2006

 

2006. gada ____. jūnija

Nr.________________

 

Saeimas Prezidijam

 

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija savā š.g. 7. jūnija sēdē ir izskatījusi likumprojektu Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (reģ. nr. 1532) 3. lasījumam.

Komisija lūdz iekļaut minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

 

Pielikumā: minētā likumprojekta salīdzinošā tabula uz ___ lpp.

 

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                        J.Dalbiņš

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija                                                                                                                                  Likumprojekts 3. lasījumam       

 

 

Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (reģ. nr. 1532)

 

Spēkā esošā redakcija

2. lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3. lasījumam

 

(2)

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3. lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2., 6., 13., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 14.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2., 6., 13., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 14.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu “ierēdnis” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi” (attiecīgā locījumā).

 

 

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu “ierēdnis” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi” (attiecīgā locījumā).

1.pants. Likuma darbības joma

 

Likums nosaka ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju sistēmu, fizisko un juridisko personu uzdevumus un kompetenci ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūru, funkcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošo specializētā valsts civildienesta ierēdņu dienesta gaitu, pienākumus, tiesības, tiesisko aizsardzību un sociālās garantijas.

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju sistēmu, fizisko un juridisko personu uzdevumus un kompetenci ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk — amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi) pienākumus, tiesības un tiesisko aizsardzību.”

 

 

 

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju sistēmu, fizisko un juridisko personu uzdevumus un kompetenci ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk — amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi) pienākumus, tiesības un tiesisko aizsardzību.”

4.pants. Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un organizācijas

 

(1) Valstī ir šādi ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un organizācijas:

 

1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

 

2) iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti;

 

3) pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti;

 

4) brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas.

 

(2) Ministru kabinets nosaka:

 

1) kārtību, kādā iestādes, organizācijas un komercsabiedrības izveido ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus;

 

2) iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu funkcijas un tiesības, kā arī tiem izvirzāmās prasības.

 

(3) Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas darbojas saskaņā ar likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

3. Aizstāt 4.panta trešajā daļā vārdus “likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” ar vārdiem “Biedrību un nodibinājumu likumu”.

 

 

 

3. Aizstāt 4.panta trešajā daļā vārdus “likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” ar vārdiem “Biedrību un nodibinājumu likumu”.

13.pants. Valsts ugunsdrošības uzraudzība

 

(1) Valsts ugunsdrošības uzraudzību veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori.

 

(2) Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoriem ir tiesības jebkurā laikā pārbaudīt ugunsdrošību uzraugāmajos objektos, pieprasīt objektu vadītājiem novērst atklātos normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumus, kā arī atbilstoši savai kompetencei:

 

1) likumā noteiktajā kārtībā apturēt vai ierobežot iestādes, organizācijas, komercsabiedrības, cita objekta, tā struktūrvienību vai iekārtu darbību, ēku un būvju celtniecību un ekspluatāciju vai produkcijas izlaidi;

 

2) sniegt fiziskajām un juridiskajām personām atzinumus par:

 

a) atbilstību ugunsdrošības tehnisko noteikumu vai īpašo noteikumu prasībām un pieļaujamajām atkāpēm no tām,

 

b) ugunsdrošības pasākumiem objektos, kuriem attiecīgajos normatīvos, būvnormatīvos, noteikumos un standartos nav noteiktas īpašas ugunsdrošības prasības;

 

3) likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus.

 

(3) Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoru kompetenci un kārtību, kādā veicama valsts ugunsdrošības uzraudzība, nosaka Ministru kabinets.

4. Papildināt 13.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks vienlaikus ir galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors, bet viņa vietnieki — galvenā valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora vietnieki.”

 

 

 

4. Papildināt 13.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks vienlaikus ir galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors, bet viņa vietnieki — galvenā valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora vietnieki.”

18.pants. Izglītošana ugunsdrošības jautājumos

 

(1) Apmācību, kas saistīta ar ugunsdrošības pamatprincipiem un rīcību ugunsgrēka gadījumā, veic izglītības iestādes. Apmācības saturu nosaka iekšlietu ministrs.

 

(2) Kārtību, kādā izglītības iestādē veicama izglītojamo apmācība ugunsdrošības jomā, pēc saskaņošanas ar iekšlietu ministru apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

5. Izteikt 18.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Apmācības saturu saskaņo ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku.”

 

 

 

5. Izteikt 18.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Apmācības saturu saskaņo ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku.”

 

6. Papildināt likumu ar 23.1 pantu šādā redakcijā:

“23.1 pants. Piedalīšanās starptautiskajās misijās un operācijās

(1) Amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi piedalās starptautiskajās misijās un operācijās pēc to starptautisko organizāciju, savienību vai kopienu rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgti starptautiskie līgumi.

(2) Lēmumu par amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi piedalīšanos starptautiskajās misijās un operācijās pieņem Ministru kabinets.

(3) Kārtību, kādā amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi nosūta dalībai starptautiskajās misijās un operācijās, nosacījumus attiecīgās amatpersonas dalībai šajās misijās un operācijās, kā arī dalības finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

6. Papildināt likumu ar 23.1 pantu šādā redakcijā:

“23.1 pants. Piedalīšanās starptautiskajās misijās un operācijās

(1) Amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi piedalās starptautiskajās misijās un operācijās pēc to starptautisko organizāciju, savienību vai kopienu rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgti starptautiskie līgumi.

(2) Lēmumu par amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi piedalīšanos starptautiskajās misijās un operācijās pieņem Ministru kabinets.

(3) Kārtību, kādā amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi nosūta dalībai starptautiskajās misijās un operācijās, nosacījumus attiecīgās amatpersonas dalībai šajās misijās un operācijās, kā arī dalības finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

26.pants. Iestādes vadība

 

(1) Iestādi vada priekšnieks, kura kandidatūru apstiprina Ministru kabinets un kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata iekšlietu ministrs.

 

(2) Uz iestādes priekšnieka amatu var kandidēt tikai ierēdņi, kuriem ir augstākā izglītība un speciālā izglītība ugunsdrošības jomā, kā arī darba stāžs specialitātē nav mazāks par 10 gadiem.

 

(3) Iestādes priekšnieks vienlaikus ir galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors, bet viņa vietnieki — galvenā valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora vietnieki.

 

27.pants. Iestādes struktūra un personālsastāvs

 

(1) Iestādei ir centrālais aparāts, kā arī patstāvīgās un teritoriālās struktūrvienības.

 

(2) Iestādē amatus ieņem specializētā valsts civildienesta ierēdņi (turpmāk — ierēdņi) un darbinieki, kuri strādā, pamatojoties uz darba līgumu.

 

28.pants. Ierēdņu pieņemšana dienestā

 

(1) Dienestā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 40 gadiem:

 

1) kuriem ir vismaz vidējā izglītība un pabeigta pamatapmācība ugunsdzēsības jomā vai kuri mācās Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā;

 

2) kuri prot latviešu valodu;

 

3) kuru personiskās īpašības, fiziskā sagatavotība un veselības stāvoklis atbilst iestādē noteiktajām prasībām.

 

(2) Dienestā nepieņem personas, kuras:

 

1) sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu;

 

2) atvaļinātas no dienesta disciplīnas pārkāpumu dēļ;

 

3) ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki;

 

4) ir vai ir bijušas ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki;

 

5) ir radniecībā ar tiešo priekšnieku (persona, kura ar tiešo priekšnieku ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, arī brāļi un māsas).

 

29.pants. Ierēdņu kategorijas un speciālās dienesta pakāpes

 

(1) Ierēdņus atbilstoši speciālajām dienesta pakāpēm iedala šādās kategorijās:

 

1) ierindas sastāvs;

 

2) jaunākais komandējošais sastāvs;

 

3) vidējais komandējošais sastāvs;

 

4) vecākais komandējošais sastāvs;

 

5) augstākais komandējošais sastāvs.

 

(2) Ierēdņiem piešķir šādas speciālās dienesta pakāpes:

 

1) ierindas sastāvā — ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierindnieks;

 

2) jaunākajā komandējošajā sastāvā — ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kaprālis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta seržants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsseržants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsnieka vietnieks;

 

3) vidējā komandējošajā sastāvā — ugunsdzēsības un glābšanas dienesta leitnants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsleitnants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kapteinis;

 

4) vecākajā komandējošajā sastāvā — ugunsdzēsības un glābšanas dienesta majors, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvežleitnants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvedis;

 

5) augstākajā komandējošajā sastāvā — ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerālis.

 

(3) Amatiem atbilstošo speciālo dienesta pakāpju sarakstu apstiprina Ministru kabinets.

 

30.pants. Pretendentu konkurss uz vakantajiem amatiem

 

(1) Pretendentu konkursu uz ierēdņu amatiem, norādot pretendentam izvirzāmās prasības saskaņā ar amata aprakstu, pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu, izsludina:

 

1) iestādes priekšnieks — laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”:

 

a) uz ierēdņu amatiem centrālajā aparātā,

 

b) uz vidējā vai vecākā komandējošā sastāva kategorijai atbilstošiem ierēdņu amatiem patstāvīgajās vai teritoriālajās struktūrvienībās;

 

2) attiecīgās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības vadītājs — vietējā laikrakstā uz pārējiem amatiem.

 

(2) Pretendentu konkursu uz vakanto ierēdņa amatu var neizsludināt, ja pēc iestādes priekšnieka lēmuma un atbilstoši valsts interesēm ierēdni pārceļ attiecīgajā amatā.

 

31.pants. Pretendentu atbilstības novērtēšana

 

(1) Pēc tam, kad Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija pretendentam devusi pozitīvu atzinumu par derīgumu dienestam, pretendenta atbilstību noteiktajām prasībām izvērtē iestādes vai tās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības atestācijas komisija iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

 

(2) Pretendentam ir tiesības iepazīties ar atestācijas komisijas atzinumu.

 

32.pants. Ierēdņu iecelšana amatā

 

(1) Iestādes priekšnieks pēc iestādes atestācijas komisijas atzinuma ieceļ amatā ierēdņus:

 

1) centrālajā aparātā;

 

2) patstāvīgajās vai teritoriālajās struktūrvienībās — vidējā vai vecākā komandējošā sastāva kategorijai atbilstošos amatos.

 

(2) Pārējos ierēdņus amatā ieceļ patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības vadītājs pēc attiecīgās atestācijas komisijas atzinuma.

 

33.pants. Stažieri

 

(1) Pretendentu, kurš nav pabeidzis pamatapmācību ugunsdzēsības jomā, pieņem darbā stažiera statusā uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

 

(2) Stažieris ir tiesīgs veikt amata pienākumus tikai ierēdņa vadībā.

 

(3) Stažieris saņem amatalgu atbilstoši amatam, kurā viņš stažējas, bet nesaņem piemaksas.

 

(4) Stažēšanās termiņam beidzoties, struktūrvienības vadītājs, kurš pieņēmis stažieri darbā, lemj par viņa pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā.

 

(5) Stažēšanās laiku ieskaita izdienā.

 

34.pants. Ierēdņa zvērests

 

Ierēdnis, stājoties amatā, dod zvērestu: “Es (vārds, uzvārds), stājoties amatā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, zvēru godīgi pildīt Latvijas Republikas likumus, netaupot savus spēkus, glābt cilvēkus un cīnīties ar ugunsgrēkiem.”

 

35.pants. Dienesta gaita iestādē

 

(1) Dienesta gaitu — speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas kārtību; kārtību, kādā tās atņem vai pazemina, kā arī kārtību, kādā ierēdni pieņem dienestā un atvaļina no tā, ieceļ amatā, atstādina un atbrīvo no amata; atvaļinājumu piešķiršanas kārtību; pabalstu piešķiršanas kārtību un ierēdņu profesionālās sagatavošanas kārtību — nosaka dienesta gaitas reglaments. Dienesta gaitas reglamentu apstiprina Ministru kabinets.

 

(2) Kārtību, kādā piešķirami apbalvojumi, piemērojami un pārsūdzami disciplinārsodi, kā arī kārtību, kādā iesniedzamas un izskatāmas ierēdņu sūdzības un ierosinājumi, nosaka disciplinārais reglaments. Disciplināro reglamentu apstiprina Ministru kabinets.

 

(3) Ierēdnis var dienēt līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai.

 

(4) Pēc ierēdņa vēlēšanās, kā arī ņemot vērā viņa fiziskās un profesionālās spējas, dienesta laiku dienesta gaitas reglamentā noteiktajā kārtībā var pagarināt līdz 60 gadu vecuma sasniegšanai.

 

(5) Uz ierēdni neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti.

 

(6) Ierēdņu pārcelšanas kārtību nosaka Valsts civildienesta likums.

 

39.pants. Ierēdņa atestācija

 

(1) Ierēdņa darbību un tās rezultātus novērtē, kā arī ierēdni atzīst par dienestam un noteiktam amatam atbilstošu iestādes vai tās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības atestācijas komisija iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

 

(2) Ierēdni atestē ne retāk kā reizi trijos gados.

 

(3) Ierēdni iepazīstina ar atestācijas rezultātiem.

 

40.pants. Ierēdņa apbalvojumi

 

Ir noteikti šādi ierēdņa apbalvojumi:

 

1) pateicība;

 

2) naudas balva vai cita vērtīga balva;

 

3) apmaksāts papildu atvaļinājums uz laiku līdz 10 darbdienām;

 

4) Iekšlietu ministrijas vai iestādes goda raksts, atzinības raksts vai krūšu nozīme (zīme);

 

5) kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršana pirms termiņa;

 

6) valsts godazīmes, medaļas un ordeņi.

 

 

41.pants. Ierēdņa disciplinārsodi

 

(1) Ierēdnim piemēro šādus disciplinārsodus:

 

1) piezīme (izsakāma mutvārdos vai rakstveidā);

 

2) rājiens;

 

3) brīdinājums par neatbilstību amatam;

 

4) pazemināšana amatā uz laiku līdz trim mēnešiem;

 

5) atbrīvošana no amata, ieceļot zemākā amatā;

 

6) speciālās dienesta pakāpes pazemināšana par vienu pakāpi;

 

7) atvaļināšana no dienesta.

 

(2) Jautājumu par disciplinārsoda uzlikšanu ierosina tiešais priekšnieks un izskata attiecīgā atestācijas komisija.

 

(3) Ierēdnis ir tiesīgs apstrīdēt viņam piemēroto disciplinārsodu augstākam priekšniekam mēneša laikā pēc iepazīšanās ar rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu.

 

 

42.pants. Ierēdņa atbrīvošana no amata

 

Ierēdni no amata atbrīvo:

 

1) pēc paša vēlēšanās;

 

2) sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

 

3) par disciplīnas pārkāpumiem;

 

4) ja samazina ierēdņu skaitu vai likvidē attiecīgo amatu;

 

5) pamatojoties uz atestācijas komisijas atzinumu.

 

43.pants. Ierēdņa atvaļināšana no dienesta

 

(1) Ierēdni no dienesta atvaļina:

 

1) pēc paša vēlēšanās;

 

2) sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

 

3) par disciplīnas pārkāpumiem;

 

4) ja samazina ierēdņu skaitu;

 

5) ja ierēdnis ir notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

 

6) ja ierēdnis ir ievēlēts vai iecelts amatā citā institūcijā;

 

7) pamatojoties uz atestācijas komisijas atzinumu;

 

8) sakarā ar ierēdņa nāvi.

 

(2) Ierēdni var atvaļināt:

 

1) viņam sasniedzot dienestam noteikto maksimālo vecumu;

 

2) viņam sasniedzot izdienas pensijas saņemšanai noteikto izdienas laiku.

 

(3) Ja tiesa par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības piespriedusi ierēdnim sodu, kas ir vieglāks par brīvības atņemšanu, iekšlietu ministrs ir tiesīgs atļaut viņam turpināt dienestu.

 

44.pants. Ierēdņa darba laiks

 

(1) Ierēdnim noteikta 40 stundu darba nedēļa.

 

(2) Ja nepieciešams, ar iestādes priekšnieka vai attiecīgās patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības vadītāja rīkojumu ierēdni iesaista darbā pēc noteiktā darba laika.

 

45.pants. Ierēdņa darba samaksa un apgāde

 

(1) Ierēdņa darba samaksu, ko veido amatalga, piemaksa par speciālo dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu un citas piemaksas un prēmijas, nosaka Ministru kabinets.

 

(2) Ierēdnis dienesta laikā atrodas daļējā valsts apgādībā. Apgādes normas un kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

46.pants. Ierēdnim piešķiramie pabalsti

 

(1) Ierēdnis ir tiesīgs saņemt pabalstu veselības uzlabošanai, ja, pildot dienesta pienākumus, guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts cits kaitējums.

 

(2) Bērna piedzimšanas gadījumā ierēdnis saņem vienreizēju pabalstu sešu amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

 

(3) Ierēdnis saņem vienreizēju pabalstu amatalgas apmērā:

 

1) smagas nelaimes gadījumā;

 

2) sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi;

 

3) aizejot ikgadējā atvaļinājumā.

 

(4) Sakarā ar atvaļināšanu no dienesta šā likuma 43.panta pirmās daļas 2., 4. un 6.punktā un otrajā daļā minētajos gadījumos ierēdnis saņem atvaļināšanas pabalstu.

 

(5) Ja, dzēšot ugunsgrēku vai veicot glābšanas darbus, ierēdnis gājis bojā, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā.

 

(6) Šā panta pirmajā un ceturtajā daļā noteikto pabalstu apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

(/Sk. "Pārejas noteikumi" 3.punktu/)

 

47.pants. Ierēdņa atvaļinājumi

 

(1) Ierēdnim piešķir šādus apmaksātus atvaļinājumus:

 

1) ikgadējo atvaļinājumu;

 

2) papildatvaļinājumu;

 

3) mācību atvaļinājumu, ja viņš sekmīgi mācās augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas.

 

(2) Ierēdņa ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir:

 

1) četras kalendāra nedēļas, ja ierēdņa izdiena ir līdz 10 gadiem;

 

2) piecas kalendāra nedēļas, ja ierēdņa izdiena ir no 10 līdz 20 gadiem;

 

3) sešas kalendāra nedēļas, ja ierēdņa izdiena ir no 20 līdz 25 gadiem;

 

4) septiņas kalendāra nedēļas, ja ierēdņa izdiena ir vairāk nekā 25 gadi.

 

 

48.pants. Ierēdņa veselības aprūpe

 

Ierēdnis ir tiesīgs saņemt bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumu minimumu.

 

49.pants. Ierēdņa formas tērps

 

(1) Ierēdnis, pildot dienesta pienākumus, nēsā formas tērpu.

 

(2) Ierēdni nodrošina ar ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbu veikšanai nepieciešamo speciālo apģērbu un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

 

(3) Formas tērpa aprakstu, speciālā apģērba un individuālo aizsardzības līdzekļu veidus, kā arī mantiskās apgādes normas nosaka Ministru kabinets. Formas tērpa nēsāšanas kārtību nosaka iekšlietu ministrs.

 

51.pants. Mācību izdevumu segšana ierēdnim

 

(1) Ierēdnim, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās Latvijas augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, iestāde sedz pusi no mācību gada maksas.

 

(2) Ierēdnis, kurš pēc mācību maksas segšanas nodienējis iestādē mazāk nekā piecus gadus un tiek atbrīvots no amata (izņemot šā likuma 43.panta pirmās daļas 2. un 4.punktā minētos gadījumus), iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā atmaksā iestādes segto mācību maksas daļu.

 

52.pants. Ierēdnim piešķiramās kompensācijas

 

(1) Kārtību, kādā nosakāma kompensācija par dzīvojamās telpas īri ierēdnim, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, un šīs kompensācijas apmēru nosaka iestādes priekšnieks.

 

(2) Ja ierēdnis pastāvīgi nedzīvo tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa dienesta vieta, viņš iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.

 

(3) Ierēdnim, kurš dienesta pienākumu pildīšanai izmanto personisko transportlīdzekli, tā ekspluatācijas izdevumus kompensē no valsts budžeta līdzekļiem iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā.

 

(4) Ja ierēdnis, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts cits kaitējums, viņam papildus likumā noteiktajiem pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

 

53.pants. Ierēdņa pensija

 

Ierēdnim ir tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā apmērā un kārtībā.

7. Izslēgt 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 51., 52. un 53.pantu.

 

 

 

7. Izslēgt 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 51., 52. un 53.pantu.

54.pants. Ierēdņa tiesiskā aizsardzība

 

(1) Ierēdnis ir valsts amatpersona, kuras likumīgās prasības, kas izvirzītas, pildot dienesta pienākumus, ir obligātas visām fiziskajām un juridiskajām personām. Nepakļaušanās ierēdņa likumīgajām prasībām ir sodāma.

 

(2) Ierēdnis atrodas valsts aizsardzībā. Viņa veselību, dzīvību, godu un cieņu aizsargā valsts.

 

(3) Ierēdņa goda aizskaršana, pretošanās ierēdnim vai rīcība, kas viņam traucē pildīt dienesta pienākumus, kā arī ierēdņa dzīvības vai veselības apdraudēšana ir sodāma likumā noteiktajā kārtībā.

 

(4) Ierēdnis neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas nodarīts, pildot dienesta pienākumus atbilstoši savām pilnvarām.

 

(5) Ierēdnim nav saistoši politisko organizāciju (partiju), to apvienību un nevalstisko organizāciju vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi.

8. 54.pantā:

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus “Viņa veselību” ar vārdiem “Viņas veselību”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “viņam traucē” ar vārdiem “viņai traucē”.

 

 

 

8. 54.pantā:

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus “Viņa veselību” ar vārdiem “Viņas veselību”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “viņam traucē” ar vārdiem “viņai traucē”.

 

 

 

 

 

3. Šā likuma 46.panta trešās daļas 3.punkts stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

 

5. Likuma 28.panta pirmajā daļā paredzētais nosacījums par Latvijas pilsonību nevar būt par pamatu to ierēdņu atbrīvošanai no amata un atvaļināšanai no dienesta, kuri stājušies dienestā līdz 2002.gada 31.decembrim.

 

 

 

 

 

9. Pārejas noteikumos:

aizstāt 5.punktā vārdus “kuri stājušies” ar vārdiem “kuras stājušās”;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Neizmaksātos atvaļinājuma pabalstus par 2003., 2004. un 2005.gadu izmak sā šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.”

 

 

 

 

 

 

 

 

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

izteikt likumprojekta 9. panta otro daļu šādā redakcijā:

papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu 3.1 punktu šādā redakcijā:

“3.1 Neizmaksātos atvaļinājuma pabalstus par 2005. gadu izmaksā šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.”

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

9. Pārejas noteikumos:

aizstāt 5.punktā vārdus “kuri stājušies” ar vārdiem “kuras stājušās”;

papildināt pārejas noteikumus ar 3.1 punktu šādā redakcijā:

“3.1 Neizmaksātos atvaļinājuma pabalstus par 2005.gadu izmaksā šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.”

 

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

2

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

izteikt norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.oktobrī.

Atbalstīt

 

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.oktobrī.