Iesniedz Sociālo un darba lietu komisija

Iesniedz Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

 

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

(reģ.nr.1386)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam( 5 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 15., 17.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 5., 8.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Redakcionāli

precizēts

Izdarīt likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 15., 17.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 8.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

 

 

 

 

 

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) darba devējs - juridiskā vai fiziskā persona, kura pati nodarbina darba ņēmēju vai apmaksā darba ņēmēja darbu;

 

 

 

 

 

2) darba ņēmējs:

a) persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā,

 

 

 

 

 

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) īpašnieks (īpašnieki), kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar sava uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārvaldes institūciju, veic šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) operatīvās vadības funkciju, ja šajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), izņemot zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieku,

1.1.panta 2.punktā:

izslēgt "b" apakšpunktu;

 

 

 

1. 1.panta 2.punktā:

izslēgt “b” apakšpunktu;

c) Saeimas deputāts, pašvaldības deputāts, Ministru kabineta loceklis, uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības) valdes, padomes loceklis, prokūrists, kontrolieris, kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību,

aizstāt "c" apakšpunktā vārdus "uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības)" ar vārdu "komercsabiedrības";

 

 

 

aizstāt “c” apakšpunktā vārdus “uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības)” ar vārdu “komercsabiedrības”;

d) persona, kura ir noslēgusi Civillikuma IV daļas 15.nodaļā paredzēto uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu un nav reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja,

 

 

 

 

 

e) Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošas iestādes ierindas vai komandējošā sastāva darbinieks vai Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošas struktūrvienības militārpersona,

aizstāt "e" apakšpunktā vārdus "pakļautībā un pārraudzībā" un vārdus "pakļautībā un pārziņā" ar vārdu "padotībā";

 

 

 

aizstāt “e” apakšpunktā vārdus “pakļautībā un pārraudzībā” un vārdus “pakļautībā un pārziņā” ar vārdu “padotībā”;

f) valsts civildienesta ierēdnis,

 

 

 

 

 

g) likumā noteiktajā kārtībā iecelts (ievēlēts) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības vai nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības) pārvaldnieks (direktors), kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību vai nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību), veic šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības vai nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības) operatīvās vadības funkciju;

izteikt "g" apakšpunktu šādā redakcijā:

"g) ārvalsts komersanta pilnvarota persona, kas, nebūdama darba tiesiskajās attiecībās ar šo komersantu, pārstāv to darbībās, kas saistītas ar ārvalsts komersanta filiāli;".

 

 

 

izteikt “g” apakšpunktu šādā redakcijā:

“g) ārvalsts komersanta pilnvarota persona, kas, nebūdama darba tiesiskajās attiecībās ar šo komersantu, pārstāv to darbībās, kas saistītas ar ārvalsts komersanta filiāli;”.

3) pašnodarbinātais - persona, kura gūst ienākumu kā:

a) persona, kas veic individuālo darbu;

b) izslēgts ar 25.11.99. likumu;

c) persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju;

d) zvērināts notārs;

e) zvērināts advokāts;

f) zvērināts revidents;

g) prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists;

h) cita fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja,

i) zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors);

j) persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem;

k) zvērināts tiesu izpildītājs;

l) individuālais komersants;

4) iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja - ārvalstnieka - persona, kuru Latvijas Republikas teritorijā nodarbina darba devējs - ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā;

5) ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja - ārvalstnieka - persona, kuru nodarbina darba devējs - ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tā uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā.

 

 

 

 

 

5.pants. Sociāli apdrošināmās personas

 

 

 

 

 

(1) Sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji, kurus nodarbina darba devējs - iekšzemes nodokļu maksātājs vai citas dalībvalsts nodokļu maksātājs, obligātā aktīvā militārā dienesta karavīri, alternatīvā dienesta veicēji, personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, personas, kuras saņem bezdarbnieka pabalstu, nestrādājoši invalīdi, personas, kuras saņem maternitātes vai slimības pabalstu, personas, kuras saņem bērna aprūpes pabalstu, personas, kuru laulātais (kam piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu) pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais, personas, kuras atrodas attiecīgajā ārvalstī dienesta pienākumus pildoša karavīra laulātā statusā, izņemot gadījumu, kad karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā un pašnodarbinātie.

2.5.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem "nestrādājoši invalīdi" ar vārdiem "personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu";

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt pirmajā daļā vārdus "bērna aprūpes pabalstu" ar vārdiem "atlīdzību par bērna aprūpi".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām 2.pantā aizstāt vārdus “ atlīdzību par bērna aprūpi” ar vārdiem “atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi”;

 

Redakcionāli

precizēts.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

2. 5.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “nestrādājoši invalīdi” ar vārdiem “personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu”;

 

aizstāt pirmajā daļā vārdus “bērna aprūpes pabalstu” ar vārdiem “atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi”.

(2) Sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie iekšzemes darba ņēmēji pie d arba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka.

(3) Brīvprātīgi valsts sociālajai apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var pievienoties 15 gadu vecumu sasniegušās personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras nav pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai Latvijas Republikā. Pensiju apdrošināšanai brīvprātīgi var pievienoties persona, kurai saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" nav piešķirta valsts vecuma pensija, un pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai - pašnodarbinātā laulātais, kurš nav sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.

(4) Persona ir sociāli apdrošināta un tai (par to) ir jāveic obligātās iemaksas, sākot ar dienu, kad šī persona ir ieguvusi šā panta pirmajā daļā minēto statusu, izņemot pašnodarbinātā statusu.

(5) Pašnodarbinātie un šā panta otrajā un trešajā daļā minētās personas ir sociāli apdrošinātas, ja faktiski ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

 

 

 

 

 

 

6.pants. Obligāti sociāli apdrošināmās personas atbilstoši to nodarbinātībai, vecumam, veselības stāvoklim un sociālās apdrošināšanas veidiem

 

 

 

 

 

(1) Darba ņēmēji ir sociāli apdrošināmi atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem.

(2) Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai. Darba ņēmēji, kuri ir I un II grupas invalīdi, izdienas pensiju saņēmēji vai III grupas invalīdi — valsts speciālo pensiju saņēmēji, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai.

(3) Pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, bet pašnodarbinātie, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai.

 

 

 

 

 

 

(4) Papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām pensiju apdrošināšanai ir pakļauti:

1) obligātā aktīvā militārā dienesta karavīri un alternatīvā dienesta veicēji;

2) personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu;

3) personas, kuras saņem bezdarbnieka pabalstu;

4) nestrādājoši invalīdi;

5) personas, kuras saņem maternitātes vai slimības pabalstu;

6) personas, kuru laulātais (kam piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu) pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais;

 

7) personas, kuras saņem bērna aprūpes pabalstu;

 

8) personas, kuras atrodas attiecīgajā ārvalstī dienesta pienākumus pildoša karavīra laulātā statusā, izņemot gadījumu, kad karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.  6.pantā:

aizstāt ceturtās daļas 7.punktā vārdus "bērna aprūpes pabalstu" ar vārdiem "atlīdzību par bērna aprūpi";

 

papildināt ceturto daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu.";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām 3.pantā aizstāt vārdus “ atlīdzību par bērna aprūpi” ar vārdiem “atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.  6.pantā:

aizstāt ceturtās daļas 7.punktā vārdus “bērna aprūpes pabalstu” ar vārdiem “atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi”;

 

 

papildināt ceturto daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu.”;

(5) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām personām apdrošināšanai pret bezdarbu ir pakļauti:

1) obligātā aktīvā militārā dienesta karavīri un alternatīvā dienesta veicēji;

2) personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu;

3) personas, kuras saņem slimības pabalstu;

 

4) personas, kuras saņem bērna aprūpes pabalstu;

 

5) personas, kuras atrodas attiecīgajā ārvalstī dienesta pienākumus pildoša karavīra laulātā statusā, izņemot gadījumu, kad karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt piektās daļas 4.punktā vārdus "bērna aprūpes pabalstu" ar vārdiem "atlīdzību par bērna aprūpi".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt piektās daļas 4.punktā vārdus “bērna aprūpes pabalstu” ar vārdiem “atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi”.

(6) Ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai.

(7) Zemnieku (zvejnieku) saimniecību īpašnieki, kuri, nebūdami darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), un kuri ir sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīdi, nav obligāti sociāli apdrošināmās personas.

(8) Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai.

(9) Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai. Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka, kuri ir I vai II grupas invalīdi, izdienas pensiju saņēmēji vai III grupas invalīdi — valsts speciālo pensiju saņēmēji, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai.

(10) Ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka, kuri ir nosūtīti veikt konkrētu darbu Latvijas Republikas teritorijā uz laika periodu, ne ilgāku par 12 mēnešiem, nav sociāli apdrošināmās personas, ja viņi iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam dokumentu, kas apliecina obligāto iemaksu veikšanu nosūtītājvalstī. Dokuments iesniedzams, reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā.

(11) Fiziskā persona, kura veic nekustamā īpašuma apsaimniekošanu vai gūst ienākumu no personīgās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja un ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīds, vai kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, nav obligāti sociāli apdrošināmā persona.

(12) Fiziskā persona, kura veic nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, ir pakļauta pensiju apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai.

(13) Fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, un ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīds, nav obligāti sociāli apdrošināmā persona.

(14) Personai, kura ir darba ņēmējs un vienlaikus saņem arī autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), ir tiesības izvēlēties: vai nu no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) ienākuma neveikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, vai no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) ienākuma veikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei un kārtībai.

(15) Persona, kas, gūstot vienu un to pašu ienākumu, vienlaikus atbilst vairākiem sociāli apdrošināmās personas statusiem, sociālajai apdrošināšanai ir pakļauta kā darba ņēmējs vai iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka.

(16) Ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka, kas, gūstot vienu un to pašu ienākumu, vienlaikus atbilst vairākiem sociāli apdrošināmās personas statusiem, sociālajai apdrošināšanai ir pakļauts kā ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka.

 

 

 

 

 

 

14.pants. Obligāto iemaksu objekts

 

 

 

 

 

(1) Darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu.

(2) Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi no preču ražošanas, darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas, radošās un profesionālās darbības un citi ienākumi. Obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) To obligāto iemaksu objektu, kuras veicamas no valsts pamatbudžeta un speciālajiem budžetiem, nosaka Ministru kabinets.

(4) Iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka obligāto iemaksu objekts ir saņemtā atlīdzība.

(5) Obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu objektu, tā minimālo un maksimālo apmēru un noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(7) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā obligāto iemaksu objektā netiek ietvertas darba ņēmēja labā veiktās darba devēja iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētajiem pensiju plāniem un iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kas kopā nepārsniedz 10 % no darba ņēmējam aprēķinātās bruto darba samaksas kārtējā kalendāra gadā, un iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas kopā nepārsniedz piecas Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas kārtējā kalendāra gadā, ja:

1) dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņš nav īsāks par pieciem gadiem;

2) dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma termiņš nav īsāks par vienu gadu;

3) dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam, un neparedz aizdevumu izsniegšanu apdrošinātajām personām;

4) (izslēgts ar 17.03.2005. likumu).

(8) Darba devēja obligātie apdrošināšanas prēmiju maksājumi normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kad ir noslēgts apdrošināšanas līgums par labu darbiniekam, nav obligāto iemaksu objekts.

 

 

 

 

 

 

(9) Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) īpašniekam (īpašniekiem), kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar sava uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārvaldes institūciju, veic šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) operatīvās vadības funkciju, ja šajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), izņemot zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieku, obligāto iemaksu objekts ir viņa paša izraudzīta summa, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu.

4.  14.pantā:

izslēgt devīto daļu;

 

 

 

4. 14.pantā:

izslēgt devīto daļu;

(10) Personai, kura ir noslēgusi Civillikuma IV daļas 15.nodaļā paredzēto uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu un nav reģistrēta kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, obligāto iemaksu objekts ir līgumā noteiktā atlīdzība.

 

 

 

 

 

 (11) Likumā noteiktajā kārtībā ieceltajam (ievēlētajam) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības vai nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības) pārvaldniekam (direktoram), kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību vai nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību), veic šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības vai nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības) operatīvās vadības funkciju, obligāto iemaksu objekts ir viņam noteiktā atlīdzība, bet, ja atlīdzība nav noteikta, — viņa paša izraudzīta summa, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu.

 

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Ārvalsts komersanta pilnvarotai personai, kas, nebūdama darba tiesiskajās attiecībās ar šo komersantu, pārstāv to darbībās, kas saistītas ar ārvalsts komersanta filiāli, obligāto iemaksu objekts ir viņai aprēķinātā atlīdzība.";

 

 

 

< /td>

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Redakcionāli

precizēts.

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Ārvalsts komersanta pilnvarotai personai, kas, nebūdama darba tiesiskajās attiecībās ar šo komersantu, pārstāv to darbībās, kas saistītas ar ārvalsts komersanta filiāli, obligāto iemaksu objekts ir tai aprēķinātā atlīdzība.”;

 

(12) Saeimas deputātam, pašvaldības deputātam, Ministru kabineta loceklim, uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības) valdes loceklim, padomes loceklim, prokūristam, kontrolierim, kā arī citām personām, kuras ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, obligāto iemaksu objekts ir noteiktā atlīdzība.

aizstāt divpadsmitajā daļā vārdus "uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības)" ar vārdu "komercsabiedrības".

 

 

 

aizstāt divpadsmitajā daļā vārdus “uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības)” ar vārdu “komercsabiedrības”.

16.1 pants. Maksātāju atbildība par citiem likuma pārkāpumiem

 

 

 

 

 

(1) Ja darba devējs ir nodarbinājis vai nodarbina personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, nodokļu administrācija piedzen no darba devēja obligātās iemaksas un soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā no summas, kas atbilst personai izmaksātajai atlīdzībai, ja tās lielumu ir iespējams noteikt un ja tā ir lielāka par Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas apmēru, vai Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram, ja faktiskā atlīdzība ir vienāda vai mazāka par to vai ja faktisko atlīdzību nav iespējams noteikt.

(2) Ja nav iespējams noteikt periodu, kurā darba devējs ir nodarbinājis personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, nodokļu administrācija no darba devēja piedzen obligātās iemaksas, kas noteiktas no šā panta pirmajā daļā minētās atlīdzības apmēra par visu to kalendāra mēnesi, kurā pārkāpums ir atklāts.

(3) Ja tiek konstatēts, ka darba devējs ir nodarbinājis personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, bet nodokļu administrācijai nav iespējams nodarbināto personu identificēt, obligātās iemaksas piedzen šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā, tās nepersonificējot.

 

 

 

 

 

(4) Ja šā likuma 1.panta 2.punkta "b" un "g" apakšpunktā minētās personas nav sev noteikušas obligāto iemaksu objektu vai tas ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālās darba algas apmēru un nav attaisnojoša dokumenta, kas to apstiprina, nodokļu administrācija piedzen no darba devēja obligātās iemaksas un soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā no summas, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram.

5. Izslēgt 16.1 panta ceturto daļu.

 

 

 

5. Izslēgt 16.1 panta ceturto daļu.

(5) Ja šā likuma 1.panta 2.punkta “a” apakšpunktā minētajām personām darba devējs aprēķinājis obligātās iemaksas no darba algas, kas ir mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu, un nav attaisnojoša dokumenta, kas to apstiprina, nodokļu administrācija piedzen no darba devēja obligātās iemaksas un soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā no summas, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram.

(6) Ja darba devējs neiesniedz šajā likumā paredzētās ziņas par darba ņēmējiem, Valsts ieņēmumu dienests tam uzliek soda naudu piecu latu apmērā par katru personu, kura ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi darba ņēmēja statusu. Ja ziņas par darba ņēmējiem ir iesniegtas, par katru ziņās neuzrādīto personu, kura ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi darba ņēmēja statusu, darba devējam uzliek soda naudu piecu latu apmērā.

 

 

 

 

 

19.pants. Obligāto iemaksu veikšana no valsts pamatbudžeta un speciālajiem budžetiem

 

 

 

 

 

1) no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6.panta ceturtās daļas 1., 2., 6., 7. un 8.punktā minētajām personām;

6. Aizstāt 19.panta 1.punktā skaitļus un vārdus "1., 2., 6., 7. un 8.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "1., 2., 6., 7., 8. un 9.punktā".

 

 

 

6. Aizstāt 19.panta 1.punktā skaitļus un vārdus “1., 2., 6., 7. un 8.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “1., 2., 6., 7., 8. un 9.punktā”.

2) no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu par šā likuma 6.panta piektās daļas 1., 2., 4. un 5.punktā minētajām personām;

3) no nodarbinātības speciālā budžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6.panta ceturtās daļas 3.punktā minētajām personām;

4) no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6.panta ceturtās daļas 4. un 5.punktā minētajām personām un bezdarba apdrošināšanai par šā likuma 6.panta piektās daļas 3.punktā minētajām personām;

5) no darba negadījumu speciālā budžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6.panta ceturtās daļas 4. un 5.punktā minētajām personām un bezdarba apdrošināšanai par šā likuma 6.panta piektās daļas 3.punktā minētajām personām, ja šo personu invaliditātes vai slimības cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

 

 

 

 

 

 

 

3

 

 

< p class=MsoNormal align=center style='text-align:center'> 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lūka

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

„Papildināt likumu ar 28.pantu šādā redakcijā:

„28.pants Tiesības norakstīt speciālajā budžetā izveidojušos parādu summas

            Aģentūra noraksta un izslēdz no bilances tās uzskaitē esošo parādu summas, kas sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju vainas dēļ veidojušās kā pārmaksas, kuru piedziņa nav iespējama, jo parādnieks ir miris vai parāda piedziņai iestājies noilgums, kā arī, ja parāda summa nepārsniedz 35 procentus no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un ar piedziņu saistītie izdevumi ir nesamērīgi salīdzinājumā ar piedzenamo summu.””

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

“Papildināt likumu ar 28.pantu šādā redakcijā:

“28.pants. Tiesības norakstīt speciālajā budžetā izveidojušos parādu summas

Aģentūra noraksta un izslēdz no bilances tās uzskaitē esošo parādu summas, kas sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju vainas dēļ veidojušās kā pārmaksas, kuru piedziņa nav iespējama, jo parādnieks ir miris vai parāda piedziņai iestājies noilgums, vai kas nepārsniedz 35 procentus no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

7. Papildināt likumu ar 28.pantu šādā redakcijā:

 

“28.pants. Tiesības norakstīt speciālajā budžetā izveidojušos parādu summas

Aģentūra noraksta un izslēdz no bilances tās uzskaitē esošo parādu summas, kas sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju vainas dēļ veidojušās kā pārmaksas, kuru piedziņa nav iespējama, jo parādnieks ir miris vai parāda piedziņai iestājies noilgums, vai kas nepārsniedz 35 procentus no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta.”

Pārejas noteikumi

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 5.panta ceturtā daļa (2001.gada 20.jūnija redakcijā) piemērojama no 2001.gada 14.marta.

2. Šā likuma 18.panta pirmajā daļā noteiktā obligāto iemaksu likme un tās sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

3. No 1998.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 31.decembrim obligāto iemaksu likme ir 37 procenti, no kuriem 28 procentus maksā darba devējs un 9 procentus - darba ņēmējs.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par sociālo nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996., 1., 7., 15.nr.), bet:

1) no visiem sociāli apdrošināto personu darba ienākumiem, kas aprēķināti par laika posmu no 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim, bet izmaksāti pēc 1996.gada 1.janvāra, sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji aprēķina un nomaksā obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas atbilstoši likumā "Par sociālo nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991., 3., 21., 29.nr.) noteiktajam sociālā nodokļa objektam un likmēm. Sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanas un maksāšanas pareizības kontroli par šo laika posmu veic Valsts ieņēmumu dienests;

2) no visiem sociāli apdrošināto personu darba ienākumiem, kas aprēķināti par laika kontroli par šo laika posmu veic Valsts ieņēmumu dienests.

5. Pieteikumi par laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 1997.gada 31.decembrim veicamās sociālā nodokļa samaksas pārskatīšanu iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestam līdz 1998.gada 31.decembrim.

6. Nokavētie un nenomaksātie sociālā nodokļa maksājumi, pamatparāda palielinājums un nokavējuma nauda, kas izveidojušies līdz 1997.gada 31.decembrim, ieskaitāmi šādā secībā - pamatparāds 31.decembrim par iemaksu veikšanas termiņa nokavējumu no darba devēja un pašnodarbinātā tiek piedzīta nokavējuma nauda - 0,1 procents no laikā nenomaksātās obligāto iemaksu daļas par katru nokavēto dienu.

7. Sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanas uzsākšanai 1998.gadā valsts pamatbudžetā tiek ieskaitīti līdzekļi no valsts pensiju speciālā budžeta, no nodarbinātības speciālā budžeta, no darba negadījumu speciālā budžeta un no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta atbilstoši speciālo budžetu īpatsvaram 1998.gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā.

8. Šā likuma 16.panta otrā daļa stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī. Līdz 1998.gada 31.decembrim par iemaksu veikšanas termiņa nokavējumu no darba devēja un pašnodarbinātā tiek piedzīta nokavējuma nauda - 0,1 procents no laikā nenomaksātās obligāto iemaksu daļas par katru nokavēto dienu.

9. Šā likuma 21.panta septītā daļa stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī. Līdz 1998.gada 31.decembrim nokavētās un nenomaksātās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veicamas šādā secībā: pamatparāds, pamatparāda palielinājums un nokavējuma nauda.

 10. Šā likuma 21.panta devītā daļa stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī.

11. Šā likuma 1.panta 3.punkta "i" apakšpunkts, 6.panta septītā daļa, kā arī grozījumi 6.panta trešajā daļā, kas nosaka sociālās apdrošināšanas veidus, kādiem ir pakļauti pašnodarbinātie, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un I un II grupas invalīdi, stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.

12. No 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 31.decembrim obligāto iemaksu likme un tās sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju ir šāds:

1) no 2000.gada 1.janvāra obligāto iemaksu likme ir 36 procenti, no kuriem 27 procentus maksā darba devējs un 9 procentus - darba ņēmējs;

2) no 2001.gada 1.janvāra obligāto iemaksu likme ir 35 procenti, no kuriem 26 procentus maksā darba devējs un 9 procentus - darba ņēmējs.";

13. Līdz 2000.gada 31.decembrim iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un veiktajām iemaksām likuma 23.panta otrās daļas noteiktajā kārtībā.

14. Grozījumi šā likuma 1.panta 3.punktā, izņemot "b" un "j" apakšpunktu, grozījumi 5.panta trešajā daļā attiecībā uz pašnodarbināto laulāto brīvprātīgu pievienošanos invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, 6.panta desmitā daļa, grozījumi 12.panta otrajā daļā, grozījumi 13.panta trešajā daļā, grozījumi 17.pantā, grozījumi 18.panta trešajā daļā, grozījumi 19.panta 5.punktā, grozījumi 20.panta piektajā daļā, grozījumi 22.pantā un 23.panta pirmajā un otrajā daļā stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

15. Kapitalizētā sociālā nodokļa maksājuma pamatparāda un ar to saistītās nokavējuma naudas dzēšanai atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 25.pantam ir tādas pašas juridiskās sekas kā šā nodokļa maksājuma pamatparāda un nokavējuma naudas samaksai.

16. Šo pārejas noteikumu 15.punkts attiecas arī uz kapitalizētā sociālā nodokļa maksājuma pamatparādu un ar to saistītās nokavējuma naudas dzēšanu, kas ir veikta no 1998.gada 1.janvāra līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

17. Ja darba devējs par laika periodu līdz 2001.gada 13.martam (ieskaitot) obligātās iemaksas nav veicis pilnā apmērā, iemaksātā summa tiek sadalīta proporcionāli starp attiecīgā darba devēja darba ņēmējiem.

18. Šā likuma 20.panta piektā daļa stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī. No 2001.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 31.decembrim ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka aprēķina obligāto iemaksu, reizinot obligāto iemaksu objektu ar darba ņēmējam noteikto obligāto iemaksu likmi, ja darba ņēmējs ir apdrošināts visos sociālās apdrošināšanas veidos, izņemot likmi, kāda noteikta darba negadījumu apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu, sākot ar 184.dienu pēc ierašanās Latvijas Republikā vai ar 367.dienu, ja personām, kuras ir nosūtītas veikt konkrētu darbu Latvijas Republikas teritorijā uz laika periodu, ne ilgāku par 12 mēnešiem, darba ilgums pārsniedz 12 mēnešus.

19. Šā likuma 1.panta 3.punkta "c" apakšpunkts (2001.gada 20.jūnija redakcijā) un 6.panta trīspadsmitā daļa piemērojami ar 2001.gada 1.janvāri.

20. Personai, kura ir darba ņēmējs saskaņā ar šā likuma 1.panta 2.punktu un vienlaikus saņem arī autoratlīdzību, 2001.gadā ir tiesības neveikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no ienākuma, kuru tā guvusi autoratlīdzības veidā. Ja minētā persona 2001.gadā izvēlas vienlaikus veikt arī sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no ienākuma, kas gūts autoratlīdzības veidā, šīs iemaksas tiek veiktas atbilstoši pašnodarbinātajam noteiktai sociālās apdrošināšanas iemaksu likmei un pašnodarbinātajam noteiktajā kārtībā un termiņos.

21. Grozījumi 5.panta pirmajā daļā, 6.panta ceturtās daļas 1.punktā un piektās daļas 1.punktā attiecībā uz alternatīvā dienesta veicējiem, kā arī 6.panta piecpadsmitā un sešpadsmitā daļa stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

22. 1.panta 3.punkta “l” apakšpunkts un 6.panta četrpadsmitā daļa, kā arī grozījumi 14.panta septītajā daļā piemērojami no 2002.gada 1.janvāra.

23. 2002.gada 6.jūnija likuma grozījumi 6.panta otrajā daļā attiecībā uz darba ņēmēju — I vai II grupas invalīdu pakļaušanu invaliditātes apdrošināšanai, 6.panta trešajā daļā attiecībā uz pašnodarbināto — I vai II grupas invalīdu pakļaušanu invaliditātes apdrošināšanai, 6.panta devītajā daļā attiecībā uz iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja — ārvalstnieka — I vai II grupas invalīdu pakļaušanu invaliditātes apdrošināšanai, kā arī 20.panta trešajā, ceturtajā un septītajā daļā attiecībā uz darba ņēmēju un iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja — ārvalstnieka — I vai II grupas invalīdu pakļaušanu invaliditātes apdrošināšanai stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

24. Ministru kabineta 1997.gada 23.decembra noteikumi nr.436 “Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” statūti” piemērojami līdz 2003.gada 31.decembrim.

25. Grozījumi 6.panta otrajā un devītajā daļā un 20.panta trešās daļas 2.punktā, ceturtās daļas 2.punktā un septītās daļas 3.punktā attiecībā uz to darba ņēmēju nepakļaušanu apdrošināšanai pret bezdarbu, kuri saņem izdienas pensiju vai kuri ir III grupas invalīdi — valsts speciālās pensijas saņēmēji, stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā.

26. No 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam (ieskaitot) persona ir sociāli apdrošināta, sākot ar dienu, kad tā ieguvusi darba ņēmēja statusu vai iesaukta obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, neatkarīgi no tā, vai faktiski ir veiktas obligātās iemaksas (sociālais nodoklis). Personām, kurām piešķirto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu aprēķināšanā nav ņemts vērā laika periods, par kuru bija jāveic obligātās iemaksas (sociālais nodoklis), sociālās apdrošināšanas pakalpojumi pēc attiecīgās personas pieprasījuma pārrēķināmi, sākot ar 2005.gada 1.aprīli.

27. Ja par šo pārejas noteikumu 26.punktā minētajām personām obligāto iemaksu (sociālā nodokļa) administrācijā nav reģistrēts obligāto iemaksu (sociālā nodokļa) objekts atbilstoši šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktajam, obligāto iemaksu (sociālā nodokļa) objekts ir Ministru kabineta noteiktā minimālā darba alga attiecīgajā laika periodā.

28. Grozījumi šā likuma 1.panta 4.punktā attiecībā uz personu, kuru nodarbina citas dalībvalsts darba devējs un kurai saskaņā ar regulas 13., 14., 15., 16. un 17.pantu piemēro Latvijas Republikas normatīvos aktus, stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

(17.03.2005. likuma redakcijā)

 

29. Grozījumi šā likuma 6.panta otrajā daļā attiecībā uz darba ņēmēju — I un II grupas invalīdu pakļaušanu apdrošināšanai pret bezdarbu, devītajā daļā attiecībā uz iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja — ārvalstnieka — I un II grupas invalīdu pakļaušanu apdrošināšanai pret bezdarbu, kā arī šā likuma 20.panta trešajā, ceturtajā un septītajā daļā attiecībā uz darba ņēmēju un iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja — ārvalstnieka — I un II grupas invalīdu pakļaušanu apdrošināšanai pret bezdarbu stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

30. Grozījumi šā likuma 6.panta piektajā daļā attiecībā uz maternitātes pabalstu saņēmēju pakļaušanu apdrošināšanai pret bezdarbu stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

31. Grozījumi šā likuma 6.panta astotajā un devītajā daļā un 20.panta septītajā daļā attiecībā uz iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja — ārvalstnieka pakļaušanu darba negadījumu apdrošināšanai stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

32. Šā likuma 6.panta septiņpadsmitā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

33. Šā likuma 18.panta pirmās daļas jaunā redakcija par obligātās iemaksu likmes noteikšanu, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, 33,09 procentu apmērā, no kuriem 24,09 procentus maksā darba devējs un 9 procentus — darba ņēmējs, stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 34., 35. un 36.punktu šādā redakcijā:

"34. Līdz attiecīgu likumu, kas noteiks individuālo uzņēmumu turpmāko statusu, spēkā stāšanās dienai par darba ņēmēju papildus šā likuma 1.panta 2.punktā minētajām personām uzskatāms:

1) individuālā uzņēmuma (kas dibināts, lai nodarbotos ar amatniecību likuma "Par amatniecību" izpratnē) īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar sava uzņēmuma pārvaldes institūciju, veic šā uzņēmuma vadības funkciju, ja uzņēmumā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), un tā obligāto iemaksu objekts ir viņa paša izraudzīta summa, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo algu;

2) likumā noteiktajā kārtībā iecelts (ievēlēts) individuālā uzņēmuma pārvaldnieks (direktors), kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar šo uzņēmumu, veic uzņēmuma vadības funkciju, un tā obligāto iemaksu objekts ir viņam noteiktā atlīdzība, bet, ja atlīdzība nav noteikta, – viņa paša izraudzīta summa, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo algu.

 

35. Ja šā likuma pārejas noteikumu 34.punktā minētās personas nav sev noteikušas obligāto iemaksu objektu vai tas ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālās darba algas apmēru un nav attaisnojoša dokumenta, kas to apstiprina, nodokļu administrācija piedzen no darba devēja obligātās iemaksas un soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā no summas, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram.

 

36. Grozījumi 5.pantā, 6.panta ceturtajā daļā un 19.pantā attiecībā uz personām, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu, stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī."

5

Juridiskais birojs

Ierosinām 7.pantā aizstāt vārdus “Līdz attiecīgu likumu, kas noteiks individuālo uzņēmumu turpmāko statusu” ar vārdiem ” Līdz dienai, kad stāsies spēka likums, kas noteiks turpmāko individuālā uzņēmuma statusu

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Redakcionāli

precizēts

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 34., 35. un 36.punktu šādā redakcijā:

“34. Līdz dienai, kad stāsies spēka likums, kas noteiks turpmāko individuālā uzņēmuma statusu, par darba ņēmēju papildus šā likuma 1.panta 2.punktā minētajām personām uzskatāms:

1) individuālā uzņēmuma (kas dibināts, lai nodarbotos ar amatniecību likuma “Par amatniecību” izpratnē) īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar sava uzņēmuma pārvaldes institūciju, veic šā uzņēmuma vadības funkciju, ja uzņēmumā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), un viņa obligāto iemaksu objekts ir paša izraudzīta summa, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu;

2) likumā noteiktajā kārtībā iecelts (ievēlēts) individuālā uzņēmuma pārvaldnieks (direktors), kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar šo uzņēmumu, veic uzņēmuma vadības funkciju, un viņa obligāto iemaksu objekts ir viņam noteiktā atlīdzība, bet, ja atlīdzība nav noteikta, — paša izraudzīta summa, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu.

35. Ja šo pārejas noteikumu 34.punktā minētās personas nav sev noteikušas obligāto iemaksu objektu vai tas ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālās darba algas apmēru un nav attaisnojoša dokumenta, kas to apstiprina, nodokļu administrācija piedzen no darba devēja obligātās iemaksas un soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā no summas, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram.

36. Grozījumi šā likuma 5.pantā, 6.panta ceturtajā daļā un 19.pantā attiecībā uz personām, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu, stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.”