Aizsardzības un iekšlietu komisija

 

 

 

 

2006. gada ____ maijā

Nr.9/6 -

 

 

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

         

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 10.maija sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” (reģ.nr.1531) otrajam lasījumam.

Komisija lūdz augstākminēto likumprojektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekta “Grozījumi Robežsardzes likumā” (reģ.nr.1531)  salīdzinošā tabula uz ______ lpp.                   

 

 

 

 

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija

 Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Grozījumi Robežsardzes likumā

(reģ.nr. 1531)

 

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

(2)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Robežsardzes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 1.nr.; 1999, 20.nr.; 2001, 1., 21.nr.; 2002, 2., 16., 22.nr.; 2003, 2., 14.nr.; 2004, 2., 10.nr.; 2005, 2., 14., 21., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Robežsardzes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 1.nr.; 1999, 20.nr.; 2001, 1., 21.nr.; 2002, 2., 16., 22.nr.; 2003, 2., 14.nr.; 2004, 2., 10.nr.; 2005, 2., 14., 21., 24.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likuma uzdevumi

Šis likums nosaka Valsts robežsardzes (turpmāk - Robežsardze) funkcijas un uzdevumus, tās komplektēšanu, kā arī robežsargu pienākumus un tiesības, iecelšanu amatos, robežsargu dienesta pakāpju piešķiršanu, tiesisko aizsardzību un darbības garantijas.

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

 "1.pants. Likuma uzdevumi

Šis likums nosaka Valsts robežsardzes (turpmāk – Robežsardze) darbības tiesisko pamatu, uzdevumus, funkcijas un kompetenci, kā arī robežsargu pienā­kumus un tiesības."

 

 

 

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

 "1.pants. Likuma uzdevumi

Šis likums nosaka Valsts robežsardzes (turpmāk – Robežsardze) darbības tiesisko pamatu, uzdevumus, funkcijas un kompetenci, kā arī robežsargu pienā­kumus un tiesības."

3.pants. Robežsardzes darbības principi

(1) . . .

 (5) Robežsardzes reglamentus apstiprina Ministru kabinets.

 

1

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izslēgt 3.panta piekto daļu.”

Atbalstīt

2. Izslēgt 3.panta piekto daļu.

  6.1 pants. Robežsargs

Robežsargs ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona, kura nodrošina Robežsardzes uzdevumu izpildi un kurai piešķirta speciālā dienesta pakāpe. Robežsargs ir specializētā valsts civildienesta ierēdnis.

 

 

 

 

 

 

2. Izslēgt 6.1 panta otro teikumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Izslēgt 6.1 panta otro teikumu.

IV nodaļa. Robežsardzes komplektēšana

19.pants. Robežsardzes komplektēšanas pamatprincipi

(1) Dienestā Robežsardzē pieņem uz brīvprātības pamata Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi un vēlas pildīt Robežsardzei uzliktos dienesta pienākumus.

(2) Robežsargam jāprot valsts valoda un tā valoda, kuru pārsvarā lieto attiecīgajā reģionā, un jāspēj sazināties ar robežu šķērsojošām personām vismaz vēl vienā svešvalodā.

(3) Dienestā (darbā) Robežsardzē netiek pieņemtas personas, kuras sodītas par tīšiem noziegumiem.

(4) Personas, kuras pieņemtas dienestā Robežsardzē, slēdz līgumus par dienestu Robežsardzē un dod robežsarga zvērestu.

(5) Uz Robežsardzes stažieriem un darbiniekiem attiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.99. likumu, kas stājas spēkā no 19.10.99.)

 

20.pants. Robežsardzes personāls

(1) Robežsardzes personālu veido Robežsardzes virsnieki, instruktori, ierindnieki, kadeti, stažieri un darbinieki.

(2) Robežsardzes virsnieki, instruktori, ierindnieki un kadeti dienē Robežsardzē, viņi ir robežsargi.

(3) Robežsardzes stažieri un darbinieki ir pieņemti darbā Robežsardzē, viņi nav robežsargi.

(4) Robežsargiem piešķir šādas robežsargu dienesta pakāpes:

1) Robežsardzes ierindas sastāvam - Robežsardzes ierindnieks;

2) Robežsardzes instruktoru sastāvam - Robežsardzes kaprālis, Robežsardzes seržants, Robežsardzes virsseržants, Robežsardzes virsniekvietnieks;

3) Robežsardzes virsnieku sastāvam:

a) jaunākie virsnieki - Robežsardzes leitnants, Robežsardzes virsleitnants, Robežsardzes kapteinis,

b) vecākie virsnieki - Robežsardzes majors, Robežsardzes pulkvežleitnants, Robežsardzes pulkvedis,

c) augstākie virsnieki - Robežsardzes ģenerālis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.99. likumu, kas stājas spēkā no 19.10.99.)

 

21.pants. Dienesta gaita Robežsardzē

(1) Dienesta gaitu Robežsardzē reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(2) Robežsargi dienestu veic līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai.

(3) Pēc robežsarga vēlēšanās, kā arī ņemot vērā viņa fiziskās un profesionālās spējas un dienesta nepieciešamību, dienesta laiku Robežsardzē var pagarināt: Robežsardzes virsniekiem - ar Robežsardzes priekšnieka pavēli, bet Robežsardzes instruktoriem un Robežsardzes ierindniekiem - ar attiecīgās Robežsardzes pārvaldes vai tai pielīdzinātās struktūrvienības priekšnieka pavēli.

(4) Vīriešiem dienesta laiku var pagarināt līdz 60 gadu vecumam, sievietēm - līdz 55 gadu vecumam.

(5) Darba likumdošanas aktu noteikumi piemērojami robežsargu dienestam, ciktāl tas nav regulēts šajā likumā un Robežsardzes reglamentos.

 

22.pants. Robežsarga zvērests

(1) Visi robežsargi, stājoties dienestā Robežsardzē, dod zvērestu:

"Es, Latvijas robežsargs, apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, apsolos un zvēru:

būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai; apsargāt un aizstāvēt valsts robežu;

pēc labākās sirdsapziņas veikt man uzticētos robežsarga pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem;

nesaudzēt spēkus, veselību un dzīvību Latvijas Republikas labā."

(2) Zvēresta došanas kārtību nosaka Robežsardzes priekšnieks.

 

23.pants. Robežsardzes virsnieki

(1) Robežsardzes virsnieku sastāvā ieskaita uz brīvprātības pamata Robežsardzes dienestā pieņemtās personas, kuras ir beigušas Latvijas Policijas akadēmiju, Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, ārvalstu iekšlietu un militārās mācību iestādes vai virsnieku kursus un kurām piešķirta Robežsardzes virsnieka dienesta pakāpe.

(2) Personas ar augstāko izglītību, kuras apguvušas Robežsardzei nepieciešamās specialitātes, ieskaita Robežsardzes virsnieku sastāvā, un tām piešķir Robežsardzes virsnieka dienesta pakāpi pēc attiecīga profesionālās sagatavošanas kursa pabeigšanas Iekšlietu ministrijas mācību iestādēs.

(3) Robežsardzes virsniekus dienestā pieņem Robežsardzes priekšnieks ar savu pavēli.

(4) Robežsardzes virsnieki slēdz ar Robežsardzi līgumu par dienesta pildīšanu uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem.

 

24.pants. Robežsardzes instruktori un ierindnieki

(1) Robežsardzes instruktoru un ierindnieku sastāvā ieskaita uz brīvprātības pamata Robežsardzes dienestā pieņemtās personas, kuras izglītības un profesionālās sagatavotības ziņā atbilst Robežsardzes instruktoriem un ierindniekiem noteiktajām prasībām.

(2) Robežsardzes instruktori un ierindnieki slēdz ar Robežsardzi līgumu par dienesta pildīšanu uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem.

(3) Robežsardzes instruktorus un Robežsardzes ierindniekus dienestā Robežsardzē ar pavēli pieņem attiecīgās Robežsardzes pārvaldes vai tai pielīdzinātās struktūrvienības priekšnieks.

 

25.pants. Robežsardzes stažieri

(1) Pilsoņi, kuri vēlas dienēt Robežsardzē, tiek pieņemti darbā par stažieriem amatos, kas paredzēti robežsargiem, un ar viņiem tiek noslēgts darba līgums uz laiku līdz trim mēnešiem.

(2) Stažieris nav tiesīgs veikt robežsarga pienākumus patstāvīgi, viņam jādarbojas tiešā robežsarga vadībā.

(3) Stažieris saņem amatalgu atbilstoši tam robežsarga amatam, kurā viņš stažējas, taču nesaņem šajā amatā paredzētās piemaksas. Stažēšanās laiks tiek ieskaitīts izdienā Robežsardzē.

(4) Beidzoties darba līguma termiņam, attiecīgā Robežsardzes amatpersona lemj par stažiera pieņemšanu dienestā Robežsardzē un dienesta pakāpes piešķiršanu vai atbrīvošanu no darba sakarā ar darba līguma termiņa izbeigšanos.

 

26.pants. Robežsardzes kadeti

Robežsardzes kadeti ir robežsargi, kuri mācās Robežsardzes mācību iestādēs.

 

27.pants. Robežsardzes palīgi

(Izslēgts ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā no 20.12.2000)

 

28.pants. Robežsardzes darbinieki

Lai pildītu amatus, kurus dažādu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt ar robežsargiem, šajos amatos var pieņemt darbā Robežsardzes darbiniekus.

 

28.1 pants. Robežsardzes sakaru virsnieki

(1) Robežsardzes priekšniekam ir tiesības nosūtīt uz ārvalstīm dienesta pienākumu veikšanai sakaru virsniekus.

(2) Laikā, kad sakaru virsnieks ārpus Latvijas Republikas pilda dienesta pienākumus, viņam papildus darba samaksai un normatīvajos aktos noteiktajām sociālajām garantijām ir tiesības saņemt šādus pabalstus:

1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;

2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;

3) pabalstu par bērnu uzturēšanos ārvalstī;

4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

(3) Laikā, kad sakaru virsnieks ārpus Latvijas Republikas pilda dienesta pienākumus, viņam papildus normatīvajos aktos noteiktajām kompensācijām kompensē šādus izdevumus:

1) dzīvokļa īres un komunālos izdevumus;

2) ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus;

3) bērnu skolas un pirmsskolas izdevumus;

4) ceļa un pārcelšanās izdevumus;

5) veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumus.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī nosaka Ministru kabinets.

(5) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētie pabalsti un kompensācijas netiek apliktas ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.

(22.04.2004. likuma redakcijā)

 

V nodaļa. Robežsargu dienesta pakāpju piešķiršana un atņemšana, robežsargu

paaugstināšana dienesta pakāpē

29.pants. Robežsargu dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) Robežsardzes ierindnieka pakāpi piešķir attiecīgās Robežsardzes pārvaldes priekšnieks vai Robežsardzes mācību iestādes priekšnieks.

(2) Pirmo instruktora dienesta pakāpi - Robežsardzes kaprālis - robežsargiem piešķir ar pavēli attiecīgās Robežsardzes pārvaldes vai tai pielīdzinātās struktūrvienības priekšnieks pēc instruktoriem noteiktā apmācību kursa pabeigšanas.

(3) Pirmo virsnieku dienesta pakāpi - Robežsardzes leitnants - robežsargiem pēc attiecīgās mācību iestādes beigšanas piešķir iekšlietu ministrs.

(4) Robežsardzes dienestā pieņemtajām personām, kurām iepriekš ir piešķirtas speciālās vai militārās dienesta pakāpes, robežsargu dienesta pakāpes pielīdzināmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

30.pants. Robežsargu paaugstināšana dienesta pakāpē

(1) Robežsargi iegūst tiesības uz paaugstināšanu dienesta pakāpē, ja viņi ir pozitīvi atestēti un pilda visas tās prasības, kas paredzētas paaugstināšanai vispār un katrai dienesta pakāpei atsevišķi.

(2) Dienesta pakāpē robežsargus var paaugstināt:

1) pēc noteikta izdienas laika, ja ieņemamā amatā paredzēta piešķiramā dienesta pakāpe;

2) par nopelniem - neatkarīgi no ieņemamā amata un izdienas iepriekšējā dienesta pakāpē.

(3) Robežsargus dienesta pakāpē paaugstina pakāpeniski, izņemot virsniekvietnieka pakāpi un pirmo virsnieku dienesta pakāpi (leitnants), kurās var paaugstināt no jebkuras dienesta pakāpes.

(4) Robežsardzes instruktorus dienesta pakāpēs paaugstina Robežsardzes pārvaldes vai tai pielīdzinātās struktūrvienības priekšnieks.

(5) Robežsardzes jaunākos virsniekus dienesta pakāpē paaugstina Robežsardzes priekšnieks, vecākos virsniekus majora un pulkvežleitnanta dienesta pakāpē - iekšlietu ministrs, vecākos virsniekus pulkveža un augstākos virsniekus ģenerāļa dienesta pakāpē - Ministru kabinets.

(6) Izdienas termiņus un citus noteikumus paaugstināšanai dienesta pakāpē reglamentē Ministru kabineta noteikumi par dienesta gaitu Robežsardzē.

 

31.pants. Robežsargu dienesta pakāpju atņemšana vai pazemināšana dienesta pakāpē

Atņemt dienesta pakāpi vai pazemināt dienesta pakāpē var saskaņā ar Robežsardzes dienesta gaitas reglamentu vai disciplināro reglamentu.

 

VI nodaļa. Robežsargu iecelšana amatos, atestēšana, pārvietošana,
atstādināšana, atbrīvošana no amata un atvaļināšana no dienesta

32.pants. Vispārīgie noteikumi robežsargu iecelšanai amatā

(1) Robežsargus var iecelt tikai štata amatu sarakstos paredzētos neaizņemtos amatos.

(2) Ja robežsargam uzdod pildīt amatu uz laiku, viņš ieceļams par amata pagaidu izpildītāju.

(3) Ja neparedzētu apstākļu dēļ struktūrvienības priekšnieks amata pienākumu pildīšanu ir pārtraucis, neieceļot amata pagaidu izpildītāju, viņa amata pienākumu pildīšanu uzņemas nākamā pēc amata augstākā amatpersona un par to paziņo pakļautības kārtībā.

 

33.pants. Robežsardzes virsnieku iecelšana amatos

Robežsardzes virsniekus amatos ieceļ Robežsardzes priekšnieks, pamatojoties uz Robežsardzes atestācijas komisijas atzinumu.

 

34.pants. Robežsardzes instruktoru un ierindnieku iecelšana amatos

Robežsardzes instruktorus un ierindniekus ieceļ amatos Robežsardzes pārvaldes un tai pielīdzinātās struktūrvienības priekšnieks.

 

35.pants. Robežsargu atestācija

Atestācijai ir pakļauti visi robežsargi. Atestācijas kārtību nosaka Robežsardzes priekšnieks.

 

36.pants. Robežsargu pārvietošana

(1) Robežsargus no vienas dienesta vietas uz citu pārvieto dienesta interesēs vai pēc pašu vēlēšanās ar Robežsardzes priekšnieka pavēli.

(2) Robežsardzes pārvaldes ietvaros Robežsardzes instruktorus un ierindniekus pārvieto ar attiecīgās pārvaldes priekšnieka pavēli.

(3) Likvidējot amatus Robežsardzes pārvaldēs vai tās pārformējot, šo pārvalžu robežsargi ieceļami brīvajos amatos citās pārvaldēs. Robežsargus, kuriem nav attiecīgās dienesta pieredzes, šādos gadījumos var iecelt par vienu dienesta pakāpi zemākos amatos.

(4) Gadījumos, kad robežsarg us nosūta pildīt uzdevumus institūcijās ārpus Robežsardzes struktūrvienībām, robežsargu iecelšanas, atalgojuma un apgādes kārtību nosaka iekšlietu ministrs.

(5) Kārtību, kādā robežsargi pārvietojami uz citām Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām vai no tām uz Robežsardzi, nosaka iekšlietu ministrs.

(6) Robežsargu pārvietošanas kārtību papildus šajā pantā noteiktajai kārtībai reglamentē Valsts civildienesta likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 03.07.2003.)

 

37.pants. Robežsargu atstādināšana no amata

(1) Robežsargus no amata var atstādināt, ja pret viņiem tiek uzsākta dienesta izmeklēšana vai uzsākts kriminālprocess.

(2) Atstādinātais robežsargs paliek savā amatā līdz lietas izskatīšanai, bet amata pildīšanai viņa vietā ieceļams amata pagaidu izpildītājs.

(3) Atstādinātajam robežsargam atalgojumu neizmaksā.

(4) Ja robežsargs tiek attaisnots un atjaunots iepriekšējā amatā, viņam tiek izmaksāts no atstādināšanas dienas pilns štata amatam paredzētais atalgojums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar13.10.2005. likumu)

 

38.pants. Robežsargu atbrīvošana no amata

(1) Robežsargus no amata atbrīvo sakarā ar:

1) paša vēlēšanos;

2) veselības stāvokli;

3) neatbilstību ieņemamam amatam;

4) disciplīnas pārkāpumiem;

5) grozījumiem štata amatu sarakstā.

(2) Robežsargu var pārcelt zemākā amatā uz laiku (ne ilgāku par trim mēnešiem) par disciplīnas pārkāpumiem. Pēc tam robežsargs jāieceļ iepriekšējā amatā vai jāpārceļ zemākā amatā pastāvīgi.

 

39.pants. Robežsargu atvaļināšana no dienesta Robežsardzē

(1) Robežsargus no dienesta Robežsardzē atvaļina sakarā ar:

1) paša vēlēšanos;

2) noteiktā vecuma sasniegšanu;

3) izdienas laika sasniegšanu;

4) veselības stāvokli;

5) dienējošo skaita samazināšanu;

6) līgumā noteiktā termiņa izbeigšanos;

7) ievēlēšanu vai iecelšanu amatā citā institūcijā;

8) neatbilstību dienestam;

9) disciplīnas pārkāpumiem;

10) notiesāšanu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

11) robežsarga nāvi.

(2) Robežsargu atvaļināšanas kārtību nosaka Robežsardzes dienesta gaitas reglaments.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 05.01.2002.)

VII nodaļa. Formas tērpa valkāšana

40.pants. Formas tērpa valkāšanas noteikumi robežsargiem

(1) Visi robežsargi dienesta laikā valkā viņiem izsniegto robežsarga formas tērpu un atšķirības zīmes un - atkarībā no dienesta nepieciešamības - nēsā paredzētos ieročus un uzkabi.

(2) Robežsargiem viņu pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību.

(3) Pie robežsarga formas tērpa jābūt piestiprinātai noteikta parauga identifikācijas zīmei.

(4) Atkarībā no dienesta nepieciešamības robežsargiem dienesta pienākumu pildīšanas laikā var atļaut nevalkāt formas tērpu.

(5) Robežsargiem, atrodoties ārvalstīs, aizliegts valkāt robežsarga formas tērpu, izņemot gadījumus, kad viņi ārvalstīs pilda tādus dienesta uzdevumus, kuru pildīšanas laikā robežsarga formas tērpa valkāšana ir paredzēta.

(6) Robežsarga formas tērpu un uzkabi reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(7) Robežsargam aizliegts valkāt robežsarga formas tērpu politiskās sapulcēs, mītiņos un gājienos.

3. Izslēgt IV, V, VI un VII nodaļu.

 

 

 

4. Izslēgt IV, V, VI un VII nodaļu.

42.pants. Robežsarga atalgojums

(1) Robežsargi par dienestu saņem atalgojumu, kurā ietilpst amatalga, piemaksa par dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu un citas piemaksas. Atalgojuma apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Robežsargi, kuru dienests ir tieši saistīts ar valsts robežas kontroli un apsargāšanu, saņem piemaksu pie amatalgas Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

 

4. Izslēgt 42.pantu.

 

 

 

 

5. Izslēgt 42.pantu.

43.pants. Robežsarga darbības garantijas

(1) . . .

(6) Zaudējumi, kas nodarīti robežsarga vai viņa ģimenes locekļu mantai un veselībai sakarā ar robežsarga dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta. Ja robežsargs, pildot dienesta pienākumus, ir gājis bojā, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) izmaksā vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā.

(7) Robežsargiem - sievietēm grūtniecēm un mātēm ir visas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības un atvieglojumi.

5. Izslēgt 43.panta sesto un septīto daļu.

 

 

 

6. Izslēgt 43.panta sesto un septīto daļu.

44.pants. Robežsargu dienesta un darba tiesības

(1) Robežsargiem noteikta 40 stundu darba nedēļa. Ja nepieciešams, robežsargus pēc Robežsardzes pārvaldes vai tai pielīdzinātās struktūrvienības priekšnieka norādījuma var iesaistīt dienesta pienākumu veikšanā virs noteiktā darba laika normas, izmaksājot par to atalgojumu proporcionāli nostrādātajam laikam iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā. Papildu atalgojums par dienestu trauksmes un valsts robežas pastiprinātas apsardzības laikā netiek maksāts.

(2) Robežsargi pēc katriem pieciem nepārtraukta dienesta gadiem Robežsardzes priekšnieka noteiktajā kārtībā saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešu amatalgu apmērā atbilstoši pēdējam amatam.

 

45.pants. Atvaļinājumi

(1) Robežsargiem piešķir šādus apmaksātus atvaļinājumus:

1) ikgadējo atvaļinājumu;

2) papildatvaļinājumu;

3) robežsargiem - sievietēm grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna kopšanai;

4) mācību atvaļinājumu, ja robežsargs apgūst dienestam nepieciešamo specialitāti augstākajā mācību iestādē.

(2) Robežsargiem piešķir ikgadējo atvaļinājumu - ne mazāku par 30 kalendāra dienām, neieskaitot svētku dienas.

(3) Robežsargiem, kuru dienests ir tieši saistīts ar valsts robežas kontroli un apsargāšanu, piešķir 40 kalendāra dienas ilgu ikgadējo atvaļinājumu.

(4) Pēc katriem pieciem nodienētiem gadiem ikgadējo atvaļinājumu pagarina par trim dienām.

(5) Nav atļauts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumus, kad atvaļina vai atbrīvo robežsargu, kurš nav izmantojis atvaļinājumu.

(6) Izņēmuma gadījumos ikgadējo atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu.

(7) Robežsargus no ikgadējā atvaļinājuma var atsaukt tikai īpašu dienesta apstākļu dēļ ar Robežsardzes priekšnieka pavēli.

(8) Robežsardzes priekšnieks var piešķirt robežsargiem papildatvaļinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem pēc smagas slimības vai, dienesta pienākumus pildot, iegūto ievainojumu vai traumu ārstēšanas.

(9) Robežsardzes pārvaldes vai tai pielīdzinātās struktūrvienības priekšnieks var piešķirt robežsargiem papildatvaļinājumu uz laiku līdz 10 kalendāra dienām ģimenes apstākļu vai citu svarīgu iemeslu dēļ.

(10) Izņēmuma gadījumos Robežsardzes priekšnieks var piešķirt robežsargiem atvaļinājumu uz laiku līdz vienam kalendāra gadam bez atalgojuma saglabāšanas.

 

46.pants. Sociālās garantijas robežsargiem

(1) (Izslēgta ar 19.12.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003.).

(2) Ja pieņemšana dienestā Robežsardzē vai pārvietošana dienesta laikā ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, valsts izmaksā robežsargam vienreizēju pabalstu vienas amatalgas apmērā un 50 procentu apmērā no amatalgas par katru ģimenes locekli, kas maina dzīvesvietu kopā ar robežsargu.

(3) Robežsargiem ir tiesības saņemt bezmaksas medicīnisko palīdzību valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Personām, kuras pieņemtas dienestā Robežsardzē, izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju un piemaksu par izdienu, ieskaita Robežsardzē, citās Iekšlietu ministrijas iestādēs, Zemessardzes ierindas dienestā, Latvijas Republikas un citu valstu bruņotajos spēkos, robežapsardzības un iekšējā karaspēkā, prokuratūras iestādēs nodienēto laiku.

(5) Ja robežsargs, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu viņa veselībai ir nodarīts citāds kaitējums, viņam papildus likumā noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(6) Robežsargs bērna piedzimšanas gadījumā saņem vienreizēju pabalstu sešu amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

(7) Robežsargs, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu amatalgas apmērā.

 

6. Izslēgt 44., 45. un 46.pantu.

 

 

 

7. Izslēgt 44., 45. un 46.pantu.

47.pants. Robežsargu tiesības uz dzīvojamām telpām

(1) . . .

(3) Kārtību, kādā robežsargam, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, piešķirama kompensācija par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī kompensācijas apmēru nosaka Robežsardzes priekšnieks.

7. Izslēgt 47.panta trešo daļu.

 

 

 

8. Izslēgt 47.panta trešo daļu.

48.pants. Robežsargu  tiesības  izmantot  valsts  un  pašvaldību satiksmes līdzekļus

(1) Robežsargiem ir tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes nodrošināšanai paredzēto apmaksu par izdevumiem, kas viņiem radušies, izmantojot sabiedrisko transportu, izņemot taksometrus un gaisa transportu.

(2) Robežsargiem braukšanas izdevumus, dodoties komandējumā, kā arī ikgadējā atvaļinājumā un atvaļinājumā sakarā ar slimību, kompensē no Robežsardzes budžeta šiem mērķiem paredzētajiem izdevumiem plānoto līdzekļu ietvaros.

(3) Robežsargam, kas dienesta vajadzībām izmanto personisko transportlīdzekli, tā ekspluatācijas izdevumus kompensē no budžeta līdzekļiem Robežsardzes priekšnieka noteiktajā kārtībā.

8. Izslēgt 48.pantu

 

 

 

9. Izslēgt 48.pantu.

49.pants. Aizliegumi robežsargiem

(1) . . .

(4) Robežsargu ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

9. Izslēgt 49.panta ceturto daļu.

 

 

 

10. Izslēgt 49.panta ceturto daļu.

50.pants. Atvaļināto robežsargu tiesības un viņiem paredzētās kompensācijas

Atvaļinot robežsargus no dienesta, viņiem izmaksā šādas kompensācijas:

1) sakarā ar robežsargu skaita samazināšanu, sakarā ar dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu (ja atvaļinātais nodienējis 20 un vairāk gadus), kā arī sakarā ar slimību (invaliditāti), kas iegūta, pildot dienesta pienākumus, - pēdējo triju mēnešu atalgojuma apmērā;

2) sakarā ar dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu, ja izdiena ir mazāka par 20 gadiem, - pēdējo divu mēnešu atalgojuma apmērā;

3) pēc paša vēlēšanās, ja izdiena nav mazāka par 15 gadiem, - pēdējā mēneša atalgojuma apmērā;

4) pēc paša vēlēšanās (ja izdiena ir mazāka par 15 gadiem), sakarā ar robežsargu skaita samazināšanu (ja atvaļināmais atsakās pieņemt citu piedāvāto amatu), kā arī sakarā ar neatbilstību dienestam - pēdējā mēneša amatalgas apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 05.01.2002.)

 

51.pants. Robežsargu izdienas pensijas

Robežsargiem ir tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē iekšlietu iestāžu darbinieku izdienas pensiju piešķiršanas kārtību.

10. Izslēgt 50. un 51.pantu.

 

 

 

11. Izslēgt 50. un 51.pantu.

Pārejas noteikumi

1. Noteikt, ka šā likuma 7.panta pirmās daļas un 19.panta pirmās daļas prasības nevar būt par pamatu to robežsargu atbrīvošanai, kuri pieņemti dienestā pirms šā likuma stāšanās spēkā, ja viņi atbilst citām šā likuma, likuma "Par valsts noslēpumu" un Valodu likuma prasībām.

2. Ministru kabinetam līdz 1997.gada 31.decembrim izstrādāt attiecīgus grozījumus Latvijas Republikas normatīvajos aktos. 

3. Personām, kuras dienestā Robežsardzē ir pieņemtas līdz 2002.gada 1.jūlijam, izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju un piemaksu par izdienu, ieskaita 80 procentus no citās iestādēs nostrādātā laika.

(2002.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 20.07.2002.)

 4. Likuma 42.panta otrās daļas noteikums par piemaksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā robežsargiem, kuru dienests ir tieši saistīts ar valsts robežas kontroli un apsargāšanu, stājas spēkā 2003.gada 1.augustā.

(2003.gada 29.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.07.2003.)

5. Ar šajā likumā lietoto terminu "komersants" tiek saprasts arī individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieku saimniecība, zvejnieku saimniecība, kā arī citi uzņēmumu reģistrā reģistrētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).

(22.04.2004. likuma redakcijā)

6. Šā likuma 46.panta septītā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 < /u>

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izteikt pārejas noteikumu 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Neizmaksātos atvaļinājuma pabalstus par 2005.gadu izmaksā šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12. Izteikt pārejas noteikumu 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Neizmaksātos atvaļinājuma pabalstus par 2005.gadu izmaksā šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.”

 

 

 

 

 

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

 

 

 

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.