Likumprojekts

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes
vēlēšanu likumā

Izdarīt Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3., 5.nr.; 1996, 23., 24.nr.; 2000, 10.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 12.nr.; 2004, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

"20.pants. (1) Vēlēšanu komisija vienas dienas laikā pārbauda kandidātu sarakstu un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) pieņemt kandidātu sarakstu un tam pievienotos dokumentus;

2) atteikt pieņemt kandidātu sarakstu un tam pievienotos dokumentus, ja vēlēšanu komisija konstatē neatbilstību šā likuma 4.nodaļas prasībām.

(2) Atteikuma lēmumā vēlēšanu komisija norāda, kādi trūkumi kandidātu sarakstā un tam pievienotajos dokumentos ir jānovērš, lai varētu lemt par tā pieņemšanu.

(3) Ja vēlēšanu komisija kandidātu sarakstu nav pieņēmusi, to var iesniegt atkārtoti, ja nav beidzies likumā noteiktais kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš. Par kandidātu saraksta iesniegšanas dienu uzskatāma diena, kad vēlēšanu komisija to pieņēmusi.

(4) Vēlēšanu komisija pārbauda, vai pieteiktie kandidāti atbilst šā likuma 8.panta pirmās un otrās daļas un 9.panta prasībām."

2. Papildināt likumu ar 22.¹ pantu šādā redakcijā:

"22.¹ pants. (1) Pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas lēmumu par kandidātu saraksta pieņemšanu vai atteikumu pieņemt kandidātu sarakstu, kā arī tās lēmumu par pieteiktā kandidāta svītrošanu no reģistrētā kandidātu saraksta var apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā triju darbdienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija izskata sūdzību un pieņem lēmumu triju dienu laikā no sūdzības saņemšanas. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā.

(3) Tiesa septiņu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas pieteikumu izskata un pieņem nolēmumu, kuru nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai un pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai.

(4) Tiesas nolēmums nav pārsūdzams.

(5) Ja ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru atceļ pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas lēmumu par kandidātu saraksta pieņemšanu vai atteikumu pieņemt kandidātu sarakstu, vai pieteiktā kandidāta svītrošanu no reģistrētā kandidātu saraksta, pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija:

1) pieņem vai svītro attiecīgo kandidātu sarakstu;

2) pieteikto kandidātu atjauno reģistrētajā kandidātu sarakstā vai svītro no tā."

3. Papildināt 37.pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Kandidātu sarakstu iesniedzēji, kā arī pieteiktie kandidāti triju darbdienu laikā no protokola parakstīšanas to var apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija sūdzību izskata un lēmumu pieņem triju dienu laikā.

(4) Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par apstrīdēto balsu skaitīšanas protokolu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem septiņu dienu laikā.

(5) Pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu."

4. Papildināt likumu ar 37.¹ pantu šādā redakcijā:

"37.¹ pants. (1) Ja tiesa, izskatot pieteikumu, konstatē, ka ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes (padomes) deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām organizācijām (partijām), politisko organizāciju (partiju) apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgā vēlēšanu iecirkņa rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) uzdot pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai pārskaitīt balsis;

2) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu;

3) citu nolēmumu.

(2) Tiesas nolēmums nav pārsūdzams."

5. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

"45.pants. (1) Ne ātrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 20 dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes (padomes) sēdi.

(2) Ja stājas spēkā tiesas spriedums, ar kuru atstāts negrozīts vēlēšanu komisijas lēmums par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes (padomes) sēdi 10 dienu laikā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas dienas."

6. Papildināt likumu ar 6.¹ un 6.² nodaļu šādā redakcijā:

"6.¹ nodaļa

Vēlēšanu rezultātu apstrīdēšana

45.¹ pants. Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija lēmumu pieņem triju dienu laikā.

45.² pants. (1) Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu triju darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata 7 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

(2) Pieteikuma pamatotību pierāda pieteicējs.

45.³ pants. (1) Ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes (padomes) deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām organizācijām (partijām), politisko organizāciju (partiju) apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai nodrošināt balsu pārskaitīšanu;

2) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu;

3) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotas vēlēšanas.

(2) Tiesas nolēmums nav pārsūdzams.

45.⁴ pants. (1) Ja ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru atceļ attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas lēmumu par domes (padomes) vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, un ir pieņemts lēmums par atkārtotu vēlēšanu izsludināšanu, Centrālā vēlēšanu komisija likumā noteiktajā kārtībā izsludina attiecīgās domes (padomes) atkārtotas vēlēšanas.

(2) No pieteikuma iesniegšanas brīža līdz dienai, kad stājas spēkā lēmums par atkārtoto vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, domes (padomes) darbu nodrošina esošā dome (padome).

6.² nodaļa

Atkārtotas balsošanas organizēšana

45.⁵ pants. (1) Ja ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru atceļ attiecīgā vēlēšanu iecirkņa lēmumu par rezultātu apstiprināšanu vai attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas lēmumu par domes (padomes) vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, un ir pieņemts lēmums par atkārtotas balsošanas izsludināšanu, Centrālā vēlēšanu komisija piecu dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās izsludina atkārtotu balsošanu.

(2) Atkārtotu balsošanu sarīko ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc izsludināšanas. Konkrētu datumu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

(3) No pieteikuma iesniegšanas brīža līdz atkārtotas balsošanas rezultātu spēkā stāšanās dienai domes (padomes) darbu nodrošina esošā dome (padome).

45.⁶ pants. Tiesības piedalīties atkārtotā balsošanā ir personām, kam bija tiesības piedalīties attiecīgajās domes (padomes) vēlēšanās, kuru rezultāts tika atcelts saskaņā ar šā likuma 37.¹ pantu vai 45.³ panta pirmo daļu.

45.⁷ pants. Atkārtotā balsošanā tiesības kandidēt ir tikai tiem kandidātiem, kas bija reģistrēti attiecīgajās domes (padomes) vēlēšanās, kuru rezultāts tika atcelts saskaņā ar šā likuma 37.¹ pantu vai 45.³ panta pirmo daļu.

45.⁸ pants. Atkārtotu balsošanu sagatavo un sarīko pilsētas, rajona, novada un pagasta vēlēšanu komisijas un iecirkņu vēlēšanu komisijas.

45.⁹ pants. (1) Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisija pavairo uz attiecīgajām vēlēšanām nodrukātos kandidātu sarakstus.

(2) Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms atkārtotas balsošanas dienas izsūta visām iecirkņu komisijām vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes. Ja atkārtota balsošana ir izsludināta atsevišķos vēlēšanu iecirkņos, tad vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes izsūta attiecīgajām iecirkņu komisijām. Vēlēšanu aplokšņu izgatavošanu un sadali pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija.

45.¹⁰ pants. Atkārtota balsošana, balsu skaitīšana un rezultātu aprēķināšana notiek šā likuma 5. un 6.nodaļā noteiktajā kārtībā."

7. Izslēgt 46.pantu.

8. Papildināt likumu ar 47.¹ pantu šādā redakcijā:

"47.¹ pants. (1) Pēc notiesājoša sprieduma krimināllietā saņemšanas par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā piecu dienu laikā izvērtē, vai ir bijusi ietekme uz vietu sadalījumu attiecīgajās vēlēšanās, un pieņem vie nu no šādiem lēmumiem:

1) nepārdalīt vietas starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem;

2) pārdalīt vietas starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas lēmumu 10 dienu laikā no tā pieņemšanas var apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu triju dienu laikā.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem 30 dienu laikā."

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

Tieslietu ministre

S.Āboltiņa

Likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā ”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2004.gada pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās tika konstatētas Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma nepilnības. Proti, tiesā tika apstrīdēti vairāku vēlēšanu apgabalu rezultāti. Šobrīd spēkā esošais Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums paredz, ka sūdzības par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem skata trijās instancēs, kas ievērojami kavē vēlēšanu rezultātu spēkā stāšanos. Turklāt minētā likuma 45.pants paredz, ka ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes (padomes) sēdi. Vēlēšanu rezultātu pārsūdzēšanas gadījumā pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai nav iespējams 10 dienu laikā sasaukt domes (padomes) pirmo sēdi, jo ir apstrīdēts jaunievēlētās domes (padomes) sastāvs. Ņemot vērā minēto situāciju, Ministru prezidents ar 2005.gada 11.maija rīkojumu Nr.188 izveidoja darba grupu, lai pilnveidotu vēlēšanu norises tiesisko regulējumu un izvērtētu nepieciešamību izdarīt grozījumus normatīvajos aktos un uzdeva tieslietu ministram līdz 2005.gada 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos. Šobrīd spēkā esošais likums skaidri nenoteic, ka pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes vēlēšanu komisijas lēmumu par kandidātu saraksta pieņemšanu vai atteikumu pieņemt kandidātu sarakstu, kā arī par kandidātu svītrošanu no reģistrētiem kandidātu sarakstiem var apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Bez tam nav paredzēta iespēja pārsūdzēt tiesā minēto Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu. Līdz ar to pilnībā netiek nodrošināta iespēja realizēt Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā minētās tiesības, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Patreizējais regulējums attiecībā uz iecirkņa komisijas protokolu apstiprināšanu, neparedz iespēju personām, kurām ir tiesības iepazīties ar protokolu, apstrīdēt to Centrālajā vēlēšanu komisijā. Līdz ar to netiek dota iespēja, apstrīdēt konkrēta iecirkņa lēmumu par iecirkņa vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu vēl nepaziņojot galīgo lēmumu attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu rezultātu apstiprināšanā. Tādā veidā savlaicīgi netiek dota iespēja novērst kļūdas vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā. Spēkā esošais Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums paredz iespēju pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tas dod tiesības sūdzēties visās trīs tiesu instancēs, kas ievērojami paildzina vēlēšanu rezultātu spēkā stāšanos un tādā veidā kavē attiecīgās domes (padomes) darbu. Bez tam saskaņā ar Administratīvā procesa likumu tiesai ir pašai jāsavāc visi nepieciešamie pierādījumi, lai izskatītu sūdzību. Šāda pierādījumu vākšana ļoti apgrūtina tiesu pieņemt nolēmumu trīs dienu laikā, kā tas ir noteikts Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 46.panta pirmajā daļā. Attiecībā uz tiesas nolēmumu minētais likums noteic, ka gadījumā, kad tiesa atceļ pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, Centrālajai vēlēšanu komisijai jāizsludina attiecīgās domes, padomes atkārtotas vēlēšanas. Šādā situācijā no jauna tiek iesniegti kandidātu saraksti, līdz ar to var mainīties saraksti, par kuriem tiks dotas tiesības vēlētājiem balsot. Līdz ar to tiek organizētas jaunas vēlēšanas, nevis atkārtotas iepriekšējās vēlēšanas, kuru rezultāti tika atcelti. Spēkā esošie normatīvie akti paredz kriminālatbildību par atsevišķiem vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, taču nav noteikta sasaiste ar attiecīgo vēlēšanu rezultātiem, kurās tika konstatēti vēlēšanu tiesību pārkāpumi.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts nosaka pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas lēmuma par kandidātu sarakstu pieņemšanu vai nepieņemšanu reģistrācijai, kā arī par kandidātu svītrošanu no reģistrētiem kandidātu sarakstiem apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Likumprojekts paredz apstrīdēt iecirkņa komisijas protokolu par rezultātu apstiprināšanu Centrālajā vēlēšanu komisijā, kuras lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Likumprojekta 5.pants detalizēti noregulē jaunievēlētās domes (padomes) pirmās sēdes sasaukšanu arī gadījumos, kad tiek apstrīdēti un pārsūdzēti vēlēšanu rezultāti. Likumprojekts dod tiesības apstrīdēts pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu Centrālajā vēlēšanu komisijā, kuras lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Savukārt tiesas lēmums nav pārsūdzams. Ņemot vērā to, ka tiesas lēmums nav pārsūdzams, kā atbilstošākā tika izraudzīta Administratīvā apgabaltiesa. Augstākā tiesa šajā gadījumā nebūtu piemērota, jo izvērtējot tās kapacitāti un iespējamo pieteikumu daudzumu, darba grupa nonāca pie secinājuma, ka augstākā tiesa nevarētu tik īsā laikā izskatīt visus iespējamos pieteikumus. Turklāt tās darbība pārsvarā ir vērsta uz kasācijas sūdzību izskatīšanu. Likumprojektā pieteicējam tiek uzlikts papildus pienākums – pierādīt prasības pamatojumu. Šāds nosacījums ir iekļauts, lai maksimāli atvieglotu tiesas darbu vēlēšanu pārkāpumu lietu izskatīšanā. Līdz ar to tiek panākta ātra un kvalitatīva pieteikumu izskatīšana par vēlēšanu pārkāpumiem. Likumprojekts dod tiesības Centrālajai vēlēšanu komisijai pēc attiecīga tiesas nolēmuma spēkā stāšanās organizēt ne tikai atkārtotas vēlēšanas, bet arī atkārtotu balsošanu, tādā veidā nodrošinot iespēju, atkārtoti balsot par tiem pašiem kandidātu sarakstiem, kuri tika reģistrēti apstrīdētajās vēlēšanās. Likumprojektā tiek nodalīta sūdzību izskatīšana par pārkāpumiem vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā, no pārkāpumiem, par kuriem ir paredzēta atbildība Krimināllikuma 90.pantā. Attiecībā uz krimināllietām par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem likumprojektā ir ietverta norma, kas paredz, ka pēc sprieduma spēkā stāšanās tiesa to nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai, lai tā pārskatītu vēlēšanu rezultātus un nepieciešamības gadījumā lemtu par deputātu vietu pārdali starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem. Šajā gadījumā netiek dota iespēja Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotas vēlēšanas, jo jaunievēlētā dome (padome) jau ir sākusi darbu un saskaņā ar Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 1.pantu dome (padome) tiek ievēlēta uz četriem gadiem.

3. Cita informācija

Likumprojekts skatāms vienlaicīgi ar likumprojektu “Grozījumi likumā „Par pašvaldībām” un „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Likumprojektiem jāstājas spēkā vienlaicīgi.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Nosakot, ka sūdzības par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu ir izskatāmas tikai vienā tiesu instancē, tiek panākta ātrāka vēlēšanu rezultātu spēkā stāšanās.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts skatāms vienlaicīgi ar likumprojektu “Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” un „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums Tiesību akta projekts šo jomu neskar .

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Tiesību akta izpilde notiks esošo valsts institūciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Tiks sagatavota informācija Tieslietu ministrijas mājas lapā, normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojektā noteiktas tiesības apstrīdēt pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes lēmumus, savukārt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumus varēs pārsūdzēt tiesā.

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Bičevskis	I.Nikuļceva	L.Popova	S.Mertena

10.10.2005; 13:51

1519

S.Mertena.7036709

Sanita.Mertena@tm.gov.lv