Juridiskā komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” (reģ.nr. 1411)

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija	Pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija	Pr. nr.	Iesniegtie priekšlikumi (6)		Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:					Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:
200. Ja vecāki ar bērnu apietas sevišķi slikti, ja bērna vecāki devuši piekrišanu adopcijai, kā arī tad, ja viņi nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību, viņiem var atņemt aizgādības tiesības. Aizgādības tiesību atņemšanu vienam vai abiem vecākiem kā galējo līdzekli piemēro tiesa. Tiesa, neatņemot aizgādības tiesības, var arī brīdināt vecākus un uzlikt viņiem par pienākumu izpildīt noteiktas darbības bērna apdraudējuma novēršanai. Atņemot aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra vecāka atsevišķā aizgādībā. Ja aizgādība, ko varētu īstenot otrs vecāks, nepietiekami aizsargātu bērnu no apdraudējuma vai aizgādības tiesības tiek atņemtas abiem vecākiem, tiesa uzdod bāriņtiesai iecelt bērnam aizbildni.		1.	Juridiskā komisija Izteikt likuma 200.pantu šādā redakcijā: “200. Vecākam var atņemt aizgādības tiesības, ja: 1) vecāks pret bērnu izturas īpaši slikti (konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu u.tml); 2) gada laikā pēc aprūpes tiesību atņemšanas tās nav iespējams atjaunot vecāka nolaidības dēļ; 3) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai. Aizgādības tiesību atņemšanu vienam vai abiem vecākiem kā galējo līdzekli piemēro tiesa. Tiesa, neatņemot aizgādības tiesības, var arī brīdināt vecākus un uzlikt viņiem par pienākumu izpildīt noteiktas darbības bērna apdraudējuma novēršanai. Atņemot aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra vecāka atsevišķā aizgādībā.”		Atbalstīts	1. Izteikt 200.pantu šādā redakcijā: “200. Vecākam var atņemt aizgādības tiesības, ja: 1) vecāks pret bērnu izturas īpaši slikti (konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu u.tml); 2) gada laikā pēc aprūpes tiesību atņemšanas tās nav iespējams atjaunot vecāka nolaidības dēļ; 3) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai. Aizgādības tiesību atņemšanu vienam vecākam vai abiem vecākiem kā galējo līdzekli piemēro tiesa. Tiesa, neatņemot aizgādības tiesības, var arī brīdināt vecākus un uzlikt viņiem par pienākumu izpildīt noteiktas darbības bērna apdraudējuma novēršanai. Atņemot aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra vecāka atsevišķā aizgādībā.”
203. Bērna aprūpes tiesības vecākiem tiek atņemtas, ja bāriņtiesa atzīst, ka: 1) ir faktiski šķēršļi, kas kādam no vecākiem liedz iespēju aprūpēt bērnu, 2) bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāku vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ). Šajos gadījumos aprūpi īsteno otrs vecāks, bet, ja arī tam ir šķēršļi,— bāriņtiesa gādā par bērna ārpusģimenes aprūpi. Atņemtās aprūpes tiesības vecākiem atjaunojas, kad bāriņtiesa atzīst, ka vairs nepastāv šā panta pirmā daļā minētie apstākļi. Ja sešu mēnešu laikā no aprūpes tiesību atņemšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par nepieciešamību atņemt vecākiem aizgādības tiesības, izņemot gadījumus, kad aprūpes tiesības nevar atjaunot no vecākiem neatkarīgu apstākļu dēļ.		2. 3.	Deputāte L.Liepiņa Aizstāt likuma 203.panta otrās daļas trešajā teikumā vārdus “sešu mēnešu” ar vārdiem “12 mēnešu”. Juridiskā komisija Izteikt likuma 203.pantu šādā redakcijā: “203. Bērna aprūpes tiesības vecākam tiek atņemtas, ja bāriņtiesa atzīst, ka: 1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu; 2) bērns vecāka vainas dēļ atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos; 3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības un nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību; 4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai; 5) konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu. Šajos gadījumos bērna aprūpi īsteno otrs vecāks, bet, ja arī tam ir šķēršļi, bāriņtiesa gādā par bērna ārpusģimenes aprūpi. Atņemtās aprūpes tiesības vecākam atjauno, kad bāriņtiesa atzīst, ka vairs nepastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi. Ja gada laikā no aprūpes tiesību atņemšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par nepieciešamību atņemt vecākiem aizgādības tiesības, izņemot gadījumus, kad aprūpes tiesības nevar atjaunot no vecākiem neatkarīgu iemeslu dēļ.”		Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.3 Atbalstīts	2. Izteikt 203.pantu šādā redakcijā: “203. Bērna aprūpes tiesības vecākam tiek atņemtas, ja bāriņtiesa atzīst, ka: 1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu; 2) bērns vecāka vainas dēļ atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos; 3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības un nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību; 4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai; 5) konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu. Šajos gadījumos bērna aprūpi īsteno otrs vecāks, bet, ja arī tam ir šķēršļi, - bāriņtiesa gādā par bērna ārpusģimenes aprūpi. Atņemtās aprūpes tiesības vecākiem atjauno, kad bāriņtiesa atzīst, ka vairs nepastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi. Ja gada laikā no aprūpes tiesību atņemšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par nepieciešamību atņemt vecākiem aizgādības tiesības, izņemot gadījumus, kad aprūpes tiesības nevar atjaunot no vecākiem neatkarīgu iemeslu dēļ.”
218. Aizbildnības un aizgādnības lietas pārzina attiecīgas bāriņtiesas: pilsētās – pilsētu bāriņtiesas, novados — novadu bāriņtiesas un pagastos — pagasttiesas.	1. Izteikt 218.pantu šādā redakcijā: "218. Aizbildnības un aizgādnības lietas pārzina bāriņtiesas."					3. Izteikt 218.pantu šādā redakcijā: "218. Aizbildnības un aizgādnības lietas pārzina bāriņtiesas."
433. Publiskos testamentus taisa pie notāra, pagasttiesā vai pie Latvijas konsula ārzemēs.	2. Aizstāt 433.pantā vārdu "pagasttiesā" ar vārdiem "bāriņtiesā Bāriņtiesu likumā paredzētajos gadījumos".	4.	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 2.pantā vārdus “Bāriņtiesu likumā paredzētajos gadījumos”.		Neatbalstīts	4. Aizstāt 433.pantā vārdu "pagasttiesā" ar vārdiem "bāriņtiesā Bāriņtiesu likumā paredzētajos gadījumos".
435. Ja testamentu taisa pie notāra vai pagasttiesā vai pie Latvijas konsula ārzemēs, tad, bez personām, kas vispār nav pielaižamas par notāriālu aktu lieciniekiem, nevar būt par lieciniekiem arī tie, kas nav pielaižami par privātu testamentu lieciniekiem. 436. Par publiska testamenta oriģinālu atzīstams testaments, kas ierakstīts notāra vai konsula aktu grāmatā, bet pagasttiesā – testamentu grāmatā. Pēc oriģināla parakstīšanas testatoram izdodams izraksts.	3. Aizstāt 435. un 436.pantā vārdu "pagasttiesā" ar vārdu "bāriņtiesā".					5. Aizstāt 435. un 436.pantā vārdu "pagasttiesā" ar vārdu "bāriņtiesā".
438. Privātus testamentus var nodot glabāt notāram vai Latvijas konsulam ārzemēs, ievērojot Notāriāta likumu, vai pagasttiesai, ievērojot likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” noteikumus. Pieņemot testamentu glabāt, jāpārliecinās par testatora personību.	4. Izteikt 438.pantu šādā redakcijā: "438. Privātus testamentus var nodot glabāt notāram vai Latvijas konsulam ārzemēs, ievērojot Notariāta likumu, vai bāriņtiesai, ievērojot Bāriņtiesu likumu. Pieņemot testamentu glabāšanā, jāpārliecinās par testatora personību."					6. Izteikt 438.pantu šādā redakcijā: "438. Privātus testamentus var nodot glabāt notāram vai Latvijas konsulam ārzemēs, ievērojot Notariāta likumu, vai bāriņtiesai, ievērojot Bāriņtiesu likumu. Pieņemot testamentu glabāšanā, jāpārliecinās par testatora personību."
439. Testamentiem, kas uz iepriekšējā (438.) panta pamata nodoti notāram, konsulam vai pagasttiesai glabāt, ir publisko testamentu spēks, ja pie tam ievēroti sekojošie noteikumi: 1) testaments jāiesniedz slēgtā aploksnē personīgi pašam testatoram; 2) testatoram pie tam (1.pk.) jāpaziņo, ka iesniedzamā aktā izteikta viņa pēdējā griba; 3) aploksne jāapzīmogo ar pieņēmējas amatpersonas vai iestādes zīmogu un uz aploksnes jāparakstās testatoram un pieņēmējam; 4) par testamenta pieņemšanu glabāt jāsastāda sevišķs akts, kurā jāapliecina, ka 1.-3.punkta noteikumi ir ievēroti, kā arī jāapzīmē aploksnes un zīmoga ārējais veids. 441. Testamentu, kas nodots glabāt notāram, konsulam vai pagasttiesai, izdod pēc pieprasījuma atpakaļ testatoram vai viņa pilvarniekam, kurš uz to pilnvarots ar sevišķu pilnvaru. 442. Testaments, ko pēc nodošanas notāram, konsulam vai pagasttiesai glabāt testators vēlāk ņem atpakaļ, zaudē ar to publiska testamenta spēku un tādā gadījumā ir spēkā tikai tad, ja ievēroti visi privāto testamentu noteikumi. 613. Notāra vai konsula aktu grāmatā vai pagasttiesas testamentu grāmatā ierakstīts testaments vai 439.panta kārtībā sastādīts akts par testamenta pieņemšanu glabāt uzskatāms par pēdējās gribas esamības un īstuma pilnīgāko pierādījumu.	5. Aizstāt 439., 441., 442. un 613.pantā vārdu "pagasttiesa" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "bāriņtiesa" (attiecīgā locījumā).					7. Aizstāt 439., 441., 442. un 613.pantā vārdu "pagasttiesa" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "bāriņtiesa" (attiecīgā locījumā).
665. Aizgādnim, uzņemoties savus pienākumus, tūliņ jāsastāda mantojuma saraksts un jālūdz notārs, lai uzaicina mantiniekus. Sastādot sarakstu, aizgādnis rīkojas atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām. Aizgādnis var arī lūgt tiesu izpildītājam vai pagasttiesai sastādīt mantojuma sarakstu.	6. Aizstāt 665.panta trešajā daļā vārdu "pagasttiesai" ar vārdiem "bāriņtiesai, ievērojot Bāriņtiesu likuma noteikumus".					8. Aizstāt 665.panta trešajā daļā vārdu "pagasttiesai" ar vārdiem "bāriņtiesai, ievērojot Bāriņtiesu likuma noteikumus".
709. Mantiniekam, kas grib izlietot inventāra tiesību, ne vēlāk par diviem mēnešiem no ziņu saņemšanas par mantojuma atklāšanos jāgriežas pie notāra ar lūgumu uzdot sastādīt inventāru tiesu izpildītājam pēc Civilprocesa likumu noteikumiem, vai ārpus pilsētām – pagasttiesai. Ja mantojums ir plašs un sarežģīts un inventāra sastādīšanai vajadzīgs lielāks termiņš, notārs pēc mantinieku lūguma var šo termiņu pagarināt, bet ne ilgāk par vienu gadu.	7. Aizstāt 709.panta pirmajā daļā vārdus "ārpus pilsētām – pagasttiesai" ar vārdiem "bāriņtiesai, ievērojot Bāriņtiesu likuma noteikumus".	5.	Juridiskā komisija Aizstāt 709.panta pirmajā daļā vārdus “ārpus pilsētām – pagasttiesai” ar vārdiem “ārpus pilsētām un novadiem – bāriņtiesai”.	Atbalstīts		9. Aizstāt 709.panta pirmajā daļā vārdus “ārpus pilsētām – pagasttiesai” ar vārdiem “ārpus pilsētām un novadiem – bāriņtiesai”.
731. Mantojumu dala labprātīgi (mājas kārtībā, pie notāra vai pagasttiesā) vai tiesas ceļā, ja līdzmantinieki nevar vienoties. Ja starp līdzmantiniekiem ir aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas, tad mājas kārtībā izdarītas dalīšanas akts apstiprināms bāriņtiesā, pie kam, ja aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas daļa pārsniedz tūkstots latus, bāriņtiesas lēmums iesniedzams tiesai apstiprināt.	8. Aizstāt 731.pantā vārdu "pagasttiesā" ar vārdiem "bāriņtiesā, ievērojot Bāriņtiesu likuma noteikumus".					10. Aizstāt 731.pantā vārdu "pagasttiesā" ar vārdiem "bāriņtiesā, ievērojot Bāriņtiesu likuma noteikumus".
800. Noteikti atsauc testamentu ar skaidru un neapšaubāmu izteikumu, kuru var izsacīt notāriālā vai pagasttiesas aktu reģistra grāmatā ierakstītā aktā, vai arī ārzemēs konsulārā atcēluma aktā, kā arī mājas kārtībā sastādītā rakstiskā aktā ar divu liecinieku parakstiem. 460.pantā paredzētos apstākļos testamentu var atsaukt arī mutiski tādā pašā kārtībā, kāda noteikta testamenta taisīšanai. Karavīri kara gaitās testamentu var atsaukt bez tam arī ar rakstisku paziņojumu savai priekšniecībai.	9. Aizstāt 800.panta pirmajā daļā vārdu "pagasttiesas" ar vārdu "bāriņtiesas".					11. Aizstāt 800.panta pirmajā daļā vārdu "pagasttiesas" ar vārdu "bāriņtiesas".
1474. Darījuma dalībnieki var noslēgt to notāriālā vai Pagasttiesu likumos paredzētā vai privātā kārtībā, apmierināties ar mutisku vienošanos vai sastādīt rakstisku aktu, slēgt darījumu liecinieku klātbūtnē vai bez tiem, kā arī darīt to atklātībai zināmu vai ne. Šis noteikums neattiecas uz tiem gadījumiem, kuros likums prasa noteiktu darījuma noslēgšanas kārtību. Bez notāra vai pagasttiesas var apliecināt: pulka komandieris vai cita viņam tiesībās līdzīga amatpersona – aktus, kuros kara laikā piedalās kara dienestā esoša persona; kara kuģa komandieris – aktus, kuros piedalās kara laikā uz kara kuģiem dienestā esoša persona; konsuli – ārvalstīs dzīvojošo personu aktus pēc konsulārā reglamenta noteikumiem.	10.1474.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus "Pagasttiesu likumos" ar vārdiem "Bāriņtiesu likumā"; aizstāt otrajā daļā vārdu "pagasttiesas" ar vārdu "bāriņtiesas".					12. 1474.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus "Pagasttiesu likumos" ar vārdiem "Bāriņtiesu likumā"; aizstāt otrajā daļā vārdu "pagasttiesas" ar vārdu "bāriņtiesas".
	Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.	6.	Juridiskā komisija Izteikt normu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.”	Atbalstīts		Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.