Likumprojekts trešajam lasījumam

Juridiskā komisija

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (reģ.nr. 1383)

Spēkā esošā likuma redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Pr. nr.	Iesniegtie priekšlikumi (12)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt Saeimas kārtības rullī (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17., 24.nr.; 1995, 10., 24.nr.; 1996, 13., 22.nr.; 1997, 12., 21.nr.; 1998, 22.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 5., 10.nr.; 2002, 12., 22.nr.; 2004, 23.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Saeimas kārtības rullī (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17., 24.nr.; 1995, 10., 24.nr.; 1996, 13., 22.nr.; 1997, 12., 21.nr.; 1998, 22.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 5., 10.nr.; 2002, 12., 22.nr.; 2004, 23.nr.) šādus grozījumus:
		1.	Deputāts I.Solovjovs Aizvietot visa Saeimas kārtības ruļļa tekstā attiecīgajā locījumā vārdus “Mandātu un iesniegumu komisija” ar vārdiem “Mandātu, pieprasījumu, iesniegumu un ētikas komisija”.	Neatbalstīts
		2.	Juridiskais birojs Papildināt likumprojektu ar jaunu pirmo pantu šādā redakcijā (attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju) : ‘’1. Aizstāt 2., 3., 5., 6., 17., un 179.pantā vārdus ‘’Mandātu un iesniegumu komisija’’ ar vārdiem ‘’Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija’’.	Atbalstīts	1. Aizstāt 2., 3., 5., 6., 17., un 179.pantā vārdus “Mandātu un iesniegumu komisija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija” (attiecīgā locījumā).

10. Saeimas deputātu uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums. (1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)	1.Aizstāt 10.pantā vārdus “Korupcijas novēršanas likums” ar vārdiem “likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.				2.Aizstāt 10.pantā vārdus “Korupcijas novēršanas likums” ar vārdiem “likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.
13. (1) Algu deputāts saņem no pirmās Saeimas sēdes pēc vēlēšanām vai no dienas, kad viņš iestājies Saeimas sastāvā (5.un 6.p.). (2) Deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar Saeimas pilnvaru izbeigšanos, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju vidējo mēnešalgu apmērā. (3) Deputāts, kura mandāts izbeidzas sakarā ar to, ka tiek atjaunots mandāts deputātam, kas to nolicis uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku, saņem vienreizēju pabalstu triju vidējo mēnešalgu apmērā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 05.11.2002. /otrajā daļā paredzētais pabalsts 7.Saeimas deputātiem izmaksājams 50 procentu apmērā no 2002.gada budžeta līdzekļiem, bet atlikušie 50 procenti — no 2003.gada budžeta līdzekļiem, skat 24.10.2002. likuma "Pārejas noteikumi" 2.punktu/)		3.	Juridiskā komisija Izteikt 13.pantu šādā redakcijā: “13. (1) Algu deputāts saņem no Saeimas pirmās sēdes pēc vēlēšanām vai no dienas, kad viņš iestājies Saeimas sastāvā (5.un 6.p.). (2) Deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar Saeimas pilnvaru izbeigšanos, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vidējo mēnešalgu trīs mēnešus pēc mandāta izbeigšanās. Ja šī persona šo triju mēnešu laikā atkal kļūst par Saeimas deputātu, vidējās mēnešalgas izmaksu pārtrauc ar brīdi, kad persona atkal kļuvusi par Saeimas deputātu. (3) Deputāts, kura mandāts izbeidzas sakarā ar to, ka tiek atjaunots mandāts deputātam, kas to nolicis uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku, saņem vidējo mēnešalgu trīs mēnešus pēc mandāta izbeigšanās. Ja šī persona šo triju mēnešu laikā atkal kļūst par Saeimas deputātu, vidējās mēnešalgas izmaksu pārtrauc ar brīdi, kad persona atkal kļuvusi par Saeimas deputātu.”	Atbalstīts	3.Izteikt 13.pantu šādā redakcijā: “13. (1) Algu deputāts saņem no Saeimas pirmās sēdes pēc vēlēšanām vai no dienas, kad viņš iestājies Saeimas sastāvā (5.un 6.p.). (2) Deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar Saeimas pilnvaru izbeigšanos, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vidējo mēnešalgu trīs mēnešus pēc mandāta izbeigšanās. Ja šī persona šo triju mēnešu laikā atkal kļūst par Saeimas deputātu, vidējās mēnešalgas izmaksu pārtrauc ar brīdi, kad persona atkal kļuvusi par Saeimas deputātu. (3) Deputāts, kura mandāts izbeidzas sakarā ar to, ka tiek atjaunots mandāts deputātam, kas to nolicis uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku, saņem vidējo mēnešalgu trīs mēnešus pēc mandāta izbeigšanās. Ja šī persona šo triju mēnešu laikā atkal kļūst par Saeimas deputātu, vidējās mēnešalgas izmaksu pārtrauc ar brīdi, kad persona atkal kļuvusi par Saeimas deputātu.”
18. (1) Deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums. (2) Deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš: 1) ievēlēts, pārkāpjot Saeimas vēlēšanu likuma noteikumus; 2) neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai; 3) ieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu; 4) vienas kārtējās sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk nekā pusi no Saeimas sēdēm; 5) izdarījis nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas atņēmusi viņam iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt; 6) likumā noteiktajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)		4.	Deputāts J.Urbanovičs Izslēgt likuma 18.panta otrās daļas 2.punktu.	Neatbalstīts
86. (1) Nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt Saeimas sēdē, pirms tas nav izskatīts atbildīgajā komisijā. Atzinumu un anotāciju par likumprojektu atbildīgā komisija iesniedz Prezidijam. Atzinumu un anotāciju nekavējoties izsniedz deputātiem. (2) Likumprojektu, ko atbildīgā komisija atbalstījusi, Prezidijs, ievērojot 87.panta 1.punkta prasības, iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, ja nav iesniegti priekšlikumi par šā likumprojekta iekļaušanu Saeimas citas sēdes darba kārtībā. (3) Ja likumprojektu ir izstrādājusi un 79.pantā noteiktajā kārtībā iesniegusi komisija, kuru Saeima noteikusi par atbildīgo, likumprojekts virzāms izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, ja tas nav nodots arī citām komisijām. (4) Saeimas sēdē izskatāmi arī tie likumprojekti, kurus atbildīgā komisija noraidījusi, ja: 1) likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets; 2) likumprojekts iesniegts Satversmes 78.panta kārtībā; 3) izskatīšanu pieprasa likumprojekta iesniedzējs. (5) Atbildīgajā komisijā noraidītu likumprojektu, kuru iesniedzis Ministru kabinets vai kurš iesniegts Satversmes 78.panta kārtībā, Prezidijs, ievērojot Kārtības ruļļa 87.panta 1.punkta prasības, iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, ja nav iesniegti priekšlikumi par šā likumprojekta iekļaušanu Saeimas citas sēdes darba kārtībā. (6) Atbildīgajā komisijā noraidīts likumprojekts, kuru nav iesniedzis Ministru kabinets un kurš nav iesniegts Satversmes 78.panta kārtībā, uzskatāms par noraidītu, ja desmit dienu laikā no dienas, kad atbildīgās komisijas atzinums ir bijis pieejams deputātiem un nosūtīts Valsts prezidentam, iesniedzējs rakstveidā neprasa Prezidijam šā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē. Noraidīto likumprojektu var atkārtoti iesniegt izskatīšanai šajā sesijā tikai tad, ja likumprojektu parakstījis vismaz 51 deputāts vai arī tajā izdarīti grozījumi. Ja noraidītajam likumprojektam komisija izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, alternatīvo likumprojektu izskata pirmajā lasījumā bez iesniegšanas 79.pantā noteiktajā kārtībā. (7) Valsts prezidenta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu iesniegtu likumprojektu līdz balsošanas sākumam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā var atsaukt, paziņojot par to rakstveidā Prezidijam vai atbildīgajai komisijai vai mutvārdos - atbildīgās komisijas sēdē vai Saeimas sēdē. Par šādu mutvārdu paziņojumu izdarāma atzīme attiecīgās sēdes protokolā. (8) Ja par likumprojekta atsaukšanu paziņots atbildīgajai komisijai, atbildīgā komisija to dara zināmu Saeimas Kancelejai attiecīgas atzīmes izdarīšanai Likumprojektu reģistrā. (9) Ne mazāk kā piecu deputātu iesniegts likumprojekts uzskatāms par atsauktu, ja to atsaukuši tik daudzi iesniedzēji, ka nav saglabājies vismaz piecu deputātu atbalsts likumprojektam. (10) Par likumprojekta atsaukšanu, kas nav izdarīta Saeimas sēdē, rakstveidā paziņo deputātiem. (11) Ja atsaukts likumprojekts, kuram komisija izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, alternatīvo likumprojektu izskata pirmajā lasījumā bez iesniegšanas 79.pantā noteiktajā kārtībā. (12) Ministru kabineta iesniegtie likumprojekti nav atsaucami bez atbildīgās komisijas atzinuma un Saeimas piekrišanas. (13) Ja atbildīgā komisija atzīst, ka Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts pārstrādājams, pēc šīs komisijas priekšlikuma Saeima var to atdot Ministru kabinetam atpakaļ, nosakot termiņu, kādā pārstrādātais likumprojekts iesniedzams Saeimai. (1996.gada 6.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)		5.	Deputāts I.Solovjovs Izteikt 86.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt Saeimas sēdē, pirms tas nav izskatīts atbildīgajā komisijā un nav bijis pieejams deputātiem vismaz piecas dienas pirms Saeimas sēdes. Atzinumu un anotāciju par likumprojektu atbildīgā komisija iesniedz Saeimas Prezidijam. Atzinumu un anotāciju nekavējoties izsniedz deputātiem.”	Neatbalstīts
92. (1) Likumprojekti, kas pēc atbildīgās komisijas vai desmit deputātu priekšlikuma ar Saeimas lēmumu atzīti par steidzamiem, apspriežami tikai divos lasījumos. Lēmumu par steidzamību pieņem (54.p.): 1) pirms debatēm par likumprojektu pirmajā lasījumā; 2) pēc lēmuma par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām; 3) pēc lēmuma par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu (39.p.). (2) Ja iesniegts priekšlikums atzīt par steidzamu kādu no alternatīvajiem likumprojektiem, lēmumu par steidzamību pieņem (54.p.) pirms balsošanas par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. (3) Ja likumprojekts, kas atzīts par steidzamu, pieņemts pirmajā lasījumā, Saeima lemj (54.p.), kad tas tiks izskatīts otrajā lasījumā. Ja neviens no klātesošajiem, kas saskaņā ar 95.pantu ir tiesīgi iesniegt priekšlikumus, neiebilst, priekšlikumu iesniegšanas termiņu var nenoteikt un par steidzamu atzīto likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā tūdaļ pēc tā pieņemšanas pirmajā lasījumā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)		6. 7.	Deputāts I.Solovjovs Izteikt 92.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Likumprojekti, kas pēc atbildīgās komisijas vai desmit deputātu priekšlikuma ar Saeimas lēmumu atzīti par steidzamiem, apspriežami tikai divos lasījumos. Lēmumu par steidzamību pieņem tikai likumprojektiem sociālajā jomā, kuri vērsti uz iedzīvotāju labklājības un dzīves līmeņa paaugstināšanu, un šādā kārtībā: “...tālāk pēc esošā teksta. Deputāts I.Solovjovs Izteikt 92.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ja likumprojekts, kas atzīts par steidzamu, pieņemts pirmajā lasījumā, Saeima lemj (54.p.), kad tas tiks izskatīts otrajā lasījumā. Ja neviens no klātesošajiem, kas saskaņā ar 95.pantu ir tiesīgi iesniegt priekšlikumus, neiebilst, priekšlikumu iesniegšanas termiņu var nenoteikt un par steidzamu atzīto likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā nākamajā Saeimas sēdē.”	Neatbalstīts Neatbalstīts
107. Priekšlikumi pēc likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā iesniedzami 95.pantā noteiktajā kārtībā. Priekšlikumus, kas otrajā lasījumā, balsojot par tiem atsevišķi, tika noraidīti, nevar atkārtoti iesniegt pēc otrā lasījuma. Šādus priekšlikumus atbildīgā komisija neizskata un nepievieno projektam, virzot to izskatīšanai trešajā lasījumā.		8.	Juridiskais birojs Papildināt 107.pantu pēc vārdiem ‘’tika noraidīti’’ ar vārdiem ‘’vai noraidot tāpēc, ka deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam’’.	Atbalstīts	4. Papildināt 107.pantu pēc vārdiem “tika noraidīti” ar vārdiem “vai tiek noraidīti tāpēc, ka deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam”.
149. (1) Saeimā pastāvīgi darbojas šādas komisijas: 1) Ārlietu komisija; 2) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija; 3) Juridiskā komisija; 4) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija; 5) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija; 6) Aizsardzības un iekšlietu komisija; 7) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija; 8) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija; 9) Sociālo un darba lietu komisija; 10) Mandātu un iesniegumu komisija; 11) Pieprasījumu komisija; 12) Publisko izdevumu un revīzijas komisija; 13) Saimnieciskā komisija; 14) Nacionālās drošības komisija; 15) Pilsonības likuma izpildes komisija; 16) Eiropas lietu komisija; 17) Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija. (2) Katras komisijas skaitlisko sastāvu, kā arī komisijas izveidošanas principus nosaka Saeima. (3) Ārpolitiskai darbībai nepieciešamos budžeta izdevumus komisija saskaņo ar Prezidiju. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.95. likumu, 07.10.98. likumu,16.12.99. likumu un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 05.11.2002.)	2. Izteikt 149.panta pirmās daļas 10.punktu šādā redakcijā: “10) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija;”.	9. 10.	Deputāts I.Solovjovs Izteikt 149.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Saeimā pastāvīgi darbojas šādas komisijas: 1) Ārlietu un Eiropas lietu komisija; 2) Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija; 3) Juridiskā komisija; 4) Pilsonības, cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija; 5) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija; 6) Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komisija; 7) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija; 8) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija; 9) Sociālo un darba lietu komisija; 10) Mandātu, pieprasījumu, iesniegumu un ētikas komisija; 11) Saimnieciskā, publisko izdevumu un revīzijas komisija; 12) Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija.” Deputāts I.Solovjovs Izteikt 149.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Katras komisijas skaitlisko sastāvu, kā arī komisijas izveidošanas principus, ievērojot katras frakcijas pārstāvību katrā komisijā, nosaka Saeima.”	Neatbalstīts Neatbalstīts	5. Izteikt 149.panta pirmās daļas 10.punktu šādā redakcijā: “10) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija;”.
152. Komisija ievēlē no saviem locekļiem priekšsēdētāju un sekretāru, ja nepieciešams - arī priekšsēdētāja biedru. Par šīm vēlēšanām ziņo Prezidijam.		11.	Deputāts I.Solovjovs Papildināt 152.pantu ar pirmo un otro daļu šādā redakcijā: “(1) Komisijas priekšsēdētājs nosaka komisijas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja biedra un sekretāra pienākumus un atbildību. (2) Komisijas kārtējās sēdes darba kārtībai jābūt pieejamai komisijas locekļiem ne vēlāk kā divas dienas pirms komisijas sēdes.”	Neatbalstīts

163. (1) Komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolus paraksta sēdes vadītājs un sekretārs. Ja sēdi vada sekretārs vai ja sekretārs sēdē nepiedalās, tad protokolu paraksta sēdes vadītājs un - pēc sēdes vadītāja norādījuma - kāds no komisijas locekļiem. Protokolam jābūt pieejamam komisijas locekļiem ne vēlāk kā trīs dienas pēc komisijas sēdes.

(2) Komisijas sēdes protokolā fiksē:

1) sēdes sākuma un beigu laiku;

2) komisijas locekļus, kas piedalās komisijas sēdē;

3) citas personas, kas piedalās komisijas sēdē;

4) komisijas sēdes vadītāju;

5) personu, kas protokolē sēdi;

6) komisijas sēdes veidu (atklāta vai slēgta);

7) izskatīto darba kārtību;

8) pieņemtos lēmumus un balsošanas rezultātus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

12.

Deputāts I.Solovjovs

Papildināt 163.panta otro daļu ar devīto punktu šādā redakcijā:

“9) ievēlēto par referentu komisijas locekli.”

Neatbalstīts

179. Mandātu un iesniegumu komisija:

1) sagatavo Saeimas ziņojumu par deputātu pilnvaru apstiprināšanu un izbeigšanu;

2) sagatavo Saeimas lēmuma projektu sakarā ar Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas ierosināšanu pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanu, aizturēšanu, kratīšanas izdarīšanu vai citādu personas brīvības ierobežošanu, kā arī priekšlikumus sakarā ar iesniegumiem par administratīvā soda uzlikšanu Saeimas loceklim;

3) sagatavo reizi mēnesī pārskatu Saeimai par iesniegumiem, kas saņemti Saeimas Iesniegumu birojā, un par to izskatīšanu Saeimas frakcijās un komisijās.

(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

3. 179. pantā:

papildināt pantu ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā:

“3) pārrauga Saeimas deputātu ētikas kodeksa ievērošanu un izskata Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu lietas;”;

uzskatīt līdzšinējo 3.punktu par 4.punktu;

papildināt pantu ar otro, trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(2) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ievēlē pa vienam deputātam no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas. Komisijas locekļi atturas no darbībām, kuras var uzskatīt par nepamatotu vēršanos pret politiskajiem oponentiem vai par deputātu rīcības nepamatotu aizstāvību viņu politiskās piederības dēļ.

(3) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc tam, kad saņemts deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegums, kurā:

1) izklāstīta lietas būtība;

2) paskaidrots kādā veidā izpaudies Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpums;

3) sniegti pierādījumi, ja tādi ir iesniedzēja rīcībā;

4) minēti citi fakti, kuriem var būt nozīme lietas izskatīšanā.

(4) Ja iesniegums nav pietiekami pamatots, to nekavējoties nosūta iesniedzējam nepilnību novēršanai un precizēšanai.

(5) Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietas izskatīšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzsāk ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc ierosināšanas. Pēc lietas ierosināšanas komisija nekavējoties nosūta ierosinājumu un iesnieguma kopiju tam deputātam, par kura rīcību ierosināta Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lieta.

(6) Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu Komisija izskata atklātā sēdē ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lietas ierosināšanas. Komisija ar divu trešdaļu balsu vairākumu var nolemt par slēgtas sēdes rīkošanu. Slēgtas sēdes rīkošanu var ierosināt komisijas loceklis.

(7) Konstatējusi Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu, komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) izsaka deputātam mutvārdu brīdinājumu, kas tiek atzīmēts komisijas protokolā;

2) izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu;

3) izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu, paziņo par to Saeimas sēdē un publicē komisijas lēmumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”

6. 179. pantā:

papildināt pantu ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā:

“3) pārrauga Saeimas deputātu ētikas kodeksa ievērošanu un izskata Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu lietas;”;

uzskatīt līdzšinējo 3.punktu par 4.punktu;

papildināt pantu ar otro, trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

1) izklāstīta lietas būtība;

2) paskaidrots, kādā veidā izpaudies Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpums;

3) sniegti pierādījumi, ja tādi ir iesniedzēja rīcībā;

4) minēti citi fakti, kuriem var būt nozīme lietas izskatīšanā.

(4) Ja iesniegums nav pietiekami pamatots, to nekavējoties nosūta iesniedzējam precizēšanai un nepilnību novēršanai.

(5) Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietas izskatīšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzsāk ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc tās ierosināšanas. Pēc lietas ierosināšanas komisija nekavējoties nosūta ierosinājuma un iesnieguma kopiju tam deputātam, par kura rīcību ierosināta Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lieta.

(6) Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskata atklātā sēdē ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lietas ierosināšanas. Komisija ar divu trešdaļu balsu vairākumu var nolemt par slēgtas sēdes rīkošanu. Slēgtas sēdes rīkošanu var ierosināt komisijas loceklis.

(7) Konstatējusi Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) izsaka deputātam mutvārdu brīdinājumu, kas tiek atzīmēts komisijas protokolā;

2) izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu;

3) izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu, paziņo par to Saeimas sēdē un publicē komisijas lēmumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

4.Papildināt likumu ar 179.¹ pantu šādā redakcijā:

“179.^1. Pēc deputāta rakstveida lūguma komisija izvērtē vai tas, kā viņš nodomājis rīkoties sarežģītā situācijā, no ētikas viedokļa nebūs pretrunā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Ja saņemts šāds deputāta lūgums, komisijas sēde tiek sasaukta pēc iespējas tuvākajā laikā, vienojoties ar iesniedzēju.”

7. Papildināt likumu ar 179.¹ pantu šādā redakcijā:

“179.^1. Pēc deputāta rakstveida lūguma Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izvērtē, vai tas, kā viņš nodomājis rīkoties sarežģītā situācijā, no ētikas viedokļa nebūs pretrunā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Ja saņemts šāds deputāta lūgums, komisijas sēde tiek sasaukta pēc iespējas tuvākajā laikā, vienojoties ar iesniedzēju.”

5.Papildināt likumu ar pielikumu šādā redakcijā:

“Saeimas deputātu ētikas kodekss

1. Saeimas deputātu ētikas kodeksa (turpmāk — Ētikas kodekss) mērķis ir iedibināt augstus uzvedības standartus un tādējādi vairot sabiedrības uzticēšanos Saeimai.

2. Ētikas kodekss ir vienlīdz saistošs visiem Saeimas deputātiem.

3. Ētikas kodekss ir Saeimas darba organizācijas sastāvdaļa. Tas ietver deputāta profesionālās ētikas principus, normas un ieteikumus, kas jāievēro attieksmē pret darbu, savstarpējā saskarsmē, kā arī attiecībās ar citām institūcijām un sabiedrību.

4. Deputāts godprātīgi ievēro Saeimas deputāta svinīgajā solījumā pausto apņemšanos.

5. Deputāts ciena un vienmēr ievēro Satversmi, Saeimas kārtības rulli un citus normatīvos aktus.

6. Deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību (runām, balsojumiem u.c.).

Deputāts nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu.

Deputāts atzīst savas kļūdas un cenšas labot tās.

7. Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.

8. Deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību.

Deputāts respektē cilvēktiesības un argumentācijai neizmanto atsaukšanos uz sava oponenta rasi, dzimumu, ādas krāsu, tautību, valodu, reliģisko pārliecību, sociālo izcelsmi vai veselības stāvokli.

9. Deputāts nepieļauj personisko un valsts interešu konfliktu un izvairās no situācijām, kas sabiedrībā var radīt aizdomas par šāda konflikta pastāvēšanu.

Deputāts nepieņem privātu uzaicinājumu un nepiedalās pasākumā vai izvairās no citādas situācijas, ja sakarā ar to var rasties aizdomas par viņa interešu konfliktu vai Saeimas prestiža pazemināšanu.

10. Deputāts atturas no iesaistīšanās parlamentārās izmeklēšanas komisijās, ja izmeklējamā joma un periods ir saistīti ar viņa darbību.

11. Deputāts neizmanto savu stāvokli, lai prettiesiski ietekmētu valsts un pašvaldību institūciju lēmumus.

12. Konfidenciālu informāciju, kuru deputāts ieguvis kā amatpersona, viņš neizmanto savās paša vai ar viņu saistītu personu privātajās interesēs.

13. Deputāts pēc iespējas racionālāk lieto viņam piešķirto mantu un līdzekļus.

14. Deputāts Saeimā uzturas darba videi piemērotā apģērbā un pienācīgā izskatā. Sabiedriskās vietās deputāts neuzturas alkohola vai psihoaktīvo vielu reibumā vai klaji nepiedienīgā izskatā.

15. Deputāts pakļaujas sabiedrisko kārtību uzturošo amatpersonu likumīgām prasībām.

16. Deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli.

17. Deputāts pastāvīgi izglītojas, apgūst savas valsts un citu valstu demokrātijas un politiskās kultūras pieredzi.

18. Deputāts izkopj savu runas un valsts valodas prasmi.

19. Deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.

20. Savā personiskajā dzīvē deputāts nedara neko tādu, kas grautu Saeimas prestižu vai radītu šaubas par viņa spēju godprātīgi veikt deputāta pienākumus.

21. Deputāts uztur pastāvīgu un atklātu saikni ar sabiedrību.

22. Deputāts ir atsaucīgs attieksmē pret sabiedrību un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

23. Deputāts neizvairās no atbildēšanas uz jautājumiem, izņemot jautājumus, kuri skar konfidenciālu informāciju vai viņa privāto dzīvi.”

8. Papildināt likumu ar pielikumu šādā redakcijā: