Likumprojekts

Likums par valsts kompensāciju cietušajiem

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt fiziskajai personai, kura Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo (turpmāk – cietušais), tiesības saņemt valsts kompensāciju par kriminālsodāmas noziedzīgas rīcības rezultātā radīto morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu (turpmāk – kaitējums), ja noziedzīgā rīcība bijusi vērsta pret personas dzīvību vai veselību un ir iestājusies cietušā nāve vai cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi, vai noziedzīgā rīcība bijusi vērsta pret personas dzimumneaizskaramību (turpmāk – vardarbīgs noziedzīgs nodarījums).

2.pants. Likuma darbība

(1) Likums reglamentē kārtību, kādā Juridiskās palīdzības administrācija izmaksā valsts kompensāciju cietušajam, un valsts kompensācijas apmēru.

(2) Valsts kompensācijas pieprasīšana un izmaksāšana, pamatojoties uz šo likumu, neierobežo cietušā tiesības pieprasīt kompensāciju saskaņā ar Kriminālprocesa likumu.

(3) Likums neattiecas uz ceļu satiksmes negadījumos radītā kaitējuma atlīdzināšanu, ja tie nav vardarbīgi noziedzīgi nodarījumi.

3.pants. Tiesības uz valsts kompensāciju

(1) Tiesības uz valsts kompensāciju ir cietušajam.

(2) Cietušajam ir tiesības uz valsts kompensāciju arī tad, ja vardarbīga noziedzīga nodarījuma izdarītājs vai viņa līdzdalībnieks nav identificēts vai aizturēts vai viņu nav iespējams saukt pie kriminālatbildības Krimināllikumā noteiktajos gadījumos.

4.pants. Juridiskās palīdzības administrācijas uzdevumi

(1) Juridiskās palīdzības administrācijai papildus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajiem pamatuzdevumiem ir šādi uzdevumi:

1) izmaksāt valsts kompensāciju atbilstoši šā likuma 1.pantam;

2) izveidot un uzturēt valsts kompensācijas reģistru;

3) bezstrīdus kārtībā piedzīt izmaksāto valsts kompensācijas summu no cietušā, kurš apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu valsts kompensāciju;

4) regresa kārtībā vērsties pret vardarbīgā noziedzīgā nodarījuma izdarītāju vai līdzdalībnieku;

5) atbilstoši šim likumam sadarboties ar Eiropas Komisiju un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(2) Līdzekļus, kas piedzīti šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētajos gadījumos, iemaksā valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

5.pants. Valsts kompensācijas līdzekļi

Valsts kompensācija, kas paredzēta šā likuma 4.pantā minēto uzdevumu izpildei, tiek izmaksāta no valsts budžetā Juridiskās palīdzības administrācijai paredzētajiem līdzekļiem.

6.pants. Valsts kompensācijas reģistrs

(1) Ziņu iekļaušanu valsts kompensācijas reģistrā, to apstrādi, izmantošanu un valsts kompensācijas reģistra uzturēšanu nodrošina Juridiskās palīdzības administrācija. Juridiskās palīdzības administrācija ir valsts kompensācijas reģistra pārzine un turētāja.

(2) Valsts kompensācijas reģistrā iekļauj ziņas par valsts kompensācijas izmaksāšanu cietušajiem, atteikumiem to izmaksāt, kā arī ziņas par regresa prasībām.

(3) Ministru kabinets nosaka valsts kompensācijas reģistrā iekļaujamās informācijas apjomu un kārtību, kādā tiek nodrošināta piekļuve informācijai.

II nodaļa

Valsts kompensācijas pieprasīšanas un izmaksāšanas kārtība un nosacījumi

7.pants. Valsts kompensācijas maksimālais apmērs

(1) Vienam vardarbīgā noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir piecas minimālās mēnešalgas.

(2) Kompensācija tiek izmaksāta:

1) 100 procentu apmērā, ja iestājusies cietušā nāve;

2) 60 procentu apmērā, ja cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi vai aizskarta cietušā dzimumneaizskaramība.

8.pants. Valsts kompensācijas pieprasījums

(1) Lai saņemtu valsts kompensāciju, cietušais iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā valsts kompensācijas pieprasījumu – aizpildītu valsts kompensācijas pieprasījuma veidlapu un procesa virzītāja izziņu par personas atzīšanu par cietušo vai tiesas spriedumu, vai tiesu izpildītāja lēmumu par tiesas nolēmuma izpildes neiespējamību.

(2) Valsts kompensācijas pieprasījuma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Cietušais Juridiskās palīdzības administrācijā bez maksas var saņemt valsts kompensācijas pieprasījuma veidlapu, kā arī informāciju par veidlapas aizpildīšanu un tai pievienojamajiem dokumentiem.

9.pants. Valsts kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas termiņš

Valsts kompensācijas pieprasījumu Juridiskās palīdzības administrācijā iesniedz gada laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo.

10.pants. Kārtība, kādā izskata valsts kompensācijas pieprasījumus

(1) Juridiskās palīdzības administrācija 30 dienu laikā pēc valsts kompensācijas pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu par valsts kompensācijas izmaksāšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Ja Juridiskās palīdzības administrācija konstatē, ka lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama papildu informācija, tā informē par to cietušo septiņu dienu laikā pēc valsts kompensācijas pieprasījuma saņemšanas.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas termiņu aptur līdz visas Juridiskās palīdzības administrācijas pieprasītās informācijas saņemšanai.

(4) Ja Juridiskās palīdzības administrācija 15 dienu laikā nesaņem pieprasīto informāciju, tā lemj par atteikumu izmaksāt valsts kompensāciju.

11.pants. Valsts kompensācijas izmaksāšana

(1) Valsts kompensāciju izmaksā kā vienu maksājumu.

(2) Ja cietušais no vardarbīgā noziedzīgā nodarījuma izdarītāja vai līdzdalībnieka ir saņēmis atlīdzību par radīto kaitējumu, valsts kompensācijas apmēru samazina atbilstoši saņemtajai atlīdzībai.

(3) Valsts kompensāciju izmaksā mēneša laikā pēc dienas, kad pieņemts lēmums par valsts kompensācijas izmaksāšanu.

(4) Juridiskās palīdzības administrācija valsts kompensācijas summu ieskaita valsts kompensācijas pieprasījumā norādītajā bankas kontā. Ja bankas konts nav norādīts, valsts kompensāciju ieskaita pasta norēķinu sistēmas norēķinu kontā.

12.pants. Atteikums izmaksāt valsts kompensāciju

Valsts kompensācija netiek izmaksāta, ja:

1) valsts kompensācija pieprasīta nepamatoti;

2) ir nokavēts šajā likumā noteiktais valsts kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas termiņš, izņemot gadījumus, ja termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ (piemēram, personas slimība);

3) konstatēts, ka cietušais, pieprasot valsts kompensāciju, apzināti sniedzis nepatiesas ziņas;

4) cietušais ir saņēmis no vardarbīgā noziedzīgā nodarījuma izdarītāja vai līdzdalībnieka atlīdzību, kuras apmērs pārsniedz šajā likumā paredzēto valsts kompensācijas apmēru.

13.pants. Izmaiņas sniegtajās ziņās

Ja notikušas izmaiņas valsts kompensācijas pieprasījumā minētajās ziņās, cietušajam ir pienākums paziņot par to Juridiskās palīdzības administrācijai septiņu dienu laikā pēc tam, kad viņš uzzinājis par izmaiņām.

14.pants. Lēmuma paziņošana

Juridiskās palīdzības administrācija savu lēmumu paziņo rakstiski, nosūtot to uz cietušā norādīto adresi vai nododot personiski cietušajam. Lēmuma norakstu nosūta procesa virzītājam vai tiesu izpildītājam, kura lietvedībā lieta atrodas.

15.pants. Lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu cietušais var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Tieslietu ministrijā.

(2) Tieslietu ministrijas lēmumu, kas pieņemts par apstrīdēto Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu, cietušais var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā.

16.pants. Regresa tiesības

Juridiskās palīdzības administrācija pret vardarbīgā noziedzīgā nodarījuma izdarītāju vai līdzdalībnieku pārņem cietušā tiesības uz kompensāciju izmaksātās summas apmērā.

III nodaļa

Sadarbība ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm

17.pants. Sadarbība, kompensējot kaitējumu, kas radies Latvijas teritorijā izdarītā vardarbīgā noziedzīgā nodarījumā

(1) Juridiskās palīdzības administrācija pieņem lēmumu par citās Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāvīgi dzīvojošu personu prasībām kompensēt kaitējumu, kas radies Latvijas teritorijā izdarītā vardarbīgā noziedzīgā nodarījumā.

(2) Juridiskās palīdzības administrācijā iesniedzamajiem dokumentiem nav jābūt legalizētiem, un tiem nav piemērojama līdzvērtīga formalitāte.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija septiņu dienu laikā pēc cietušā prasības saņemšanas no citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentas iestādes sniedz tai un cietušajam šādu informāciju:

1) valsts kompensācijas pieprasījuma saņemšanas apstiprinājumu;

2) lēmuma pieņemšanas termiņu;

3) informāciju par prasības izskatīšanai papildus nepieciešamajiem dokumentiem vai citu informāciju, ja nav iesniegti visi dokumenti;

4) tās Juridiskās palīdzības administrācijas amatpersonas kontaktinformāciju, kura atbild par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz valsts kompensācijas izmaksāšanu.

(4) Juridiskās palīdzības administrācija noformē lēmumu atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām un nosūta cietušajam, kurš pastāvīgi dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

18.pants. Sadarbība, kompensējot kaitējumu, kas radies citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā izdarītā vardarbīgā noziedzīgā nodarījumā

(1) Cietušajam, kurš pastāvīgi dzīvo Latvijā un kuram radies kaitējums citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā izdarītā vardarbīgā noziedzīgā nodarījumā, ir tiesības iesniegt valsts kompensācijas pieprasījumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajā iestādē tieši vai ar Juridiskās palīdzības administrācijas starpniecību.

(2) Valsts kompensācijas pieprasījumam jābūt latviešu valodā vai angļu valodā, vai citā valodā, kuru attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde Eiropas Komisijai norādījusi kā tai pieņemamu valodu.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija sniedz cietušajam informāciju par citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu noteiktajiem valsts kompensācijas izmaksāšanas nosacījumiem, kārtību un papildu prasībām.

(4) Juridiskās palīdzības administrācija septiņu dienu laikā noformē valsts kompensācijas pieprasījumu atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un kopā ar citiem nepieciešamajiem dokumentiem nosūta attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

(5) Juridiskās palīdzības administrācija pēc tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma, kura izskata valsts kompensācijas pieprasījumu, nodrošina kriminālprocesā iesaistīto personu uzklausīšanu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/80/EK par kompensāciju noziegumos cietušajiem.

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.aprīlī.

Tieslietu ministre

S.Āboltiņa

Likumprojekta

“Likums par valsts kompensāciju cietušajiem”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturo-jums	2004.gada 29. aprīlī pieņemtā Padomes Direktīva 2004/80/EK par kompensāciju noziedzīgos nodarījumos cietušajiem nosaka, ka līdz 2005. gada 1. jūlijam katrā Eiropas Savienības dalībvalstī nacionālā līmenī ir jāievieš valsts kompensāciju shēma, kas nodrošina taisnīgu un atbilstīgu kompensāciju noziegumos cietušajiem. Direktīva uzliek par pienākumu dalībvalstīm līdz 2006. gada 1. janvārim praksē nodrošināt kompensāciju mehānismu, kas būtu viegli izmantojams, neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības valstī persona kļūst par cietušo. Šādu pārrobežu situāciju risināšanai ir jāizveido sadarbības sistēma starp dalībvalstu institūcijām, kuras atbildīgas par kompensāciju administrēšanu. Eiropas Savienības vienīgais nosacījums - lai nacionālās valsts kompensācijas shēmas noziedzīgos nodarījumos cietušajiem būtu taisnīgas un atbilstīgas. Šobrīd Latvijā spēkā esošie normatīvie akti paredz cietušajam iespēju saņemt atlīdzību par mantisko kaitējumu un iespējamo atrauto peļņu, bet morālo kaitējumu ir iespējams saņemt tikai izvarošanas gadījumos vai par smagiem miesas bojājumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums. Pašreizējai kārtībai ir vairāki trūkumi. Pirmkārt, zaudējumu atlīdzība iespējama tikai pie nosacījuma, ja ir vainīgais vai līdzdalībnieks, kurš atzīts ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu. Otrkārt, parasti cietušajam finanšu līdzekļi ir nepieciešami uzreiz pēc nozieguma izdarīšanas, bet pašreizējais atlīdzības saņemšanas process ir ilgs un sarežģīts, turklāt negarantē reālu atlīdzības saņemšanu. Līdz ar to pastāv nepieciešamība paredzēt mehānismu, kādā tiks nodrošinātas cietušā tiesības uz kompensāciju par vardarbīga noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekta mērķis ir nodrošināt cietušā tiesības saņemt valsts kompensāciju par vardarbīga noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu. Likumprojekts reglamentē kārtību un apmēru, kādā Juridiskās palīdzības administrācija izmaksā valsts kompensāciju cietušajam. Cietušajam ir tiesības uz vardarbīga noziedzīga nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzību pat tad, ja noziedzīga nodarījuma izdarītājs vai tā līdzdalībnieks nav identificēts vai aizturēts, vai viņu nav iespējams saukt pie kriminālatbildības Krimināllikumā noteiktajos gadījumos. Minētais neattiecas uz ceļu satiksmes negadījumos radītā kaitējuma atlīdzināšanu. Turklāt likumprojekts nosaka Juridiskās palīdzības administrācijas funkcijas likuma mērķa realizācijai. Likumprojekts paredz arī jauna reģistra – kompensācijas reģistra- izveidi, kurā iekļauj ziņas par kompensācijas piešķiršanu, atteikumiem to piešķirt, kā arī ziņas par regresa prasību. Turklāt likumprojekts precīzi reglamentē kompensācijas izmaksāšanas kārtību, kompensēšanas kārtību un sadarbību ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kompensējot vardarbīgos noziegumos radīto kaitējumu
3. Cita informācija	Vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Lietuvā un Igaunijā jau ir reglamentētas cietušo tiesības uz kompensāciju par vardarbīga noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Administratīvās procedūras, lai saņemtu kompensāciju, ir vienkāršotas līdz minimumam. Tiklīdz procesa virzītājs ir atzinis personu par cietušo, tam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā to saņemt, iesniedzot aizpildītu pietikuma veidlapu un vienu no likumā minētajiem dokumentiem, kas apliecina cietušā statusu.
3. Sociālo seku izvērtējums	Tiks nodrošināta lielāka sociālā taisnīguma nodrošināšana, jo, paredzot efektīvu mehānismu, kādā tiks nodrošinātas cietušā tiesības uz kompensāciju par vardarbīga noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu arī gadījumos, ja noziedzīga nodarījuma izdarītājs vai līdzdalībnieks nav identificēts vai aizturēts, vai viņu nav iespējams saukt pie kriminālatbildības Krimināllikumā noteiktajos gadījumos.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2006	2007	2008	2009
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2.Izmaiņas budžeta izdevumos	100,0	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3.Finansiālā ietekme	-100,0	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins Saskaņā ar likumu, maksimālais vienas kompensācijas apmērs ir 5 minimālās mēnešalgas, t.i., Ls 450. Kompensācijas apmērs cietušā nāves gadījumā Ls 450 x 100 (vidējais gadījumu skaits, balstoties uz 2003. un 2004.gada statistiku) = Ls 45 000 Kompensācija citos gadījumos Izmaksājamā summa no maksimālā vienas kompensācijas apmēra – Ls 450 x 60% = Ls 270 Ls 270 x 203 (vidējais gadījumu skaits, balstoties uz 2003. un 2004.gada statistiku) = Ls 54 810 Kopā – Ls 99 810	45,0 54,8
6. Cita informācija	Nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi 2006.gadā paredzēti likumā „Par valsts budžetu 2006.gadam”, bet 2007.gadam un turpmākajiem gadiem papildus līdzekļi nav plānojami.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Likumprojekts paredz Ministru kabinetam noteikt kompensācijas reģistrā iekļaujamās informācijas apjomu un apstiprināt kompensācijas pieteikuma veidlapas paraugu, kas arī tiks izdarīts uz likuma spēkā stāšanās dienu – 2006. gada 1.aprīli.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Padomes Direktīva 2004/80/EK (2004. gada 29. aprīlis) par kompensāciju noziegumos cietušajiem.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Nav.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Nav.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Padomes Direktīva 2004/80/EK (2004. gada 29. aprīlis) par kompensāciju noziegumos cietušajiem.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	-
1. - 4.pants	Padomes Direktīvas 2004/80/EK (2004. gada 29. aprīlis) par kompensāciju noziegumos cietušajiem 12.pants			Atbilst.
6. un7.pants	Padomes Direktīvas 2004/80/EK (2004. gada 29. aprīlis) par kompensāciju noziegumos cietušajiem 3.pants			Atbilst.
10. – 11.pants	Padomes Direktīvas 2004/80/EK (2004. gada 29. aprīlis) par kompensāciju noziegumos cietušajiem 4., 5, un 6.pants			Atbilst.
12.pants	Padomes Direktīva 2004/80/EK (2004. gada 29. aprīlis) par kompensāciju noziegumos cietušajiem 8. un 9.pants.			Atbilst.
14.pants	Padomes Direktīva 2004/80/EK (2004. gada 29. aprīlis) par kompensāciju noziegumos cietušajiem 7. un 10.pants			Atbilst.
16. un 17.pants	Padomes Direktīva 2004/80/EK (2004. gada 29. aprīlis) par kompensāciju noziegumos cietušajiem 2.pants			Atbilst.
21., 22.pants	Padomes Direktīva 2004/80/EK (2004. gada 29. aprīlis) par kompensāciju noziegumos cietušajiem 1., 4. un 11.pants			Atbilst.	-
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas		Cietušo atbalsta centrs, Sabiedriskās politikas centrs „Providus”.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Minētās nevalstiskās organizācijas aktīvi piedalījās likumprojekta izstrādē. SPC “Providus” neatbalsta likumprojektā noteikto maksimālo kompensācijas apmēru – 5 minimālo mēnešalgu apmērā (450 Ls). Providus uzskata, ka šāda kompensācija nav “taisnīga un samērīga” un attiecīgi neatbilst Padomes Direktīvas 2004/80/EK (2004. gada 29. aprīlis) par kompensāciju noziegumos cietušajiem 12.panta otrajai daļai. Šī kompensācija nav pietiekama, lai kaut daļēji segtu ārstēšanas izdevumus, kas radušies noziedzīga nodarījuma seku rezultātā, kompensētu darbspējas zudumu vai personas nāves gadījumā nodrošinātu atbalstu bez apgādnieka palikušajiem nepilngadīgajiem bērniem. Tā neatlīdzina cietušai personai radīto morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas vai mantisko zaudējumu. Valsts kompensācija nav nedz taisnīga, nedz samērīga, tā neatjauno taisnīgumu, bet rada jaunu netaisnību pret cietušo personu, kā arī visai sabiedrībai pauž vēstījumu par to cik vērtīgas valsts acīs ir personas tiesības uz dzīvību un veselību. Tādēļ PROVIDUS ierosina maksimālo kompensācijas apmēru noteikt vismaz 20 minimālo mēnešalgu (1800Ls) apmērā, tādējādi to arī pietuvinot Lietuvas (2646 Ls) un Igaunijas (2240 Ls) noteiktajiem maksimālajiem kompensācijas apmēriem.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		2005.g. 13.maijā SPC PROVIDUS rīkoja starptautisku konferenci “Valsts kompensācija noziegumos cietušajiem – iespēja atjaunot taisnīgumu”, kura Latvijas sabiedrībā aizsāka diskusiju par taisnīga un efektīva valsts kompensācijas mehānisma vardarbīgos noziegumos cietušajiem izveidi.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija		Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Tiks paplašinātas Juridiskās palīdzības administrācijas, kas tiks izveidota ar 2006. gada 1. janvāri un kuru sākotnēji bija plānots izveidot tikai Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma realizēšanai, funkcijas. Likums paredz, ka Juridiskās palīdzības administrācija veiks arī cietušo valsts kompensāciju administrācijas funkcijas, kā arī tiks izveidots kompensācijas reģistrs.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav.

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

04.01.2006.

1464

France 7036974

laura.france@tm.gov.lv

Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Bičevskis	I.Nikuļceva	L.Popova	E.Stivriņa