.10.2005.

9/8 -

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 26. oktobra komisijas sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" (Reģ. nr.1396) (Dok. nr.4813, 4813A) un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Pielikumā: anotācija likumprojektam "Grozījumi Būvniecības likumā" uz....lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Dzintars Jaundžeikars

Likumprojekta „Grozījumi Būvniecības likumā”

anotācija

< td width=283 colspan=5 valign=top style='width:212.3pt;border:solid windowtext .5pt; border-top:none;mso-border-top-alt:solid windowtext .5pt;padding:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt'>

4. Ietekme uz vidi

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Patreizējās situācijas raksturojums

Būvniecības nozare ir viena no straujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā par ko liecina būvniecības apjoma arvien pieaugošie tempi. Nozares attīstība veicina jaunu prasību pieaugumu attiecībā pret būvniecības normatīvo regulējumu atklājot tiesību normas, kuras būtu precizējamas vai uzlabojamas atbilstoši šīs dienas apstākļiem.

Jaunās būvniecības rezultātā rodas arvien jauni būvobjekti un būves, par kurām sabiedrība ne vienmēr ir pietiekami informēta un iesaistīta šo jauno būvobjektu tapšanas procesā. Veicot pētījumus par korupciju Latvijā valstiskās (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs) un nevalstiskās organizācijas (tādas, kā „Providus”, sabiedrība par atklātību „Delna”, u.c.) būvniecību ir iezīmējušas kā nozari ar paaugstinātu korupcijas iespējamības risku. Tāpat par signālu būvniecības normatīvo aktu regulējuma pārskatīšanai kalpo līdz šim esošā tiesu prakse atsevišķās administratīvajās lietās.

Teritoriālo plānojumu trūkums divās trešdaļās Latvijas pašvaldību būtiski sarežģī jautājuma risināšanu par būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

Aktuāla problēma būvniecībā ir patvaļīga būvniecības veikšana un nelikumīgi uzbūvēto būvju nojaukšana. Līdz šim, saskaņā ar Būvniecības likuma 30.panta ceturto daļu noteikts, ka gadījumos, kad būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus, līdz attiecīgā pašvaldība pieņem lēmumu par būves vai tās daļas nojaukšanu Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā vai par iespēju turpināt būvniecību. Dažādu iemeslu dēļ pašvaldības nelabprāt pieņem lēmumus par būvobjekta nojaukšanu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz būvniecības normatīvā regulējuma pilnveidošanu šādos jautājumos:

1) Publiskās apspriešanas nepieciešamības kritēriji un sabiedriski nozīmīgas būves definīcija. Līdz šim vairākos būvniecības normatīvajos aktos iekļauts regulējums attiecībā uz gadījumiem, kad būve vai būvobjekts ir sabiedriski nozīmīga būve, nesniedzot šī termina skaidrojumu attiecīgā juridiskā līmeņa normatīvajā aktā. Tiek precizēti gadījumi, kad nepieciešama būvniecības publiskā apspriešana vienlaicīgi pieļaujot pašvaldības tiesības ar pamatotu lēmumu noteikt, ka publiskā apspriešana konkrētā gadījumā nav nepieciešama.

2) Lai nodrošinātu sabiedrības informētību par būvniecības iecerēm attiecīgajā administratīvajā teritorijā tiek paredzēts pašvaldības pienākums vismaz reizi mēnesī informēt sabiedrību plašsaziņas līdzekļos, t.i., interneta mājas lapā vai vietējā laikrakstā.

3) Precizē prasības attiecībā uz būvekspertīzes nepieciešamību un gadījumus, kad būvekspertīze ir obligāta.

4) Nosaka, ka nelikumīgas būvniecības gadījumā pašvaldība pieņem lēmumu par būves nojaukšanu. Gadījumā, ja pašvaldība pieņem lēmumu par būvniecības turpināšanu šim lēmumam ir jābūt motivētam. Papildus tiek noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus par būvju nojaukšanas kārtību.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Precizējot likuma prasības tiek nodrošinātas vienlīdzīgas konkurences iespējas, mazinot korupcijas iespējamības risku un dodot iespēju būvuzņēmējiem un būvētājiem plānot būvniecības ieceres realizācijas laiku.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Pieaugs sabiedrības informētība par būvniecības iecerēm un plānotajiem projektiem pašvaldības teritorijā (publikācijas internetā vai vietējā laikrakstā) un tiks nodrošināta sabiedriski nozīmīgo būvju publiskā apspriešana.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Definējot sabiedriski nozīmīgu būvi varētu palielināties objektu skaits, kuriem nepieciešama publiskā apspriešana. No otras puses jāņem vērā, ka:

1) no 2006.gada 1.janvāra spēkā jāstājas likumam „Publisko iepirkumu likums”, līdz ar to atbilstoši jaunai valsts un pašvaldību iepirkumu kārtībai likumprojektā pārskatīta un noteikta projekta vērtība, no kuras nepieciešama publiskā apspriešana (no Ls 50000 uz Ls 120000);

2) vienai trešdaļai pašvaldību nav apstiprināta teritoriālā plānojuma, kas nozīmē nepieciešamību apspriest visas būvniecības ieceres attiecīgo pašvaldību administratīvajās teritorijās.

Papildus izdevumus no valsts un pašvaldību budžetiem var radīt prasība publicēt informāciju par būvniecības ieceri vietējā laikrakstā vai interneta mājas lapā. Prasības izpildei papildus līdzekļi būs nepieciešami tām pašvaldībām, kurām nav izveidota mājas lapa. Perspektīvā izveidojot Būvniecības informācijas sistēmu, kurā tiks apkopota visa informācija par būvobjektiem no būvniecības ieceres brīža līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā, sabiedrības informēšana varēs notikt šīs informācijas sistēmas ietvaros.

Ņemot vērā iepriekš minēto nav iespējams precīzi noteikt likumprojekta iespējamo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Saskaņā ar likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 10.pantu, ar likuma “Grozījumi Būvniecības likumā” spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 1997.gada 2.septembra noteikumi Nr.309 „Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumi”, līdz ar to, nepieciešams izdot jaunus noteikumus par būvniecības publiskās apspriešanas kārtību.

Papildus, atbilstoši jaunajam deleģējumam Ministru kabinetam būs jāizdod noteikumi par būvju nojaukšanas kārtību.

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Ar sabiedrību par atklātību „Delna”, „Providus”

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojektā iestrādāti minēto organizāciju priekšlikumi un tās atbalsta likumprojekta pieņemšanu

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Šādi pasākumi netika veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Šādi pasākumi netika veikti.

5. Cita informācija

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunu institūciju radīšana vai paplašināšana nav nepieciešama.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā” pēc tā pieņemšanas tiks publicēti laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā ”Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”.

Papildus tiks informēti plašsaziņas līdzekļi, izplatot preses relīzes, kā arī informācija tiks izvietota Ekonomikas ministrijas mājas lapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts indivīda tiesības aizstāvēt savas tiesības neierobežo.

4. Cita informācija

Nav

01.11.2005 16:49

1165

S.Liepa

7013267, santa.liepa@em.gov.lv