2005.gada ____. oktobrī
Nr._________________
Aizsardzības
un iekšlietu komisija, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu, ir
sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu Grozījums
Robežsardzes likumā.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51. pantu un 82. pantu komisija lūdz
iekļaut minēto likumprojektu Saeimas š.g. 27. oktobra sēdes darba kārtībā un
nodot to Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz iekļaut
minētā likumprojekta izskatīšanu 1. lasījumā š.g. 27. oktobra Saeimas sēdes
darba kārtībā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Pielikumā:
1) minētā likumprojekta teksts uz ____ lpp.;
2) minētā likumprojekta anotācija uz ____ lpp.
Komisijas priekšsēdētājs
J.Dalbiņš
Likumprojekta teksts
Izdarīt Robežsardzes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs 1998, 1.nr.; 1999, 20.nr.; 2001, 1.,21.nr.; 2002, 2., 16., 22.nr.; 2003, 2., 14.nr.; 2004, 2., 10.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 206.nr.) šādu grozījumu:
Papildināt likumu ar 5.1pantu šādā redakcijā:
5.1 Robežsargu piedalīšanās starptautiskajās misijās un operācijās
(1) Robežsargi piedalās starptautiskajās misijās vai operācijās pēc to starptautisko organizāciju, savienību vai kopienu rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgti starptautiskie līgumi.
(2) Lēmumu par robežsargu piedalīšanos starptautiskajās misijās un operācijās pieņem Ministru kabinets.
(3) Kārtību, kādā robežsargus nosūta dalībai starptautiskajās misijās un operācijās, nosacījumus robežsargu dalībai starptautiskajās misijās un operācijās, kā arī starptautisko misiju un operāciju finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets..
Likumprojekta
Grozījums Robežsardzes
likumā anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
|
||||||||
1. Pašreizējās situācijas
raksturojums |
Kopš Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas
Savienībā un NATO Latvijas Republikas institūcijām ir radusies iespēja
iesaistīties Eiropas Savienības un NATO vadītajās starptautiskajās misijās un
operācijās, lai īstenotu Eiropas Savienības un NATO mērķus. Stājoties spēkā
Eiropas Savienības līgumam 1993.gadā, Eiropas Savienības ārpolitikas
veidošanā tika pievienots vēl viens instruments Kopējā Ārējā un Drošības
Politika. Latvijai, kopš 2004.gada kļūstot par Eiropas Savienības
dalībvalsti, ir paplašinājies starptautisko saistību un pienākumu loks, kas
ir saistīts ar Eiropas Savienības kopējās ārējās un drošības politikas
attīstību. Kopējās ārējās drošības politikas attīstībai
nozīmīgu impulsu deva Amsterdamas līgums, kas stājās spēkā 1999.gadā, jo
Eiropas Savienība ieguva tiesības ar militāru spēku iesaistīties krīžu
pārvarēšanā, lai sniegtu humāno palīdzību un piedalītos miera uzturēšanas un
miera atjaunošanas operācijās, kā arī tika izveidots Kopējās ārējās drošības
politikas Augstākā pārstāvja amats, kura mērķis bija realizēt šo politiku
dalībvalstu un Eiropas Savienības Padomes vārdā. 1999.gada jūnijā notikušās Ķelnes Eiropadomes
laikā Kopējās ārējās drošības politikas ietvaros tika izveidota atsevišķa
joma Eiropas Drošības un Aizsardzības Politika. Sākot no Helsinku
Eiropadomes 1999.gada decembrī līdz pat šim laikam Eiropas Savienība veic
nopietnu darbu, lai attīstītu un nodrošinātu nepieciešamās kvantitatīvās un
kvalitatīvās militārās spējas, lai nepieciešamības gadījumā Eiropas Savienība
būtu spējīga vadīt autonomas militārās operācijas. Paralēli tam tiek aktīvi
strādāts pie tā, lai veidotu un nodrošinātu arī civilās spējas, jo
iepriekšējās desmitgades pieredze liecina, ka konfliktu noregulējumā nozīmīga
loma ir arī civilajiem ekspertiem. 2004.gada decembra Eiropadome apstiprināja
civilo spēju attīstības Vadošos mērķus, kas realizējami līdz 2008.gadam. Šajā
laikā dalībvalstīm ir jāattīsta un jānodrošina tādas civilās spējas, kas ir
nepieciešamas, lai Eiropas Savienība varētu vadīt vairākas vienlaikus
notiekošas un daudzfunkcionālas civilās misijas. Pašlaik Latvijā nav spēkā neviens nacionālais
normatīvais akts, kā arī nav neviena Latvijai saistoša starptautiskā līguma,
kas tieši paredzētu Valsts robežsardzes piedalīšanos starptautiskajās
misijās. Kaut arī neviens Latvijai saistošais normatīvais
akts tieši neparedz Valsts robežsardzes piedalīšanos starptautiskajās
misijās, jāatzīmē, ka pastāv analogi normatīvie akti, kas paredz iekšlietu
struktūru dalību starptautiskajās operācijās un misijās likums Par
policiju (8.panta trešā daļa) un no likuma izrietošie Ministru kabineta
2003.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.164 Kārtība, kādā policijas darbiniekus
norīko un nosūta dalībai starptautiskajās operācijās un misijās, kā arī to
finansēšanas kārtība. Ņemot vērā Valsts robežsardzei deleģētās
funkcijas Latvijas Republikā, kā arī robežsargu profesionālo sagatavotību,
robežsargi tuvākajā nākotnē varētu iesaistīties Afganistānas Provinču
atjaunošanas grupā, kuras galvenais uzdevums ir uzlabot drošības situāciju
Afganistānas reģionos un nodrošināt to atjaunošanu. Valsts robežsardzes
kinologi un dienesta suņi ir tā mērķgrupa, kura varētu sākotnēji iesaistīties
šajā starptautiskajā operācijā, nodrošinot narkotisko vielu un sprāgstvielu
meklēšanu. Latvijas robežsargu piedalīšanās Afganistānas
provinču atjaunošanas grupā ir iespējama, ja ir attiecīgs NATO uzaicinājums
vai kādas valsts, kura vada provinču atjaunošanas grupu, uzaicinājums
Latvijai piedalīties šādā misijā un tiek prasītas jeb piedāvātas robežsargu
vietas. 2006.gada pirmajā pusē varētu apsvērt robežsargu kinologu
piedalīšanos Norvēģijas vadītajā provinču atjaunošanas grupā, taču tas ir
atkarīgs no tā vai tiks prasītas šādas vietas. Eiropas Komisija š.g.
5.oktobrī ir izplatījusi informāciju (RELEX/A4)D(2005) par palīdzību
robežuzraudzības jautājumos Moldovai un Ukrainai. Šīs sadarbības ietvaros ir
plānots noslēgt saprašanās memorandu ar Moldovu un Ukrainu. Eiropas
Savienības dalībvalstīm būs jāpiedāvā savi eksperti dalībai šajā misijā, tai
skaitā robežsargi. Esošajā situācijā Valsts robežsardze ir gatava
ik gadu nosūtīt dalībai starptautiskajās misijās un operācijās vienlaicīgi
piecus robežsargus ar dienesta suņiem, kuri ir apmācīti narkotisko vielu un
sprāgstvielu meklēšanā. Plānotais starptautiskās misijas un operācijas laiks
ir seši mēneši, līdz ar to gada laikā ir paredzēts kopsummā nosūtīt desmit
robežsargus. Piedāvātais kinologu skaits ir optimāls, lai garantētu, gan
dalību starptautiskajās misijās un operācijās, gan Valsts robežsardzei
deleģēto uzdevumu veikšanu Latvijas Republikā. |
|||||||
|
Likumprojekts nosaka tiesības robežsargiem
piedalīties starptautiskajās misijās un operācijās, institūciju (Ministru
kabinets), kurai ir tiesības pieņemt lēmumu par robežsargu piedalīšanos
starptautiskajās misijās un operācijās, kā arī deleģējumu Ministru kabinetam
noteikt kārtību, kādā robežsargus nosūta dalībai starptautiskajās misijās un
operācijās, nosacījumus robežsargu dalībai starptautiskajās misijās un
operācijās, kā arī starptautisko misiju un operāciju finansēšanas kārtību. |
|||||||
|
Normatīvais akts šo jomu neskar. |
|||||||
II.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
||||||||
1. Ietekme uz
makroekonomisko vidi |
Normatīvais akts šo jomu neskar. |
|||||||
2.
Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Normatīvais akts šo jomu neskar. |
|||||||
4. Ietekme uz vidi |
||||||||
5. Cita informācija |
Normatīvais akts šo jomu neskar. |
|||||||
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme
uz valsts budžetu un pašvaldību
budžetiem |
||||||||
|
(tūkst. latu) |
|||||||
Rādītāji |
Kārtē-jais
gads |
Nākamie trīs
gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
|||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|||
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
0 |
30,2 |
30,2 |
30,2 |
30,2 |
|||
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
0 |
247,9 |
247,9 |
247,9 |
247,9 |
|||
3. Finansiālā ietekme |
0 |
-217,7 |
-217,7 |
-217,7 |
-217,7 |
|||
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu
izdevumu finansēšanai |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 5.1. PAPILDUS PLĀNOJAMIE IEŅĒMUMI: 5.1.1. 2006.gadā un
turpmāk ik gadu Ls 30 154. - darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%) Ls
13009; - darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (9%) Ls 4
860; - iedzīvotāju ienākuma nodokļa (25%) Ls 12 285. 5.2. PAPILDUS PLĀNOJAMIE IZDEVUMI: 5.2.1. 2006.gadā un
turpmāk ik gadu Ls 229 682. Atalgojums Ls 900 (piemaksa par dalību starptautiskajās misijās un
operācijās) x 12 mēneši x 5 robežsargi = Ls 54 000. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ls 13 009. Ceļa izdevumi - Ls 1 900 x 10 robežsargi = Ls 19 000. Vīzas noformēšana - Ls 50 x 10 robežsargi = Ls 500. Obligātās vakcinācijas - Ls 117 x 10 robežsargi = Ls 1 170. Veselības apdrošināšanas izdevumi Ls 1,29 x 365 dienas x 5
robežsargi = Ls 2354. Dienas nauda Ls 18 x 365 dienas x 5 robežsargi = Ls 32 850. Izdevumi par dzīvojamās telpu īri un komunālajiem pakalpojumiem 110
ASV dolāri x Ls 0, 532* x 365 dienas x 5 robežsargi = Ls 106 799. (* ASV dolāra kurss
Latvijas Bankā 28.02.05.) 5.2.2. Papildus izdevumi
2006.gadā kopā un turpmāk ik gadu: pārējie specifiskas lietošanas materiāli un
inventārs Ls 1 824 x 10 robežsargi =
Ls 18 240. 5.2.2.1. Individuālais
ekipējums Ls 140 - jaka (GORTEX), Ls 45 - bikses (GORTEX), Ls 25 - siltā odere
(GORTEX jakām), Ls 45 - kombinētais kombinezons,
Ls 25 - lauka formas apakšveļa, Ls 30 - lauka formas siltā apakšveļa
(poliestāns), Ls 15 - Īsais sporta tērps (krekliņš, biksītes), Ls 25 - garais
sporta tērps (virsjaka, bikses), Ls 8 - kokvilnas zeķes, Ls 10 - pusvilnas zeķes, Ls 50 - lauka formas šņorzābaki (vasaras), Ls 30 -
lauka formas šņorzābaki (Desert boots), Ls 10 -gumijas zābaki, Ls 30 - sporta
apavi, Ls 6 - cimdi p/v (melni), Ls 4 - darba
cimdi, Ls 25 - taktiskie cimdi (vasaras), Ls 15 - pončo, Ls 8 - uzpleči (izšūti), Ls 10 - uzvārda uzšuve izšūta ar līplentu, Ls 1 - kokarde (oksidētā), Ls 3 -žetons, Ls 1 -
Latvijas karogs lauku formai, Ls 15 - platmale
(Boonie hat). 5.2.2.2. Uzkabe un
individuālie aizsardzības līdzekļi: Ls 25 - uzkabes josta, Ls 10 - lielais mantu maiss, Ls 470 - uzkabes veste (t.sk. dubultā aptversoma, raķešu
soma, granātu soma, rācijas soma, piederumu soma, patruļas soma, kartes soma,
dūmu granātu soma), Ls 1 - ūdens necaurlaidīgais maiss (mazais), Ls 4
- ūdens necaurlaidīgais maiss (lielais), Ls 300 - bruņucepure, bruņucepures
ieliktņi, bruņucepures pārvalks bruņucepures gumija, bruņuveste (4.pakāpe) ar
plāksnēm, bruņuvestes pārvalks, Ls 20 - lukturis ar krāsaino stikliņu
komplektu, Ls 20 - taktiskās aizsargbrilles (pretšķembu), Ls 33 - taktiskie
cimdi (KEVLAR), Ls 3 - kompasa somiņa, Ls 3 - ausu aizbāžņi (plastikāta), Ls 1 -gāzmaskas soma, Ls 15 -gāzmaska, Ls 25 -
pretķīmiskais aizsargtērps ar somu, Ls 5 - filtri, Ls 20 - degazācijas un
dezinsekcijas komplekts, medicīniskās paketes soma, Ls 10 - medicīniskā
pakete, Ls 2 - ūdens attīrīšanas tabletes, Ls 15 - kājas platforma, Ls 5 -
ieroča klipsis, L s 2- ekipējuma klipši , Ls 2- laidnes kabata
aptverei, Ls 5 - triecienšautenes taktiskā siksna, Ls 15 - ceļu sargi, Ls 10
- elkoņu sargi, Ls 20 - cirkšņu aizsargi, Ls 10 - saulesbrilles (pieguļošas,
tumšiem stikliem), Ls 7 - kabatas nazis, Ls 3 - naža maksts, Ls 15 -ūdens
rezervuārs ,,Camel bag", Ls 10 - ūdens rezervuāra lietošanas uzgaļi, Ls
10 - komuflētā sega ar sintētisko pildījumu, Ls 12 -maskēšanās krēms (3
krāsas), Ls 5 - aukla (55 mm) ekipējuma piesiešanai 30 m, Ls 1 - izolācija s
lenta, Ls 3 - gumija ar āķiem (4 gab.), Ls 10 - atstarojošā lenta ar
klipšiem, Ls 15 - gāzes deglis, Ls 10- ložmetēja lentas soma, Ls 10 -
ložmetēja patronsoma, Ls 5 -ložmetēja taktiskā siksna, Ls 10 -pistoles maksts
(pie kājas piestiprināma), Ls 2 - pistoles drošības siksna, Ls 10 - pistoles
aptveru kabatas, Ls 15 - gāzes balons, Ls 3 - ID kartes turētājs, Ls 3 -
piekaramā atslēga, Ls 10 -putekļu aizsargbrilles, Ls 10 -moskītu tīkls
(mazais), Ls 15 - moskītu tīkls (lielais), Ls 3 -
pretputekļu lakats. |
0 0 |
30,2 247,9 |
30,2 247,9 |
30,2 247,9 |
30,2 247,9 |
|||
6.
Cita informācija |
Izdevumi, kas saistīti ar transportlīdzekļu
izmantošanu starptautiskās misijas vai operācijas uzdevumu veikšanai, tiks
precizēti pēc informācijas iegūšanas par reālajām izmaksām, kas jāsedz
Latvijas Republikai. Likumprojekta realizācijai
nepieciešamo papildus valsts budžeta līdzekļu piešķiršana ir jāizskata kopā
ar visu ministriju budžeta pieprasījumiem 2006.gada un turpmāko gadu valsts
budžeta projekta sagatavošanas un izmantošanas procesā. |
|||||||
IV.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
||||||||
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus
jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru
kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā
likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī
termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
||||||||
|
Normatīvais akts šo jomu neskar. |
|||||||
V.
Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|||
1.
Saistības pret Eiropas Savienību
|
Normatīvais akts atbilst Latvijas
Republikas saistībās pret Eiropas Savienību. |
||
2. Saistības pret
citām starptautiskajām organizācijām |
Normatīvais akts atbilst Latvijas
Republikas saistībām pret citām starptautiskām organizācijām. |
||
3. Saistības, kas
izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem
starptautiskajiem līgumiem |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
1.tabula |
|||
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti
(piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas
atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un
publikāciju |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
2.tabula |
|||
Latvijas normatīvā akta
projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības
normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe
(atbilst/ |
Komentāri
|
|
|
|
|
Normatīvais akts šo jomu neskar. |
|||
VI.
Kādas konsultācijas notikušas, |
|||
2.Kāda
ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie
priekšlikumi, mainīts formulējums |
|||
Konsultācijas nav notikušas. |
|||
|
Normatīvais akts šo jomu neskar. |
||
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
|
|||
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā
akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas
valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Normatīvā akta izpildi nodrošinās Iekšlietu
ministrija. Jaunas valsts institūcijas netiks radītas. |
||
2.
Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Sabiedrība par normatīvā akta ieviešanu
tiks informēta ar publikāciju laikrakstā Latvijas Vēstnesis, izdevumā
Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, kā arī
ievietojot to informācijas sistēmā NAIS. |
||
3.
Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt
Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. |
||
|
Normatīvais akts šo jomu neskar. |
Komisijas priekšsēdētājs
J.Dalbiņš