Likumprojekts otrajam lasījumam

Likumprojekts otrajam lasījumam

Juridiskā komisija

Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (reģ.nr.1478)

 

Pirmā lasījuma redakcija

Pr.

nr.

Iesniegtie priekšlikumi (21)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

1.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā:

“Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”

Atbalstīts

 

1.pants. Likumā lietoti šādi termini:

1) nepārtraukta uzturēšanās – uzturēšanās Latvijas Republikā likumīgi vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus. Prombūtnes laiks uzskatāms par attaisnotu, ja tas ir no personas neatkarīgu iemeslu dēļ (piemēram, slimība vai nepārvarama vara);

2) pietiekams iztikas nodrošinājums – regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ienākumi vismaz vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (par normālu darba laiku) vai personai Latvijas Republikā ir piešķirta pensija;

3) trešās valsts pilsonis – persona, kura nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis.

 

 
 

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) nepārtraukta uzturēšanās – likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus. Prombūtnes laiks uzskatāms par attaisnotu, ja tā iemesli nav atkarīgi no personas (piemēram, slimība vai nepārvarama vara);

2) pietiekams iztikas nodrošinājums – regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ienākumi vismaz vienas minimālās mēnešalgas apmērā (par normālu darba laiku) vai Latvijas Republikā piešķirta pensija;

3) trešās valsts pilsonis – persona, kura nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis.

2.pants. Likuma mērķis ir noteikt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā, kā arī tā iegūšanas un zaudēšanas kārtību, sekmējot brīvu personu kustību Eiropas Savienības teritorijā.

 

 

 

2.pants. Likuma mērķis ir noteikt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā, kā arī tā iegūšanas un zaudēšanas kārtību, sekmējot personu brīvu kustību Eiropas Savienības teritorijā.

3.pants. (1) Trešās valsts pilsonis ir tiesīgs pieprasīt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (turpmāk – statuss), ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai uzturētu sevi un viņa apgādībā esošos ģimenes locekļus;

2) viņš ir apguvis valsts valodu;

3) viņš ir nepārtraukti un likumīgi uzturējies Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju vai kā Latvijas nepilsonis, vai kā Latvijas pilsonis pirms citas valsts pilsonības iegūšanas.

(2) Nepārtrauktās uzturēšanās laikā Latvijas Republikā ieskaita augstākās vai profesionālās izglītības iegūšanas laiku, bet ne vairāk kā pusi no šī perioda.

(3) Nepārtrauktās uzturēšanās laikā Latvijas Republikā neieskaita laiku, kad trešās valsts pilsonis uzturēšanās atļauju saņēmis īslaicīgi (piemēram, kā aukle, sezonas darba ņēmējs, darbinieks, ko amatā iecēlis pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, vai kā pārrobežu pakalpojumu sniedzējs) vai uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar 1961.gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963.gada Vīnes Konvenciju par konsulārajām attiecībām, 1969.gada Konvenciju par īpašajām misijām vai 1975.gada Vīnes Konvenciju par valstu pārstāvniecību sakarā ar to saistību ar starptautiskām vispārēja rakstura organizācijām, kā arī laiku, kad trešās valsts pilsonis atradies brīvības atņemšanas iestādē.

(4) Statusa iegūšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, nosaka Ministru kabinets.

(5) Par valodas prasmes pārbaudi trešās valsts pilsonis maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

2.

 

 

 

3.

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

9.

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt 3.panta pirmās daļas 2.punktu.

 

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija

Izslēgt 3.panta pirmās daļas 2.punktu.

 

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija

Izteikt 3.panta pirmās daļas trešo punktu šādā redakcijā:

“3) viņš ir nepārtraukti un likumīgi uzturējies Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju.”

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 3.panta otrajā daļā vārdus “augstākās vai profesionālās izglītības iegūšanas laiku” ar vārdiem “akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku”.

 

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt 3.panta ceturto daļu.

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Papildināt 3.panta ceturto daļu aiz vārdiem “no valsts valodas prasmes pārbaudes” ar vārdiem “un citu attiecīga apjoma valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu atzīšanas kārtību”.

 

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija

Izslēgt 3.panta ceturto un piekto daļu.

 

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt 3.panta piekto daļu.

Neatbalstīts

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

Neatbalstīts  

3.pants. (1) Trešās valsts pilsonis ir tiesīgs pieprasīt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (turpmāk – statuss), ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai uzturētu sevi un viņa apgādībā esošos ģimenes locekļus;

2) viņš ir apguvis valsts valodu;

3) viņš ir nepārtraukti un likumīgi uzturējies Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju vai kā Latvijas nepilsonis, vai kā Latvijas pilsonis pirms citas valsts pilsonības iegūšanas.

(2) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā Latvijas Republikā ieskaita akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku, bet ne vairāk kā pusi no šā perioda.

(3) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā Latvijas Republikā neieskaita laiku, uz kuru trešās valsts pilsonis saņēmis īslaicīgas uzturēšanās atļauju (piemēram, kā aukle, sezonas darba ņēmējs, darbinieks, ko amatā iecēlis pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, vai kā pārrobežu pakalpojumu sniedzējs) vai laiku, kad uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar 1961.gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963.gada Vīnes Konvenciju par konsulārajām attiecībām, 1969.gada Konvenciju par īpašajām misijām vai 1975.gada Vīnes Konvenciju par valstu pārstāvniecību sakarā ar to saistību ar starptautiskām vispārēja rakstura organizācijām, kā arī laiku, kad trešās valsts pilsonis atradies brīvības atņemšanas iestādē.

(4) Statusa iegūšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī to personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, un citu attiecīga apjoma valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu atzīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Par valodas prasmes pārbaudi trešās valsts pilsonis maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

4.pants. (1) Trešās valsts pilsonis, kas vēlas iegūt statusu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk - Pārvalde) vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

1) anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, kas paredzēta normatīvajos aktos par uzturēšanās atļaujām;

2) fotogrāfiju;

3) dokumentus, kas apliecina šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu izpildi;

4) dokumentus, kas apliecina, ka viņam ir garantēta dzīvesvieta Latvijas Republikā (piemēram, īres līgums);

5) maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

(2) Ja kāda šā panta pirmajā daļā minētā dokumenta izsniegšana ir citas institūcijas kompetencē, Pārvalde nepieciešamo informāciju pieprasa attiecīgajai institūcijai.

(3) Par statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu persona maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(4) Trešās valsts pilsonis, kurš uzturas Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, statusu pieprasa ne vēlāk kā 90 dienas pirms uzturēšanās termiņa beigām.

10.

 

 

 

 

 

 

 

11.

 

 

 

12.

 

 

 

 

13.

 

 

 

 

 

 

 

 

14.
Juridiskais birojs

Aizstāt 4. panta 4. punktā vārdu “garantēta“ ar vārdu “nodrošināta”, aizstāt vārdus (piemēram, īres līgums)” ar vārdiem “(noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums un tml.)”.

 

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt 4.panta pirmās daļas 5.punktu.

 

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija

Izslēgt 4.panta pirmās daļas 5.punktu.

 
Juridiskais birojs

Aizstāt 4. panta 5. punktā vārdus “apliecina valsts nodevas samaksu” ar vārdiem “apliecina valsts nodevas par statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu samaksu”.

 

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt 4.panta trešo daļu.
Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts
 
 
 
Neatbalstīts
 
 
 
 
Atbalstīts
 
 
 
 
 
 
 
 
Neatbalstīts 

4.pants. (1) Trešās valsts pilsonis, kas vēlas iegūt statusu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk - Pārvalde) vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

1) normatīvajos aktos par uzturēšanās atļaujām paredzēto anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai;

2) fotogrāfiju;

3) dokumentus, kas apliecina šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu izpildi;

4) dokumentus, kas apliecina, ka viņam ir nodrošināta dzīvesvieta Latvijas Republikā (noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums u.tml.);

5) maksājuma dokumentu, kas apliecina, ka ir samaksāta valsts nodeva par statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.

(2) Ja kāda šā panta pirmajā daļā minētā dokumenta izsniegšana ir citas institūcijas kompetencē, Pārvalde nepieciešamo informāciju pieprasa attiecīgajai institūcijai.

(3) Par statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu persona maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(4) Trešās valsts pilsonis, kas uzturas Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, statusu pieprasa ne vēlāk kā 90 dienas pirms uzturēšanās termiņa beigām.

5.pants. (1) Lēmumu par statusa piešķiršanu, atteikumu to piešķirt, lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu pieņem Pārvaldes amatpersona, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(2) Lēmumu par atteikumu piešķirt statusu saskaņā ar šā likuma 8.panta 4.punktu un lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu saskaņā ar šā likuma 11.panta 6.punktu pieņem iekšlietu ministrs.

(3) Pārvaldes amatpersonas lēmumu trešās valsts pilsonis var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(4) Pārvaldes priekšnieka lēmumu trešās valsts pilsonis var pārsūdzēt tiesā.

(5) Iekšlietu ministra lēmumu trešās valsts pilsonis var pārsūdzēt Imigrācijas likuma 61.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

5.pants. (1) Lēmumu par statusa piešķiršanu, atteikumu to piešķirt, lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu pieņem Pārvaldes amatpersona, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(2) Lēmumu par atteikumu piešķirt statusu saskaņā ar šā likuma 8.panta 4.punktu un lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu saskaņā ar šā likuma 11.panta 6.punktu pieņem iekšlietu ministrs.

(3) Pārvaldes amatpersonas lēmumu trešās valsts pilsonis var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(4) Pārvaldes priekšnieka lēmumu trešās valsts pilsonis var pārsūdzēt tiesā.

(5) Iekšlietu ministra lēmumu trešās valsts pilsonis var pārsūdzēt Imigrācijas likuma 61.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā.

6.pants. Lēmumu par statusa piešķiršanu, atteikumu to piešķirt, lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu pieņem triju mēnešu laikā.

15.

 

 

 

 

16.
Juridiskā komisija

Izslēgt 6.pantā vārdus “lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu”.

 

Juridiskais birojs

Papildināt 6. pantu aiz vārdiem “triju mēnešu laikā” ar vārdiem “no dokumentu iesniegšanas brīža”.
Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts
6.pants. Lēmumu par statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem triju mēnešu laikā no dokumentu iesniegšanas dienas.

7.pants. (1) Ja trešās valsts pilsonim ir piešķirts statuss, Pārvalde viņam izsniedz Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju, kas derīga piecus gadus, un informē par viņa tiesībām un pienākumiem. Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujā izdara atzīmi "EK pastāvīgais iedzīvotājs".

(2) Ja trešās valsts pilsonim ir piešķirts statuss, viņam ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi, kā arī citos Latvijas Republikas likumos Latvijas nepilsonim vai ārvalstniekam (kurš Latvijas Republikā saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju) noteiktās tiesības.

(3) Ja trešās valsts pilsonim ir piešķirts statuss, viņam ir pienākums reizi piecos gados atjaunot uzturēšanās atļauju, to reģistrējot, iesniedzot Pārvaldē anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai un uzrādot derīgu ceļošanas dokumentu.

17.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

18.

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija

Izteikt 7.panta otro daļu  šādā redakcijā :

“(2) Ja trešās valsts pilsonim ir piešķirts statuss, viņam ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi, kā arī citos Latvijas Republikas likumos noteiktās tiesības.”

 

Deputāts V.Buzajevs

Papildināt 7. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja trešās valsts pilsonim ir piešķirts statuss, viņam ir Latvijas Republikas likumos Latvijas pilsonim noteiktās tiesības attiecībā uz:

1) nodarbinātības un pašnodarbinātības iespējām;

2) izglītību un arodmācībām, ieskaitot stipendijas;

3) profesionālās izglītības diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju atzīšanu;

4) sociālo drošību un sociālo palīdzību;

5) nodokļu priekšrocībām;

6) piekļuvi precēm un pakalpojumiem un preču un pakalpojumu piegādi, kas pieejami sabiedrībai, ieskaitot mājokļa ieguves kārtību;

7) biedrošanās brīvību un piederību organizācijai, dalību organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus vai darba devējus, vai jebkurā organizācijā, kuras locekļi ir iesaistīti īpašā darbā, ieskaitot šo organizāciju piešķirtos labumus;

8) brīvu piekļuvi visai attiecīgās dalībvalsts teritorijai.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

7.pants. (1) Ja trešās valsts pilsonim ir piešķirts statuss, Pārvalde viņam izsniedz Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju, kas derīga piecus gadus, un informē šo pilsoni par viņa tiesībām un pienākumiem. Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujā izdara atzīmi "EK pastāvīgais iedzīvotājs".

(2) Ja trešās valsts pilsonim ir piešķirts statuss, viņam ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi, kā arī citos Latvijas Republikas likumos Latvijas nepilsonim vai ārvalstniekam (kurš Latvijas Republikā saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju) noteiktās tiesības.

(3) Ja trešās valsts pilsonim ir piešķirts statuss, viņam ir pienākums reizi piecos gados atjaunot uzturēšanās atļauju, to reģistrējot, iesniedzot Pārvaldei anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai un uzrādot derīgu ceļošanas dokumentu.

 

8.pants. Statusa piešķiršanu atsaka, ja trešās valsts pilsonis:

1) neatbilst kādam no šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem statusa piešķiršanas nosacījumiem;

2) nav iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus un Pārvalde attiecīgo informāciju nevar iegūt pati;

3) sniedzis nepatiesas ziņas;

4) apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību, par ko saņemts kompetentas drošības iestādes atzinums;

5) ir saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, lai iegūtu augstāko vai profesionālo izglītību;

6) ir ieguvis bēgļa vai alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā vai ir pieprasījis patvērumu Latvijas Republikā.

19.
Juridiskais birojs

Aizstāt 8. panta 5. punktā vārdus “lai iegūtu augstāko vai profesionālo izglītību” ar vārdiem “uz akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku”.
Atbalstīts

8.pants. Statusa piešķiršanu atsaka, ja trešās valsts pilsonis:

1) neatbilst kādam no šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem statusa piešķiršanas nosacījumiem;

2) nav iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus un Pārvalde attiecīgo informāciju nevar iegūt pati;

3) sniedzis nepatiesas ziņas;

4) apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību, un par to saņemts kompetentas drošības iestādes atzinums;

5) ir saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā uz akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku;

6) ir ieguvis bēgļa vai alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā vai ir pieprasījis patvērumu Latvijas Republikā.

9.pants. Trešās valsts pilsonis statusu zaudē un viņam izsniegto uzturēšanās atļauju anulē, ja:

1) viņš ir ieguvis Latvijas pilsonību;

2) viņš atsakās no statusa;

3) viņam statusu atņem.

 

 

 

9.pants. Trešās valsts pilsonis statusu zaudē un viņam izsniegtā uzturēšanās atļauja tiek anulēta, ja:

1) viņš ir ieguvis Latvijas pilsonību;

2) viņš atsakās no statusa;

3) viņam statusu atņem.

10.pants. Trešās valsts pilsonis var atteikties no statusa, ja viņš:

1) ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonību;

2) izceļo uz pastāvīgu dzīvi citā valstī vai ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī.

 

 

 

10.pants. Trešās valsts pilsonis var atteikties no statusa, ja viņš:

1) ir ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonību;

2) izceļo uz pastāvīgu dzīvi citā valstī vai ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī.

 

11.pants. (1) Trešās valsts pilsonim statusu atņem, ja viņš:

1) ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonību un nav atteicies no statusa;

2) ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī un nav atteicies no statusa;

3) sniedzis nepatiesas ziņas;

4) bez pārtraukuma uzturējies ārpus Eiropas Savienības teritorijas 12 mēnešus;

5) bez pārtraukuma uzturējies ārpus Latvijas Republikas sešus gadus;

6) apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību, par ko saņemts kompetentas drošības iestādes atzinums.

(2) Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos statusu neatņem, ja prombūtne bijusi no trešās valsts pilsoņa neatkarīgu iemeslu dēļ vai saistībā ar izglītības iegūšanu.

(3) Prombūtni, kura ir paredzama, trešās valsts pilsonis pirms izceļošanas piesaka Pārvaldē, iesniedzot iesniegumu un prombūtni apliecinošus dokumentus (piemēram, dokumentus, kas apliecina ilgstošas ārstēšanās nepieciešamību, nosūtīšanu komandējumā vai iestāšanos izglītības iestādē).

 

 

 

11.pants. (1) Trešās valsts pilsonim statusu atņem, ja viņš:

1) ir ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonību un nav atteicies no statusa;

2) ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī un nav atteicies no statusa;

3) sniedzis nepatiesas ziņas;

4) bez pārtraukuma uzturējies ārpus Eiropas Savienības teritorijas 12 mēnešus;

5) bez pārtraukuma uzturējies ārpus Latvijas Republikas sešus gadus;

6) apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību, un par to saņemts kompetentas drošības iestādes atzinums.

(2) Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos statusu neatņem, ja prombūtne bijusi no trešās valsts pilsoņa neatkarīgu iemeslu dēļ vai saistībā ar izglītības iegūšanu.

(3) Paredzamu prombūtni trešās valsts pilsonis pirms izceļošanas piesaka Pārvaldē, iesniedzot iesniegumu un prombūtni apliecinošus dokumentus (piemēram, dokumentus, kas apliecina ilgstošas ārstēšanās nepieciešamību, nosūtīšanu komandējumā vai iestāšanos izglītības iestādē).

12.pants. Ja trešās valsts pilsonis zaudējis statusu šā likuma 10.panta 2.punktā un 11.panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos, viņš ir tiesīgs statusu pieprasīt atkārtoti, ja viņš ir uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju divus gadus tieši pirms statusa pieprasījuma iesniegšanas.

 

 

 

12.pants. Ja trešās valsts pilsonis zaudējis statusu šā likuma 10.panta 2.punktā un 11.panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos, viņš ir tiesīgs statusu pieprasīt atkārtoti, ja ir uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju divus gadus tieši pirms statusa pieprasījuma iesniegšanas.

13.pants. (1) Ja trešās valsts pilsonim pēc statusa atņemšanas un uzturēšanās atļaujas anulēšanas nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, viņam 30 dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās jāatstāj Latvijas Republika.

(2) Ja trešās valsts pilsonis šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā nav izceļojis no Latvijas Republikas, lēmumu par viņa izraidīšanu pieņem un izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja trešās valsts pilsonim statusu atņem un uzturēšanās atļauju anulē saskaņā ar šā likuma 11.panta pirmās daļas 6.punktu un persona nav Latvijas nepilsonis, iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu. Personas piespiedu izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Trešās valsts pilsonim var noteikt ieceļošanas aizliegumu Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja lēmums par statusa piešķiršanu, zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu vai izraidīšanu tiek pārsūdzēts, tas neaptur šā lēmuma darbību.

20.

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija

Izteikt 13.panta trešo daļu  šādā redakcijā :

“(3) Ja trešās valsts pilsonim statusu atņem un uzturēšanās atļauju anulē saskaņā ar šā likuma 11.panta pirmās daļas 6.punktu, iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu. Personas piespiedu izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.”

Neatbalstīts

13.pants. (1) Ja trešās valsts pilsonim pēc statusa atņemšanas un uzturēšanās atļaujas anulēšanas nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, viņam 30 dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas jāatstāj Latvijas Republika.

(2) Ja trešās valsts pilsonis šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā nav izceļojis no Latvijas Republikas, lēmumu par viņa izraidīšanu pieņem un izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja trešās valsts pilsonim statusu atņem un uzturēšanās atļauju anulē saskaņā ar šā likuma 11.panta pirmās daļas 6.punktu un šis pilsonis nav Latvijas nepilsonis, iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu. Piespiedu izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Trešās valsts pilsonim var noteikt ieceļošanas aizliegumu Latvijas Republikā Imigrācijas likumā paredzētajā kārtībā.

(5) Ja lēmums par statusa piešķiršanu, zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu vai izraidīšanu tiek pārsūdzēts, tas neaptur attiecīgā lēmuma darbību.

14.pants. Trešās valsts pilsonis, kurš ieguvis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī, var ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

14.pants. Trešās valsts pilsonis, kas ieguvis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī, var ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

15.pants. Trešās valsts pilsonis, kurš zaudējis statusu, Latvijas Republikā var uzturēties likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" vai Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

15.pants. Trešās valsts pilsonis, kas zaudējis statusu, Latvijas Republikā var uzturēties likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" vai Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

21.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Papildināt likumprojektu aiz 15.panta ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Dokumentus pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, kas iesniegti līdz likuma spēkā stāšanās dienai, izskata saskaņā ar šo likumu.”

Atbalstīts

Pārejas noteikums

Dokumentus, kuri pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai iesniegti līdz likuma spēkā stāšanās dienai, izskata saskaņā ar šo likumu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2003.gada 25.novembra Direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas.

 

 

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2003.gada 25.novembra direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas.