M/U/T/TA-1759

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"

 

Izdarīt likumā "Par valsts pensijām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24.nr.; 1997, 3., 13.nr.; 1998, 1., 24.nr.; 1999, 11., 23.nr.; 2002, 2.nr.; 2004, 6.nr.; 2005, 13.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu "filiāle" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "nodaļa" (attiecīgā locījumā).

 

2. Izslēgt 1.panta 1., 3. un 4.punktā vārdus "no 2001.gada 14.marta".

 

3. Papildināt 3.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Ja personai vienlaikus ir tiesības gan uz šajā likumā noteikto valsts pensiju, gan uz valsts pensiju, kādu nosaka citi Latvijas likumi, piešķir vienu pensiju, ņemot vērā personas izvēli, ja citos likumos nav noteikta cita kārtība."

 

4.  9.pantā:

izteikt trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) obligātais aktīvais militārais dienests un alternatīvais dienests;";

 

papildināt trešo daļu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

 

"5) laiks, kad persona, kuras laulātais pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumus, kad šis karavīrs piedalās starptautiskā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā un uzturas ārvalstī kopā ar laulāto;

6) laiks, kurā persona saņem atlīdzību par bērna aprūpi."

 

5.  11.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Personai, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kura ir aprūpējusi piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas. Šādā gadījumā visiem bērniem jābūt sasniegušiem vismaz astoņu gadu vecumu. Šādu tiesību nav personai, kurai atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Vecuma pensionāra statusu apliecinošs dokuments ir pensionāra apliecība. Pensionāra apliecību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra."

 

6. Izslēgt 12.panta pirmās daļas 2.punktu.

 

7. Papildināt 16.panta ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja invaliditātes grupa tiek mainīta no vieglākas uz smagāku, pārrēķinātais invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekš saņemto invaliditātes pensijas apmēru."

 

8.  23.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Šā likuma 19.pantā norādītajiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam nedrīkst būt mazāks par 65 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, un to aprēķina no apgādnieka iespējamās vecuma pensijas šādā apmērā:

1) vienam bērnam – 50 procenti no pensijas;

2) diviem bērniem – 75 procenti no pensijas;

3) trim un vairāk bērniem – 90 procenti no pensijas.";

 

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs par katru no vecākiem nedrīkst būt mazāks par apmēru, kāds katram bērnam noteikts šā panta pirmajā daļā.";

 

papildināt septīto daļu ar trešo un ceturto teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja viens no izdalītās pensijas daļas saņēmējiem zaudē tiesības uz pensiju, pārējiem turpina izmaksāt iepriekš noteikto pensijas daļu (izņemot gadījumu, kad pensijas izmaksa pārtraukta sakarā ar vecuma sasniegšanu, kāds minēts šā likuma 19.panta ceturtajā daļā). Ja zaudētās tiesības triju mēnešu laikā nav atjaunotas, pārējiem apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem pensiju pārrēķina kārtībā, kāda noteikta šā likuma 25.panta trešajā daļā.";

 

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

 

"(8) Ja, aprēķinot iespējamo vecuma pensiju saskaņā ar šā panta trešo daļu, iespējamais apdrošināšanas stāža periods, līdz apgādnieks sasniegtu vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, pārklājas divās vai vairākās valstīs, pensijas aprēķināšanai piemērojamo iespējamo apdrošināšanas stāžu aprēķina pēc šādas formulas:

 

ASie

                 AS=--------------  x ASL

ASi

 

AS – apdrošināšanas stāžs;

ASi – mirušā apgādnieka individuālais apdrošināšanas stāžs (kopējais visās valstīs);

ASie – apdrošināšanas stāžs, kas būtu uzkrāts no apgādnieka nāves dienas līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai;

ASL – mirušā apgādnieka uzkrātais apdrošināšanas stāžs, kas noteikts saskaņā ar šo likumu."

 

9.  24.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas (I vai II grupas invaliditātes gadījumā) piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas, piešķirtā (pārrēķinātā) pensija, pamatojoties uz tās saņēmēja pieprasījumu, pārrēķināma, bet ne biežāk kā vienu reizi gadā.";

 

izslēgt otrajā daļā vārdus "gada vai ilgākā laikā";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) I un II grupas invaliditātes pensiju pārrēķina, ņemot vērā papildināto apdrošināšanas stāžu, pēc formulas, kas bija piemērota pensijas apmēra noteikšanai pirms pensijas pārrēķināšanas."

 

10. Izslēgt 24.1 panta nosaukumā un tekstā vārdus "un papildpensijas kapitālu".

 

11.  25.pantā:

izslēgt pirmās daļas 4.punktu;

izslēgt otrās daļas 4.punktu.

 

12. Papildināt 26.1 pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Pensijas teorētiskā apmēra noteikšanai (aprēķins, ņemot vērā vairākās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs uzkrātos apdrošināšanas un tam pielīdzinātos periodus) saskaņā ar Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulu (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām un pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā (turpmāk – Regula Nr.1408/71), attiecībā uz citu ES un EEZ dalībvalstu apdrošināšanas periodiem pieņem, ka personas apdrošināšanas iemaksu alga konkrētajā gadā ir vienāda ar iepriekšējā gada vidējo apdrošināšanas iemaksu algu Latvijā."

 

13. Aizstāt 27.pantā vārdus "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālei pēc pensijas pieprasītāja dzīvesvietas" ar vārdiem "vienā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļām".

 

14. Aizstāt 28.panta pirmajā daļā vārdu "vadītājs" ar vārdu "amat­persona".

 

15. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

 

"29.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras administratīvo aktu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

 

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieku izdotos administra­tīvos aktus vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt, mēneša laikā no admi­nistratīvā akta spēkā stāšanās dienas iesniedzot iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas."

 

16.  30.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Pensija, uz kuru likumā noteiktajos gadījumos ir zaudētas tiesības, atjaunojama ar dienu, kad no jauna iegūtas tiesības uz to, taču ne agrāk kā 12 mēnešus pirms pensijas atjaunošanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas. Atjaunojot pensiju, tā pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu. Ja no invaliditātes pensijas pārtraukšanas dienas pagājuši vairāk nekā pieci gadi, invaliditātes pensiju piešķir no jauna.";

 

izslēgt sesto daļu.

 

17.  32.pantā:

izslēgt pirmās daļas trešo teikumu;

izslēgt otrās daļas otro teikumu;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Pensija, kuras izmaksa pārtraukta, pamatojoties uz pensijas saņēmēja iesniegumu, atjaunojama (neatkarīgi no izmaksas pārtraukšanas laika) ar dienu, kad saņemts iesniegums par pensijas izmaksas atjaunošanu. Atjaunotā pensija par laiku, kad tās izmaksa bija pārtraukta, pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu.

(6) Latvijas Republikā piešķirtā pensija, kuras izmaksa pārtraukta sakarā ar personas izbraukšanu uz dzīvi ārvalstīs, atjaunojama ar pieprasījuma iesniegšanas dienu, ja persona ir atgriezusies uz dzīvi Latvijas Republikā vai dzīvo citā ES vai EEZ dalībvalsts teritorijā. Ja ES vai EEZ teritorijā dzīvojošā persona pieprasījumu par pensijas atjaunošanu iesniedz līdz 2006.gada 30.aprīlim, pensijas izmaksu atjauno ar 2004.gada 1.maiju. Atjaunotā pensija par laiku, kad tās izmaksa bija pārtraukta, pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu."

 

18.  33.pantā:

aizstāt vārdus "arhīva izziņu" ar vārdu "dokumentu";

papildināt pantu ar ceturto teikumu šādā redakcijā:

 

"Nosacījums par avansa minimālo apmēru un termiņu nav attiecināms uz gadījumiem, kad piemēro Regulu Nr.1408/71."

 

19.  36.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "var izdarīt" ar vārdu "izdara";

aizstāt pirmās daļas 3.punkta pirmajā teikumā vārdus "vadītāja rīkojumu" ar vārdiem "amatpersonas lēmumu";

izslēgt pirmās daļas 3.punkta otrajā teikumā vārdus "ne vairāk kā";

aizstāt otrās daļas trešajā teikumā vārdus "sociālās apdrošināšanas iestādes" ar vārdiem "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas".

 

20. Pārejas noteikumos:

izteikt 1.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

 

"1. Līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas pilsoņiem Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, kā arī šā punkta 10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods ir pielīdzināts apdrošināšanas stāžam. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem apdroši­nāšanas stāžam pielīdzināts Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pie­līdzinātais periods, kā arī bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi, kas norādīti šā punkta 4. un 5.apakšpunktā, un šā punkta 10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods. Līdz 1990.gada 31.decembrim, bet šā punkta 11.apakšpunktā minētajā gadījumā – līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžam pielīdzināti šādi darbam pielīdzinātie periodi:";

 

izteikt 1.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

 

"1) obligātais aktīvais militārais dienests un alternatīvais (darba) dienests;";

 

papildināt 1.punkta 4.apakšpunktu aiz vārdiem "pēc vidējās izglītības iegūšanas" ar vārdiem "bet ne vairāk par pieciem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti ne vairāk kā pieci gadi, un ne vairāk par sešiem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti vairāk nekā pieci gadi";

 

papildināt 1.punkta 5.apakšpunktu aiz vārdiem "aspirantūras dienas nodaļā" ar vārdiem "bet ne vairāk par trim gadiem";

izteikt 2.punkta ievaddaļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

 

"2. No 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžu veido darbs un tam pielīdzinātie periodi, kas norādīti šā punkta 1., 2. un 3.apakšpunktā un kuru laikā bija jāveic, bet attiecībā uz pašnodarbinātām personām ir veiktas apdrošināšanas iemaksas, un 4., 5., 6. un 7.apakšpunktā norādītie darbam pielīdzinātie periodi, kuru laikā ir veiktas sociālās apdroši­nāšanas iemaksas.";

 

izteikt 2.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

 

"1) obligātais aktīvais militārais dienests un alternatīvais (darba) dienests;";

 

izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

 

"15. Līdz 2014.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas šādā kārtībā:

1) līdz 2009.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas 1.aprīlī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu;

2) no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem;

3) pārskatot valsts pensijas, tiek pārskatīts piešķirtās pensijas apmērs.";

16.punktā:

izteikt 1.apakšpunkta formulas apzīmējuma ĢL skaidrojumu šādā redakcijā:

 

"ĢL – to ģimenes locekļu skaits, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zau­dējuma pensiju.";

 

izteikt 4.apakšpunktu šādā redakcijā: 
 
"4) sakarā ar apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts pēc šā likuma spēkā stāšanās, vecuma pensija, izdienas pensija un I un II grupas invaliditātes pensija pārrēķināma šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā;";
 
papildināt 5.apakšpunkta pirmo teikumu ar vārdiem "izņemot šā likuma pārejas noteikumu 23.punktā noteiktos gadījumus";

 

izteikt 28.punktu šādā redakcijā:

 

"28. Personām, kuras līdz 2001.gada 31.decembrim ir izbraukušas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs kā Latvijas Republikas pilsoņi, Latvijas Republikā piešķirtās pensijas izmaksa turpināma vai atjaunojama no pieprasījuma iesniegšanas dienas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pensijas izmaksa personām, kuras uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs izbraukušas, sākot ar 2002.gada 1.janvāri, nodrošināma saskaņā ar šā likuma 38.pantu.";

 

izslēgt 30.punktā vārdus "taču tas nedrīkst būt mazāks par 80 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta";

 

papildināt pārejas noteikumus ar 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42. un 43.punktu šādā redakcijā:

 

"36. Ja iegūtas tiesības uz valsts pensijas (neatkarīgi no tās piešķiršanas laika) palielināšanu sakarā ar šā likuma pārejas noteikumu 1.punktā norādīto darba un tam pielīdzināto periodu papildināšanu, pensiju, pamatojoties uz pensijas saņēmēja pieprasījumu, pārrēķina šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajos termiņos, ievērojot līdz pensijas pārrēķināšanai piemēroto pensijas aprēķināšanas kārtību.

 

37. Valsts pensija, kas piešķirta līdz 1995.gada 31.decembrim, nedrīkst būt mazāka par minimālo apmēru, kādu attiecīgajam pensiju veidam nosaka šis likums.

 

38. Ja personai no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam ir uzkrāti šā likuma 9.panta otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā un pārejas noteikumu 2.punkta 1., 2. un 3.apakšpunktā minētie apdrošināšanas periodi, kuri nav ņemti vērā pensijas aprēķināšanā, pensija, pamatojoties uz pensijas saņēmēja iesniegumu, pārrēķināma ar 2005.gada 1.aprīli.

 

39. Ja iestājušies apstākļi, kas saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 29.punktu ļauj piešķirtās pensijas vietā saņemt pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem, kādus nosaka šis likums, pensiju pārrēķina 25.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajā kārtībā.

 

40. Vecuma pensiju, kas piešķirta izdienas vai invali­ditātes pensijas vietā, pārrēķināšanas gadījumā veido agrāk piešķirtā (pārrēķinātā) pensija, neņemot vērā šā likuma pārejas noteikumu 12. un 19.punktā minētos nosacījumus, un pensija, kas saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteikto kārtību aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona uzkrājusi pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas).

 

41. Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuriem piešķirtās pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus (ieskaitot pensiju vai tās daļu, ko izmaksā citas Latvijas institūcijas, ES un EEZ dalībvalstis, un valstis, ar kurām noslēgti starptautiski līgumi sociālās drošības jomā), līdz 2009.gada 31.decembrim par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piešķir piemaksu par katru stāža gadu atbilstoši sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā pie vecuma pensijas piešķir ikmēneša piemaksu, tās apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

42. Ja apdrošināšanas stāžā ieskaitīti ārpus Latvijas uzkrātie periodi, tad, iegūstot tiesības uz citas valsts pensiju (saskaņā ar Regulu Nr.1408/71) par to pašu apdrošināšanas periodu, pensiju pēc personas pieprasījuma pārrēķina, šo periodu neieskaitot. Visu valstu piešķirto pensiju kopsumma nevar būt mazāka par pensijas apmēru, ko persona ir saņēmusi pirms pensijas pārrēķināšanas. Latvijas pensijas daļa var tikt samazināta no nākamā mēneša pēc lēmuma saņemšanas par citā valstī piešķirto pensiju.

 

43. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 30.jūnijam piemērojami Ministru kabineta 2002.gada 26.marta noteikumi Nr.134 "Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju izmaksas kārtība personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

 

Pārejas noteikumi

 

1. Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

 

2. Šā likuma 9.panta pirmā daļa un 20.panta pirmā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

Labklājības ministre

D.Staķe

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””

anotācija

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstītās pensijas piešķir saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām”. Saskaņā ar šajā likumā ietverto ideoloģiju, pensijas apmērs ir atkarīgs no personas ienākumiem, no kuriem veiktas (bija jāveic) sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ņemot vērā šobrīd esošo ekonomisko situāciju (salīdzinoši zemās algas, bezdarbu), pensijas apmērs, kas gan ar katru gadu pieaug, tomēr ne vienmēr ir pietiekams. Tādēļ arī Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību īpaša vērība vērsta pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanas pasākumiem. Tā paredz stiprināt valsts pensiju sistēmas kapacitāti,  nodrošinot virzību uz pietiekamām pensijām un tās finansiālo stabilitāti, kā to nosaka arī Lisabonas stratēģija. Arī Ministru kabineta 14.01.2004. rīkojums Nr.23 „Par koncepciju „Par nepieciešamo rīcību trūkumu novēršanai valsts pensiju politikas īstenošanā”” nosaka sagatavot un noteiktā kārtībā līdz 2005.gada 1.aprīlim iesniegt Ministru kabinetā grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kas sekmētu virzību uz pietiekamu pensiju nodrošināšanu atbilstoši sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā plānotajiem līdzekļiem.

         Saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu” obligātās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta līdzekļiem tiek veiktas arī par alternatīvā dienesta veicējiem, personām, kuras atrodas attiecīgajā ārvalstī dienesta pienākumus pildoša karavīra laulātā statusā un personām, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi. Lai nodrošinātu savstarpēji saistītu normatīvo aktu saskaņošanu, minētie iemaksu periodi ir jāiekļauj likuma „Par valsts pensijām”.

         Saskaņā ar grozījumiem likumā ”Par privātajiem pensiju fondiem” (kas izdarīti ar 10.10.2002. likumu) ir izslēgta iespēja 3.līmeņa pensiju shēmā uzkrāto papildpensijas kapitālu pievienot 1.līmeņa pensiju shēmas kapitālam (kura veidošanu nosaka likums „Par valsts pensijām”).

       Attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pensijām jāatzīmē, ka atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumiem Nr. 348 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam ir šāds: 1)  bērnam līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas (patreiz t.i. Ls 20); 2) bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas (patreiz t.i. Ls 24). Lai tuvinātos minētajiem uzturlīdzekļu minimālajiem apmēriem un lai uzlabotu ģimeņu ar bērniem, kuras zaudējušas apgādnieku, materiālo labklājību, nepieciešams paaugstināt likumā „Par valsts pensijām” noteikto apgādnieka zaudējuma pensijas garantēto minimālo apmēru katram bērnam (šobrīd 50% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (Ls 17.50)). Apgādnieka zaudējuma pensijas minimālā apmēra paaugstināšanas sakarā pozitīvs lēmums ir pieņemts arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā.

        Ja persona pēc  pensijas piešķiršanas ir strādājusi, tad pensijas pārrēķināšanu saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 24.pantu var veikt ne biežāk kā reizi trijos gados.  Taču pensionāri savos iesniegumos ir izteikuši vēlmi pensijas pārrēķināšanu izdarīt biežāk (vismaz reizi gadā). Tāda prakse ir arī citās valstīs, kur ir ieviesta līdzīga 1.līmeņa pensiju shēma.

      Atbilstoši likumam „Par valsts pensijām”, pensijas līdz 2005.gada 31.decembrim tiek indeksētas atkarībā no inflācijas vienu vai divas reizes gadā, tādējādi nodrošinot pensionāru pirktspējas līmeņa saglabāšanu. Valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (Ls 105), pārskatāmas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un ne mazāk kā 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Bet pensijas, kuru apmērs pārsniedz  Ls 105, bet nepārsniedz Ls 175 tiek indeksētas, piemērojot faktisko patēriņa cenu indeksu. Savukārt no 2006.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas ik gadu, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un ne mazāk kā 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma indeksa.

       Lai aizsargātu darba ņēmēju, ja darba devējs nav nomaksājis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, 2004.gada 14.septembrī Ministru kabinets akceptēja Koncepciju par darba ņēmēju tiesībām uz valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, paredzot ieskaitīt personu apdrošināšanas stāžā arī darba periodus laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam, par kuriem darba devējs ir aprēķinājis, bet nav samaksājis obligātās iemaksas. Ir izstrādāts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas š.g. 9.martā tika pieņemts saeimā 3.lasījumā.

        Līdz ar Latvijas  iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) Latvijai ir saistoša Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulu (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām un pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā.

 

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  

Galvenās izmaiņas, kas iestrādātas likumprojektā, ir šādas:

1) noteikts, ka apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam nedrīkst būt mazāks par 65 procentiem (Ls 29.25) no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta;

2)  mainīta pensiju pārrēķināšanas kārtība, nosakot, ka, sākot ar 2006.gada 1.janvāri persona pensiju var pārrēķināt neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita (šobrīd ne mazāk kā 12 mēneši), savukārt, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, ja  persona pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) strādājusi un uzkrājusi pensijas kapitālu, tad viņa pensiju var pārrēķināt reizi gadā neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita, nevis reizi trijos gados;

3) mainīta pensiju indeksācijas kārtība līdz 2014.gada 31.decembrim, nosakot, ka:

·        līdz 2009.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas 1.aprīlī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem, bet no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim - pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem;

·        valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, līdz 2009.gada 31.decembrim pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, bet no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim - pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

Grozījumi pensiju indeksācijas kārtībā paredzēti, lai straujāk paaugstinātos tieši zemo pensiju apmēri.

4) noteikta pensiju pārrēķināšanas kārtība sakarā ar apdrošināšanas iemaksu parāda ieskaitīšanu darba periodā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam. Pensijas, pamatojoties uz personas pieprasījumu, pārrēķināmas ar 2005.gada 1.aprīli. Personai, kurai minētajā laika periodā ir uzkrāts apdrošināšanas periods, bet nav reģistrētas apdrošināšanas iemaksas, šīs iemaksas aprēķina no Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas, kāda bijusi noteikta attiecīgajā laika periodā;

5) papildināts apdrošināšanas stāža uzskaitījums ar apdrošināšanas stāža iemaksu periodiem (alternatīvais dienests, laiks, kad persona uzturas ārvalstī kopā ar laulāto, kurš kā karavīrs pilda dienesta pienākumus ārvalstī, izņemot gadījumu, kad šis karavīrs piedalās starptautiskā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā un laiks, kurā persona saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi), par kuriem atbilstoši likumam „Par valsts sociālo apdrošināšanu” veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta;

6) Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuru  kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuriem piešķirtās (pārrēķinātās) pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus (ieskaitot Latvijas institūciju, ES un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu, un, valstu, ar kurām noslēgti starptautiski līgumi, izmaksājamo pensijas daļu), līdz 2009.gada 31.decembrim viņu labklājības uzlabošanai par apdrošināšanas un tam pielīdzināto stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā piešķirot (pārrēķinot) pensiju, paredzēta piemaksa par katru darba stāža gadu pie vecuma pensijas atbilstoši sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā plānotajiem līdzekļiem. Piemaksas pie vecuma pensijas piešķiršanas nosacījumus, kā arī tās apmēra noteikšanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Ievērojot to, ka 2004.gadā jaunpiešķirto vecuma pensiju vidējais apmērs ir Ls 83,16, kā arī, ņemot vērā to, ka pēdējo sešu gadu laikā jaunpiešķirtp vecuma pensiju vidējais pieaugums gadā ir gandrīz pieci lati, tad līdz 2010.gadam jaunpiešķirto pensiju vidējais apmērs varētu sasniegt Ls 105. Pie tam, jaunpiešķrtās vecuma pensijas apmērs 2004.gadā, salīdzinot ar 2003.gadu ir pieaudzis par Ls 16,61. Atkarībā no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta iespējām, likumā ir iespējama noteiktā termiņa pagarināšana. Attiecībā uz jau piešķirtajām piemaksām nekāds izmaksas termiņš nav noteikts.

7)    sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, likumprojekts precizē pensijas piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību personām, kuras strādājušas divās vai vairākās ES un EEZ dalībvalstīs.

        Grozījumi likumā „Par valsts pensijām” veikti gan tiesību normu sakārtošanas nolūkā, gan arī, lai panāktu virzību uz pietiekamu pensijas nodrošinājumu.

 

 

3. Cita informācija

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts izstrādāts starpinstitūciju darba grupā, kas izveidota ar Labklājības ministrijas (LM) 25.10.2004. rīkojumu Nr.143 „Par darba grupas izveidošanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” izstrādei”. Darba grupā bija iekļauti 8.Saeimas deputāti un pārstāvji no Labklājības ministrijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Valsts cilvēktiesību biroja, Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Pensionāru federācijas.

 

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

 

 

 

 

 

 

 

Normatīvajam aktam varētu būt zināma pozitīva ietekme uz makroekonomisko vidi tik tālu, cik tālu kopumā tiek uzlabota pensionāru pirktspēja, indeksējot pensijas divas reizes gadā un vairāk palielinot zemo pensiju apmērus (palielināta algu indeksa piemērošana pensiju indeksācijā, piemaksu noteikšana pie pensijas).

 

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts vērsts uz pensionāru dzīves kvalitātes uzlabošanu. Nosakot piemaksas pie vecuma pensijas paaugstināsies ienākumi  pensionāriem ar lielu apdrošināšanas stāžu (30 un vairāk gadu). Likumprojekts nosaka straujāku pensiju indeksācijas kārtību personām, kuru pensijas apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Paaugstināsies apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs personām, kurām šis pensijas apmērs ir noteikts minimālajā apmērā. Personas, kuras saņem pensiju un turpina strādāt, varēs biežāk veikt pensijas pārrēķinu.

Likumprojekts neietekmē personas, kuru pensijas apmērs pārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un kuras nav nodarbinātas (neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas).

Likumprojekts kopumā ir vērsts uz pensionāru sociālās atstumtības risku samazināšanu, virzību uz adekvātu pensiju nodrošināšanu un  dzimumu līdztiesības principa ievērošanu.

 

 

4. Ietekme uz vidi

 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

5. Cita informācija

 

 

-

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtē­jais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

 

2005

2006

2007

2008

 

1. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumos

 

 

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2005.gadam” sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi ir 736 506,1 tūkst.latu.

Likumprojekts neskar sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumus.

2. Izmaiņas sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumos

 

 

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2005.gadam” sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi ir 687 973,9 tūkst.latu.

 

28 489,2

 

20 889,0

 

21 112,5

 

21 201,1

3. Finansiālā ietekme

 

 

 

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2005.gadam” sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta fiskālā bilance +48 532,2 tūkst.latu.

 

- 28 489,2

 

- 20 889,0

 

- 21 112,5

 

- 21 201,1

1. Izmaiņas valsts pamatbudžeta ieņēmumos

 

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2005.gadam” valsts pamatbudžeta programmas „Sociālā apdrošināšana” ieņēmumi ir 13 135,1 tūkst.latu.

Likumprojekts neskar valsts pamatbudžeta ieņēmumus.

2. Izmaiņas pamatbudžeta izdevumos

 

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2005.gadam” valsts pamatbudžeta programmas „Sociālā apdrošināšana” izdevumi ir 13 135,1 tūkst.latu.

942,0

997,6

1010,2

999,8

3. Finansiālā ietekme

 

Ieņēmumi un izdevumi ir sabalansēti.

- 942,0

- 997,6

- 1010,2

- 999,8

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

 

 

 

 

 

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

 

 

Likuma 23.pants

2005.gada apstiprinātajā budžetā apgādnieka zaudējuma pensijām no valsts pamatbudžeta paredzēti 370 794 Ls.

 

 

Pensionāru skaits

Kopējie izdevumi (Ls)

Izmaiņas pret apstiprināto 2005.gada budžetā (Ls)

2006

1140

1 312 794

942 000

2007

1150

1 368 420

997 626

2008

1180

1 380 960

1 010 166

2009

1200

1 391 280

1 020 486

2010

1210

1 399 380

1 028 586

 

Papildus līdzekļi vidēji piecos gados pēc kārtējā gada =

(1 036 002 + 997 626 + 1 010 166 + 1 020 486 + 1 028 586)/5=999 772,8 Ls

 

 

Likuma 24.pants

 

Likuma normas ieviešanai papildus līdzekļi nav nepieciešami.

Piemēram, ja persona, kurai vecuma pensija 2003.gada janvārī piešķirta 60 gados (G=18,94),  nostrādājusi 12 mēnešus ar vidējo algu 172,32, tad pārrēķinot pensiju par uzkrāto pensijas kapitālu (413,57) pēc gada (2004.gada janvārī) viņas pensija paaugstinātos par Ls 1,87 mēnesī (G=18,45), bet ja pārrēķinātu pēc trīs gadiem (2006.gada janvārī) par šajos pašos 12 mēnešos uzkrāto pensijas kapitālu (560,82 (jo tiek piemēroti pensiju kapitāla indeksi)), pensija paaugstinātos par Ls 2,68 mēnesī (G=17,40). Jāņem vērā, ka pārrēķinot pensiju pēc gada, pensijas palielinājums (Ls 1,87) turpmākos gados tiks indeksēts.

 

Likuma 32.panta sestā daļa

Līdz 2004.gada beigām  uz ārvalstīm izbraukušas 809 personas (VSAA dati). Veikts pieņēmums, ka atjaunot pensiju katru gadu pieprasīs 40 personas (5%), no kurām līdz 2006.gada 30.aprīlim 16 personām (2%) pensijas izmaksa tiek atjaunota ar  2004.gada 1.maiju. Vidējais pensijas apmērs šīm personām 2004.gadā  ir 54.46 Ls (VSAA dati). Aprēķini turpmākajiem gadiem tiek veikti izmantojot pensiju indeksācijas prognozes.

 

Papildus 2006.gadā:

Ja atjauno no 2004.gada 1.maija

    16 x 54.46 x 8 (mēnešu skaits 2004 gadā)+ 16 x 57.32 x 12 (mēnešu skaits 2005.gadā)+ 16 x 60.7 x 12 (mēnešu skaits 2006.gadā) = 29 631 Ls

Ja atjauno ar 2006.gadu:

     24 x 60.7 x 12= 17 329 Ls

Papildus 2006.gadā= 29631+17329= 46 960 Ls

Papildus 2007.gadā = 40 x 64.1x 12= 30 768 Ls

Papildus 2008.gadā = 40 x 67.45 x 12= 32 376 Ls

Papildus 2009.gadā = 40 x 70.94 x 12= 34 051 Ls

Papildus 2010.gadā = 40 x 73.97 x 12= 35 506 Ls

 

Papildus līdzekļi vidēji piecos gados pēc kārtējā gada =

(46 960 +30 768 +32 376 +34 051+35 506)/5=35 932 Ls

 

Pārejas noteikumu 1.punkts

Aprēķins balstīts uz VSAA datiem par jaunpiešķirto pensiju skaitu un vidējo pensiju apmēru, vidējo apdrošināšanas stāžu, piešķirot pensiju, un pieņēmumiem par pensionāriem, kuriem ir Latvijas pilsonība (70%). Tiek pieņemts, ka 10% Latvijas pilsoņiem ir stāžs ārpus Latvijas. Pusei no tiem (5% no Latvijas pilsoņiem) šis stāžs ir uzkrāts ārpus bijušās PSRS teritorijas. Šis stāžs varētu būt aptuveni  2 gadi. Līdz ar to pensijas apmēra samazinājums, neņemot vērā šo stāžu, varētu sastādīt Ls 4,74 (divu gadu stāža vērtība šīm personām ievērojot vidējo apdrošināšanas stāžu un vidējo piešķirto pensijas apmēru jaunpiešķirtajām pensijām).

 

Likuma norma stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Pensionāru skaits, kurus ietekmē šī likuma norma = 18686 x 70% x 5% = 654

Pensiju izmaksu skaits vidēji mēnesī – 354

 

Budžeta izdevumu daļas samazinājums: 2007.gadā  = 354 x 4.74 x 12 =  20 136 Ls

2008.gadā =20 136  Ls

2009.gadā =  20 136  Ls

2010.gadā = 20 136 Ls

 

Vidēji piecos gados pēc kārtējā gada = 16 109 Ls

Aprēķinos turpmākajiem gadiem tiek pieņemts, ka jaunpiešķirto pensiju skaits saglabājās patreizējā līmenī.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumu 15.punkts

 

 

 

Aprēķins veikts, ņemot vērā Finanšu ministrijas makroekonomiskās prognozes.

2005.gada apstiprinātajā sociālās apdrošināšanas budžetā pensiju indeksācijai tiek paredzēti 21 590 764 Ls.

 

Gads

Pensionāru
skaits 
(tūkst.)

 

Vidējais
pensijas
apmērs
pirms
indeksācijas
(Ls)

Indeksā-
cijas
apmērs  
aprīlī                
(%)

Pensijas
 apmērs
pēc
indeksācijas

Izdevumi
indeksācijai
aprīlī -
decembrī
(Ls)

2006

591,847

84.39

2,55%

86.54

11 448 690

2007

591,847

92.53

1,64%

94.04

7 929 579

2008

591,847

96.58

1,46%

97.99

7 375 069

2009

591,847

101.45

1,74%

104.21

9 222 846

2010

591,847

106.19

-

-

-

 

Vidējais pensijas apmērs pirms indeksācijas        (Ls)

Indeksā-
cijas
apmērs    
oktobrī    
(%)

Pensijas
 apmērs
pēc
indeksācijas

Izdevumi
indeksācijai
oktobrī -
decembrī  
(Ls)

Kopējie
izdevumi
indeksācijām
gadā    
(Ls)

Izmaiņas pret apstiprināto 2005.gada budžetā 
(Ls)

86.48

5,05%

90.84

7 755812

19 204 502

- 2 386 262

94.04

2,64%

96.53

4 334 841

12 264 420

- 9 326 344

97.99

3,53%

101.45

6 035 306

13 410 375

- 8 180 389

104.21

2,89%

106.19

5 197 114

14 419 960

- 7 170 804

106.19

5,2%

111.71

9 635 472

9 635 472

- 11 955 292

Pārejas noteikumu 28.punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumu 38.punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumu 41.punkts

Aprēķinos izmantoti VSAA dati par izbraukušo uz ārvalstīm Latvijas pilsoņu skaitu un pensiju vidējiem apmēriem.

1999.-2001.gados izbraukušo uz ārvalstīm Latvijas pilsoņu skaits – 351 cilvēks.

Vidējais pensijas apmērs šīm personām 2006.gadā  (aprēķina rādītājs, ņemot vērā pensiju indeksāciju) – Ls 60.7.

Aprēķini turpmākajiem gadiem tiek veikti, izmantojot pensiju indeksācijas prognozes.

 

Papildus izdevumi 2006.gadā = 351 x 60.7x 12 = 255 668 Ls

Papildus izdevumi 2007.gadā = 351 x 64.1 x 12 = 269 989 Ls

Papildus izdevumi 2008.gadā = 351 x 67.45 x 12 = 284 099 Ls

Papildus izdevumi 2009.gadā = 351 x 70.94 x 12 = 298 799 Ls

Papildus izdevumi 2010.gadā = 351 x 73.97 x 12 = 311 562 Ls

 

Papildus izdevumi vidēji piecos gados pēc kārtējā gada = (255 668 +269 989 +284 099 +298 799 + 311 562) /5 = 284 023 Ls

 

 

Aprēķino s tika izmantoti  Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pilotfiliālēs iegūtie dati par personu skaitu (8.6% no visām personām, kurām kopumā tiks piešķirta pensija), kurām piešķirto pensijas apmēru var ietekmēt apdrošināšanas stāžs, sākot no 1991.gada (laika periods, kurā bija jāveic un nav veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas), un vidējo pensijas apmēra pieaugumu vienai personai (Ls 2.25).

 

Tā kā nav zināms personu skaits, uz kuriem no visa attiecīgo personu kopuma šī norma varētu attiekties jau tuvākajos gados, tad aprēķini veikti vadoties no vidējā skaita gadā, ņemot vērā kopējos izdevumus par visiem gadiem, ko šī norma aptver:

Personu, kuras ietekmē minētā likuma norma, kopējais skaits (aptuveni) = 8.6% x 897 000 (apdrošināto personu skaits) = 77 142

 

Vēlākais periods, kad šīs personas sasniegs pensijas vecumu – 2047.gads.

Pensiju piešķiršanas periods (gados) = 2047.g. – 2001.g. = 46

Vidējais piešķirto pensiju skaits gadā (cilv.) = 77 142/46 = 1677

Papildus nepieciešamie līdzekļi pensiju izmaksai gadā (vienā gadā piešķirtajām personām)  1677 x 2.25 x 12 = 45 279(Ls

Vidējais pensijas izmaksas ilgums personām, kuras sasniegušas 62 gadu vecumu (gados) – 17.54

Vienā gadā piešķirtajām pensijām papildus nepieciešamie līdzekļi uz visu izmaksas periodu  45279 x 17.54 = 794 194 Ls

46 gados piešķirtajām pensijām papildus nepieciešamie līdzekļi uz visu izmaksas periodu   794194 x 46 = 36 532 908 Ls

Kopējais pensiju izmaksas ilgums (gados) = 46 + 17.54 = 63.54 ~ 64

Papildus nepieciešamie līdzekļi pensiju izmaksai vidēji gadā (46 gados piešķirtajām pensijām)  36 532 908/64 = 570 827 Ls

 

Papildus līdzekļi 2005.gadā (ievērojot, ka likuma norma stājas spēkā ar 2005.gada 1.aprīli) = 570 827x 3/4 =  428,1 tūkst. Ls

 

Papildus līdzekļi 2006.gadā = 570 827 Ls

Papildus līdzekļi 2007.gadā = 570 827 Ls

Papildus līdzekļi 2008.gadā =  570 827 Ls

Papildus līdzekļi 2009.gadā =  570 827 Ls

Papildus līdzekļi 2010.gadā = 570 827 Ls

 

Papildus līdzekļi vidēji piecos gados pēc kārtējā gada  570827 Ls

 

 

Piemaksu pieškiršanai no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem tiks novirzīti 30 milj.latu.

Aprēķinos izmantoti VSAA dati par vecuma pensionāru skaitu ar pensijas apmēru zemāku par Ls 105, kuru apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par 30 gadiem un šo pensionāru vidējais apdrošināšanas stāžs līdz 1996.gadam (2004.gadā). Pensionāru skaita un vidējā apdrošināšanas stāža noteikšanā turpmākajos gados izmantots valsts sociālās apdrošināšanas budžeta prognožu modelis.

 

Vecuma pensionāru skaits:

    2006.gadā = 377 099

    2007.gadā= 370 195

    2008.gadā= 362 204

    2009.gadā= 350 523

    2010.gadā= 333 917

Vidējais apdrošināšanas stāžs līdz 1996.g.:

    2006.gadā = 34,85

    2007.gadā = 34,75

    2008.gadā = 34,36

    2009.gadā = 34,03

    2010.gadā = 33,62

 

Piemaksas aprēķins:

Viena gada stāža vērtība:

30 000 000 : 34.85 : 377 099  = 2.28 Ls

Viena gada stāža vērtība, ko piemēros pensijas izmaksai mēnesī:

2.28 : 12 = 0.19 Ls

Vidējais piemaksas apmērs vienam pensionāram

    2006.gadā = 0.19 x 34.85 gadi =  6.63 Ls mēnesī

    2007.gadā = 0.19 x 34.75 gadi =  6.61 Ls mēnesī

    2008.gadā = 0.19 x 34.36 gadi =  6.54 Ls mēnesī

    2009.gadā = 0.19 x 34.03 gadi =  6.47 Ls mēnesī

    2010.gadā = 0.19 x 33.62 gadi =  6.40 Ls mēnesī

 

Papildus izdevumi piemaksai pie vecuma pensijas par stāžu līdz 1996.gadam:

   2006.gadā= 377099 x 6.63 x 12=30 001 996 Ls

   2007.gadā= 370195 x 6.61 x 12=29 363 867 Ls

   2008.gadā= 362204 x 6.54 x 12=28 425 769 Ls

   2009.gadā= 350523 x 6.47 x 12=27 214 605 Ls

   2010.gadā = 333917 x 6.40 x 12=25 644 825 Ls

 

Papildus izdevumi vidēji piecos gados pēc kārtējā gada =

(30 001 996+29 363 867+28 425 769+27 214 605+25 644 825)/5=

=28 130 212 Ls

 

6. Cita informācija

 

Valsts pamatbudžeta papildu līdzekļu piešķiršana 2006.gadā un turpmākajos gados skatāma Ministru kabinetā vienlaicīgi ar  visu ministriju  budžeta pieprasījumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Papildu līdzekļi, kas nepieciešami šā likumprojekta īstenošanai, t.sk. pārejas noteikumu 38.punkta īstenošanai 2005.gadā,  tiks nodrošināti  valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu ietvaros.

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

 

 

 

 

  Jāizstrādā jauni Ministru kabineta noteikumi „Noteikumi par ikmēneša piemaksu pie vecuma pensijas”, kuri noteiks kārtību, kādā pie vecuma pensijas piešķirs ikmēneša piemaksu, noteiks tās apmēru un izmaksas kārtību.

  Sakarā ar izmaiņām apgādnieka zaudējuma pensijas apmērā vienam ģimenes loceklim (23.panta pirmā daļa) tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi „Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 2.marta noteikumos nr.75 „Kārtība, kādā valsts pamatbudžeta līdzekļi ieskaitāmi valsts pensiju speciālajā budžetā apgādnieka zaudējuma pensiju izmaksām””.

Vecuma pensionāra statusa apliecinošs dokuments ir pensionāra apliecība, kuru izsniegs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Līdz ar to tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi „Noteikumi par pensionāru apliecībām”.

  Minētie noteikumi tiks izstrādāti divu mēnešu laikā no likuma izsludināšanas dienas.

   Sakarā ar likuma ”Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 28.punkta izteikšanu jaunā redakcijā no jauna jāizdod Ministru kabineta 2002.gada 26.marta noteikumi nr.134 „Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju izmaksas kārtība personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs””. Ministru kabineta noteikumi noteiks kārtību, kādā Latvijas Republikā piešķirtās valsts pensijas izmaksās personām, kuras ir izbraukušas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Minētie noteikumi tiks izstrādāti līdz 2006.gada 30.jūnijam.”

 

2. Cita informācija

 

-

 

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, likumprojekts precizē pensijas piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību personām, kuras strādājušas divās vai vairākās ES un EEZ dalībvalstīs, saistībā ar Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulu (EEK) Nr.1408/71 par sociālā  nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām un pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā, un Padomes 1972.gada 21.marta Regulu (EEK) Nr.574/72, kas nosaka Regulas (EEK) Nr.1408/71 piemērošanas kārtību.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem  līgumiem

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

 

4. Atbilstības izvērtējums

 

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

5. Cita informācija

 

 

 

 

Eiropadomē Lākenā 2001.gada decembrī tika akceptēta atvērtas koordinācijas metode pensiju jomā. Tā balstīta uz trim galvenajiem virzieniem – pietiekamība, finansiāla stabilitāte un modernizācija.

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 

 

Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pensionāru federācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība bija iekļauta darba grupā, kas izstrādāja šos likuma grozījumus.

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesnieg­tie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

Latvijas Darba devēju konfederācija par izstrādāto likumprojektu iebildumus nav izteikusi. Latvijas Pensionāru federācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība pamatā atbalsta izstrādāto likumprojektu tālākai virzībai, bet vienlaikus iebilst pret likumprojektā ietverto pensiju indeksācijas kārtību un pret to, ka nav paredzēta iespēja no jauna piešķirt priekšlaicīgi piešķirtās pensijas.

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

Sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti ar masu saziņu līdzekļu starpniecību, kā arī rīkotajās LM preses konferencēs.

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

 

-

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

Normatīvā akta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās VSAA.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu

 

Likums pēc tā izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un būs pieejams Interneta tīklā:  Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un Labklājības ministrijas mājas lapā (www.lm.gov.lv).

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

 

 

Likumprojekts nosaka, ka VSAA darbinieku izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību  persona var apstrīdēt VSAA direktora pilnvarotai struktūrvienībai vai amatpersonai. Savukārt VSAA direktora pilnvarotās struktūrvienības vai amatpersonas lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

 

4. Cita informācija

 

-                                                                                                                                                                                                            

 

 

Labklājības ministre                                                                              D.Staķe

 

 

 

Valsts sekretāre

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

B.Paševica

Z.Uzuliņa

M.Badovskis

D.Trušinska

 

 

2005.09.22. 13:38

3955

D.Trušinska, 7021553

Dace.Trusinska@lm.gov.lv