Sociālo un darba lietu komisija

 

 

Rīgā

 

 

 

2006.gada 16.martā   Nr.9/9-

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

     Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (reģ.nr.1471) izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta tabula uz     lp.

 

 

priekšsēdētāja                                                 J.Stalidzāne

 

 

 

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (reģ.nr.1471)

 

Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

Nr

2.lasījumam iesniegtie priekšlikumi

(16)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 14.nr.; 2005, 2.nr.) šādus grozījumus: 

 

 

 

Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 14.nr.; 2005, 2.nr.) šādus grozījumus: 

1.pants. Likumā lietotie termini

1)............................

5) grupu māja (dzīvoklis) — pašvaldības īpašumā esošs atsevišķs dzīvoklis, kurā dzīvo 4 — 12 personas ar garīga rakstura traucējumiem, vai dzīvojamā māja, kurā tiek nodrošināti sociālā darba speciālistu pakalpojumi;

 

1.  1.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) grupu māja (dzīvoklis) – atsevišķs dzīvoklis vai māja, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā;"; 

 

 

 

1.  1.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) grupu māja (dzīvoklis) — atsevišķs dzīvoklis vai māja, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā;”;

15) servisa dzīvoklis — pašvaldībai piederošs dzīvoklis, kas tiek izīrēts un ir pielāgots personai ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem, lai palielinātu personas iespējas dzīvot patstāvīgi un aprūpēt sevi;

izslēgt 15.punktā vārdus "pašvaldībai piederošs";

 

 

 

izslēgt 15.punktā vārdus “pašvaldībai piederošs”;

 

25) specializētās darbnīcas — darbnīcas, kurās izveidotas darba vietas un nodrošināts speciālistu atbalsts redzes un dzirdes invalīdiem vai personām ar garīga rakstura traucējumiem;

izslēgt 25.punktā vārdus "un dzirdes";

1

Sociālo un darba lietu komisija

Izslēgt likumprojekta 1.pantā skaitli un vārdus “ izslēgt 25.punktā vārdus “un dzirdes””.

Atbalstīts.

Izslēgts.

 

papildināt pantu ar 27.punktu šādā redakcijā:

"27) pusceļa māja – sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina īslaicīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus."

 

 

 

papildināt pantu ar 27., 28. un 29.punktu šādā redakcijā:

“27) pusceļa māja — sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina īslaicīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus;

 

 

 

2

Deputāte L.Liepiņa

Papildināt 1.pantu ar 27. un 28.punktiem:

27.punktu izteikt šādā redakcijā – „Supervīzija – supervīzija ir mijiedarbības process starp supervizoru un supervīzējamo (sociālā darba speciālistu), kura mērķis ir supervīzējamā profesionālā attīstība.  Supervīzijas laikā tiek attīstītas darbinieku prasmes, nodrošināta pieredzes, zināšanu un informācijas apmaiņa, meklēti risinājumi problēmsituācijām darbā, kā arī sniegts emocionāls atbalsts“.

28.punktu izteikt šādā redakcijā – „Supervīzors – speciālists, kas sniedz supervīziju“.

Daļēji atbalstīts priekšlikumā

Nr.3

 

 

 

3

Sociālo un darba lietu komisija

 

Papildināt likumprojekta  1.pantu ar tekstu šādā redakcijā:

„28) konsultatīvs atbalsts sociālā darba speciālistam (supervīzija) — metožu kopums attiecībā uz sociālā darba speciālista darbību ar mērķi uzlabot viņa profesionālo kompetenci un sniegt viņam psiholoģisko atbalstu, lai uzlabotu darba kvalitāti;“

Atbalstīts.

28) konsultatīvs atbalsts sociālā darba speciālistam (supervīzija) — metožu kopums attiecībā uz sociālā darba speciālista darbību ar mērķi uzlabot viņa profesionālo kompetenci un sniegt viņam psiholoģisko atbalstu, lai uzlabotu darba kvalitāti;

 

 

4

Sociālo un darba lietu komisija

 

Papildināt likumprojekta  1.pantu ar tekstu šādā redakcijā:

” 29) cilvēku tirdzniecības upuris — persona, kura atzīta par cietušo kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecību vai kurai kompetenta institūcija izsniegusi izziņu, ka tā ir cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, kā arī persona, kuru par cilvēku tirdzniecības upuri atzinis sociālo pakalpojumu sniedzējs atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.”

Atbalstīts.

29) cilvēku tirdzniecības upuris — persona, kura atzīta par cietušo kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecību vai kurai kompetenta institūcija izsniegusi izziņu, ka tā ir cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, kā arī persona, kuru par cilvēku tirdzniecības upuri atzinis sociālo pakalpojumu sniedzējs atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.”


 

3.pants. Tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību

(1) Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.

(2) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets (....)

 

5

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs A.Radzevičs

 

Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets un pašvaldību domes (padomes).”

Atbalstīts priekšlikiumā

 

Nr.  6

 

 

 

6

Sociālo un darba lietu komisija

 

Papildināt likumprojektu ar jaunu 2.pantu šādā redakcijā

“2. 3.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets un pašvaldību domes (padomes).”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos.”

Atbalstīts,

mainot turpmāko pantu numerāciju

2. 3.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību n osaka Ministru kabinets un pašvaldību domes (padomes).”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos.”

 

8.pants. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas vispārīgie principi

(1) Klienta vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes pakalpojumiem.

(2) Klienta pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, izņemot šā likuma 13.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6. un 7.punktā minētos gadījumus.

2. Aizstāt 8.panta otrajā daļā vārdus un skaitļus "1., 2., 3., 4., 6. un 7.punktā" ar vārdiem un skaitļiem "1., 2., 3., 4., 6., 7. un 8.punktā". 

 

 

 

3. Aizstāt 8.panta otrajā daļā skaitļus un vārdus “1., 2., 3., 4., 6. un 7.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “1., 2., 3., 4., 6., 7. un 8.punktā”. 

9.pants. Pašvaldības pienākumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā

 

7

Sociālo un darba lietu komisija

 

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Papildināt  9.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Pašvaldībai, kura  ir izveidojusi nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus, ir pienākums nodrošināt konsultatīvu atbalstu sociālā darba speciālistam.”

 

Atbalstīts.

4. Papildināt 9.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Pašvaldībai, kura  ir izveidojusi nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus, ir pienākums nodrošināt konsultatīvu atbalstu sociālā darba speciālistam.”

10.pants. Pašvaldības sociālais dienests

(1) Lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzību profesionālu izvērtēšanu un kvalitatīvu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu, katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem.

(2) Lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu un pakalpojumu administrēšanu, katra pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits pārsniedz 3000, veido pašvaldības sociālo dienestu.

(3) Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 3000, pašvaldības dome (padome) var neveidot pašvaldības sociālo dienestu. Ja pašvaldība neveido sociālo dienestu, šā likuma 11.pantā minēto uzdevumu izpildi nodrošina pašvaldības dome (padome).

 

8

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs A.Radzevičs

 

Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 3000, pašvaldības dome (padome) var neveidot pašvaldības sociālo dienestu. Ja pašvaldība neveido sociālo dienestu, šā likuma 11.pantā minēto uzdevumu izpildi nodrošina pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija saistošajos noteikumos noteiktā kārtībā.”

 

 

Atbalstīts.

Redakcionāli

precizēts.

5. Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 3000, pašvaldības dome (padome) var neveidot pašvaldības sociālo dienestu. Ja pašvaldība neveido sociālo dienestu, šā likuma 11.pantā minēto uzdevumu izpildi nodrošina pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.”

13.pants. Valsts pienākumi sociālo pakalpojumu sniegšanā

(1) Valsts nodrošina:

1)............................

4) sociālo rehabilitāciju attiecīgās institūcijās (...) bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām;

5)........................................

 

3.  13.pantā:

papildināt pirmās daļas 4.punktu aiz vārda "institūcijās" ar vārdiem "pilngadīgām personām un";

 

 

 

6.  13.pantā:

papildināt pirmās daļas 4.punktu pēc vārda “institūcijās” ar vārdiem “pilngadīgām personām un”;

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu izpildi, valsts var izveidot sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes vai slēgt līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

(3) Valsts piedalās personām ar garīga rakstura traucējumiem paredzēto dienas centru finansēšanā un atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām atbalsta un finansē citas programmas jaunu sociālo pakalpojumu veidu attīstīšanai pašvaldībās.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumi tiek finansēti no valsts budžeta: centru izveidošanas gadā — 80 procentu, darbības pirmajā gadā — 60 procentu, otrajā gadā — 40 procentu, trešajā gadā — 20 procentu apmērā. Turpmākajos gados šie izdevumi 100 procentu apmērā tiek segti no pašvaldību budžetiem.

(5)....

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts piedalās personām ar garīga rakstura traucējumiem paredzēto grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un aprīkošanas finansēšanā to izveidošanas gadā 50 procentu apmērā atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām."

 

 

 

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts piedalās personām ar garīga rakstura traucējumiem paredzēto grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un aprīkošanas finansēšanā to izveidošanas gadā 50 procentu apmērā atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām.

 

 

 

9

 Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lūka 

Papildināt 13.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Valsts piedalās personu ar garīga rakstura traucējumiem, kuras atgriežas no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, uzturēšanās izdevumu finansēšanā grupu mājā (dzīvoklī) līdz 50 procentu apmēram no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas uzturēšanas izmaksām vienai personai. Līdzfinansējuma apjomu un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Daļēji atbalstīts komisijas priekšlikumā Nr 10

 

 

 

10

Sociāo un darba lietu komisija

 

  Papildināt  likumprojekta 3.pantu  ar tekstu šādā redakcijā:  „(6) Valsts piedalās ar uzturēšanos grupu mājā (dzīvoklī) saistīto izdevumu finansēšanā 50 procentu apmērā no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas uzturēšanas izmaksām vienai personai tām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras atgriežas no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām. Līdzfinansējuma apjomu un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
Atbalstīts

(6) Valsts piedalās ar uzturēšanos grupu mājā (dzīvoklī) saistīto izdevumu finansēšanā 50 procentu apmērā no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas uzturēšanas izmaksām vienai personai tām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras atgriežas no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām. Līdzfinansējuma apjomu un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

26.pants. Profesionālā rehabilitācija

(1) Tiesības saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus ir personām darbspējas vecumā, ja tām ir noteikta smaga vai mēreni izteikta invaliditāte, kuras rezultātā tās nespēj strādāt iepriekšējā profesijā, un ja tām ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ieteikums apgūt jaunu profesiju.

(2) Kārtību, kādā persona saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, nosaka Ministru kabinets.

 

11

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lūka

 

Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Tiesības saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus ir personām darbspējas vecumā, ja tām ir noteikta invaliditāte un ja tām ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ieteikums apgūt profesiju.”

 
Atbalstīts

7. Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesības saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus ir personām darbspējas vecumā, ja tām ir noteikta invaliditāte un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ieteikums apgūt profesiju.”

 

4. Papildināt likumu ar 27.1 pantu šādā redakcijā:

"27.1 pants. Grupu mājas (dzīvokļa), pusceļa mājas un servisa dzīvokļa pakalpojumi

(1) Grupu mājā (dzīvoklī) nodrošina mājokli un atbalstu sociālo problēmu risināšanā personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

(2) Pusceļa mājā sniedz īslaicīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, lai apgūtu iemaņas patstāvīgai dzīvei vai dzīvei grupu mājā (dzīvoklī).

(3) Servisa dzīvoklī personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nodrošina neatkarīgas dzīves iespējas, palielinot personas sociālās funkcionēšanas un pašaprūpes spējas."

 

 

 

8. Papildināt likumu ar 27.1 pantu šādā redakcijā:

“27.1 pants. Grupu mājas (dzīvokļa), pusceļa mājas un servisa dzīvokļa pakalpojumi

(1) Grupu mājā (dzīvoklī) nodrošina mājokli un atbalstu sociālo problēmu risināšanā personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

(2) Pusceļa mājā sniedz īslaicīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, lai apgūtu iemaņas patstāvīgai dzīvei vai dzīvei grupu mājā (dzīvoklī).

(3) Servisa dzīvoklī personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nodrošina neatkarīgas dzīves iespējas, palielinot attiecīgās personas sociālās funkcionēšanas un pašaprūpes spējas.”

28.pants. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumi

(1) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas nodrošina mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju:

1) bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, ja nav iespējams nodrošināt viņu aprūpi un audzināšanu audžuģimenē vai pie aizbildņa;

2) pensijas vecuma personām un invalīdiem ar redzes vai fiziska rakstura traucējumiem, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu;

3) bērniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu;

4) pilngadīgām personām ar smagiem garīgā rakstura traucējumiem, kurām nav nepieciešama atrašanās specializētā ārstniecības iestādē un kuru stāvoklis neapdraud apkārtējos, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu.

(2) Pakalpojuma sniegšanu ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgai personai var pārtraukt, ja:

1) persona apdraud citu personu veselību vai dzīvību;

2) personai rehabilitācijas rezultātā vairs nav nepieciešami ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumi un tos var nomainīt ar pakalpojumiem dzīvesvietā.

3).....

 

5.  28.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) persona apdraud citu personu veselību, dzīvību vai sistemātiski pārkāpj noslēgtā līguma nosacījumus;";

 

papildināt otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā: 

"3) persona lūdz pārtraukt pakalpojumu sniegšanu.";

 

 

 

9.  28.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) persona apdraud citu personu veselību, dzīvību vai sistemātiski pārkāpj noslēgtā līguma nosacījumus;”;

 

papildināt otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā: 

“3) persona lūdz pārtraukt pakalpojumu sniegšanu;”;

(3) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem attiecīgās institūcijas vadītājs, informējot pašvaldību, no kuras budžeta tiek apmaksāts šis pakalpojums vai kuras administratīvajā teritorijā persona dzīvojusi pirms iestāšanās institūcijā.

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem attiecīgās institūcijas vadītājs, ja pašvaldība, no kuras budžeta tiek apmaksāts šis pakalpojums vai kuras administratīvajā teritorijā persona dzīvojusi pirms iestāšanās institūcijā, ir rakstiski apliecinājusi, ka personai tiks nodrošināta izmitināšana šajā pašvaldībā."

 

 

 

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem attiecīgās institūcijas vadītājs, ja pašvaldība, no kuras budžeta tiek apmaksāts šis pakalpojums vai kuras administratīvajā teritorijā persona dzīvojusi pirms iestāšanās institūcijā, ir rakstveidā apliecinājusi, ka personai tiks nodrošināta izmitināšana šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā.”

 

30.pants. Sociālās aprūpes padomes kompetence

(1) Lai sekmētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās dzīvojošo personu tiesību ievērošanu, attiecīgās institūcijas vadītājs izveido sociālās aprūpes padomi (turpmāk — padome), kuras sastāvā ietilpst ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā dzīvojošās personas, to radinieki, institūcijas darbinieki un vietēj ās pašvaldības pārstāvji. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Labklājības ministrs apstiprina padomes paraugnolikumu.

(2) Padome:

1) saskaņo institūcijas iekšējās kārtības noteikumus;

2) iesniedz priekšlikumus institūcijas darbības uzlabošanai;

3) izskata konfliktus starp klientiem un institūcijas administrāciju;

4) piedalās institūcijas sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtēšanā.

 

12

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lūka

 

Izslēgt 30.panta pirmās daļas pēdējo teikumu.

 

 

Atbalstīts

10. Izslēgt 30.panta pirmās daļas pēdējo teikumu.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 10.panta pirmā daļa, 41. un 42.pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

2. Līdz 2007.gada 31.decembrim Labklājības ministrijas pārziņā esošie bērnu bāreņu aprūpes centri, specializētie valsts sociālās aprūpes un rehabilitācijas centri, specializētie valsts sociālās aprūpes pansionāti un specializētie bērnu sociālās aprūpes centri, kas nodrošina šo pārejas noteikumu 3.punktā noteiktos pakalpojumus, tiek reorganizēti par pašvaldību iestādēm. To personu uzturēšanās minētajās aprūpes institūcijās, kas sākušas saņemt šos pakalpojumus līdz reorganizācijas dienai, tiek finansēta no valsts budžeta.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11. Pārejas noteikumos:

3. Līdz pārejas noteikumu 2.punktā minēto institūciju reorganizācijai par pašvaldību iestādēm no valsts budžeta tiek finansēta:

1) specializētā aprūpe ilgstošas aprūpes institūcijās pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem un neredzīgām personām;

2) bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu vecumā līdz diviem gadiem (...) aprūpe ilgstošas aprūpes institūcijās.

 

 

13

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lūka

Papildināt likuma  pārejas noteikumu 3.punkta 2. apakšpunktu pēc vārda „gadiem” ar vārdiem „un bērnu ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem līdz četriem gadiem”.  

 

 

Atbalstīts

papildināt 3.punkta 2.apakšpunktu pēc vārda “gadiem” ar vārdiem “un bērnu ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem līdz četriem gadiem”;  

4. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.jūnijam piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1995.gada 10.oktobra noteikumi nr.309 “Noteikumi par kārtību, kādā tiek apmaksāta personu uzturēšanās sociālās aprūpes iestādēs”;

2) Ministru kabineta 1996.gada 27.augusta noteikumi nr.340 “Noteikumi par valsts un pašvaldību sociālās aprūpes institūcijām”;

3) Ministru kabineta 2000.gada 8.augusta noteikumi nr.262 “Kārtība, kādā personas saņem tehniskos palīglīdzekļus”;

4) Ministru kabineta 2000.gada 12.septembra noteikumi nr.313 “Noteikumi par prasībām sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzējiem”;

5) Ministru kabineta 2000.gada 12.septembra noteikumi nr.314 “Kārtība, kādā personas saņem sociālās palīdzības pakalpojumus”;

6) Ministru kabineta 2001.gada 28.augusta noteikumi nr.383 “Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasības profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem”.

5. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par sociālo palīdzību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 2.nr.; 1998, 1., 23.nr.; 1999, 2., 24.nr.; 2001, 1.nr.).

6. Šā likuma 13.panta pirmās daļas 4.punkts stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā. 

7. No 2003.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 31.decembrim sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās par valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var saņemt personas, kuras nestrādā (nav uzskatāmas par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) un saņem tikai valsts pensiju vai tikai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un tās ir:

1) invalīdi;

2) personas, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju;

3) politiski represētās personas.

Rehabilitācijas ilgums nedrīkst pārsniegt 21 dienu.

(2002.gada 19.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

8. Šā likuma 13.panta pirmās daļas 6. un 8.punkts stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī. 

9. Šā likuma 13.panta pirmās daļas 7.punkts stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī. 

10. Līdz Sociālo pakalpojumu pārvaldes izveidošanai tās funkcijas veic Labklājības ministrijas padotībā esošā valsts pārvaldes iestāde — Sociālās palīdzības fonds.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11. Grozījumi šā likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā attiecībā uz pilngadīgām personām un 13.panta piektā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.”

Atbalstīts.

papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11. Grozījumi šā likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā attiecībā uz pilngadīgām personām un 13.panta piektā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

 

 

 

15

Sociālo un darba lietu kom isija

 

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12. Šā likuma 9.panta sestā daļa, kas nosaka pašvaldībām pienākumu nodrošināt konsultatīvu atbalstu sociālā darba speciālistiem,  stājas spēkā:

1) 2007.gada 1.janvārī -  attiecībā uz tiem sociālā darba speciālistiem, kuri  ir sociālie darbinieki;

 

2) 2008.gada 1.janvārī - attiecībā uz tiem sociālā darba speciālistiem, kuri ir  sociālie aprūpētāji, sociālie rehabilitētāji  un sociālās palīdzības organizatori.”

 

 

Atbalstīts.

12. Šā likuma 9.panta sestā daļa, kas nosaka pašvaldībām pienākumu nodrošināt konsultatīvu atbalstu sociālā darba speciālistiem,  stājas spēkā:

1) 2007.gada 1.janvārī — attiecībā uz tiem sociālā darba speciālistiem, kuri  ir sociālie darbinieki;

2) 2008.gada 1.janvārī — attiecībā uz tiem sociālā darba speciālistiem, kuri ir  sociālie aprūpētāji, sociālie rehabilitētāji  un sociālās palīdzības organizatori.”

 

Pārejas noteikums

Šā likuma 3.pants stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

16

Juridiskais birojs

Izslēgt pārejas noteikumu

Atbalstīts

Izslēgts.