Likumprojekts
Par Konvencijas par bērna tiesībām
papildu protokolu par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un
bērna pornogrāfiju
1.pants. Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokols par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju (turpmāk Protokols) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.
2.pants. Iekšlietu ministrija koordinē Protokolā paredzēto saistību izpildi.
3.pants. Protokols stājas spēkā tā 14.panta otrajā daļā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Protokols angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.
Iekšlietu ministrs
Dz.Jaundžeikars
Konvencijas par bērna
tiesībām
papildus
protokols par tirdzniecību ar bērniem,
bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju
Pieņemts un atvērts parakstīšanai, ratifikācijai vai
pieņemšanai ar Ģenerālās Asamblejas 2000.gada 25.maija rezolūciju A/RES/54/263
Stājies spēkā 2002.gada 18.janvārī
Šī Protokola Dalībvalstis,
Ievērodamas, ka, lai turpmāk sasniegtu Konvencijas par bērna tiesībām mērķus un tās noteikumu, it īpaši 1., 11., 21., 32., 33., 34., 35. un 36.pantu, īstenošanu, būtu lietderīgi paplašināt pasākumus, kurus Dalībvalstīm jāveic, lai garantētu bērnu aizsardzību pret tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju,
Ievērodamas arī to, ka Konvencijā par bērna tiesībām ir atzītas bērna tiesības būt pasargātam no ekonomiskās ekspluatācijas un no jebkāda darba veikšanas, kas var būt bīstams vai kavēt bērna izglītošanos, vai kaitēt bērna veselībai vai fiziskajai, psihiskajai, garīgajai, tikumiskajai vai sociālajai attīstībai,
Dziļi norūpējušās par ievērojamo un pieaugošo bērnu starptautisko tirdzniecību nolūkā veikt tirdzniecību ar bērniem, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju,
Dziļi norūpējušās par plaši izplatīto un ilgstošo sekstūrisma praksi, pret kuru bērni ir īpaši neaizsargāti, tā kā tas tieši veicina tirdzniecību ar bērniem, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju,
Atzīdamas to, ka virkne īpaši neaizsargātu grupu, tai skaitā, meiteņu, ir pakļautas lielākam seksuālas izmantošanas riskam un ka seksuāli izmantotu personu vidū ir neproporcionāli liels meiteņu īpatsvars,
Norūpējušās par pieaugošo pieejamību bērnu pornogrāfijai internetā un izmantojot citas attīstītās tehnoloģijas un atsaucoties uz Vīnē 1999.gadā organizēto starptautisko konferenci Par bērnu pornogrāfijas apkarošanu internetā, it īpaši tās noslēgumu, aicinot visā pasaulē atzīt par noziedzīgu bērnu pornogrāfijas izgatavošanu, izplatīšanu, eksportu, pārsūtīšanu, importu, apzinātu glabāšanu un reklamēšanu, un uzsverot ciešākas sadarbības un partnerības starp valdībām un interneta nozari nozīmīgumu,
Uzskatot, ka tirdzniecības ar bērniem, bērnu prostitūcijas un bērnu pornogrāfijas samazināšana tiks sekmēta, risinot jautājumus visaptveroši, strādājot ar veicinošajiem faktoriem, tai skaitā, mazattīstību, nabadzību, ekonomiskās atšķirības, netaisnīgu sociālekonomisko struktūru, disfunkcionālas ģimenes, izglītības trūkumu, migrāciju starp pilsētām un laukiem, dzimumu diskrimināciju, pieaugušo bezatbildīgu seksuālo uzvedību, kaitīgo tradicionālo praksi, bruņotus konfliktus un tirdzniecību ar bērniem,
Uzskatot turklāt, ka sabiedriskās apziņas celšanas centieni ir vajadzīgi, lai mazinātu patēriņa pieprasījumu pēc tirdzniecības ar bērniem, bērnu prostitūcijas un bērnu pornogrāfijas, un turpmāk ticot globālās partnerības visu dalībnieku starpā nostiprināšanas un normatīvo aktu piemērošanas valsts mērogā pilnveidošanas nozīmīgumam,
Ievērojot starptautisko tiesību dokumentu par bērnu aizsardzību noteikumus, tai skaitā, Hāgas Konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, Hāgas Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, Hāgas Konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem un Starptautiskās darba organizācijas Konvenciju Nr.182 Par viskaitīgāko bērnu darba veidu aizliegumu un nekavējošos rīcību, lai tos likvidētu
Iedrošinātas ar milzīgo atbalstu Konvencijai par bērna tiesībām, kas izpaužas esošajās plašajās saistībās bērnu tiesību veicināšanā un aizsardzībā,
Atzīdamas Rīcības programmas tirdzniecības ar bērniem, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfijas novēršanai un Deklarācijas un Rīcības kārtības pret bērnu seksuālu izmantošanu komerciāliem mērķiem, kuri pieņemti Stokholmā laikā no 1996.gada 27. līdz 31.augustam Pasaules kongresā, un citu attiecīgo starptautisko institūciju nozīmīgu lēmumu un rekomendāciju noteikumu īstenošanas svarīgumu,
Pienācīgi ievērojot katras tautas tradīciju un kultūrvērtību nozīmīgumu bērnu aizsardzībā un harmoniskā attīstībā,
Ir vienojušās par sekojošo:
1.pants
Dalībvalstis aizliedz tirdzniecību ar bērniem, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju šajā Protokolā noteiktajā kārtībā.
2.pants
Šajā Protokolā:
(a) Tirdzniecība ar bērniem nozīmē jebkādu darbību vai operāciju, ar kuru jebkura persona vai personu grupa nodod bērnu citai par samaksu vai jebkādu citu atlīdzību;
(b) Bērnu prostitūcija nozīmē bērna izmantošanu seksuālās darbībās par samaksu vai jebkāda cita veida atlīdzību;
(c) Bērnu pornogrāfija nozīmē jebkādu bērna, kas iesaistīts reālās vai simulētās izteikti seksuālās darbībās, demonstrēšanu ar jebkādu līdzekļu palīdzību vai jebkādu bērna dzimumorgānu demonstrāciju galvenokārt seksuāliem mērķiem.
3.pants
1. Katra Dalībvalsts nodrošina, ka tās krimināllikumā vai sodu likumā tiek pilnībā paredzēti vismaz šādi nodarījumi un darbības, neatkarīgi no tā, vai attiecīgie noziedzīgie nodarījumi ir izdarīti valstī vai transnacionāli, individuāli vai grupā:
(a) Saistībā ar tirdzniecību ar bērniem 2.panta izpratnē:
(i) Bērna piedāvāšana, nodošana vai pieņemšana ar jebkādiem līdzekļiem:
a. Bērna seksuālai izmantošanai;
b. Bērna orgānu nodošanai peļņas nolūkā;
c. Bērna iesaistīšanai piespiedu darbā;
(ii) Ja starpnieks nepienācīgā kārtā iegūst piekrišanu bērna adopcijai, pārkāpjot piemērojamos starptautisko tiesību dokumentus par adopciju;
(b) Bērna piedāvāšana, iegūšana, iepirkšana vai sagādāšana bērnu prostitūcijai 2.panta izpratnē;
(c) Bērnu pornogrāfijas 2.panta izpratnē izgatavošana, izplatīšana, popularizēšana, imports, eksports, piedāvāšana, pārdošana vai glabāšana iepriekšminētajiem mērķiem.
2. Ievērojot Dalībvalsts normatīvo aktu noteikumus, tas pats attiecas uz mēģinājumu izdarīt jebkādu no iepriekšminētajām darbībām un līdzdalību vai dalību kādā no minētajām darbībām.
3. Katra Dalībvalsts padara šādus noziedzīgus nodarījumus par sodāmiem ar atbilstošiem sodiem, ņemot vērā to smago raksturu.
4. Ievērojot tās nacionālos normatīvo aktu noteikumus, katra Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, ja nepieciešams, lai noteiktu juridisko personu atbildību par šī panta 1. punktā noteiktajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Ievērojot Dalībvalsts tiesību principus, šādām juridiskām personām var tikt noteikta kriminālatbildība, civilatbildība vai administratīvā atbildība.
5. Dalībvalstis veic visus atbilstošos likumdošanas un administratīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas bērnu adopcijā iesaistītās personas rīkojas saskaņā ar piemērojamajiem starptautisko tiesību dokumentiem.
4.pants
1. Katra Dalībvalsts veic pasākumus, kuri var būt nepieciešami, lai noteiktu savu jurisdikciju pār 3.panta 1. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja attiecīgie noziedzīgie nodarījumi ir izdarīti tās teritorijā vai uz kuģa vai lidaparātā, kas reģistrēts attiecīgajā valstī.
2. Katra Dalībvalsts var veikt pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai noteiktu savu jurisdikciju pār 3.panta 1. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem šādos gadījumos:
(a) Kad aizdomās turamais ir attiecīgās valsts pilsonis vai persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta atrodas tās teritorijā;
(b) Kad cietušais ir attiecīgās valsts pilsonis.
3. Katra Dalībvalsts turklāt veic pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai noteiktu savu jurisdikciju pār iepriekšminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kad aizdomās turamā persona atrodas tās teritorijā un tā neizdod viņu citai Dalībvalstij sakarā ar to, ka šo noziedzīgo nodarījumu ir izdarījis kāds no tās pilsoņiem.
4. Šis Protokols neizslēdz kriminālo jurisdikciju, kas īstenojama saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem.
5.pants
1. Noziedzīgie nodarījumi, kas minēti 3.panta 1. punktā, ir iekļaujami pie tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuru izdarīšanu personu izdod citai valstij saskaņā ar jebkuru Dalībvalstu starpā noslēgtu līgumu par izdošanu, un ir iekļaujami pie tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuru izdarīšanu personu izdod citai valstij, katrā nākamā starp tām noslēgtā līgumā par izdošanu saskaņā ar attiecīgajos līgumos ietvertajiem noteikumiem.
2. Ja Dalībvalsts, kura padara izdošanu atkarīgu no līguma esamības, saņem izdošanas lūgumu no citas Dalībvalsts, ar kuru tai nav noslēgts līgumus par izdošanu, tā var uzskatīt šo Protokolu par tiesisku pamatu izdošanai attiecībā uz šiem noziedzīgiem nodarījumiem. Uz izdošanu attiecas lūgumu saņēmušās valsts normatīvo aktu noteikumi.
3. Dalībvalstis, kuras nepadara izdošanu atkarīgu no līguma esamības, savā starpā atzīst šādus noziedzīgus nodarījumus par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuru izdarīšanu personu izdod citai valstij, ievērojot lūgumu saņēmušās nacionālo normatīvo aktu noteiktumus.
4. Šādi noziedzīgi nodarījumi izdošanas starp Dalībvalstīm nolūkā ir uzskatāmi par izdarītiem ne tikai to notikuma vietā, bet arī to valstu teritorijā, kurām ir jānosaka sava jurisdikcija saskaņā ar 4.pantu.
5. Ja lūgums par izdošanu ir veikts attiecībā uz 3.panta 1. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu un lūgumu saņēmušā Dalībvalsts neizdod un neizdos noziedzīga nodarījuma izdarītāju viņa pilsonības dēļ, šī valsts veic piemērotus pasākumus, l ai nodotu lietu savām kompetentajām iestādēm kriminālvajāšanas uzsākšanai.
6.pants
1. Dalībvalstis viena otrai sniedz vislielāko palīdzību saistībā ar izmeklēšanu vai tiesvedību krimināllietā vai izdošanas procesā, kuri ierosināti attiecībā uz 3.panta 1. punktā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tai skaitā, palīdzību to rīcībā esošu tiesvedībai vajadzīgo pierādījumu vākšanā.
2. Šī panta 1. punktā noteiktos pienākumus Dalībvalstis pilda saskaņā ar to starpā esošajiem līgumiem vai citām vienošanām par savstarpējo tiesisko palīdzību, kuras var pastāvēt to starpā. Šādu līgumu vai vienošanās neesamības gadījumā Dalībvalstis vien otrai sniedz palīdzību saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem.
7.pants
Ievērojot savu nacionālo normatīvo aktu noteikumus, Dalībvalstis:
(a) Veic pasākumus, paredzot, ka pēc vajadzības izņem un konfiscē:
(i) Mantas, kā, piemēram, materiālus, līdzekļus un citus rīkus, kuri izmantoti šajā Protokolā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai vai sagatavošanai
(ii) Šādu noziedzīgu nodarījumu rezultātā iegūtos līdzekļus;
(b) Izpilda no citas Dalībvalsts saņemtos lūgumus par (a) apakšpunktā minēto mantu vai iegūto līdzekļu izņemšanu vai konfiskāciju;
(c) Veic pasākumus, lai uz laiku vai pilnībā slēgtu telpas, kas izmantotas šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.
8. pants
1. Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu no šajā Protokolā aizliegtajām darbībām cietušo bērnu tiesības un intereses visās kriminālprocesa stadijās, it īpaši:
(a) Atzīstot cietušo bērnu neaizsargātību un piemērojot procedūras, lai apzinātu viņu īpašās vajadzības, tai skaitā, viņu īpašās vajadzības liecinieku statusā;
(b) Informējot cietušos bērnus par viņu tiesībām, viņu lomu un tiesvedības apjomu, laiku un virzību, un viņu lietu izskatīšanas gaitu;
(c) Pieļaujot cietušo bērnu uzskatu, vajadzību un bažu paušanu un ņemšanu vērā tiesvedībā, kurā tiek skartas viņu personiskās intereses, saskaņā ar nacionālo normatīvo aktu procesuālajām normām;
(d) Nodrošinot atbilstošus atbalsta pakalpojumus cietušajiem bērniem visā tiesvedības gaitā;
(e) Ja nepieciešams, aizsargājot cietušo bērnu personisko dzīvi un identitāti un veicot pasākumus saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, lai novērstu nepienācīgu informācijas izplatīšanu, kas varētu novest pie cietušo bērnu identifikācijas;
(f) Nepieciešamos gadījumos cietušo bērnu, kā arī viņu ģimeņu un viņu labā liecinošo liecinieku drošības nolūkos nodrošinot pret iebiedēšanu un atriebību;
(g) Novēršot nevajadzīgu kavēšanos lietu izskatīšanā un cietušajiem bērniem atlīdzību noteicošu rīkojumu vai spriedumu izpildē.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka neskaidrība par cietušā faktisko vecumu nebūs par traucēkli kriminālizmeklēšanu ierosināšanai, tai skaitā, uz cietušā vecuma noskaidrošanu vērstas izmeklēšanas ierosināšanu.
3. Dalībvalstis nodrošina, lai krimināltiesību sistēmā attiecībā uz no šajā Protokolā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem cietušajiem bērniem pirmām kārtām tiktu ņemtas vērā bērnu intereses.
4. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu apmācību, jo īpaši juridisko un psiholoģisko apmācību, personām, kuras nodarbojas ar no šajā Protokolā aizliegto noziedzīgo nodarījumu cietušajiem.
5. Nepieciešamības gadījumā Dalībvalstis pieņem mērus, lai nosargātu no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem cietušo personu profilaksē un/vai aizsardzībā un rehabilitācijā iesaistīto personu un/vai organizāciju drošību un godprātīgumu.
6. Nekas no šajā pantā noteiktā nav iztulkojams kā kaitējošs vai neatbilstošs apsūdzētā tiesībām uz taisnīgu un objektīvu lietas izskatīšanu tiesā.
9.pants
1. Dalībvalstis pieņem vai nostiprina, īsteno un popularizē normatīvos aktus, administratīvos pasākumus, sociālās politikas un programmas, lai novērstu šajā Protokolā minētos noziedzīgos nodarījumus. Īpaša uzmanība ir pievēršama to bērnu aizsardzībai, kuri ir īpaši neaizsargāti pret šādām darbībām.
2. Dalībvalstis veicina vispārēju sabiedrības, tai skaitā, bērnu, apziņu, izplatot informāciju ar visiem attiecīgajiem līdzekļiem, izglītību un apmācību par šajā Protokolā minēto noziedzīgu nodarījumu preventīvajiem pasākumiem un kaitīgajām sekām. Pildot savas šajā pantā paredzētās saistības, Dalībvalstis iedrošina sabiedrības un, jo īpaši, bērnu un cietušo bērnu, piedalīšanos šādās informatīvajās, izglītības un apmācības programmās, tai skaitā, starptautiskā mērogā.
3. Dalībvalstis veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu visu nepieciešamo palīdzību no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem cietušajiem, tai skaitā, viņu pilnīgu sociālo reintegrāciju un viņu pilnīgu fizisko un psiholoģisko atveseļošanos.
4. Dalībvalstis nodrošina, lai visiem no šajā Protokolā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem cietušajiem bērniem būtu pieejamas atbilstošas procedūras bez diskriminācijas saņemt zaudējumu atlīdzību no tiesiski atbildīgajām personām.
5. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai efektīvi aizliegtu šajā Protokolā noteikto noziedzīgo nodarījumu reklāmas materiālu izgatavošanu un izplatīšanu.
10.pants
1. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai stiprinātu starptautisko sadarbību ar daudzpusējām, reģionālām un divpusējām vienošanām, lai novērstu, atklātu, izmeklētu, uzsāktu kriminālvajāšanu un sodītu tās personas, kuras ir atbildīgas par darbībām, kas saistītas ar tirdzniecību ar bērniem, bērnu prostitūciju, bērnu pornogrāfiju un bērnu sekstūrismu. Dalībvalstis turklāt veicina starptautisko sadarbību un saskaņotību starp iestādēm, nacionālajām un starptautiskajām nevalstiskajām organizācijām un starptautiskajām organizācijām.
2. Dalībvalstis veicina starptautisko sadarbību, lai palīdzētu cietušo bērnu fiziskās un psiholoģiskās atveseļošanas procesā, sociālajā reintegrācijā un repatriācijā.
3. Dalībvalstis veicina starptautiskās sadarbības stiprināšanu, lai risinātu tādus pamatcēloņus kā nabadzība un mazattīstība, kas veicina bērnu neaizsargātību pret tirdzniecību ar bērniem, bērnu prostitūciju, bērnu pornogrāfiju un bērnu sekstūrismu.
4. Tās Dalībvalstis, kuras to spēj, sniedz finansiālu, tehnisku vai citādu palīdzību saskaņā ar esošajām daudzpusējām, reģionālajām, divpusējām vai citām programmām.
11.pants
Nekas šajā Protokolā neskar nekādus bērna tiesību īstenošanu vēl veicinošākus noteikumus, kas var būt ietverti:
(a) Dalībvalsts normatīvajos aktos;
(b) Starptautiskajās tiesībās, kas ir saistošas attiecīgajai valstij.
12.pants
1. Divu gadu laikā pēc šī Protokola spēkā stāšanās attiecīgajā Dalībvalstī katra Dalībvalsts iesniedz Bērnu tiesību komitejai ziņojumu, sniedzot visaptverošu informāciju par pasākumiem, kurus tā ir veikusi, lai īstenotu Protokola noteikumus.
2. Pēc visaptveroša ziņojuma iesniegšanas katra Dalībvalsts ziņojumos, kurus tā saskaņā ar Konvencijas 44.pantu iesniedz Bērnu tiesību komitejai, ietver jebkādu papildus informāciju attiecībā uz šī Protokola īstenošanu. Citas Protokola Dalībvalstis iesniedz ziņojumu katrus piecus gadus.
3. Bērnu tiesību komiteja var pieprasīt no Dalībvalstīm papildus informāciju saistībā ar šī Protokola īstenošanu.
13.pants
1. Šis Protokols ir atvērts parakstīšanai jebkurai valstij, kura ir Konvencijas dalībniece vai ir to parakstījusi.
2. Šis Protokols ir ratificējams un tam var pievienoties jebkura valsts, kura ir Konvencijas dalībniece vai ir to parakstījusi. Ratifikācijas vai pievienošanās dokumenti ir deponējami Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.
14.pants
1. Šis Protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc desmitā ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas.
2. Attiecībā uz ikvienu valsti, kura ratificē šo Protokolu vai tam pievienojas pēc tā spēkā stāšanās, Protokols stājas spēkā mēnesi pēc tās ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas.
15.pants
1. Jebkura Dalībvalsts var denonsēt šo Protokolu jebkurā laikā, iesniedzot rakstisku paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram, kurš pēc tam informē pārējās Konvencijas Dalībvalstis un visas valstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu.
2. Šāda denonsēšana neatbrīvo Dalībvalsti no tās šajā Protokolā paredzētajām saistībām sakarā ar jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts līdz denonsēšanas spēkā stāšanās dienai. Šāda denonsēšana nekādā veidā nekavē turpināt nevienas tādas lietas izskatīšanu, kura jau tiek izskatīta Bērnu tiesību komitejā līdz denonsēšanas spēkā stāšanās dienai.
16.pants
1. Ikviena Dalībvalsts var ierosināt grozījumu un iesniegt to Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Ģenerālsekretārs pēc tam paziņo ierosināto grozījumu Dalībvalstīm ar lūgumu tām norādīt, vai tās atbalsta Dalībvalstu konferenci, lai izskatītu un balsotu par ierosinājumiem. Gadījumā, ja četru mēnešu laikā pēc attiecīgā paziņojuma dienas vismaz vien trešdaļa Dalībvalstu atbalsta šādu konferenci, Ģenerālsekretārs sasauc konferenci Apvienoto Nāciju Organizācijas virsvadībā. Katrs grozījums, kas pieņemts ar apspriedē klātesošu un balsojušu Dalībvalstu vairākuma balsīm, ir iesniedzams apstiprināšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā Asamblejā.
2. Šī panta 1. punktā noteiktajā kārtībā pieņemtais grozījums stājas spēkā, kad to ir apstiprinājusi Ģenerālā Asambleja un akceptējis divu trešdaļu Dalībvalstu vairākums.
3. Grozījumam stājoties spēkā, tas ir saistošs tām Dalībvalstīm, kuras to ir akceptējušas, citām Dalībvalstīm paliekot saistītiem ar šī Protokola noteikumiem un jebkuriem agrākajiem grozījumiem, kurus tās ir akceptējušas.
17.pants
1. Šis Protokols, kura arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodas teksti ir vienādi autentiski, ir deponējams Apvienoto Nāciju Organizācijas arhīvos.
2. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs nosūta šī Protokola apliecinātas kopijas visām Konvencijas Dalībvalstīm un visām valstīm, kuras ir parakstījušas Konvenciju.
|
Iekšlietu ministrs |
Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs |
Juridiskā departamenta direktora pienākumu izpildītāja |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
|
Ē. Jēkabsons |
R. Bluķis |
I. Šnepsta |
T. Stragova |
A. Zamozdika |
|
|
|
|
|
|
12.10.2005. 11:36
2377
A. Zamozdika
7219003, aija.zamozdika@iem.gov.lv
The States Parties to the present Protocol,
Considering that, in order further to achieve the
purposes of the Convention on the Rights of the Child and the implementation of
its provisions, especially articles 1, 11, 21, 32, 33, 34, 35 and 36, it would
be appropriate to extend the measures that States Parties should undertake in
order to guarantee the protection of the child from the sale of children, child
prostitution and child pornography,
Considering also that the Convention on the Rights of
the Child recognizes the right of the child to be protected from economic
exploitation and from performing any work that is likely to be hazardous or to
interfere with the child's education, or to be harmful to the child's health or
physical, mental, spiritual, moral or social development,
Gravely concerned at the significant and increasing
international traffic in children for the purpose of the sale of children,
child prostitution and child pornography,
Deeply concerned at the widespread and continuing
practice of sex tourism, to which children are especially vulnerable, as it
directly promotes the sale of children, child prostitution and child
pornography,
Recognizing that a number of particularly vulnerable
groups, including girl children, are at greater risk of sexual exploitation and
that girl children are disproportionately represented among the sexually
exploited,
Concerned about the growing availability of child
pornography on the Internet and other evolving technologies, and recalling the
International Conference on Combating Child Pornography on the Internet, held
in Vienna in 1999, in particular its conclusion calling for the worldwide
criminalization of the production, distribution, exportation, transmission,
importation, intentional possession and advertising of child pornography, and
stressing the importance of closer cooperation and partnership between
Governments and the Internet industry,
Believing that the elimination of the sale of
children, child prostitution and child pornography will be facilitated by
adopting a holistic approach, addressing the contributing factors, including
underdevelopment, poverty, economic disparities, inequitable socio-economic
structure, dysfunctioning families, lack of education, urban-rural migration,
gender discrimination, irresponsible adult sexual behaviour, harmful
traditional practices, armed conflicts and trafficking in children,
Believing also that efforts to raise public awareness
are needed to reduce consumer demand for the sale of children, child
prostitution and child pornography, and believing further in the importance of
strengthening global partnership among all actors and of improving law enforcement
at the national level,
Noting the provisions of international legal
instruments relevant to the protection of children, including the Hague
Convention on Protection of Children and Cooperation in Respect of Intercountry
Adoption, the Hague Convention on the Civil Aspects of International Child
Abduction, the Hague Convention on Jurisdiction, Applicable Law, Recognition,
Enforcement and Cooperation in Respect of Parental Responsibility and Measures
for the Protection of Children, and International Labour Organization
Convention No. 182 on the Prohibition and Immediate Action for the Elimination
of the Worst Forms of Child Labour,
Encouraged by the overwhelming support for the
Convention on the Rights of the Child, demonstrating the widespread commitment
that exists for the promotion and protection of the rights of the child,
Recognizing the importance of the implementation of
the provisions of the Programme of Action for the Prevention of the Sale of
Children, Child Prostitution and Child Pornography and the Declaration and
Agenda for Action adopted at the World Congress against Commercial Sexual
Exploitation of Children, held in Stockholm from 27 to 31 August 1996, and the
other relevant decisions and recommendations of pertinent international bodies,
Taking due account of the importance of the traditions
and cultural values of each people for the protection and harmonious
development of the child,
Have
agreed as follows:
States Parties shall prohibit the sale of children,
child prostitution and child pornography as provided for by the present
Protocol.
For the purposes of the present Protocol:
(a) Sale of children means any act or transaction
whereby a child is transferred by any person or group of persons to another for
remuneration or any other consideration;
(b) Child prostitution means the use of a child in
sexual activities for remuneration or any other form of consideration;
(c) Child pornography means any representation, by
whatever means, of a child engaged in real or simulated explicit sexual
activities or any representation of the sexual parts of a child for primarily
sexual purposes.
1. Each State Party shall ensure that, as a minimum,
the following acts and activities are fully covered under its criminal or penal
law, whether such offences are committed domestically or transnationally or on
an individual or organized basis:
(a) In the context of sale of children as defined in
article 2:
(i) Offering, delivering or accepting, by whatever
means, a child for the purpose of:
a. Sexual exploitation of the child;
b. Transfer of organs of the child for profit;
c. Engagement of the child in forced labour;
(ii) Improperly inducing consent, as an intermediary,
for the adoption of a child in violation of applicable international legal
instruments on adoption;
(b) Offering, obtaining, procuring or providing a
child for child prostitution, as defined in article 2;
(c) Producing, distributing, disseminating, importing,
exporting, offering, selling or possessing for the above purposes child
pornography as defined in article 2.
2. Subject to the provisions of the national law of a
State Party, the same shall apply to an attempt to commit any of the said acts
and to complicity or participation in any of the said acts.
3. Each State Party shall make such offences
punishable by appropriate penalties that take into account their grave nature.
4. Subject to the provisions of its national law, each
State Party shall take measures, where appropriate, to establish the liability
of legal persons for offences established in paragraph 1 of the present
article. Subject to the legal principles of the State Party, such liability of
legal persons may be criminal, civil or administrative.
5. States Parties shall take all appropriate legal and
administrative measures to ensure that all persons involved in the adoption of
a child act in conformity with applicable international legal instruments.
1. Each State Party shall take such measures as may be
necessary to establish its jurisdiction over the offences referred to in
article 3, paragraph 1, when the offences are commited in its territory or on
board a ship or aircraft registered in that State.
2. Each State Party may take such measures as may be
necessary to establish its jurisdiction over the offences referred to in
article 3, paragraph 1, in the following cases:
(a) When the alleged offender is a national of
that State or a person who has his habitual residence in its territory;
(b) When the victim is a national of that State.
3. Each State Party shall also take such measures as
may be necessary to establish its jurisdiction over the aforementioned offences
when the alleged offender is present in its territory and it does not extradite
him or her to another State Party on the ground that the offence has been
committed by one of its nationals.
4. The present Protocol does not exclude any criminal
jurisdiction exercised in accordance with internal law.
1. The offences referred to in article 3, paragraph 1,
shall be deemed to be included as extraditable offences in any extradition
treaty existing between States Parties and shall be included as extraditable
offences in every extradition treaty subsequently concluded between them, in
accordance with the conditions set forth in such treaties.
2. If a State Party that makes extradition conditional
on the existence of a treaty receives a request for extradition from another
State Party with which it has no extradition treaty, it may consider the
present Protocol to be a legal basis for extradition in respect of such
offences. Extradition shall be subject to the conditions provided by the law of
the requested State.
3. States Parties that do not make extradition
conditional on the existence of a treaty shall recognize such offences as
extraditable offences between themselves subject to the conditions provided by
the law of the requested State.
4. Such offences shall be treated, for the purpose of extradition
between States Parties, as if they had been committed not only in the place in
which they occurred but also in the territories of the States required to
establish their jurisdiction in accordance with article 4.
5. If an extradition request is made with respect to
an offence described in article 3, paragraph 1, and the requested State Party
does not or will not extradite on the basis of the nationality of the offender,
that State shall take suitable measures to submit the case to its competent
authorities for the purpose of prosecution.
&nbs
p;
1. States Parties shall afford one another the
greatest measure of assistance in connection with investigations or criminal or
extradition proceedings brought in respect of the offences set forth in article
3, paragraph 1, including assistance in obtaining evidence at their disposal
necessary for the proceedings.
2. States Parties shall carry out their obligations
under paragraph 1 of the present article in conformity with any treaties or
other arrangements on mutual legal assistance that may exist between them. In
the absence of such treaties or arrangements, States Parties shall afford one
another assistance in accordance with their domestic law.
States Parties shall, subject to the provisions of
their national law:
(a) Take measures to provide for the seizure and
confiscation, as appropriate, of:
(i) Goods, such as materials, assets and other
instrumentalities used to commit or facilitate offences under the present
protocol;
(ii) Proceeds derived from such offences;
(b) Execute requests from another State Party
for seizure or confiscation of goods or proceeds referred to in subparagraph
(a);
(c) Take measures aimed at closing, on a temporary or
definitive basis, premises used to commit such offences.
1. States Parties shall adopt appropriate measures to
protect the rights and interests of child victims of the practices prohibited
under the present Protocol at all stages of the criminal justice process, in particular
by:
(a) Recognizing the vulnerability of child victims and
adapting procedures to recognize their special needs, including their special
needs as witnesses;
(b) Informing child victims of their rights, their
role and the scope, timing and progress of the proceedings and of the
disposition of their cases;
(c) Allowing the views, needs and concerns of child
victims to be presented and considered in proceedings where their personal
interests are affected, in a manner consistent with the procedural rules of
national law;
(d) Providing appropriate support services to child
victims throughout the legal process;
(e) Protecting, as appropriate, the privacy and
identity of child victims and taking measures in accordance with national law
to avoid the inappropriate dissemination of information that could lead to the
identification of child victims;
(f) Providing, in appropriate cases, for the safety of
child victims, as well as that of their families and witnesses on their behalf,
from intimidation and retaliation;
(g) Avoiding unnecessary delay in the disposition of
cases and the execution of orders or decrees granting compensation to child
victims.
2. States Parties shall ensure that uncertainty as to
the actual age of the victim shall not prevent the initiation of criminal
investigations, including investigations aimed at establishing the age of the
victim.
3. States Parties shall ensure that, in the treatment
by the criminal justice system of children who are victims of the offences
described in the present Protocol, the best interest of the child shall be a
primary consideration.
4. States Parties shall take measures to ensure
appropriate training, in particular legal and psychological training, for the
persons who work with victims of the offences prohibited under the present
Protocol.
5. States Parties shall, in appropriate cases, adopt
measures in order to protect the safety and integrity of those persons and/or
organizations involved in the prevention and/or protection and rehabilitation
of victims of such offences.
6. Nothing in the present article shall be construed
to be prejudicial to or inconsistent with the rights of the accused to a fair
and impartial trial.
1. States Parties shall adopt or strengthen, implement
and disseminate laws, administrative measures, social policies and programmes
to prevent the offences referred to in the present Protocol. Particular
attention shall be given to protect children who are especially vulnerable to
such practices.
2. States Parties shall promote awareness in the
public at large, including children, through information by all appropriate
means, education and training, about the preventive measures and harmful
effects of the offences referred to in the present Protocol. In fulfilling
their obligations under this article, States Parties shall encourage the
participation of the community and, in particular, children and child victims,
in such information and education and training programmes, including at the
international level.
3. States Parties shall take all feasible measures
with the aim of ensuring all appropriate assistance to victims of such
offences, including their full social reintegration and their full physical and
psychological recovery.
4. States Parties shall ensure that all child victims
of the offences described in the present Protocol have access to adequate
procedures to seek, without discrimination, compensation for damages from those
legally responsible.
5. States Parties shall take appropriate measures
aimed at effectively prohibiting the production and dissemination of material
advertising the offences described in the present Protocol.
1. States Parties shall take all necessary steps to
strengthen international cooperation by multilateral, regional and bilateral
arrangements for the prevention, detection, investigation, prosecution and
punishment of those responsible for acts involving the sale of children, child
prostitution, child pornography and child sex tourism. States Parties shall
also promote international cooperation and coordination between their
authorities, national and international non-governmental organizations and
international organizations.
2. States Parties shall promote international
cooperation to assist child victims in their physical and psychological
recovery, social reintegration and repatriation.
3. States Parties shall promote the strengthening of
international cooperation in order to address the root causes, such as poverty
and underdevelopment, contributing to the vulnerability of children to the sale
of children, child prostitution, child pornography and child sex tourism.
4. States Parties in a position to do so shall provide
financial, technical or other assistance through existing multilateral, regional,
bilateral or other programmes.
Nothing in the present Protocol shall affect any
provisions that are more conducive to the realization of the rights of the
child and that may be contained in:
(a) The law of a State Party;
(b) International law in force for that State.
1. Each State Party shall, within two years following
the entry into force of the present Protocol for that State Party, submit a
report to the Committee on the Rights of the Child providing comprehensive
information on the measures it has taken to implement the provisions of the
Protocol.
2. Following the submission of the comprehensive
report, each State Party shall include in the reports they submit to the
Committee on the Rights of the Child, in accordance with article 44 of the
Convention, any further information with respect to the implementation of the
present Protocol. Other States Parties to the Protocol shall submit a report
every five years.
3. The Committee on the Rights of the Child may
request from States Parties further information relevant to the implementation
of the present Protocol.
1. The present Protocol is open for signature by any
State that is a party to the Convention or has signed it.
2. The present Protocol is subject to ratification and
is open to accession by any State that is a party to the Convention or has
signed it. Instruments of ratification or accession shall be deposited with the
Secretary- General of the United Nations.
1. The present Protocol shall enter into force three
months after the deposit of the tenth instrument of ratification or accession.
2. For each State ratifying the present Protocol or
acceding to it after its entry into force, the Protocol shall enter into force
one month after the date of the deposit of its own instrument of ratification
or accession.
1. Any State Party may denounce the present Protocol
at any time by written notification to the Secretary- General of the United
Nations, who shall thereafter inform the other States Parties to the Convention
and all States that have signed the Convention. The denunciation shall take
effect one year after the date of receipt of the notification by the
Secretary-General.
2. Such a denunciation shall not have the effect of
releasing the State Party from its obligations under the present Protocol in
regard to any offence that occurs prior to the date on which the denunciation
becomes effective. Nor shall such a denunciation prejudice in any way the
continued consideration of any matter that is already under consideration by
the Committee on the Rights of the Child prior to the date on which the
denunciation becomes effective.
1. Any State Party may propose an amendment and file
it with the Secretary-General of the United Nations. The Secretary-General
shall thereupon communicate the proposed amendment to States Parties with a
request that they indicate whether they favour a conference of States Parties
for the purpose of considering and voting upon the proposals. In the event
that, within four months from the date of such communication, at least one
third of the States Parties favour such a conference, the Secretary-General
shall convene the conference under the auspices of the United Nations. Any
amendment adopted by a majority of States Parties present and voting at the
conference shall be submitted to the General Assembly of the United Nations for
approval.
2. An amendment adopted in accordance with paragraph 1
of the present article shall enter into force when it has been approved by the
General Assembly and accepted by a two-thirds majority of States Parties.
3. When an amendment enters into force, it shall be
binding on those States Parties that have accepted it, other States Parties
still being bound by the provisions of the present Protocol and any earlier
amendments they have accepted.
1. The present Protocol, of which the Arabic, Chinese,
English, French, Russian and Spanish texts are equally authentic, shall be
deposited in the archives of the United Nations.
2. The Secretary-General of the United Nations shall
transmit certified copies of the present Protocol to all States Parties to the
Convention and all States that have signed the Convention.
|
Iekšlietu ministrs |
Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs |
Juridiskā departamenta direktora pienākumu izpildītāja |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
|
Ē. Jēkabsons |
R. Bluķis |
I. Šnepsta |
T. Stragova |
A. Zamozdika |
|
|
|
|
|
|
12.10.2005. 11:38
3149
A. Zamozdika
7219003, aija.zamozdika@iem.gov.lv
Likumprojekta
Par Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokolu par tirdzniecību ar
bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju anotācija
|
I Kādēļ
normatīvais akts ir vajadzīgs? |
|||||||||||||
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums. |
Kopš 1992.gada
14.aprīļa Latvijai ir saistoša Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk ANO)
Konvencija par bērna tiesībām (turpmāk Konvencija), kuras 35.pants uzliek
dalībvalstij par pienākumu veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu
bērnu nolaupīšanu, tirdzniecību ar bērniem vai viņu kontrabandu jebkādos
nolūkos un jebkādā formā. Konvencijas 34.pants uzliek valstij par pienākumu
aizsargāt bērnu pret visu veidu seksuālo ekspluatāciju, tai skaitā, bērna
pierunāšanu vai piespiešanu piekopt jebkādu nelikumīgu seksuālu darbību,
bērnu izmantošanu ekspluatācijas nolūkos prostitūcijā vai citā nelikumīgā
seksuālajā praksē, bērnu izmantošanu ekspluatācijas nolūkos pornogrāfijā vai
pornogrāfiskos materiālos. Ar ANO Ģenerālās
Asamblejas 2000.gada 25.maija rezolūciju A/RES/54/263 tika pieņemts un
atvērts parakstīšanai Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokols par
tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju (turpmāk
Protokols). Protokols stājās
spēkā 2002.gada 18.janvārī. Uz 2005.gada
21.novembri Protokolu ir parakstījušas 114 valstis, no kurām 101 valsts ir šo
Protokolu ratificējusi vai pieņēmusi. Latvija Protokolu
parakstīja 2002.gada 1.februārī. |
||||||||||||
|
2. Normatīvā akta projekta būtība. |
Likumprojekts paredz pieņemt un apstiprināt Protokolu. Protokola mērķis ir papildināt Konvencijas 34. un 35.panta prasības, uzliekot dalībvalstīm pienākumu noteikt kriminālatbildību par tirdzniecību ar bērniem, bērnu iesaistīšanu prostitūcijā un pornogrāfijā, noslēgt ar citām dalībvalstīm nolīgumus par noziedznieku izdošanu un savstarpējo tiesisko palīdzību, veikt pasākumus, lai aizsargātu bērnus no šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem un nodrošināt cietušo bērnu aizsardzību un rehabilitāciju, kā arī veikt pasākumus sabiedrības, it īpaši bērnu vispārējās apziņas veidošanai. |
||||||||||||
|
3. Cita informācija. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||||||
|
II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību? |
|||||||||||||
|
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||||||
|
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu. |
Normatīvā akta projekts šo jomu būtiski neskar. |
||||||||||||
|
3. Sociālo seku izvērtējums. |
Normatīvā akta projekts šo jomu būtiski neskar. Krimināllikumā paredzot atbildību par Protokolā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī veicot preventīvos pasākumus, tiks uzlabota situācija saistībā ar noziedzīgu nodarījumu pret bērniem novēršanu un apkarošanu. |
||||||||||||
|
4. Ietekme uz vidi. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||||||
|
5. Cita informācija. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||||||
|
III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem? |
|||||||||||||
|
|
(tūkst. latu) |
||||||||||||
Rādītāji
|
Kārtējais gads 2005 |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
||||||||||
1
|
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
||||||||
|
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
|
2. Izmaiņas budžeta izdevumos. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
|
3. Finansiālā ietekme. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
|
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
5. Detalizēts
finansiālā pamatojuma aprēķins
|
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||
6. Cita
informācija.
|
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||||||
IV Kāda var būt normatīvā akta
ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
|
|||||||||||||
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||||||
|
2. Cita informācija. |
Protokola 3.pants paredz dalībvalstu pienākumu savos likumos noteikt atbildību par noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem. Latvijā par visiem Protokolā minētajiem nodarījumiem ir paredzēta atbildība Krimināllikumā (turpmāk KL): 1. Saistībā ar bērnu tirdzniecību: a) bērnu piedāvāšana, nodošana, pieņemšana ar jebkādiem līdzekļiem KL 154.1 un 154.1+15.panti; b) ar mērķi bērnu seksuālai izmantošanai KL 154.2pants; c) ar mērķi bērnu orgānu nodošanai peļņas nolūkā likuma Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā 18.pants, KL 208.pants, KL 139.+20.panti; d) ar mērķi iesaistīt bērnu piespiedu darbā KL 154.2pants; e) ja starpnieks nepienācīgā kārtā iegūst piekrišanu bērna adopcijai, pārkāpjot piemērojamos starptautisko tiesību dokumentus par adopciju pašlaik KL neparedz atbildību šādos gadījumos, bet Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir izstrādājusi grozījumus KL, kas tiek skatīti Saeimā; 2. Saistībā ar bērnu prostitūciju: a) bērnu piedāvāšana, iegūšana, iepirkšana vai sagādāšana KL 154.1 un 154.1+15.panti; 3. Saistībā ar bērnu pornogrāfiju: a) bērnu pornogrāfijas izgatavošana, izplatīšana, popularizēšana, imports, eksports, piedāvāšana, pārdošana, glabāšana KL 166.pants; 4. Juridiskas personas atbildība visos iepriekš minētos gadījumos: a) KL VIII1 nodaļa. |
||||||||||||
V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts?
|
|||||||||||||
|
1. Saistības pret
Eiropas Savienību. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||||||
|
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām. |
Normatīvā akta projekts šo jomu tieši neskar. Tomēr ratificējot Protokolu, Latvija pildīs savas kā ANO dalībvalsts saistības. |
||||||||||||
|
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem. |
Ratificējot Protokolu, tiks pildītas Konvencijas 35.pantā noteiktās saistības. |
||||||||||||
|
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|||||||||||||
|
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||||||
|
2.tabula |
|||||||||||||
|
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst) |
Komentāri |
||||||||||
|
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||||
|
|
|||||||||||||
|
5. Cita informācija |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||||||
VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot
normatīvā akta projektu?
|
|||||||||||||
|
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas? |
Konsultācijas nav
notikušas. |
||||||||||||
|
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)? |
Konsultācijas nav notikušas. |
||||||||||||
|
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis? |
Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti. |
||||||||||||
|
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem. |
Konsultācijas nav notikušas. |
||||||||||||
|
5. Cita informācija |
Normatīvo aktu projektu izstrādāšanas gaitā notikušas konsultācijas ar Tieslietu ministriju, Bērnu un ģimenes lietu ministriju, Veselības ministriju un Ģenerālprokuratūru. |
||||||||||||
VII Kā tiks nodrošināta normatīvā akta
izpilde?
|
|||||||||||||
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas? |
Normatīvā akta izpildei jaunas institūcijas netiks radītas. Normatīvais akts tiks īstenots esošo resursu ietvaros. |
||||||||||||
|
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu? |
Tiesību akts tiks publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis un ievietots datu bāzē NAIS. |
||||||||||||
|
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo? |
Indivīds var aizstāvēt savas tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. |
||||||||||||
|
4. Cita informācija. |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||||||||||||
Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars
|
Valsts sekretārs |
Juridiskā departamenta direktors |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
J.Rekšņa |
M.Rāzna |
T.Stragova |
A.Zamozdika |
|
|
|
|
|
21.11.2005. 17:22
1160
A.Zamozdika
7219003 aija.zamozdika@iem.gov.lv