Likumprojekts

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā

Izdarīt Saeimas vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 13.nr.; 1998, 9., 13.nr.; 2002, 12., 13.nr.; 2003, 19.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 13.¹ pantu šādā redakcijā:

"13.¹ pants. (1) Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par kandidātu saraksta reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt kandidātu sarakstu, kā arī par pieteiktā kandidāta svītrošanu no reģistrētā kandidātu saraksta var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā triju darbdienu laikā no minētā lēmuma pieņemšanas.

(2) Pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu.

(3) Tiesa izskata lietu un septiņu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas pieņem nolēmumu, ko nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai.

(4) Tiesas nolēmums nav pārsūdzams.

(5) Ja ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru atceļ Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu, Centrālā vēlēšanu komisija reģistrē vai svītro attiecīgo kandidātu sarakstu vai arī pieteikto kandidātu atjauno reģistrētajā kandidātu sarakstā vai svītro no tā."

2. Papildināt likumu ar 35.¹ pantu šādā redakcijā:

"35.¹ pants. (1) Deputātu kandidātiem un saraksta iesniedzējiem ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu un triju darbdienu laikā no lēmuma par protokola rezultātu apstiprināšanu pieņemšanas apstrīdēt to Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija sūdzību izskata un lēmumu pieņem triju dienu laikā.

(2) Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par apstrīdēto iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokolu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas var pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Augstākā tiesā lietu izskata un nolēmumu pieņem septiņu dienu laikā.

(3) Tiesas nolēmums nav pārsūdzams."

3. Izteikt 51.pantu šādā redakcijā:

"51.pants. (1) Kandidātu sarakstu iesniedzējiem un pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Augstākā tiesā lietu izskata septiņu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

(2) Pieteikuma pamatotību pierāda pieteicējs.

(3) Pieteikuma iesniegšana neaptur lēmuma darbību par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu.

(4) Tiesas nolēmums nav pārsūdzams."

4. Papildināt likumu ar 52.¹ un 52.² pantu šādā redakcijā:

"52.¹ pants. (1) Pēc notiesājoša sprieduma krimināllietā saņemšanas par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem Centrālā vēlēšanu komisija piecu dienu laikā izvērtē, vai ir bijusi ietekme uz mandātu sadalījumu attiecīgajās vēlēšanās un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) nepārdalīt mandātus starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem;

2) pārdalīt mandātus starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumus 10 dienu laikā no to pieņemšanas var pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Augstākā tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem 30 dienu laikā.

(3) Pēc lēmuma spēkā stāšanās Centrālā vēlēšanu komisija to nosūta Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai.

52.² pants. (1) Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma saņemšanas par mandātu pārdali Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija par to paziņo Saeimas nākamajā sēdē.

(2) Ja Saeima atbalsta Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu, ar paziņošanas brīdi izbeidzas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumā norādītās personas deputāta pilnvaras un Prezidijs uzaicina iestāties Saeimas sastāvā lēmumā norādīto personu."

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

Tieslietu ministre

S.Āboltiņa

Likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā ” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2004.gada pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās tika konstatētas Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma nepilnības. Ņemot vērā minēto situāciju, Ministru prezidents ar 2005.gada 11.maija rīkojumu Nr.188 izveidoja darba grupu, lai pilnveidotu vēlēšanu norises tiesisko regulējumu un izvērtētu nepieciešamību izdarīt grozījumus normatīvajos aktos un uzdeva tieslietu ministram līdz 2005.gada 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos. Darba grupa konstatēja virkni nepilnību ne tikai Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, bet arī Saeimas vēlēšanu likumā. Šobrīd spēkā esošais likums konkrēti nenoteic, ka Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par kandidātu saraksta pieņemšanu vai atteikumu pieņemt kandidātu sarakstu, kā arī par kandidātu svītrošanu no reģistrētiem kandidātu sarakstiem var pārsūdzēt tiesā. Līdz ar to pilnībā netiek nodrošināta iespēja realizēt Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā minētās tiesības, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Patreizējais regulējums attiecībā uz iecirkņa komisijas protokolu apstiprināšanu, neparedz iespēju personām, kurām ir tiesības iepazīties ar protokolu, apstrīdēt to Centrālajā vēlēšanu komisijā. Līdz ar to netiek dota iespēja, apstrīdēt konkrēta iecirkņa lēmumu par iecirkņa vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu pirms galīgā lēmuma par Saeimas vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Tādā veidā savlaicīgi netiek dota iespēja novērst kļūdas vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā. Spēkā esošais Saeimas vēlēšanu likums paredz iespēju Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu pārsūdzēt tiesā. Tas dod tiesības sūdzēties visās trīs tiesu instancēs, kas ievērojami paildzina vēlēšanu rezultātu spēkā stāšanos, jo saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185.panta pirmo daļu pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no pieteikuma iesniegšanas dienas. Turklāt tiesai nav noteikts termiņš, cik ilgā laikā ir jāizskata pieteikumi par vēlēšanu komisijas lēmumu. Šādā gadījumā pastāv iespējamība, ka jaunievēlētā Saeima nevarēs sanākt uz pirmo sēdi novembra mēneša pirmajā otrdienā, kā tas ir noteikts Latvijas Republikas Satversmes 12.pantā. Bez tam saskaņā ar Administratīvā procesa likumu tiesai ir pašai jāsavāc visi nepieciešamie pierādījumi, lai izskatītu sūdzību. Šāda pierādījumu vākšana paildzina pieteikuma izskatīšanu tiesā. Spēkā esošie normatīvie akti paredz kriminālatbildību par atsevišķiem vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, taču nav noteikta sasaiste ar attiecīgo vēlēšanu rezultātiem, kurās tika konstatēti vēlēšanu tiesību pārkāpumi.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts nosaka Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma par kandidātu sarakstu pieņemšanu vai nepieņemšanu reģistrācijai, kā arī par kandidātu svītrošanu no reģistrētiem kandidātu sarakstiem pārsūdzēšanas kārtību. Likumprojekts paredz apstrīdēt iecirkņa komisijas protokolu par rezultātu apstiprināšanu Centrālajā vēlēšanu komisijā, kuras lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Likumprojekts dod tiesības Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu pārsūdzēt tiesā. Savukārt tiesas lēmums nav pārsūdzams. Ņemot vērā to, ka tiesas lēmums nav pārsūdzams, kā atbilstošākā tika izraudzīta Augstākā tiesa, kas ir augstākā tiesu instance Latvijā. Turklāt virknē Eiropas valstu arī ir šāda prakse vēlēšanu rezultātu pārsūdzēšanā. Likumprojektā ir noteikts termiņš, kurā tiesai ir jāizskata sūdzības par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Savukārt pieteicējam tiek uzlikts papildus pienākums – pierādīt prasības pamatojumu. Šāds nosacījums ir iekļauts, lai maksimāli atvieglotu tiesas darbu minēto lietu izskatīšanā. Līdz ar to tiek panākta ātra un kvalitatīva pieteikumu izskatīšana. Likumprojektā tiek nodalīta sūdzību izskatīšana par pārkāpumiem vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā, no pārkāpumiem, par kuriem ir paredzēta atbildība Krimināllikuma 90.pantā. Attiecībā uz krimināllietām par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem likumprojektā ir ietverta norma, kas paredz, ka pēc sprieduma spēkā stāšanās tiesa to nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai, lai tā pārskatītu vēlēšanu rezultātus un nepieciešamības gadījumā lemtu par mandātu pārdali starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem.

3. Cita informācija

Likumprojekts skatāms vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Likumprojektiem jāstājas spēkā vienlaicīgi.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Nosakot, ka sūdzības par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu ir izskatāmas tikai vienā tiesu instancē, tiek panākta ātrāka vēlēšanu rezultātu spēkā stāšanās.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts skatāms vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju””.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums Tiesību akta projekts šo jomu neskar .

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Tiesību akta izpilde notiks esošo valsts institūciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Tiks sagatavota informācija Tieslietu ministrijas mājas lapā, normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojektā noteiktas tiesības Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumus pārsūdzēt tiesā.

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Bičevskis	I.Nikuļceva	L.Popova	S.Mertena

10.10.2005; 13:58

1234

S.Mertena.7036709

Sanita.Mertena@tm.gov.lv