Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju"

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3., 16.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 23., 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 66.nr.; 2005, 40.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 34.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2006.gada 31.augustam, bet, ja lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņemts pēc 2006.gada 28.februāra, – sešu mēnešu laikā pēc tam, kad privatizācijas komisija vai valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu."

2. Izslēgt 47.panta piekto daļu.

3. Izteikt 74.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Privatizācijai netiek nodotas valsts dzīvojamās mājas un dzīvojamo māju domājamās daļas, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par to neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā vai pārdošanu izsolē saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, šāda dzīvojamā māja nododama privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā."

4. Izslēgt 77.pantu.

5. Aizstāt 81.panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus "līdz 2005.gada 31.decembrim" ar vārdiem un skaitļiem "līdz 2006.gada 31.augustam".

6. Izteikt 83.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pēc tam, kad zuduši dzīvojamās mājas privatizāciju kavējošie iemesli, persona, kura privatizācijas ierosinājumu iesniegusi līdz 2006.gada 31.augustam, vai persona, kura šī privatizācijas objekta privatizācijas tiesības

likumīgi ieguvusi pēc privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas, attiecīgo dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju privatizē šajā likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot privatizācijas pieteikumu ne vēlāk kā:

1) līdz 2007.gada 28.februārim, ja pašvaldības dome (padome) vai valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņēmusi līdz 2006.gada 31.augustam;

2) sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pašvaldības dome (padome) vai valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, ja tas pieņemts pēc 2006.gada 31.augusta."

7. Papildināt likumu ar 85.pantu šādā redakcijā:

"85.pants. Dzīvojamo māju un tajās esošo privatizācijas objektu privatizācijas pabeigšana

(1) Šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek uzsākta vai pabeigta to dzīvojamo māju un tajās esošo privatizācijas objektu privatizācija, kas valsts aģentūrai "Mājokļu aģentūra" vai pašvaldības domei (padomei) bija jāuzsāk vai kas ir uzsākta atbilstoši šā likuma nosacījumiem.

(2) Līdz 2006.gada 31.augustam par valsts īpašumu atzītās dzīvojamās mājas un tajās esošie privatizācijas objekti tiek privatizēti kā bezīpašnieka vai bezmantinieka manta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ar valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā esošajām dzīvojamām mājām, ja minētais kopīpašums ir izveidojies līdz 2006.gada 31.augustam, rīkojas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos persona, kura dzīvojamo māju, tās domājamo daļu vai dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu vēlas privatizēt šajā likumā noteiktajā kārtībā, iesniedz privatizācijas pieteikumu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" vai pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas, tās domājamās daļas vai dzīvojamā mājā esošā privatizācijas objekta privatizācijas uzsākšanu, bet ne vēlāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim."

8. Pārejas noteikumos:

svītrot 2.punkta pirmo teikumu;

aizstāt 3.punktā skaitļus un vārdus "9. un 77.pantā" ar skaitļiem un vārdiem "9.pantā un 74.panta ceturtajā daļā";

izteikt 30.punktu šādā redakcijā:

"30. No 2006.gada 1.septembra dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un dzīvojamās mājās esošie privatizācijas objekti tiek atsavināti Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot šā likuma 83. un 85.pantā paredzētos gadījumus.";

svītrot 34.punktu.

Reģionālās attīstības

un pašvaldību lietu ministrs

M.Kučinskis

Anotācija

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju”

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums	Likuma “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 34.panta trešā daļa nosaka, ka īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem ir tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2006.gada 31.augustam. Likums “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšana”, kas stājās spēkā 2005.gada 1.septembrī, paredz pāreju no privatizācijas uz valsts īpašuma atsavināšanas procedūru. Tādejādi likumā “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” nepieciešams veikt grozījumus pastāvošajā privatizācijas kārtībā. Grozījumi Likumā “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” veicinātu 2003.gada 4.augusta rīkojuma Nr.486 “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģiju (pamatnostādnes)” realizēšanu un Deklarācijas par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību izpildi. Saskaņā ar minēto deklarāciju 2005.gadā paredzēta pāreja no privatizācijas uz valsts īpašuma atsavināšanas procedūru un zemes reformas pabeigšanu. Projektā ir paredzēts, ka Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma piemērošanas kārtība neattiecas uz likuma 83. un 85. pantā paredzētajiem gadījumiem. Šāda norma iestrādāta, ņemot vērā to, ka 83. un 85. pantā ir noteikti tie gadījumi, kad persona likuma noteiktajā termiņā nevar realizēt savas likumīgās tiesības privatizēt dzīvokli, jo pastāv kāds kavējošs iemesls, un saskaņā ar 81.pantu ir iesniegusi privatizācijas komisijā privatizācijas ierosinājumu līdz 2005.gada 31.decembrim. Šajā gadījumā nevar piemērot Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma normas.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz grozīt likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, nosakot tālāko privatizācijas norisi un sertifikātu izmantošanas kārtību, kā arī norobežojot atlikušās dzīvojamo māju privatizācijas darbības no tiem procesiem, kuri sākot ar 2006.gada 1.septembri notiks saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu. Likuma 83. un 85. pantā noteiktajos gadījumos kā maksāšanas līdzeklis varēs tikt izmantoti privatizācijas sertifikāti.
3. Cita informācija	Ar likumprojekta 2.pantu tiek svītrota likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 47.panta piektā daļa. 2002.gada 1.janvārī spēkā stājās likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, ar kuru spēku zaudēja likums “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Līdz ar to spēku zaudēja arī Ministru kabineta 1993.gada 23.novembra noteikumi Nr.17 “Par kārtību, kādā reģistrējamas personas (ģimenes) dzīvokļa jautājumu risināšanai paredzētās valsts un pašvaldību palīdzības saņemšanai”. 2004.gada 22.decembra likuma grozījumi būtiski mainīja likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, nosakot, ka palīdzību sniedz ne tikai pašvaldība, bet arī valsts. Izsmeļoši ir uzskaitīti arī iespējamie palīdzības veidi, piemēram, dzīvojamās telpas izīrēšana, palīdzība dzīvojamās telpas iegādei, vienreizējie pabalsti un citi. Pēc Ministru kabineta 1993.gada 23.novembra noteikumu Nr.17 spēka zaudēšanas reāli vairs nepastāv tādas tiesiskās attiecības, kuras regulētu likuma 47.panta piektā daļa. Ar likumprojekta 4.pantu tiek svītrots likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 77.pants, jo likumprojekta 6.punktā ir paredzēts grozīt likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumu 30.punktu, nosakot, ka no 2006.gada 1.septembra dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un dzīvojamās mājās esošie privatizācijas objekti tiek atsavināti Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, bet līdz 2006.gada 31.augustam likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 77.pants netiek piemērots. 77.panta trešajā daļā noteiktā īrnieku interešu aizsardzība tiek risināta ar grozījumiem Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā, iekļaujot likuma 45.panta noteikumu par to, ka dzīvojamo telpu iespējams atsavināt vienīgi gadījumos, kad pašvaldība ir vienojusies ar īrnieku un viņa ģimenes locekļiem par citas dzīvojamās telpas izīrēšanu. Ņemot vērā to, ka Ministru kabineta noteikumu projekta „Dzīvojamo māju pārvaldnieku kompetences kritēriju noteikšanas, pārvaldnieku sertificēšanas un apmācības organizēšanas kārtība” saskaņošanas procesā nav panākta vienošanās ar vairākām atbildīgajām institūcijām par konceptuāli svarīgiem jautājumiem, tai skaitā nepieciešamību likumā noteikt galvenos namu pārvaldnieku sertificēšanas principus un kritērijus, kā arī likuma tekstā, nevis pārejas noteikumos paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kā arī to, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir uzsākusi darbu pie dzīvojamo māju pārvaldnieku darbību regulējoša likumprojekta „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” izstrādāšanas, kur ā būs iekļauti ar pārvaldnieku reģistrāciju saistītie jautājumi, tiek svītrots likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumu 34.punkts.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makro-ekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 47.panta piektās daļas svītrošana sociālās sekas nerada, jo kopš 2002.gada 1.janvāra nav konstatēti gadījumi, kad būtu jāpiemēro minētā norma, turklāt ir spēkā citi palīdzības veidi, kas izsmeļoši uzskaitīti likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Savukārt likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 77.panta (nosaka, ka izīrētu dzīvokli vai izīrētu viendzīvokļa māju var atsavināt citām personām tikai tad, ja ir saņemta īrnieka un viņa pilngadīgo ģimenes locekļu rakstveida piekrišana) svītrošana neskar īrnieku vai viņu pilngadīgo ģimenes locekļu tiesības, jo: 1. likumprojektā „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (tiek virzīts vienlaikus) paredzēts, ka valsts vai pašvaldība var atsavināt citām personām dzīvokļa īpašumu vienīgi tad, ja panākta vienošanās ar dzīvojamās telpas īrnieku par citas dzīvojamās telpas izīrēšanu; 2. dzīvojamo telpu īrniekiem Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā ir noteiktas pirmpirkuma tiesības uz īrēto dzīvojamo telpu.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst. latu)
Rādītāji		Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2		3	4		5		6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar	likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar	likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme		likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar	likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar	likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		–
6. Cita informācija
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt					Likumprojektu paredzēts virzīt izskatīšanai Saeimā vienlaicīgi ar likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”.
2. Cita informācija					Nav
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām					Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Likumprojekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)			Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri
5. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas					Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Pašvaldību savienību.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)					Latvijas Pašvaldību savienība likumprojektu konceptuāli atbalsta.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis					Nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem					Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija					Nav
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					Likumprojekts neparedz jaunu institūciju izveidošanu. Funkcijas turpina pildīt privatizācijas komisijas un valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Likumprojekts tiks publicēts “Latvijas Vēstnesī” un valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” mājas lapā www.ma.gov.lv. Informācija tiks sniegta masu saziņas līdzekļos.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo					Indivīds lēmumus varēs apstrīdēt likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija					Nav

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

M.Kučinskis

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs	Valsts sekretāres vietā Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Kučinskis	A.Stucka	S.Steinerte	I.Oša

16.11.2005. 12:20

1353

I.Krauze, 7041903, 9249486

e-pasts: indulis.krauze@ma.gov.lv