Par policiju”(reģ. nr. 1533)

 

Spēkā esošā redakcija

2. lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3. lasījumam

 

(2)

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3. lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt likumā "Par policiju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.; 1999, 12., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 2., 4., 16., 22.nr.; 2003, 2., 8., 14.nr.; 2004, 13.nr.; 2005, 2., 10., 22.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt likumā “Par policiju” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.; 1999, 12., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 2., 4., 16., 22.nr.; 2003, 2., 8., 14.nr.; 2004, 13.nr.; 2005, 2., 10., 22.nr.) šādus grozījumus:

Šis likums nosaka policijas jēdzienu, uzdevumus, darbības principus un vietu valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu sistēmā, policijas pienākumus, tiesības, struktūru, kompetenci, policijas darbinieka tiesisko aizsardzību, darbības garantijas, atbildību, dienesta pildīšanas pamatprincipus, finansēšanas, materiāltehniskās apgādes kārtību, kā arī policijas darbības uzraudzību un kontroli. Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas darbību.

1. Izslēgt ievaddaļā vārdus “dienesta pildīšanas pamatprincipus”.

 

 

 

1. Izslēgt ievaddaļā vārdus “dienesta pildīšanas pamatprincipus”.

2.pants. Policijas darbinieks

Policijas darbinieks ir persona, kura ieņem amatu policijas iestādē (apakšvienībā) vai Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, vai Iekšlietu ministrijas Sakaru centrā, kurai ir speciālā dienesta pakāpe un kura ir devusi zvērestu.

Policijas darbinieks ir specializētā valsts civildienesta ierēdnis.

2. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Policijas darbinieks

Policijas darbinieks ir persona, kura ieņem amatu Valsts policijā vai Drošības policijā un kurai piešķirta speciālā dienesta pakāpe.”

 

 

 

2. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Policijas darbinieks

Policijas darbinieks ir persona, kura ieņem amatu Valsts policijā vai Drošības policijā un kurai piešķirta speciālā dienesta pakāpe.”

 

3. Papildināt likumu ar 2.1 pantu šādā redakcijā:

“2.1 pants. Pašvaldības policijas darbinieks

Pašvaldības policijas darbinieks ir persona, kura ieņem pašvaldības iedibinātu policijas amatu un pilda šajā likumā noteiktos pienākumus attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Pašvaldības policijas darbinieka darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Papildināt likumu ar 2.1 pantu šādā redakcijā:

“2.1 pants. Pašvaldības policijas darbinieks

Pašvaldības policijas darbinieks ir persona, kura ieņem pašvaldības iedibinātu policijas amatu un pilda šajā likumā noteiktos pienākumus attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Pašvaldības policijas darbinieka darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums.”

8.1 pants. Policijas sakaru virsnieki

Valsts policijas priekšniekam un Drošības policijas priekšniekam ir tiesības nosūtīt uz ārvalstīm dienesta pienākumu veikšanai sakaru virsniekus.

Laikā, kad sakaru virsnieks ārpus Latvijas Republikas pilda dienesta pienākumus, viņam papildus darba samaksai un normatīvajos aktos noteiktajām sociālajām garantijām ir tiesības saņemt šādus pabalstus:

1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;

2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;

3) pabalstu par bērnu uzturēšanos ārvalstī;

4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

Laikā, kad sakaru virsnieks ārpus Latvijas Republikas pilda dienesta pienākumus, viņam papildus normatīvajos aktos noteiktajām kompensācijām kompensē šādus izdevumus:

1) dzīvokļa īres un komunālos izdevumus;

2) ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus;

3) bērnu skolas un pirmsskolas izdevumus;

4) ceļa un pārcelšanās izdevumus;

5) veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumus.

Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī nosaka Ministru kabinets.

Šā panta otrajā un trešajā daļā minētie pabalsti un kompensācijas netiek apliktas ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.

4. Izslēgt 8.1 pantu.

 

 

 

4. Izslēgt 8.1 pantu.

 

 

 

5. Papildināt likumu ar 8.2 pantu šādā redakcijā:

“8.2 pants. Policijas darbinieka palīgi

Par policijas darbinieka palīgiem var būt Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 65 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, ir spējīgi brīvprātīgi palīdzēt policijas darbiniekiem.

Policijas darbinieka palīgu darba organizācijas un pienākumu pildīšanas kārtību, viņu tiesības un pienākumus nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

5. Papildināt likumu ar 8.2 pantu šādā redakcijā:

“8.2 pants. Policijas darbinieka palīgi

Par policijas darbinieka palīgiem var būt Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 65 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, ir spējīgi brīvprātīgi palīdzēt policijas darbiniekiem.

Policijas darbinieka palīgu darba organizācijas un pienākumu pildīšanas kārtību, viņu tiesības un pienākumus nosaka Ministru kabinets.”

10.pants.` Policijas darbinieka pamatpienākumi

Saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei ir:

 

1) nodrošināt kārtību uz ceļiem, ielās, laukumos, parkos, sabiedriskā transporta līdzekļos, lidostās, ostās, stacijās un citās sabiedriskajās vietās, lai garantētu personu un sabiedrības drošību;

 

2) reģistrēt informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem un citiem likumpārkāpumiem un par personām, kas tos izdarījušas, kā arī par notikumiem, kuri apdraud sabiedrības drošību, un nekavējoties reaģēt uz tiem, kā arī ziņot kompetentām amatpersonām par uzzinātajiem notikumiem (avārijām, ugunsgrēkiem, katastrofām, stihiskajām nelaimēm un citiem), kuri apdraud personu, sabiedrības vai valsts drošību;

 

3) sniegt medicīnisko un citu neatliekamo palīdzību personām, kuras cietušas likumpārkāpumu rezultātā, nelaimes gadījumos vai atrodas bezpalīdzības stāvoklī, arī tad, ja tās reibuma stāvoklī zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, kā arī sniegt palīdzību nepilngadīgām personām, kas palikušas bez vecāku vai viņu aizstājēju uzraudzības;

 

4) saskaņā ar likuma prasībām veikt izmeklēšanu, nodrošināt noteiktā kārtībā kriminālistikas speciālistu piedalīšanos izmeklēšanas darbībās, veikt nepieciešamos operatīvās meklēšanas un citus likumā noteiktos pasākumus, lai atklātu, pārtrauktu un novērstu noziedzīgus nodarījumus, konstatētu un meklētu personas, kuras tos izdarījušas vai kuras slēpjas no izmeklēšanas un tiesas, izvairās no kriminālsoda izciešanas vai ir bezvēsts prombūtnē, kā arī lai konstatētu cilvēku personību un identificētu līķus;

 

5) izpildīt tiesas nolēmumus, prokurora lēmumus un norādījumus, kas saistīti ar meklēšanas un izmeklēšanas darbību veikšanu;

 

6) novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības;

 

7) savu pilnvaru ietvaros atklāt noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu cēloņus un tos veicinošos apstākļus un veikt pasākumus to novēršanai; piedalīties personu tiesiskajā audzināšanā;

 

8) apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētās un apcietinātās personas, savas kompetences ietvaros izpildīt kriminālsodus un administratīvos sodus, kā arī konvojēt un apsargāt ar brīvības atņemšanu notiesātās personas izmeklēšanas darbību veikšanai, sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā un starp ieslodzījuma vietām;

 

9) saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem apsargāt objektus Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

 

10) veikt pasākumus bezsaimnieka vai atrastās apslēptās mantas saglabāšanai līdz tās nodošanai kompetentas valsts iestādes vai amatpersonas pārziņā; nodrošināt atrasto un policijai nodoto dokumentu, mantu, vērtspapīru un cita īpašuma saglabāšanu līdz tā nodošanai īpašniekam;

 

11) regulēt transportlīdzekļu un gājēju kustību, veikt satiksmes uzraudzību, kontrolēt ceļu un ielu stāvokli, kā arī tehnisko regulēšanas līdzekļu un satiksmes līdzekļu tehnisko stāvokli;

 

12) kontrolēt noteikumu ievērošanu ieroču aprites, apsardzes darbības un detektīvdarbības jomā;

 

13) (izslēgts ar 14.04.2005. likumu);

 

14) (izslēgts ar 06.12.2001. likumu);

 

15) (izslēgts ar 15.06.2000. likumu);

 

16) gādāt par liecinieku, cietušo, citu personu un to ģimenes locekļu drošību, kā arī par viņu mantas apsardzību, ja apdraudēta šo personu dzīvība, veselība vai manta sakarā ar palīdzību, ko tās sniegušas tiesībaizsardzības iestādēm noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un novēršanā;

 

17) izpildīt tiesu (tiesnešu), prokuroru lēmumus par to personu piespiedu atvešanu, kuras izvairās no ierašanās pēc izsaukuma, kā arī izpildīt tiesu lēmumus par apcietinājumu;

 

18) reģistrēt un uzskaitīt ceļu satiksmes negadījumus.

 

Ceļu satiksmes negadījumu veidus, personu loku, kuras uzskatāmas par cietušām un bojā gājušām ceļu satiksmes negadījumos, kā arī ceļu satiksmes negadījumu reģistrēšanas un uzskaites, reģistrējamo ziņu saņemšanas un izsniegšanas kārtību un apjomu nosaka Ministru kabinets.

6. 10.panta pirmajā daļā:

izslēgt 3.punktā vārdus “medicīnisko un citu”;

izslēgt 9.punktā vārdus “Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”;

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

“11)     regulēt transportlīdzekļu un gājēju kustību, veikt satiksmes un satiksmes līdzekļu uzraudzību;”;

izteikt 18.punktu šādā redakcijā:

“18)     reģistrēt un uzskaitīt ceļu satiksmes negadījumus, kurus dokumentāri noformē Valsts policijas darbinieki.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. 10.panta pirmajā daļā:

izslēgt 3.punktā vārdus “medicīnisko un citu”;

izslēgt 9.punktā vārdus “Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”;

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

“11)     regulēt transportlīdzekļu un gājēju kustību, veikt satiksmes un satiksmes līdzekļu uzraudzību;”;

izteikt 18.punktu šādā redakcijā:

“18)     reģistrēt un uzskaitīt ceļu satiksmes negadījumus, kurus dokumentāri noformē Valsts policijas darbinieki.”

11.pants. Policijas darbinieka papildpienākumi

Policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir pienākums palīdzēt:

1) deputātiem, deputātu kandidātiem, kā arī valsts iestāžu amatpersonām, ja tiek traucēta to likumīgā darbība;

2) veselības aizsardzības un veterināruzraudzības iestādēm - karantīnas pasākumu veikšanā epidēmiju un epizootiju gadījumos;

3) ārstniecības iestādēm, ārstniecības personām, Sabiedrības veselības dienesta epidemiologiem un valsts sanitārajiem inspektoriem - to personu piespiedu atvešanā apsekošanai vai ārstēšanai, kuras slimo ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību vai veneriskajām slimībām, ir sociāli bīstami psihiski slimas, kā arī to personu atvešanā un apsardzē ārstniecības iestādē, par kurām ir pietiekams pamats secināt, ka tās ir inficētas ar imūndeficīta vīrusu (HIV) vai infekcijas slimībām, kuru sarakstu apstiprina Ministru kabinets, ja tās izvairās no ierašanās ārstniecības iestādē.

4) cietumu iestādēm - likumpārkāpumu novēršanā un izdarīto noziedzīgo nodarījumu atklāšanā šajās iestādēs;

5) ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem - profilakses pasākumu veikšanā un ugunsgrēku dzēšanā, kā arī glābšanas darbos;

6) karaspēka daļām un iestādēm - nozaudēto un izlaupīto ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un citu iedzīvotājiem bīstamu vielu, izstrādājumu un priekšmetu meklēšanā;

7) autotransporta un pilsētas elektrotransporta kontroles dienestiem - transporta lietošanas noteikumu pārkāpēju personības noskaidrošanā;

8) vides aizsardzības un muitas iestādēm, Valsts ieņēmumu dienestam un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - to likumīgajā darbībā;

9) Valsts robežsardzei — ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontrolē un profilaksē.

7. 11.pantā:

aizstāt 4.punktā vārdus “cietuma iestādēm” ar vārdiem “ieslodzījuma vietām”;

aizstāt 6.punktā vārdus “karaspēka daļām un iestādēm” ar vārdiem “Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem”.

 

 

 

7. 11.pantā:

aizstāt 4.punktā vārdus “cietuma iestādēm” ar vārdiem “ieslodzījuma vietām”;

aizstāt 6.punktā vārdus “karaspēka daļām un iestādēm” ar vārdiem “Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem”.

12.pants. Policijas darbinieka vispārējās tiesības

Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības:

1) prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus;

2) pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai;

3) izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir policijas kompetencē, bet, ja šīs personas bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc izsaukuma, likumā noteiktajā kārtībā veikt to piespiedu atvešanu;

4) sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc pakļautības;

5) aizturēt militārpersonas, kuras izdarījušas likumpārkāpumus, un nodot tās kara komandantam vai karaspēka daļas vai kara iestādes komandierim;

6) aizturēt un līdz nodošanai kompetentām iestādēm turēt speciāli iekārtotās telpās personas, kuras izvairās no kriminālsoda izciešanas, administratīvā aresta, apcietinājuma;

7) likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un turēt apsardzībā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu izdarīšanu;

8) aizturēt personas vecumā līdz 16 gadiem, kuras patvaļīgi pametušas dzīvesvietu vai bērnu iestādi , un turēt tās policijas iestādē līdz nodošanai vecākiem vai viņu aizstājējiem, vai bērnu iestādēm;

81) aizturēt līdz nodošanai kompetentām iestādēm personas, kas pārkāpušas ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu prasības;

9) nogādāt medicīnas iestādēs vai mājoklī personas, kuras alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas rezultātā zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai orientēties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, bet, ja tas nav iespējams, - nogādāt tās policijas iestādē un turēt tur speciāli iekārtotās telpās līdz atskurbšanai, bet ne ilgāk par 12 stundām;

10) aizturēt uz rakstveida pieteikuma pamata personas, kuras atrodas mājoklī alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu reibuma stāvoklī un var nodarīt kaitējumu sev vai apkārtējiem cilvēkiem, kā arī gadījumā, ja apkārtējie cilvēki baidās palikt vienatnē ar šo personu un ja nav cita pamata tās aizturēšanai, kā arī uzturēt tādas personas medicīnas vai policijas iestādē līdz atskurbšanai vai apstākļu noskaidrošanai;

11) aizturēt personas, kurām ir nepārprotami psihiski traucējumi un kuras ar savām darbībām rada acīm redzamas briesmas sev vai apkārtējiem cilvēkiem, un uzturēt tās policijas iestādē līdz nodošanai ārstnieciskajai iestādei vai nogādāšanai mājoklī;

12) nogādāt policijas iestādē personas, kuras mēģinājušas izdarīt pašnāvību, un, ja tām nav nepieciešama medicīniskā palīdzība, turēt tās policijas iestādē līdz notikušā apstākļu noskaidrošanai, bet ne ilgāk par trim stundām;

13) veikt to personu uzskaiti, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus vai kuru meklēšana ir izsludināta, kā arī veikt uzskaiti par tiem priekšmetiem un faktiem, kuri nepieciešami policijas uzdevumu pildīšanai;

14) reģistrēt, iegūt pirkstu nospiedumus, citus personu identifikācijai nepieciešamos datus un skaņu ierakstus, fotografēt un filmēt personas, kuras apcietinātas, apsūdzētas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, administratīvi arestētas, kā arī personas, kuras izdarījušas citus likumpārkāpumus, ja tās apzināti pretojas personības noskaidrošanai;

15) uz laiku ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājēju kustību ielās un uz ceļiem, kā arī personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem, ja to prasa sabiedrības drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzības, kā arī izmeklēšanas intereses;

16) jebkurā diennakts laikā iekļūt dzīvoklī bez tajā dzīvojošo atļaujas (ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku) gadījumos, kad persona aizturama nozieguma vietā vai apdraudēta citu personu dzīvība;

jebkurā diennakts laikā iekļūt nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijā (ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku), izņemot tās nedzīvojamās telpas un zemes gabalu teritoriju, kam ir eksteritoriāls vai speciālā režīma statuss, gadījumos, kad persona aizturama nozieguma vietā, apdraudēta citu personu dzīvība, kā arī stihisko nelaimju un citu ārkārtēju notikumu gadījumos, kad apdraudēta personu un sabiedrības drošība.

Ikreiz, kad policijas darbinieki šajā pantā paredzētajos gadījumos ir iekļuvuši personu dzīvoklī pret iemītnieku gribu vai lietojot fizisku spēku, par to nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā rakstveidā jāziņo prokuroram.

Jebkurā citā gadījumā iekļūšana dzīvojamās un citās telpās ir pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos uz tiesneša lēmuma pamata vai neatliekamos gadījumos ar prokurora piekrišanu kratīšanas izdarīšanai;

17) nolūkā konstatēt, vai personas ir lietojušas alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tās pārbaudīt ar portatīvām alkohola koncentrācijas noteikšanas mērierīcēm vai nogādāt šīs personas pārbaudes izdarīšanai ārstniecības iestādē, ja atzinums nepieciešams, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu;

18) apturēt transportlīdzekļus un izdarīt to apskati (izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju transportlīdzekļus) pēc Valsts policijas priekšnieka norādījuma plānotu pasākumu izpildes laikā, lai aizturētu meklēšanā izsludinātas personas un transportlīdzekļus;

19) izdarīt lidmašīnu pasažieru rokas bagāžas un citas bagāžas pārbaudi, bet, ja nepieciešams, arī pasažieru apskati, izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju un Latvijas Republikas deputātu un viņu bagāžas pārbaudi un apskati;

20) apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības; aizliegt lietot transportlīdzekļus, kuru tehniskais stāvoklis apdraud transporta kustības drošību; atstādināt no transportlīdzekļu vadīšanas personas, kuras ir alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kā arī personas, kurām nav dokumentu par konkrētā transportlīdzekļa lietošanas vai attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām; nogādāt transportlīdzekli policijas iestādē nepieciešamās pārbaudes veikšanai, ja ir izsludināta tā meklēšana vai ir pamats domāt, ka ir nelikumīgi nomainīti vai viltoti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, valsts reģistrācijas numura zīme vai transportlīdzekļa agregātu numuri, vai nav transportlīdzekļa reģistrācijas vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta un citādi nav iespējams konstatēt transportlīdzekļa lietošanas likumību;

201) izņemt un nogādāt policijas iestādē ceļu satiksmes negadījuma vietā pamestu avarējušu transportlīdzekli uz laiku līdz lietas apstākļu noskaidrošanai;

21) ierobežot vai aizliegt remonta un celtniecības, kā arī citu darbu veikšanu ielās un uz ceļiem, ja netiek ievērotas prasības par sabiedrības drošības un transporta kustības drošības garantēšanu;

22) savlaicīgai noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai veikt operatīvās meklēšanas pasākumus likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, arī iesaistot personas slepenā sadarbībā;

23) noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā novēršanai un atklāšanai, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tiek gatavoti vai izdarīti šādi noziedzīgi nodarījumi:

pārbaudīt iestāžu, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību mantas iegādes likumību un tās uzglabāšanas drošumu ražošanas, transportēšanas un realizācijas vietās, šajā nolūkā apmeklēt iestādes, privāto tiesību juridiskās personas un personu apvienības un kopā ar īpašnieku, viņa pārstāvjiem vai pilnvarotām personām, bet, ja tās izvairās, - kopā ar pašvaldību pārstāvjiem apsekot ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas dienesta telpas un teritorijas, kā arī transportlīdzekļus; pārbaudīt pie amatpersonām, materiāli atbildīgajām personām un kravu pārvadātājiem dokumentus par materiālajām un citām vērtībām, ja nepieciešams, šo personu klātbūtnē salīdzināt noliktavās, ražošanas un citās telpās, transportlīdzekļos esošo preču, izejvielu, pusfabrikātu un gatavās produkcijas atbilstību dokumentiem, kā arī pieprasīt no šīm personām paskaidrojumus gadījumos, kad ir pārkāpts likums; pieprasīt nepieciešamos dokumentus, izdarīt kontrolpirkumus, ņemt izejvielu, pusfabrikātu un produkcijas paraugus; līdz inventarizācijas uzsākšanai, dokumentu izņemšanai vai apskates izdarīšanai aizzīmogot kases telpas, kā arī dokumentu, naudas, preču un materiālo vērtību glabāšanas vietas, veikt citus pasākumus, lai nodrošinātu to saglabāšanu;

veikt pārbaudes, lai noskaidrotu, kā tiek ievērotas normas un noteikumi patērētāju interešu aizsardzībai, ražojot, uzglabājot, transportējot vai realizējot plaša patēriņa preces, kā arī sniedzot sadzīves pakalpojumus;

pieprasīt no attiecīgajām amatpersonām iestāžu, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ražošanas, finansiālās un saimnieciskās darbības inventarizāciju, revīziju vai pārbaudi un tautsaimniecības speciālistu piedalīšanos šajos pasākumos;

24) izņemt priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuru izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana vai realizēšana ir aizliegta ar likumu vai kuras tiek glabātas bez atļaujas, ja saskaņā ar likumu tāda nepieciešama, kā arī izņemt dokumentus ar viltojuma pazīmēm;

25) (izslēgts ar 14.04.2005. likumu);

26) steidzamos gadījumos ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot iestādēm, privātpersonām vai personu apvienībām piederošos transportlīdzekļus (izņemot ārvalstu diplomātisko, konsulāro un citu pārstāvniecību un starptautisko organizāciju transportlīdzekļus, kā arī speciālos tarnsportlīdzekļus) braukšanai uz notikuma vietu vai personu nogādāšanai ārstniecības iestādēs, ja tām steidzami nepieciešama medicīniskā palīdzība, kā arī tādu personu vajāšanai, kuras izdarījušas noziegumus, un aizturēto neatliekamai nogādāšanai policijas iestādē;

27) dienesta vajadzībām bez atlīdzības izmantot valsts un pašvaldību iestādēm piederošos elektroniskos sakaru līdzekļus;

28) bez atlīdzības izmantot valsts un pašvaldību masu informācijas līdzekļus, lai noskaidrotu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus un personas, kas to izdarījušas, meklētu noziedzniekus un bez vēsts pazudušos, kā arī lai veiktu likumpārkāpumu profilaksi;

29) izsludināt un izmaksāt atlīdzību jebkurai personai par palīdzību noziedzīga nodarījuma atklāšanā un noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu aizturēšanā;

30) likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un turēt apsardzībā personas, uz kurām tiek vai var tikt attiecināta piespiedu izraidīšana no valsts.

(Otrā daļa izslēgta ar 13.10.2005. likumu).

Kārtību, kādā transportlīdzekli nogādā policijas iestādē pārbaudei, glabā un atdod īpašniekam, kā arī transportlīdzekļa pārbaudes veikšanas termiņus nosaka Ministru kabinets.

8. 12.panta pirmajā daļā:

aizstāt 4.punktā vārdu “pakļautības” ar vārdu “piekritības”;

aizstāt 5.punktā vārdus “kara komandantam vai karaspēka daļas vai kara iestādes komandierim” ar vārdiem “Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem”;

aizstāt 9.punktā vārdu “medicīnas” ar vārdu “ārstniecības”;

izslēgt 10.punktā vārdus “medicīnas vai”;

papildināt 10.punktu ar vārdiem “bet ne ilgāk par 12 stundām”;

izteikt 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11)     nogādāt ārstniecības iestādē personas, kurām ir nepārprotami psihiski traucējumi un kuras ar savām darbībām rada acīmredzamas briesmas sev vai apkārtējiem cilvēkiem;

  12)     nogādāt ārstniecības iestādē personas, kuras mēģinājušas izdarīt pašnāvību, un noskaidrot notikušā apstākļus;”;

papildināt 20.punktu pēc vārdiem “normatīvo aktu prasības” ar vārdiem “vai transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā”;

papildināt daļu ar 31.punktu šādā redakcijā:

“31)     savas kompetences ietvaros bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām nepieciešamo informāciju un dokumentus.”

 

 

 

8. 12.panta pirmajā daļā:

aizstāt 4.punktā vārdu “pakļautības” ar vārdu “piekritības”;

aizstāt 5.punktā vārdus “kara komandantam vai karaspēka daļas vai kara iestādes komandierim” ar vārdiem “Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem”;

aizstāt 9.punktā vārdu “medicīnas” ar vārdu “ārstniecības”;

izslēgt 10.punktā vārdus “medicīnas vai”;

papildināt 10.punktu ar vārdiem “bet ne ilgāk par 12 stundām”;

izteikt 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11)     nogādāt ārstniecības iestādē personas, kurām ir nepārprotami psihiski traucējumi un kuras ar savām darbībām rada acīmredzamas briesmas sev vai apkārtējiem cilvēkiem;

  12)     nogādāt ārstniecības iestādē personas, kuras mēģinājušas izdarīt pašnāvību, un noskaidrot notikušā apstākļus;”;

papildināt 20.punktu pēc vārdiem “normatīvo aktu prasības” ar vārdiem “vai transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā”;

papildināt daļu ar 31.punktu šādā redakcijā:

“31)     savas kompetences ietvaros bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām nepieciešamo informāciju un dokumentus.”

15.pants. Policijas struktūra un pakļautība

Policija sastāv no Valsts policijas, Drošības policijas un pašvaldības policijas.

Valsts policija un Drošības policija katra savas kompetences ietvaros izpilda savus pienākumus visā Latvijas Republikas teritorijā, pašvaldības policija - attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Valsts policija un Drošības policija ir iekšlietu ministra pārraudzībā esošas iestādes.

Policijas sastāvdaļa ir arī Latvijas Policijas akadēmijas policijas ierindas un komandējošais sastāvs, kas darbojas saskaņā ar akadēmijas Satversmi un reglamentiem, kuri noteikti Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Pašvaldības policija ir iekļauta attiecīgās pašvaldības sastāvā, bet darba organizācijas jautājumos sadarbojas ar Valsts policiju.

9. Izslēgt 15.panta ceturto daļu.

 

 

 

9. Izslēgt 15.panta ceturto daļu.

17.pants. Kārtības policija

Kārtības policija sastāv no Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes, tai pakļautiem Ceļu policijas un apvienības "Apsardze" dienestiem, teritoriālo, transporta policijas iestāžu kārtības policijas apakšvienībām, kā arī policijas iecirkņiem, un tās uzdevums ir garantēt sabiedrisko kārtību, apkarot noziedzību un apsargāt atsevišķus objektus.

18.pants. Kriminālpolicija

Kriminālpolicija sastāv no Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes, teritoriālo un citu policijas iestāžu kriminālpolicijas apakšvienībām.

Kriminālpolicijas funkcijās ietilpst noziedzīgu nodarījumu novēršana un atklāšana, to personu meklēšana, kuras slēpjas no izmeklēšanas un tiesas, izvairās no soda izciešanas vai pazudušas bez vēsts, kā arī speciālistu piedalīšanās nodrošināšana izmeklēšanas darbībās.

Kriminālpolicija pilda savus pienākumus, sadarbojoties ar kārtības policiju un pašvaldības policiju, ir tiesīga iepazīties ar visiem materiāliem, kuri ir kārtības policijas un pašvaldības policijas iestādēs, un pārņemt no kārtības policijas savā lietvedībā jebkuru lietu par noziedzīgiem nodarījumiem un personām, kuras tos izdarījušas. Ja tiek organizēta noziedzīgu nodarījumu atklāšana un veikti pasākumi to personu aizturēšanai, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, kārtības policijas un pašvaldības policijas darbiniekiem obligāti jāievēro kriminālpolicijas amatpersonu norādījumi.

10. Izslēgt 17. un 18.pantu.

 

 

 

10. Izslēgt 17. un 18.pantu.

19.pants. Pašvaldības policija

   Pašvaldības var izveidot pašvaldības policiju.

   Pašvaldības policijas pienākumos ietilpst:

   1) likumpārkāpumu profilakse;

   2)  palīdzības   sniegšana   sociālajā   reabilitācijā  personām,  kuras atbrīvotas  no  brīvības  atņemšanas  un  ierobežošanas  vietām  vai  kuras ārstējas no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības;

   3) par  administratīvajiem  pārkāpumiem  aizturētu  un  arestētu personu apsargāšana un konvojēšana;

   4)  kontrole   par   to,  kā  tiek  izpildīti  pašvaldību  apstiprinātie noteikumi, par  kuru  pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kā arī naudas sodu uzlikšana par šo noteikumu pārkāpšanu un to piedzīšana;

   5) Valsts  policijas un Drošības policijas atbalstīšana  sabiedrības  drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā.

   Ja pašvaldība  neveido  savu  policiju,  šā panta 1. - 4. punktā minētos pasākumus izpilda Valsts policija.

   Ja ienāk  ziņas par to, ka tiek gatavots vai ir izdarīts likumpārkāpums, kura izskatīšana  ir Valsts policijas kompetencē, pašvaldības policija veic nepieciešamos pasākumus  tā  novēršanai,  pārkāpēja  aizturēšanai, notikuma vietas apsargāšanai  un  nekavējoties  par  to  paziņo  attiecīgajai Valsts policijas iestādei  (amatpersonai),  kā  arī  nodod  tai  likumpārkāpēju un attiecīgos  dokumentus   par   viņu.   Šajos  jautājumos  Valsts  policijas amatpersonu norādījumi ir saistoši pašvaldības policijas darbiniekiem.

   Pašvaldības  policijas  darbinieku  skaitu  nosaka attiecīgā pašvaldība. Pašvaldības policijas  sastāvā  var  būt  tās  priekšnieks, viņa vietnieki, vecākie inspektori,  inspektori  un  jaunākie  inspektori,  kā  arī vecākie kārtībnieki, kārtībnieki  un  jaunākie  kārtībnieki.  Pašvaldības policisti savus pienākumus  pilda  iekšlietu  ministra apstiprinātajā vienota parauga formas tērpā.

   Pašvaldības policijai  tās pienākumu izpildei savas kompetences ietvaros ir visas  šā likuma 12. panta 1. - 6., 8. - 12., 15., 17., 20., 21., 24. un 26. -  28.  punktā  minētās tiesības, kā arī tiesības lietot fizisku spēku, roku dzelžus,  asaras  izraisošas  vielas,  stekus,  sasiešanas  līdzekļus, dienesta suņus  un zirgus tādā pašā kārtībā, kāda noteikta valsts policijas darbiniekam.

   Pašvaldības policijas   darbiniekiem  ir  tiesības  Latvijas  Republikas iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā saņemt, glabāt un nēsāt šaujamieročus un  šā  likuma  14.pantā  noteiktajā  kārtībā  un  paredzētajās  situācijās pielietot tos.

   Pašvaldības policijas paraugnolikumu apstiprina iekšlietu ministrs.

11. 19.pantā:

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“Pašvaldības policijas darbiniekiem ir tiesības šā likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā un paredzētajās situācijās pielietot šaujamieročus.”;

aizstāt astotajā daļā vārdus “iekšlietu ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

 

 

 

11. 19.pantā:

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“Pašvaldības policijas darbiniekiem ir tiesības šā likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā un paredzētajās situācijās pielietot šaujamieročus.”;

aizstāt astotajā daļā vārdus “iekšlietu ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

20.pants. Valsts policijas centrālā aparāta un tam pakļauto apakšvienību kompetence

Valsts policijas centrālais aparāts:

1) nosaka policijas darba organizācijas un darbības prioritāros virzienus;

2) pilnveido policijas darba tiesisko reglamentāciju;

3) vada Valsts policijas darbu, saskaņo policijas darbību ar citām valsts varas un pārvaldes institūcijām un pašvaldībām, pārstāv un aizstāv policijas darbinieku profesionālās intereses Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes institūcijās;

4) realizē vienotu organizatorisko, kadru un zinātniski tehnisko politiku Valsts policijas darbības sfērā, komplektē policijas vadošo sastāvu, veic Valsts policijas personālsastāva uzskaiti, organizē policijas darbinieku mācības un kvalifikācijas paaugstināšanu;

5) koordinē un kontrolē kārtības policijas un kriminālpolicijas darbību; sniedz nepieciešamo palīdzību policijas iestādēm;

6) izstrādā noziedzības apkarošanas un sabiedrības drošības garantēšanas programmas;

7) vada policijas spēku un līdzekļu izmantošanu valsts un reģionālos masu pasākumos;

8) (izslēgts ar 15.06.2000. likumu);

9) veido valsts informācijas fondus, operatīvo un kriminālistisko uzskaiti;

10) nosaka vienotus lietvedības noteikumus, kā arī materiāltehniskās apgādes kārtību;

11) sadarbojas ar citu valstu policiju (miliciju) un starptautiskajām organizācijām noziedzības apkarošanas un sabiedrības drošības garantēšanas jautājumos;

12) piedalās ceļu satiksmes drošības standartu izstrādāšanā un saskaņošanā.

Kārtības policijas un kriminālpolicijas pārvaldes un nodaļas:

1) vada policijas darbu attiecīgajā republikas pilsētā, rajonā, dzelzceļa, gaisa un ūdens transporta darbības zonā; koordinē policijas dienestu un iecirkņu darbību noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā, kā arī sabiedrības drošības garantēšanā;

2) vada noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un novēršanu, noziedznieku un bez vēsts pazudušo personu meklēšanu;

3) savas darbības zonā koordinē kārtības policijas, kriminālpolicijas un pašvaldības policijas darbu, kā arī policijas sadarbību ar pašvaldībām, iestādēm, privātpersonām un personu apvienībām;

4) izraugās kandidātus mācībām Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas mācību iestādēs.

Policijas iecirknis ir Latvijas Republikas Valsts policijas sistēmas pamatvienība, kuras darbinieki izpilda visus šā likuma 9., 10. un 11. pantā minētos pienākumus, izņemot tos, kas tieši ietilpst Valsts policijas centrālā aparāta, pārvalžu un nodaļu kompetencē.

 (Ceturtā daļa izslēgta ar 13.10.2005. likumu).

Aizturēto, apcietināto un arestēto personu īslaicīgai turēšanai un administratīvā aresta izpildei Valsts policijā un Drošības policijā izveido īslaicīgās aizturēšanas vietas.

12. Izslēgt 20.pantu.

 

 

 

12. Izslēgt 20.pantu.

21.pants. Kārtībā, kādā policijas darbinieki ieceļami amatā un atbrīvojami no amata

Valsts policijas un Drošības policijas priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra priekšlikuma no policijas vecākā komandējošā sastāva personu vidus, kurām ir augstākā juridiskā izglītība un darba stāžs vadošajos amatos policijā nav mazāks par pieciem gadiem.

Valsts policijas darbinieku un Drošības policijas darbinieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus apstiprina amatā attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome tikai pēc tam, kad ir saņemta iekšlietu ministra piekrišana attiecīgās kandidatūras apstiprināšanai. Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus atbrīvo no amata attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome pēc savas iniciatīvas vai pēc iekšlietu ministra rīkojuma, kas domei (padomei) jāizskata septiņu dienu laikā.

Iekšlietu ministram ir tiesības līdz dienai, kad dome (padome) atbrīvo pašvaldības policijas priekšnieku vai viņa vietnieku no amata, atstādināt minētās amatpersonas no amata pienākumu pildīšanas.

Pirms pašvaldības policistu iecelšanas amatā iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā tiek pārbaudīta viņu atbilstība ieņemamajam amatam; viņiem jāapgūst profesionālās apmācības kurss un jānokārto attiecīgie eksāmeni.

13. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants.        Kārtība, kādā pašvaldības policijas darbinieki ieceļami amatā un atbrīvojami no amata

Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus ieceļ amatā attiecīgās pašvaldības dome (padome) pēc tam, kad saņemta iekšlietu ministra piekrišana. Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus atbrīvo no amata attiecīgās pašvaldības dome (padome) pēc savas iniciatīvas vai pēc iekšlietu ministra rīkojuma, kas domei (padomei) jāizskata septiņu dienu laikā.

 

Iekšlietu ministram ir tiesības līdz dienai, kad attiecīgās pašvaldības dome (padome) atbrīvo pašvaldības policijas priekšnieku vai viņa vietnieku no amata, atstādināt minētās amatpersonas no amata pienākumu pildīšanas.”

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

izteikt likuma 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants.        Kārtība, kādā pašvaldības policijas darbinieki ieceļami amatā un atbrīvojami no amata

Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus ieceļ amatā attiecīgās pašvaldības dome (padome) pēc tam, kad saņemta iekšlietu ministra piekrišana. Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus atbrīvo no amata attiecīgās pašvaldības dome (padome) pēc savas iniciatīvas vai pēc iekšlietu ministra pieprasījuma, kas domei (padomei) jāizskata septiņu dienu laikā.

 

Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam ir tiesības līdz dienai, kad attiecīgā pašvaldības dome (padome) izskata jautājumu par pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa vietnieka atbrīvošanu no amata, atstādināt minētās amatpersonas no amata pienākumu pildīšanas.

 

 

 

Atbalstīt

13. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants.        Kārtība, kādā pašvaldības policijas darbinieki ieceļami amatā un atbrīvojami no amata

Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus ieceļ amatā attiecīgās pašvaldības dome (padome) pēc tam, kad saņemta iekšlietu ministra piekrišana. Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus atbrīvo no amata attiecīgās pašvaldības dome (padome) pēc savas iniciatīvas vai pēc iekšlietu ministra pieprasījuma, kas domei (padomei) jāizskata septiņu dienu laikā.

Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam ir tiesības līdz dienai, kad attiecīgā pašvaldības dome (padome) izskata jautājumu par pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa vietnieka atbrīvošanu no amata, atstādināt minētās amatpersonas no amata pienākumu pildīšanas.”

23.pants. Policijas darbinieka darbības garantijas

Policijas darbinieks, pildot viņam uzliktos pienākumus, ir pakļauts savam tiešajam priekšniekam un augstākam priekšniekam. Ja policijas darbinieks ir saņēmis priekšnieka pavēli, rīkojumu vai norādījumu, kas ir pretrunā ar likumu, viņš ievēro likuma prasības.

Policijas darbiniekam nav saistoši partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi.

Partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju iejaukšanās policijas darbībā ir aizliegta.

Par likumpārkāpumu netiek atzīta policijas darbinieka rīcība attaisnota profesionāla riska situācijā, kaut arī šajā rīcībā būtu nodarījuma pazīmes, par kuru noteikta disciplinārā, administratīvā, materiālā vai kriminālā atbildība. Profesionāls risks atzīstams par attaisnotu, ja policijas darbinieks rīkojies atbilstoši viņa rīcībā esošajai informācijai par faktiem un apstākļiem, bet likumīgais mērķis nav bijis sasniedzams bez riska darbībām un ja viņš, pieļaudams risku, darījis visu iespējamo kaitējuma novēršanai.

Policijas darbinieku arodbiedrībām nav tiesību pieteikt streikus. Policijas darbiniekam ir tiesības pārsūdzēt tiesā par viņu pieņemtos policijas un Iekšlietu ministrijas iestāžu amatpersonu lēmumus, ja viņš uzskata, ka šie lēmumi nepamatoti ierobežo viņa tiesības vai pilnvaras vai aizskar viņa cieņu. Savu kultūras un sporta vajadzību apmierināšanai policijas darbinieki var izveidot biedrības un klubus, kuru darbību reglamentē likumā noteiktajā kārtībā pieņemti un reģistrēti statūti.

(Sestā daļa izslēgta ar 19.12.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003.).

Zaudējumi, kas nodarīti policijas darbinieka vai tuva viņa radinieku mantai sakarā ar policijas darbinieka dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no budžeta līdzekļiem.

Ja policijas darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu viņa veselībai ir nodarīts citāds kaitējums, viņam papildus likumā noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

Ja policijas darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir gājis bojā, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā.

Policijas darbinieks, kurš ir specializētā valsts civildienesta ierēdnis, bērna piedzimšanas gadījumā saņem vienreizēju pabalstu sešu amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

Policijas darbinieks, kurš ir specializētā valsts civildienesta ierēdnis, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu amatalgas apmērā.

Šā panta astotajā, devītajā, desmitajā un vienpadsmitajā daļā paredzētās garantijas neattiecas uz Drošības policijas darbiniekiem, kuru garantijas nosaka Valsts drošības iestāžu likums.

14. Izslēgt 23.panta ceturto, septīto, astoto, devīto, desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu.

 

 

 

14. Izslēgt 23.panta ceturto, septīto, astoto, devīto, desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu.

24.pants. Valsts policijas un Drošības policijas darbinieka nodrošināšana ar dzīvojamo telpu

Valsts policijai un Drošības policijai ir tiesības pirkt dzīvojamās mājas vai atsevišķus dzīvokļus, kā arī celt dzīvojamās mājas Valsts policijas un Drošības policijas darbinieku vajadzībām.

Pašvaldība pēc Valsts policijas vai Drošības policijas iestādes lūguma var nodrošināt Valsts policijas vai Drošības policijas darbinieku, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, ar dzīvojamo telpu dienesta vietas tuvumā.

Kārtību, kādā Valsts policijas vai Drošības policijas darbiniekam, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, piešķirama kompensācija par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī kompensācijas apmēru nosaka iekšlietu ministrs.

15. Izslēgt 24.panta trešo daļu.

 

 

 

15. Izslēgt 24.panta trešo daļu.

25.pants. Citu garantiju piešķiršana policijas darbiniekam

Policijas darbiniekam ir tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes nodrošināšanai paredzēto apmaksu par izdevumiem, kas viņam radušies, izmantojot sabiedrisko transportu.

Policijas darbiniekam ir tiesības ārpus kārtas iekārtot valsts un pašvaldību pirmsskolas bērnu iestādēs savus bērnus sešu mēnešu laikā no lūguma iesniegšanas dienas.

Pašvaldības var noteikt arī citus atvieglojumus un garantijas policijas darbiniekiem.

Policijas darbiniekam, kurš nosūtīts vai atrodas dienesta komandējumā, ir tiesības ārpus kārtas iegādāties braukšanas dokumentus jebkura veida transportlīdzekļos, kā arī iekārtoties viesnīcā, uzrādot komandējuma un dienesta apliecību.

Policijas darbiniekam, kurš dienesta vajadzībām izmanto personisko transportlīdzekli, tā ekspluatācijas izdevumus kompensē no budžeta līdzekļiem.

Policijas darbiniekam, kurš atvaļināts no dienesta sakarā ar invaliditāti, arodslimību, tiek saglabāti šajā likumā noteiktie atvieglojumi un garantijas.

26.pants. Policijas darbinieka darba laiks un darba samaksa

Policijas darbiniekam noteikta 40 stundu darba nedēļa. Ja nepieciešams, policijas darbinieku pēc policijas iestādes priekšnieka norādījuma var iesaistīt darbā virs noteiktās darba laika normas.

Policijas darbinieks par dienestu policijā saņem darba samaksu, kurā ietilpst amatalga, piemaksa par speciālo amata (dienesta) pakāpi, piemaksa par izdienu un citas piemaksas, kuru veidus un apmērus atbilstoši dienesta apstākļiem nosaka Ministru kabinets.

Policijas darbiniekam, kurš šajā dienestā nostrādājis mazāk par 10 gadiem, piešķir ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu - četras kalendāra nedēļas, pēc 10 dienesta gadiem - piecas, pēc 20 dienesta gadiem - sešas, bet pēc 25 dienesta gadiem - septiņas kalendāra nedēļas.

Pensiju policijas darbiniekiem piešķir saskaņā ar likumu "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" un citiem normatīvajiem aktiem par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva personu pensijām. Uz policijas kalpotāju, kuram nav speciālās dienesta pakāpes, attiecas likums "Par valsts pensijām".

Policijas darbinieki dienesta laikā ir daļējā valsts apgādībā. Apgādes nosacījumus un normas reglamentē Ministru kabinets.

16. Izslēgt 25. un 26.pantu.

 

 

 

16. Izslēgt 25. un 26.pantu.

VI nodaļa

DIENESTS VALSTS POLICIJĀ

28.pants. Policijas personālsastāvs

Policijas dienestā pieņem Latvijas Republikas pilsoņus, ne jaunākus par 18 gadiem un ne vecākus par 35 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi un brīvprātīgi vēlas pildīt policijai uzliktos pienākumus. Policijas dienestā nevar pieņemt personas, kuras agrāk sodītas par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem. Policijas darbiniekam jāprot valsts valoda un, pildot dienesta pienākumus, jāspēj sazināties ar personām tajā valodā, ko pārsvarā lieto attiecīgajā reģionā vai darba iecirknī.

Policijas dienestā nedrīkst pieņemt personu, kas ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētājs. Izņēmuma gadījumos šādas personas var pieņemt policijas dienestā uz darba līguma pamata un uz noteiktu laiku, ja to prasa nepieciešamība veikt konkrētus uzdevumus, izmantojot šo personu profesionālās zināšanas.

Policijas darbinieka pienākums ir nelokāmi pildīt likuma prasības, ievērot profesionālās ētikas normas, respektēt un aizstāvēt cilvēka cieņu, atbalstīt un aizstāvēt cilvēka tiesības attiecībā uz visām personām, rūpēties par cilvēkiem un būt gatavam jebkurā brīdī sniegt viņiem palīdzību, darboties noteikti un mērķtiecīgi, netaupot savus spēkus, bet, ja nepieciešams, nežēlot arī savu dzīvību, lai izpildītu dienesta pienākumus. Šo prasību nepildīšana nav savienojama ar dienestu policijā.

Visi policijas darbinieki ir pakļauti atestācijai atbilstoši viņu ieņemamam amatam un speciālajai dienesta pakāpei.

Policijas darbiniekam ir aizliegts organizēt streikus un piedalīties tajos.

Policijas darbinieka uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

29.pants. Policijas darbinieka zvērests

Policijas darbinieks, stājoties amatā, dod zvērestu:

"Es, .............., stājoties policijas dienestā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai un godīgi pildīt tās likumus, apsolu nesaudzēt spēkus, bet, ja tas būs vajadzīgs, - arī dzīvību Latvijas Republikas labā."

30.pants. Policijas darbinieka palīgi

Par policijas darbinieka palīgiem var būt Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 65 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, ir spējīgi brīvprātīgi palīdzēt policijas darbiniekiem.

Policijas darbinieka palīgu darba organizācijas un pienākumu pildīšanas noteikumus, viņu tiesības un pienākumus nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.

31.pants. Policijas darbinieka pieņemšana dienestā un atbrīvošana no dienesta. Dienesta pildīšanas kārtība un noteikumi

Policijas dienestā parasti pieņem personas, kuras beigušas Iekšlietu ministrijas izglītības iestādes vai Latvijas Policijas akadēmiju.

Personas, kuras pieņemtas dienestā Valsts policijā un nav apguvušas pamata profesionālo sagatavošanu, nav pielaižamas pie dienesta pienākumu pildīšanas, bet obligāti norīkojamas uz mācībām Iekšlietu ministrijas izglītības iestādēs, kur tās iziet dienestam nepieciešamo tiesisko un profesionālo sagatavošanu.

Policijas darbinieku elementāro apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu var veikt uz līguma pamata arī citu valstu policijas mācību iestādēs.

Policijas dienesta pildīšanas kārtību, arī speciālo dienesta pakāpju nosaukumus, to piešķiršanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Policijas darbinieks parasti var atrasties policijas dienestā līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai. Pēc policijas darbinieka vēlēšanās un ar viņa tiešā priekšnieka rakstveida piekrišanu dienesta laiku policijā var pagarināt:

1) iestādes priekšniekam un viņa vietniekiem - ar iekšlietu ministra lēmumu;

2) pārējiem policijas darbiniekiem - attiecīgi ar Valsts policijas vai Drošības policijas priekšnieka pavēli (rīkojumu), pamatojoties uz attiecīgās iestādes atestācijas komisijas lēmumu.

Darbinieku atvaļina no dienesta sakarā ar:

1) paša vēlēšanos;

2) izdienas laika sasniegšanu;

3) likumā noteiktā vecuma sasniegšanu;

4) veselības stāvokli - pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu par nederīgumu dienestam;

5) darbinieku skaita samazināšanu;

6) ievēlēšanu vai iecelšanu amatā citā valsts vai pašvaldības iestādē;

7) neatbilstību dienestam pēc atestācijas rezultātiem;

8) disciplīnas pārkāpumiem;

9) spēkā stājušos tiesas spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

10) darbinieka nāvi.

(Septītā daļa izslēgta ar 14.04.2005. likumu).

Policijas darbinieku pārcelšanas kārtību nosaka Valsts civildienesta likums.

32.pants. Policijas darbinieka formas tērps

Policijas darbiniekam bez maksas tiek izsniegts vienota parauga formas tērps. Formas tērpa aprakstu un atšķirības zīmes apstiprina Ministru kabinets.

Policijas darbiniekam viņa pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību, bet kriminālpolicijas darbiniekam - arī speciālu žetonu. Pie policijas darbinieka formas tērpa redzamā vietā jābūt piestiprinātam viņa uzvārdam un personiskajam numuram, bet pie pašvaldības policijas darbinieka formas tērpa - arī attiecīgās teritorijas atšķirības zīmei un nosaukumam.

33.pants. Policijas darbinieka stimulēšana un atbildība

Par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu policijas darbiniekam piemērojami šādi apbalvojumi un dienesta atzinības veidi:

pateicības izteikšana;

apbalvošana ar vērtīgu balvu vai naudas prēmiju;

apmaksāta papildatvaļinājuma piešķiršana līdz 10 dienām;

apbalvošana ar goda rakstu;

agrāk uzlikta disciplinārsoda pirmstermiņa noņemšana.

Par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu policijas darbiniekam var piešķirt arī citus atzinības apliecinājumus.

Par dienesta pienākumu izpildē parādīto varonību un drosmi un citiem izciliem nopelniem policijas darbinieku var ieteikt Latvijas Republikas valsts apbalvojuma piešķiršanai.

Par likumu neievērošanu, varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, uzlikto pienākumu neizpildīšanu vai par šo pienākumu pienācīgu nepildīšanu policijas darbinieks tiek saukts pie disciplinārās, administratīvās, materiālās vai kriminālās atbildības. Policijas darbinieka saukšana pie disciplinārās atbildības neatbrīvo viņu no iespējamās administratīvās, materiālās un kriminālās atbildības. Policijas darbiniekam piemēro šādus disciplinārsodus:

piezīmi;

rājienu;

speciālās dienesta pakāpes pazemināšanu par vienu pakāpi;

brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam;

pazemināšanu amatā;

atlaišanu no dienesta sakarā ar neatbilstību policijas dienestam.

Apbalvojumu piešķiršanas, dienesta atzinības izteikšanas un disciplinārsodu piemērošanas kārtību policijas darbiniekam nosaka Iekšlietu iestāžu disciplinārreglaments, ko apstiprina Ministru kabinets.

17. Izslēgt VI nodaļu.

 

 

 

17. Izslēgt VI nodaļu.

Pārejas noteikums

Šā likuma 23.panta vienpadsmitā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

18. Izteikt pārejas noteikuma tekstu šādā redakcijā:

“Neizmaksātos atvaļinājuma pabalstus par 2005.gadu izmaksā šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.”

 

 

 

18. Izteikt pārejas noteikuma tekstu šādā redakcijā:

“Neizmaksātos atvaļinājuma pabalstus par 2005.gadu izmaksā šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.”

 

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

2

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

izteikt norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.oktobrī.

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.oktobrī.