Likums

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"

Izdarīt likumā "Par pašvaldībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 14.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 5., 23., 24.nr.; 1998, 6., 15., 22.nr.; 2000, 2., 14.nr.; 2001, 3.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9., 14.nr.; 2005, 6.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 19.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Jaunievēlētās domes (padomes) pirmo sēdi sasauc pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā noteiktajā laikā. Ar jaunievēlētās domes (padomes) pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās domes (padomes) pilnvaras."

2. Aizstāt 91.panta 3.punktā vārdus "divu mēnešu laikā" ar vārdiem "desmit dienu laikā".

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

Tieslietu ministre

S.Āboltiņa

Likumprojekta “Grozījumi likumā „Par pašvaldībām ”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2004.gada pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās tika konstatētas Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma nepilnības.

Ņemot vērā minēto situāciju, Ministru prezidents ar 2005.gada 11.maija rīkojumu Nr.188 izveidoja darba grupu, lai pilnveidotu vēlēšanu norises tiesisko regulējumu un izvērtētu nepieciešamību izdarīt grozījumus normatīvajos aktos un uzdeva tieslietu ministram līdz 2005.gada 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

Darba grupa konstatēja virkni nepilnību vēlēšanu normatīvajā regulējumā.

Spēkā esošā likuma „Par pašvaldībām” 19.pants paredz, ka jaunievēlētās domes (padomes) pirmo sēdi sasauc pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Šāda pat norma ir iekļauta arī Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 45.pantā. Līdz ar to veidojas normu dublēšanās, kas atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām nav pieļaujams.

Likuma „Par pašvaldībām” 91.panta 3.punkts noteic, ka Saeima var atlaist domi (padomi), ja tā divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās nav ievēlējusi domes (padomes) priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās komitejas. Šāda norma paredz, ka dome (padome) var vilcināties ar domes (padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanu un nepamatoti bremzēt domes (padomes) darbu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta 1.pants paredz ietvert likuma „Par pašvaldībām” 19.panta pirmajā daļā atsauci uz Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 45.pantu, kas nosaka termiņu, cik ilgā laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas jāsasauc pirmā domes (padomes) sēde.

Likumprojekta 2.pants paredz ierobežot laiku, kurā ir jāievēl domes (padomes) priekšsēdētājs, lai pārāk ilgi netiktu novilcināta domes (padomes) darbības uzsākšana.

3. Cita informācija

Likumprojekts skatāms vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Likumprojektiem jāstājas spēkā vienlaicīgi.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tiesību akta projekts šo jomu neskar..

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts skatāms vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Likumprojektiem jāstājas spēkā vienlaicīgi.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums Tiesību akta projekts šo jomu neskar .

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Tiesību akta izpilde notiks esošo valsts institūciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Tiks sagatavota informācija Tieslietu ministrijas mājas lapā, normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

S.Mertena

22.09.2005; 13:38

926

S.Mertena.7036709

Sanita.Mertena@tm.gov.lv