Likumprojekts

Līgums latviešu valodā

Anotācija

 

 

 

Likumprojekts

 

Par Latvijas Republikas un Kanādas sociālās drošības līgumu

 

1.pants. 2005.gada 29.jūnijā Rīgā parakstītais Latvijas Republikas un Kanādas sociālās drošības līgums (turpmāk – Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

 

2.pants. Līgums stājas spēkā tā 27.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā.

 

 

 

 

 

Labklājības ministre

D.Staķe

 

 

 

 

 

Latvijas Republikas un kanādas

sociālās drošības līgums

 

Latvijas Republika un Kanāda, turpmāk – “Puses”, apņēmušās sadarboties sociālās drošības jomā, ir nolēmušas noslēgt līgumu un vienojušās par sekojošo:

 

I daļa

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.pants

Termini

1.     Šī Līguma izpratnē:

“kompetentā institūcija” nozīmē, attiecībā uz Latvijas Republiku, institūciju, kas ir atbildīga par pabalstu nodrošināšanu saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem; un, attiecībā uz Kanādu, kompetento pārvaldes iestādi;

“kompetentā pārvaldes iestāde” nozīmē, attiecībā uz Latvijas Republiku, ministriju, kas ir atbildīga par Latvijas Republikas tiesību aktu piemērošanu; un, attiecībā uz Kanādu, ministru vai ministrus, kas ir atbildīgi par Kanādas tiesību aktu piemērošanu;

“kreditētais periods” nozīmē, attiecībā uz Pusi, iemaksu vai rezidences periodu, ko ņem vērā, lai iegūtu tiesības uz pabalstu saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem; un, attiecībā uz Latvijas Republiku, tas nozīmē arī periodu, kas saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem tiek uzskatīts par pielīdzinātu apdrošināšanas periodam; un, attiecībā uz Kanādu, periodu, kura laikā saskaņā ar Kanādas pensiju plānu tiek izmaksāta invaliditātes pensiju;

“pabalsts” nozīmē, attiecībā uz Pusi, pensiju vai citu pabalstu naudas izteiksmē, kas ir paredzēts attiecīgās Puses tiesību aktos un ietver šādai pensijai vai pabalstam naudas izteiksmē piemērojamas piemaksas vai palielinājumus;

“rezidence” un “rezidēt” nozīmē, attiecībā uz Latvijas Republiku, ka personas dzīves vieta ir Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot tādu personu, kurai ir pagaidu vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja, un to pielīdzina pastāvīgas uzturēšanās situācijai;

“tiesību akti” nozīmē, attiecībā uz Pusi, 2.pantā minētos attiecīgās Puses likumus un noteikumus;

2.     Jebkuram terminam, kurš nav definēts šajā pantā, ir tāda nozīme, kāda tam ir noteikta piemērojamajos tiesību aktos.

 

2.pants

Tiesību akti, uz kuriem attiecas Līgums

1.     Šis Līgums attiecas uz šādiem tiesību aktiem:

(a)          attiecībā uz Latvijas Republiku:

(1)          likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”;

(2)             likumu “Par valsts pensijām”;

(3)             Valsts fondēto pensiju likumu; un

(4)             Valsts sociālo pabalstu likumu, bet tikai attiecībā uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu;

(b)          attiecībā uz Kanādu:

(1) Vecuma nodrošinājuma likumu un uz tā pamata izdotajiem noteikumiem;

(2)       Kanādas Pensiju plānu un uz tā pamata izdotajiem noteikumiem.

2.     Ievērojot 3.punktu, šo Līgumu piemēro arī attiecībā uz likumiem un noteikumiem, kas groza, papildina, konsolidē vai aizstāj 1. punktā minētos tiesību aktus.

3.     Šo Līgumu piemēro arī attiecībā uz likumiem un noteikumiem, kas paplašina Puses tiesību aktos noteikto saņēmēju loku ar jaunām kategorijām vai papildina tos ar jauniem pabalstiem, ja attiecīgās Puses kompetentā pārvaldes iestāde nav paziņojusi par savām atrunām otras Puses kompetentajai pārvaldes iestādei ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc šādu likumu un noteikumu spēkā stāšanās dienas.

 

3.pants

Personas, kurām piemērojams Līgums

Šis Līgums piemērojams attiecībā uz:

(a)              personu, uz kuru attiecas vai ir attiekušies Latvijas Republikas vai Kanādas tiesību akti, un

(b)              citu personu, kas savas tiesības saskaņā ar Puses tiesību aktiem iegūst no (a) apakšpunktā minētās personas.

 

4. pants

Vienlīdzīga attieksme

1.     Ievērojot 2.punktu, uz personu, uz kuru attiecas vai ir attiekušies Puses tiesību akti, un uz citu personu, kura savas tiesības iegūst no šādas personas saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem, attiecas otras Puses tiesību aktos noteiktie pienākumi, un tai ir tiesības uz šajos tiesību aktos paredzētajiem pabalstiem atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā pēdējās Puses pilsoņiem.

2. Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu normām, kas regulē jautājumu par līdz 1991.gada 1.janvārim ārpus Latvijas Republikas uzkrātajiem kreditētajiem periodiem, nepiemēro 1.punkta prasības.

 

5.pants

Pabalstu eksports

1.     Ja šis Līgums nenosaka citādi, pabalsts, kuru izmaksā 3.pantā noteiktajai personai saskaņā ar Puses tiesību aktiem, tajā skaitā tāds pabalsts, kas iegūts, pamatojoties uz šo Līgumu, nav samazināms, grozāms, apturams, pārtraucams vai atsavināms tikai tā iemesla dēļ, ka persona rezidē otras Puses teritorijā, un šādu pabalstu izmaksā arī tad, ja šī persona atrodas otras Puses teritorijā.

2.     Pabalstu 3.pantā noteiktajai personai, kura atrodas trešā valstī, saskaņā ar Puses tiesību aktiem izmaksā atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem un tādā pašā apmērā kā attiecīgās Puses pilsonim, kurš atrodas šajā trešā valstī.

 

II daļa

Noteikumi par piemērojamajiem tiesību aktiem

6.pants

Vispārīgie noteikumi darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem

1.     Ievērojot 7.-9.pantu:

(a)   attiecībā uz darba ņēmēju, kurš strādā Puses teritorijā, saistībā ar minēto darbu piemēro tikai attiecīgās Puses tiesību aktus;

(b)  attiecībā uz pašnodarbināto, kurš rezidē Puses teritorijā un ir pašnodarbināts otras Puses teritorijā vai abu Pušu teritorijās, piemēro tikai pirmās Puses tiesību aktus.

2.     Piemērojot 1.punktu, ja uz personu attiecas Puses tiesību akti, šī persona un, kad to paredz likums, tās darba devējs, veic iemaksas par atbilstošajiem darba vai pašnodarbinātības periodiem no pirmās darba vai pašnodarbinātības dienas tikai saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem, bet neveic šādas iemaksas saskaņā ar otras Puses tiesību aktiem.

 

7.pants

Nosūtīšana darbā

Darba ņēmējam, uz kuru saistībā ar viņa nodarbinātību attiecas Puses tiesību akti, kura darba devēja darbības vieta atrodas attiecīgās Puses teritorijā un kuru darba devējs ir nosūtījis veikt darbu savā vai ar viņu saistīta darba devēja labā otras Puses teritorijā, saistībā ar šo darbu piemēro tikai pirmās Puses tiesību aktus tādā veidā, it kā darbs tiktu veikts tās teritorijā. Šo noteikumu nevar piemērot ilgāk par 60 mēnešiem bez iepriekšējas abu Pušu kompetento pārvaldes iestāžu piekrišanas. 

 

8.pants

Darbs diplomātiskajā un konsulārajā dienestā

1.     Neņemot vērā šī Līguma noteikumus, turpina piemērot 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvencijā par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada 24.aprīļa Vīnes konvencijā par konsulārajiem sakariem paredzētos noteikumus par sociālo drošību.

2.     Attiecībā uz personu, kas rezidē Puses teritorijā un šajā pašā teritorijā ir nodarbināta otras Puses diplomātiskajā vai konsulārajā dienestā, piemēro tikai pirmās Puses tiesību aktus. Tomēr, ja šī persona pirms minētā darba uzsākšanas ir veikusi iemaksas saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, kurā tā ir nodarbināta, tā var 6 mēnešu laikā no darba uzsākšanas sākuma vai no šī Līguma spēkā stāšanās brīža, atkarībā no tā nosacījuma, kas iestājies vēlāk, izvēlēties, lai uz to attiektos tikai pēdējas Puses tiesību akti.

 

9.pants

6.–8.panta izņēmumi

Pušu kompetentās pārvaldes iestādes, savstarpēji vienojoties, var izdarīt izņēmumus 6.–8.panta noteikumos attiecībā uz jebkuru personu vai personu kategoriju.

 

10. pants

Atsevišķu rezidences periodu noteikšana attiecībā uz Kanādas tiesību aktiem

1.     Pabalsta apmēra aprēķināšanai saskaņā ar Vecuma nodrošinājuma likumu:

(a)      ja uz personu tās uzturēšanās vai rezidences laikā Latvijas Republikā attiecas Kanādas Pensiju plāns vai Kanādas provinces visaptverošais pensiju plāns, šis periods ir atzīstams par rezidences periodu Kanādā gan attiecīgajai personai, gan tās laulātajam vai partnerim un apgādājamajiem, kas rezidē kopā ar viņu Latvijas Republikā un uz kuriem, sakarā ar darbu vai pašnodarbinātību, neattiecas Latvijas Republikas tiesību akti;

(b)     ja uz personu tās uzturēšanās vai rezidences laikā Kanādā attiecas Latvijas Republikas tiesību akti, šāds periods nav uzskatāms par rezidences periodu Kanādā ne attiecīgajai personai, ne tās laulātajam vai partnerim un apgādājamajiem, kas rezidē kopā ar viņu Kanādā un uz kuriem, sakarā ar darbu vai pašnodarbinātību, neattiecas Kanādas Pensijas plāns vai Kanādas provinces visaptverošais pensiju plāns.

2.     Piemērojot 1.punktu:

(a)          attiecībā uz personu, kas atrodas vai rezidē Latvijas Republikā, Kanādas Pensiju plānu vai Kanādas provinces visaptverošo pensiju plānu piemēro tikai gadījumā, ja šī persona, sakarā ar darbu vai pašnodarbinātību, minētā perioda laikā veic iemaksas saskaņā ar minēto plānu;

(b)          attiecībā uz personu, kas atrodas vai rezidē Kanādā, Latvijas Republikas tiesību aktus piemēro tikai gadījumā, ja šī persona vai tās darba devējs, sakarā ar darbu vai pašnodarbinātību, minētā perioda laikā veic iemaksas saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem.

 

III DAĻA

noteikumi par Pabalstiem

1. nodaļa

summēšana

11. pants

Kreditētie periodi saskaņā ar Latvijas Republikas un Kanādas tiesību aktiem

1.     Ja šis Līgums nenosaka citādi un ja personai nav tiesības uz pabalstu sakarā ar to, ka tā nav uzkrājusi pietiekamus kreditētos periodus saskaņā ar vienas Puses tiesību aktiem, personas tiesības uz minēto pabalstu nosaka, summējot šos periodus un 2.–5.punktā noteiktos periodus, ar nosacījumu, ka tie nepārklājas.

2.  (a)  Nosakot tiesības uz pabalstu saskaņā ar Kanādas Vecuma nodrošinājuma likumu, kreditētais periods saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem ir uzskatāms par rezidences periodu Kanādā.

(b)     Nosakot tiesības uz pabalstu saskaņā ar Kanādas Pensiju plānu, kalendārais gads, kas ir atzīts par kreditēto periodu saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem, ir uzskatāms par kreditēto gadu saskaņā ar Kanādas Pensiju plānu.

3.     Nosakot tiesības uz vecuma pensiju saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par valsts pensijām”:

(a)          kalendārais gads, kas ir kreditētais periods saskaņā ar Kanādas Pensiju plānu, ir uzskatāms par kreditēto gadu saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem.

(b)          kreditētais periods saskaņā ar Kanādas Vecuma nodrošinājuma likumu, kas nav daļa no kreditētā perioda saskaņā ar Kanādas Pensijas plānu, ir uzskatāms par kreditēto periodu saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem.

4.     Nosakot tiesības uz invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensiju saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par valsts pensijām”, kalendārais gads, kas ir kreditētais periods saskaņā ar Kanādas Pensijas plānu, ir uzskatāms par kreditēto gadu saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem.

5.     Nosakot tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saskaņā ar Latvijas Republikas Valsts sociālo pabalstu likumu, kalendārais rezidences gads Kanādā ir uzskatāms par kreditēto periodu saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem, ar noteikumu, ka:

(a)          vecuma un invaliditātes pensijas gadījumā attiecīgā persona ir rezidējusi Latvijas Republikā nepārtraukti 12 mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas; un

(b)             apgādnieka zaudējuma pensijas gadījumā mirušais apgādnieks pirms savas nāves ir rezidējis Latvijas Republikā 12 mēnešus nepārtraukti.

 

12.pants

Minimālais periods summēšanai

Neņemot vērā citus šī Līguma noteikumus, ja kopējais personas uzkrāto kreditēto periodu ilgums saskaņā ar vienas Puses tiesību aktiem ir mazāks par vienu gadu un ja, ņemot vērā tikai šos periodus, personai nav tiesību uz pabalstu saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem, šīs Puses kompetentajai institūcijai, pamatojoties uz šo Līgumu, nav pienākums maksāt šai personai pabalstu par minētajiem periodiem.

 

2.NODAĻA

KANĀDAS TIESĪBU AKTOS NOTEIKTIE PABALSTI

13.pants

Vecuma nodrošinājuma likumā noteiktie pabalsti

1.     Ja personai ir tiesības uz pensiju vai pabalstu saskaņā ar Vecuma nodrošinājuma likumu, vienīgi piemērojot 1.nodaļā paredzētos summēšanas noteikumus, Kanādas kompetentā institūcija aprēķina pensijas vai pabalsta apmēru, kas izmaksājama šai personai saskaņā ar šī likuma noteikumiem, kuri regulē nepilnas pensijas vai pabalsta izmaksas kartību, pamatojoties vienīgi uz tiem rezidences periodiem Kanādā, kurus ņem vērā atbilstoši minētajam likumam.

2.     1.punktu piemēro arī attiecībā uz personu, kas atrodas ārpus Kanādas, kurai būtu tiesības uz pilnu pensiju Kanādā, bet kura nav rezidējusi Kanādā minimālo periodu, kas nepieciešams, lai izmaksātu pensiju ārpus Kanādas saskaņā ar Vecuma nodrošinājuma likumu.

3.     Neņemot vērā citus šī Līguma noteikumus:

(a)    vecuma nodrošinājuma pensiju maksā personai, kas atrodas ārpus Kanādas, tikai tad, ja šīs personas rezidences periodi, kuri tiek summēti saskaņā ar 1.nodaļas noteikumiem, atbilst vismaz minimālajam rezidences perioda ilgumam Kanādā, kas nepieciešams atbilstoši Vecuma nodrošinājuma likumam, lai izmaksātu pensiju ārpus Kanādas;

(b)  pabalstu un garantēto ienākumu papildinājumu saskaņā ar Vecuma nodrošinājuma likumu personai ārpus Kanādas izmaksā tikai tādā apjomā, kādu paredz minētais likums.

 

14.pants

Kanādas Pensiju plānā noteiktie pabalsti

Ja personai ir tiesības uz pabalstu saskaņā ar Kanādas Pensiju plānu, vienīgi piemērojot 1.nodaļā paredzētos summēšanas noteikumus, Kanādas kompetentā institūcija aprēķina šai personai izmaksājamā pabalsta apmēru šādā veidā:

(a)      uz ienākumiem balstīto pabalsta daļu nosaka atbilstoši Kanādas Pensiju plāna noteikumiem, pamatojoties vienīgi uz ienākumiem, kas saskaņā ar minēto plānu dod tiesības uz pensiju;

(b)          pabalsta vienoto apmēru nosaka, reizinot:

(i)    pabalsta vienotā apmēra daļu, kas noteikta atbilstoši Kanādas Pensiju plāna noteikumiem ar

(ii) koeficientu, kas atspoguļo attiecību starp iemaksu periodiem un Kanādas Pensiju plānā noteikto minimālo kvalifikācijas periodu, kas nepieciešams atbilstoši minētajam plānam, lai rastos tiesības uz attiecīgo pabalstu, bet šis koeficients nedrīkst pārsniegt vērtību viens.

 

3.nodaļa

Latvijas Republikas TIESĪBU AKTOS NOTEIKTIE PABALSTI

15.pants

Izmaksājamā pabalsta apmēra aprēķināšana

1.     Ja saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem nosacījumi, lai iegūtu tiesības uz pabalstu, ir izpildīti, neņemot vērā kreditētos periodus, kas uzkrāti atbilstoši Kanādas tiesību aktiem, Latvijas Republikas kompetentā institūcija nosaka pabalsta apmēru, pamatojoties vienīgi uz tiem kreditētajiem periodiem, kas uzkrāti saskaņā ar tās tiesību aktiem.

2.     Ja saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem tiesības uz pabalstu var tikt noteiktas, vienīgi piemērojot 1.nodaļā paredzētos summēšanas noteikumus, Latvijas Republikas kompetentā institūcija:

(a)   aprēķina pabalsta teorētisko apmēru, kurš būtu jāizmaksā, ja summētie kreditētie periodi būtu uzkrāti tikai saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem; un

(b)             pamatojoties uz teorētisko apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar (a) apakšpunktu, nosaka izmaksājamā pabalsta apmēru, ņemot vērā kreditēto periodu ilgumu, kuri uzkrāti saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem, un summēto kreditēto periodu ilgumu.

 

16.pants

Tiesības uz pabalstiem un to izmaksa

1.     3.pantā minētajai personai, kas rezidē Kanādā, ir tiesības uz pabalstiem saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” un Valsts fondēto pensiju likumu atbilstoši tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, it kā šī persona būtu rezidējusi Latvijas Republikā.

2. Piemērojot likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumus par kreditētajiem periodiem, kas uzkrāti līdz 1991. gada 1. janvārim ārpus Latvijas Republikas, Latvijas Republikas kompetentā institūcija neņem vērā kreditētos periodus, kas uzkrāti atbilstoši Kanādas tiesību aktiem.

3. Neņemot vērā citus šī Līguma noteikumus, saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu piešķiramos pabalstus personai ārpus Latvijas Republikas izmaksā tikai ciktāl to paredz minētais likums.

 

IV DAĻA

ADMINISTRATĪVIE UN CITI NOTEIKUMI

17.pants

Administrāciju sadarbības kartība

1.     Pušu kompetentās pārvaldes iestādes, noslēdzot vienošanos par administrāciju sadarbības kārtību, nosaka nepieciešamos pasākumus šī Līguma piemērošanai.

2.     Minētajā sadarbības kartībā nosaka Pušu aģentūras sakaru uzturēšanai.

 

18.pants

Informācijas apmaiņa un savstarpējā palīdzība

1.     Kompetentās pārvaldes iestādes un institūcijas, kas ir atbildīgas par šī Līguma piemērošanu:

(a)              sniedz viena otrai informāciju, kas nepieciešama šī Līguma vai tiesību aktu, uz kuriem attiecas šis Līgums, piemērošanai, ciktāl pieļauj to administrētie tiesību akti;

(b)          sadarbojas savā starpā un sniedz viena otrai palīdzību, lai noteiktu tiesības uz pabalstu vai pabalsta apmēru saskaņā ar šo Līgumu vai saskaņā ar tiesību aktiem, uz kuriem attiecas šis Līgums, it kā tiktu piemēroti Pušu tiesību akti;

(c)     sniedz viena otrai, cik ātri vien iespējams, informāciju par veiktajiem pasākumiem šī Līguma piemērošanai vai par grozījumiem Pušu attiecīgajos tiesību aktos, ciktāl šie grozījumi ietekmē Līguma piemērošanu.

2.     Palīdzību, kas minēta 1.(b) apakšpunktā, sniedz bez maksas, ievērojot administrāciju sadarbības kārtības, kas noslēgta saskaņā ar 17.pantu, noteikumus par zināma veida izdevumu atlīdzināšanu.

3.     Informācija par personu, kuru nosūta saskaņā ar šo Līgumu otrai Pusei, ir konfidenciāla un to izmanto tikai šī Līguma piemērošanai vai to tiesību aktu piemērošanai, uz kuriem attiecas šis Līgums, izņemot gadījumus, kuros datu izpaušanu paredz Puses tiesību akti.

 

19.pants

Atbrīvošana no nodokļiem un maksājumiem

1.     Atbrīvošana no nodokļiem, nodevām, konsulārajām nodevām un administratīvajiem maksājumiem vai to samazināšana, kas paredzēta Puses tiesību aktos saistībā ar apliecības vai dokumenta izdošanu, kas nepieciešams šo tiesību aktu piemērošanai, attiecas arī uz tām apliecībām vai dokumentiem, kuri nepieciešami otras Puses tiesību aktu piemērošanai.

2.     Oficiālus dokumentus, kurus nepieciešams iesniegt šī Līguma piemērošanai, atbrīvo no apstiprināšanas diplomātiskajos vai konsulārajos dienestos un līdzīgām formalitātēm.

 

20.pants

Saziņas valoda

Lai piemērotu šo Līgumu, Pušu kompetentās pārvaldes iestādes un institūcijas var tieši sazināties savā starpā abu Pušu oficiālajās valodās.

 

21.pants

Iesnieguma, paziņojuma vai sūdzības iesniegšana

1.     Iesniegumus, paziņojumus un sūdzības par tiesībām uz pabalstu vai tā apmēru saskaņā ar Puses tiesību aktiem, kas, šo tiesību aktu izpratnē, noteiktā termiņā bija jāiesniedz attiecīgās Puses kompetentajai pārvaldes iestādei vai institūcijai, bet kas šajā termiņā ir iesniegtas otras Puses pārvaldes iestādei vai institūcijai, tiek izskatītas tā, it kā tās būtu iesniegtas pirmās Puses kompetentajai pārvaldes iestādei vai institūcijai. Par iesniegumu, paziņojumu un sūdzību iesniegšanas datumu otras Puses kompetentajā pārvaldes iestādē vai institūcijā uzskata to iesniegšanas datumu pirmās Puses kompetentajā pārvaldes iestādē vai institūcijā.

2.     Ievērojot šī punkta otro teikumu, iesniegumu par pabalsta saņemšanu saskaņā ar Puses tiesību aktiem, kas iesniegts pēc šī Līguma stāšanās spēkā, uzskata par iesniegumu par pabalsta saņemšanu saskaņā ar otras Puses tiesību aktiem, ar noteikumu, ka iesnieguma autors tā iesniegšanas laikā:

(a)          pieprasa, lai iesniegumu uzskatītu par iesniegtu saskaņā ar otras Puses tiesību aktiem, vai

(b)     sniedz informāciju, kurā ir norādīts, ka kreditētie periodi ir uzkrāti saskaņā ar otras Puses tiesību aktiem.

Iepriekšējo teikumu nepiemēro, ja iesniedzējs pieprasa, lai viņa iesniegumu saskaņā ar otras Puses tiesību aktiem iesniedz vēlāk.

3.     Gadījumos, kad piemēro 1. vai 2.punktu, pārvaldes iestāde vai institūcija, kurai iesniegts iesniegums, paziņojums vai sūdzība, nekavējoties nosūta to otras Puses pārvaldes iestādei vai institūcijai.

 

22.pants

Pabalstu izmaksa

1.     Puses kompetentā institūcija, veicot savus pienākumus saskaņā ar šo Līgumu, izmanto attiecīgās Puses valūtu.

2.     Pušu kompetentās institūcijas izmaksā pabalstus saskaņā ar šo Līgumu, neveicot ieturējumus to administratīvajiem izdevumiem.

3.  Ja persona, kas atrodas vienas Puses teritorijā, saņem pabalstu saskaņā ar otras Puses tiesību aktiem, pēdējās Puses kompetentā institūcija šo pabalstu izmaksā tādā veidā, kādu tā uzskata par atbilstošu.

 

23.pants

Strīdu izšķiršana

1.     Pušu kompetentās pārvaldes iestādes iespēju robežās piedāvā risinājumu strīdiem, kas rodas, interpretējot vai piemērojot šo Līgumu atbilstoši tā būtībai un pamatprincipiem.

2.     Pēc jebkuras Puses pieprasījuma, abas Puses iesaistās tūlītējas konsultācijās par jautājumiem, kas nav atrisināti kompetento pārvaldes iestāžu starpā saskaņā ar 1.punktu.

 

 

24.pants

Vienošanās ar Kanādas provinci

Atbilstošās Latvijas Republikas un jebkuras Kanādas provinces pārvaldes iestādes var noslēgt vienošanos par jebkuru sociālās drošības jautājumu Kanādas provinces jurisdikcijas robežās, ciktāl šāda vienošanās nav pretrunā ar šī Līguma noteikumiem.

 

v daļa

Pārejas un nobeiguma noteikumi

 

25.pants

Pārejas noteikumi

1.     Šis Līgums nerada tiesības saņemt pabalstu par periodiem pirms šī Līguma stāšanās spēkā.

2.     Nosakot tiesības uz pabalstu vai tā apmēru saskaņā ar šo Līgumu, ņem vērā visus kreditētos periodus, kas uzkrāti pirms šī Līguma stāšanās spēkā.

3.     Ievērojot 1.punktu, tos pabalstus, kas nav vienreiz izmaksājami pabalsti, saskaņā ar šo Līgumu izmaksā par gadījumiem, kas iestājušies pirms šī Līguma stāšanās spēkā.

4. Pabalstus, kuri piešķirti pirms šī Līguma stāšanās spēkā, pamatojoties uz pabalsta saņēmēja iesniegumu, pārrēķina saskaņā ar šī Līguma noteikumiem. Šāds pārrēķins nedrīkst samazināt pabalsta apmēru.

 

26.pants

Darbības ilgums un pārtraukšana

1.     Šis Līgums ir spēkā bez laika ierobežojumiem. Tas var tikt pārtraukts jebkurā laikā pēc jebkuras Puses rakstiska paziņojuma par pārtraukšanu iesniegšanas otrai Pusei, izmantojot diplomātiskos kanālus; tādā gadījumā Līguma darbība tiks pārtraukta trīspadsmitā mēneša pirmajā dienā, kas seko tā mēneša pēdējai dienai, kurā pirmā Puse nosūtīja rakstisku paziņojumu otrai Pusei.

2.     Šī Līguma darbības pārtraukšanas gadījumā tiesības, kuras persona ieguvusi saskaņā ar Līguma noteikumiem, tiek saglabātas, un tiek uzsāktas sarunas par iegūšanas procesā esošo tiesību saglabāšanu, pamatojoties uz šī Līguma noteikumiem.

 

27.pants

Stāšanās spēkā

Šis Līgums stājas spēkā ceturtā mēneša pirmajā dienā, kurš seko tā mēneša pēdējai dienai, kurā Puses ir apmainījušās savā starpā ar rakstiskiem paziņojumiem pa diplomātiskajiem kanāliem, apstiprinot, ka tās ir izpildījušas attiecīgās tiesiskās prasības, lai šis Līgums stātos spēkā. Par rakstisko paziņojumu apmaiņas datumu tiek uzskatīts pēdējā paziņojuma saņemšanas datums. 

 

To apliecinot, zemāk parakstījušies, savu attiecīgo valdību pienācīgā kārtā pilnvarotie pārstāvji ir parakstījuši šo Līgumu.

 

Šis Līgums ir noslēgts 2005.gada 29.jūnijā divos oriģināleksemplāros, katrs latviešu, angļu un franču valodās, kuri visi uzskatāmi par vienlīdz autentiskiem.

 

Latvijas Republikas                   Kanādas vārdā

vārdā

Dagnija Staķe                   Roberts Andrigo

                                              

Labklājības ministre

Valsts sekretāre

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

D.Staķe

B.Paševica

Z.Uzuliņa

M.Badovskis

S.Maļuhins

 

20.09.2005 12:37

3026

S.Maļuhins

7021617, sergejs.maluhins@lm.gov.lv

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta  par Latvijas Republikas un Kanādas sociālās drošības līgumu anotācija

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

Šobrīd Latvijas Republikas un Kanādas sadarbība sociālās drošības jomā netiek regulēta ar starptautisku līgumu palīdzību, līdz ar to var tikt negatīvi ietekmētas personu, kas pārvietojas no Latvijas Republikas uz Kanādas teritoriju un otrādi, uzkrātās un uzkrāšanas procesā esošās sociālās drošības tiesības.

Kanādas Puse ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk parakstīt sociālās drošības līgumus ar visām Baltijas valstīm.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Līgums sekmēs personu sociālo drošību, tām pārvietojoties no Latvijas Republikas uz Kanādas teritoriju un otrādi, kā arī novērsīs dubultu sociālo apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu.

Līgums balstās uz šādiem principiem:

1) vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā uz likumdošanas piemērošanu Pušu pilsoņiem (4.pants),

2) ierobežojumu atcelšana sociālās drošības pabalstu izmaksai Latvijas Republikas un Kanādas sociālās drošības sistēmām pakļautajām personām, ja tās rezidē otras Puses teritorijā (5.pants),

3) tiesību saglabāšana, summējot iepriekš uzkrātos apdrošināšanas vai rezidences periodus (III daļas I nodaļa),

4) piemērojami tikai vienas Puses tiesību akti (6. – 9.pants).

3. Cita informācija

 

Šobrīd Latvija ir noslēgusi šādus divpusējos līgumus sociālās drošības jomā:

·                   Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā;

·                   Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību sociālās nodrošināšanas jomā;

·                   Latvijas Republikas un Ukrainas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā;

·                   Latvijas Republikas un Somijas Republikas sociālās drošības līgums.

Taču Eiropas Savienības teritorijā sociālās drošības jomu regulē 1971.gada 14.jūnija Regula (EEK) Nr.1408/71.

Plānots noslēgt līgumus sociālās drošības jomā ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

Ietekme būs pozitīva, jo līgums vienkāršos sociālās drošības pakalpojumu administrēšanu abu valstu teritorijās.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

Likumprojekts sekmēs personu sociālo drošību, tām pārvietojoties no Latvijas Republikas uz Kanādas teritoriju un otrādi.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts atbilst dzimumu līdztiesības pamatprincipiem.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtē­jais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumos

0

-9

-9

-9

-9

2. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumos

0

+100

+104

+108

+113

3. Finansiālā ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu

0

-109

-113

-117

-122

 

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

2002.gadā uz Kanādu ir izbraukuši 24 cilvēki, iebraukuši – 6. Migrācijas saldo-  (–18).

Aprēķinā izmantotie rādītāji un pieņēmumi:

-         migrācijas rādītāji turpmākajos gados saglabāsies 2002.gada līmenī;

-         71 % no migrējušām personām ir darbspējas vecumā (CSP dati par migrējušo personu vecuma struktūru);

-         16 % no migrējušām personām ir virsdarbspējas vecumā (CSP dati par migrējušo personu vecuma struktūru);

-         vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 2004.gadā (VSAA prognoze) - Ls 175.37;

-         pašreiz Kanādā dzīvo aptuveni 700 personas, kuras ir emigrējušas no Latvijas, no tām:

·        112 (16%) ir virsdarbspējas vecumā, kurām ir apdrošināšanas stāžs Latvijā,

·        497 personas (71%) – darbspējas vecumā;

-         vidējais pensijas apmērs izbraucējiem uz ārvalstīm – Ls 55.95 (VSAA dati);

-         5% no izbraukušajiem ir invaliditātes pensijas saņēmēji (35 personas);

-         1% no izbraukušajiem ir apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji (7 personas);

-          vidējais apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs – Ls 47.74.

 

 

Ievērojot negatīvo migrācijas saldo, samazināsies obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi (migrācijas saldo personām darbspējas vecumā (-13), t.i 71% no migrācijas saldo visām migrējošam personām):

 

 13 x 175.37 x 33.09%  x 12 = 9052.67

 

 

Ar 2002.gada 1.janvāri stājās spēkā likuma “Par valsts pensijām” norma par to, ka turpināma pensijas izmaksa izbraukušajiem uz ārvalstīm.

 Personu, kas izbrauca uz pastāvīgo dzīvi Kanādā līdz 2002.gadam, skaits virsdarbspējas vecumā ir 108 personas.

 

Izdevumi vecuma pensiju izmaksai:

108 x 55.95 x 12 = 72511.2

 

Izdevumi invaliditātes  pensiju izmaksai:

35 x 55.95 x 12 = 23499

 

Izdevumi apgādnieka zaudējuma pensiju izmaksai:

7 x 47.74 x 12 = 4010.16

 

Nepieciešamie izdevumi pensiju izmaksai kopā:

72511.2 + 23499 + 4010.16 = 100020.36

 

Nepieciešamie izdevumi tiks nodrošināti Labklājības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

 

Aprēķini turpmākajiem gadiem tika veikti, pieņemot, ka migrācijas rādītāji paliek 2002.gada līmenī.

6. Cita informācija

 

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nav nepieciešama papildu normatīvo aktu izstrādāšana.

 

2. Cita informācija

 

 

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

 

 

Likumprojekts nav saistīts ar Latvijas Republikas saistībām pret Eiropas Savienību.

Eiropas Savienības sociālās drošības koordinācijas pamatprincipi ir ievēroti.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

 

 

 

 

5. Cita informācija

 

 

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 

Nav notikušas konsultācijas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesnieg­tie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

 

Nav notikušas konsultācijas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

Nav veikti pasākumi.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas konsultācijas.

5. Cita informācija

 

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo valsts institūciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu

 

Normatīvais akts tiks publicēts likumā noteiktajā kārtībā, kā arī Labklājības ministrija sagatavos preses relīzi.

Pēc līguma stāšanās spēkā tas tiks ievietots Labklājības ministrijas interneta mājas lapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

Normatīvais akts neparedz indivīda tiesību ierobežošanu, taču indivīds savas tiesības var aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

 

 

 

 

Labklājības ministre                    D.Staķe

 

 

Valsts sekretāre

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

B.Paševica

Z.Uzuliņa

M.Badovskis

S.Maļuhins

 

 

 

20.09.2005  12:25

1077

S.Maļuhins

7021617, Sergejs.Maluhins@lm.gov.lv