Likumprojekts

Latvijas Televīzijas ēkas

būvniecības un finansēšanas kārtības likums

1.pants.

Likuma mērķis ir, nodrošinot Latvijas Televīzijas darbības nepārtrauktību, paredzēt jaunas, mūsdienīgas un Latvijas Televīzijas darbībai atbilstošas ēkas (turpmāk – jaunā ēka) būvniecību un noteikt jaunās ēkas būvniecības un finansēšanas kārtību.

2.pants.

(1) Visus ar jaunās ēkas būvniecību un finansēšanu saistītos jautājumus līdz laikam, kad Latvijas Televīzija uzsāk raidīšanu no jaunās ēkas, uzrauga Ministru kabineta izveidota uzraudzības padome triju cilvēku sastāvā (turpmāk – uzraudzības padome). Uzraudzības padomē iekļauj pa vienam pārstāvim no Finanšu ministrijas, Latvijas Televīzijas un sabiedrisko raidorganizāciju pārstāvības institūcijas.

(2) Uzraudzības padomes nolikumu izstrādā Finanšu ministrija, un to apstiprina Ministru kabinets. Uzraudzības padomes personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets.

3.pants.

(1) Latvijas Televīzijas valdījumā esošais valsts nekustamais īpašums, kas atrodas Rīgā, Zaķusalas krastmalā 3, un sastāv no zemesgabala (kadastra
Nr. 0100 051 0145, kopējā platība 78900 m²) un uz tā esošās Latvijas Televīzijas centra ēkas (lit. Nr.1), garāžas ēkas (lit. Nr.2), apsardzes ēkas
(lit. Nr.3), kanalizācijas sūkņu ēkas (lit. Nr.4), siltuma ventilācijas ēkas
(lit. Nr.6), ventilācijas ēkas (lit. Nr.7) un noliktavas ēkas (lit. Nr.8) (turpmāk – nekustamais īpašums), līdz 2006.gada 1.jūlijam ierakstāms zemesgrāmatā uz valsts vārda valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" personā.

(2) Nekustamais īpašums apgrūtināms zemesgrāmatā par labu Latvijas Televīzijai, nosakot tai tiesības izmantot šo nekustamo īpašumu bez atlīdzības līdz Latvijas Televīzijas raidīšanas uzsākšanai no jaunās ēkas.

4.pants.

(1) Jaunās ēkas pasūtītājs ir valsts valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" personā.

(2) Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" ir atbildīga par:

1) jaunās ēkas projektēšanu, būvniecību un pielāgošanu Latvijas Televīzijas darbībai (drošības un tehnoloģiju ziņā), ņemot vērā Latvijas Televīzijas izstrādāto un uzraudzības padomes apstiprināto ēkā iebūvējamo tehnoloģiju koncepciju, uz uzraudzības padomes izvēlēta un akceptēta zemesgabala;

2) likuma īstenošanai nepieciešamo valsts iepirkumu veikšanu;

3) jaunās ēkas nodošanu ekspluatācijā Latvijas Televīzijai;

4) citu darbību veikšanu, lai nodrošinātu šā likuma 1.pantā noteiktā mērķa īstenošanu.

(3) Šā panta otrās daļas 1., 2. un 3.punktā minētās darbības saskaņojamas ar uzraudzības padomi.

(4) Izdevumus, kas saistīti ar šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto darbību veikšanu, valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" sedz no tās rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem. Ja izmaksas pārsniedz nekustamā īpašuma tirgus vērtību, Finanšu ministrija sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi" un uzraudzības padomi sagatavo budžeta pieprasījumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto darbību izmaksu segšanai.

5.pants.

(1) Latvijas Televīzija, pamatojoties uz tās izstrādāto un uzraudzības padomes apstiprināto ēkā iebūvējamo tehnoloģiju koncepciju, sagatavo budžeta pieprasījumu iebūvējamo tehnoloģiju iegādei.

(2) Latvijas Televīzija atbild par visu tās darbībai nepieciešamo valsts iepirkumu veikšanu jauno tehnoloģiju iegādei.

6.pants.

(1) Pēc tam kad Latvijas Televīzija uzsākusi raidīšanu no jaunās ēkas, valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" atsavina nekustamo īpašumu izsolē atbilstoši Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumam. Pirms atsavināšanas izsolē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" organizē nekustamā īpašuma novērtēšanu. Novērtējumu ņem par pamatu, nosakot izsoles sākumcenu. Ar nekustamā īpašuma novērtēšanu saistītos izdevumus sedz no valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" līdzekļiem.

(2) Izsoli organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi". Uzraudzības padome sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi" izstrādā izsoles noteikumus. Izsoles noteikumus apstiprina Ministru kabinets.

(3) Ja izsolē iegūtie finanšu līdzekļi pārsniedz valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" izdevumus, kas ir saistīti ar šā likuma 4.panta pirmajā un otrajā daļā minēto darbību veikšanu, Latvijas Televīzija sagatavo budžeta pieprasījumu tās darbībai nepieciešamo jauno tehnoloģiju iegādei.

7.pants.

(1) Jaunā ēka atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām būvniecības jomā ir nododama ekspluatācijā, paredzot, ka Latvijas Televīzija var uzsākt raidīšanu no jaunās ēkas ar 2008.gada 6.novembri.

(2) Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" ne retāk kā reizi ceturksnī informē uzraudzības padomi par šā likuma 4.pantā un šā panta pirmajā daļā minēto prasību izpildi.

(3) Uzraudzības padome ne retāk kā reizi gadā sniedz Ministru kabinetam ziņojumu par šā likuma īstenošanu.

8.pants.

(1) Zemesgabals un uz tā uzceltā jaunā ēka ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" personā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais nekustamais īpašums apgrūtināms par labu Latvijas Televīzijai, nosakot tai tiesības izmantot šo nekustamo īpašumu bez termiņa ierobežojuma. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" slēdz nomas līgumu ar Latvijas Televīziju par jaunās ēkas beztermiņa nomu.

Ministru prezidents

A.Kalvītis

Latvijas Televīzijas ēkas

būvniecības un finansēšanas kārtības likuma projekta

Anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	2005. gada 19. jūlijā Ministru kabinets pieņēma zināšanai Ministru prezidenta izveidotās darba grupas iesniegto ziņojumu ar tajā iekļauto rīcības plānu par valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Televīzija” (turpmāk – Latvijas Televīzija) ēkas uzturēšanas izmaksām un jaunas ēkas būvniecības nepieciešamību (turpmāk – Ziņojums) (Ministru kabineta 2005. gada 19. jūlija protokollēmuma Nr. 42 20.§ 1. punkts). Ziņojumā tika konstatēts, ka Latvijas Televīzija kopš 1987. gada darbojas ēku kompleksā Rīgā, Zaķusalas krastmalā 3, ko uzcēla Latvijas Televīzijas darbības nodrošināšanai, ņemot vērā pagājušā gadsimta 70. gados konstatētās Latvijas Televīzijas vajadzības un izmantojot tā laika celtniecības materiālus, tehnoloģijas un iebūvētās inženiertehniskās iekārtas. Tā kā kopš tā laika ir mainījušās Latvijas Televīzijas vajadzības gan saistībā ar izmaiņām tās darbībā, gan arī saistībā ar tehnoloģiju attīstību, Latvijas Televīzijas ēku komplekss šobrīd ir tehnoloģiski novecojis un neatbilst mūsdienu Latvijas Televīzijas vajadzībām. Ziņojumā tika konstatēts, ka visoptimālākais situācijas risinājums ir jaunas Latvijas Televīzijas ēkas būvniecība, kas tiek finansēta no pašreizējo Latvijas Televīzijas ēku kompleksa Rīgā, Zaķusalas krastmalā 3 atsavināšanas rezultātā iegūtajiem finanšu līdzekļiem. Atbalstot Ziņojumā teikto, Ministru kabinets uzdeva darba grupai, kas izstrādāja Ziņojumu, sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – Valsts nekustamie īpašumi), Latvijas Televīziju, Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju līdz 2005. gada 1. septembrim izstrādāt likumprojektu par Latvijas Televīzijas ēkas būvniecību un noteiktā kārtībā iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā (Ministru kabineta 2005. gada 19. jūlija protokollēmuma Nr. 42 20. § 2. punkts).
2. Normatīvā akta projekta būtība	Latvijas Televīzijas ēkas būvniecības un finansēšanas kārtības likuma projekts (turpmāk – Likumprojekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz Ziņojumu. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Latvijas Televīzijas darbības nepārtrauktību, paredzot jaunas, mūsdienīgas un tās darbībai atbilstošas Latvijas Televīzijas ēkas būvniecību. Lai nodrošinātu šo mērķi, likumprojekts nosaka Latvijas Televīzijas ēkas būvniecības un finansēšanas kārtību. Likumprojekts paredz, ka Latvijas Televīzijas ēku būvēs par valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” finanšu līdzekļiem. Pēc raidīšanas uzsākšanas no jaunās Latvijas Televīzijas ēkas, ko plāno uzsākt 2008. gada 6. novembrī, Latvijas Televīzijas valdījumā esošais ēku un būvju nekustamais īpašums Rīgā, Zaķusalas krastmalā 3 (turpmāk – nekustamais īpašums) tiks pārdots izsolē, lai segtu izdevumus, kas ir radušies ar jaunas Latvijas Televīzijas ēkas būvniecību. Ja izsolē iegūtie finanšu līdzekļi pārsniegs Valsts nekustamo īpašumu izdevumus, kas ir saistīti jaunas Latvijas Televīzijas ēkas būvniecību, Latvijas Televīzija tos izmantos nepieciešamo jauno tehnoloģiju iegādei. Ja izsolē iegūtie finanšu līdzekļi nepārsniegs Valsts nekustamo īpašumu izdevumus, kas ir saistīti jaunas Latvijas Televīzijas ēkas būvniecību, Latvijas Televīzija sagatavos budžeta pieprasījumu jaunu tehnoloģiju iegādei. Visbeidzot, ja jaunas Latvijas Televīzijas ēkas būvniecības izmaksas pārsniegs nekustamā īpašuma tirgus vērtību, Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts nekustamajiem īpašumiem un Uzraudzības padomi, kas tiks veidota šī Likumprojekta izpildes uzraudzībai, sagatavos budžeta pieprasījumu ar Latvijas Televīzijas būvniecību saistīto trūkstošo izmaksu segšanai. Ievērojot iepriekš minēto, Likumprojekts pilnībā nodrošina Ziņojumā konstatēto problēmu risinājumu un tādējādi izpilda Ministru kabineta 2005. gada 19. jūlija protokollēmuma Nr. 42 20.§ 2. punktu.
3. Cita informācija	Likumprojektu izstrādāja darba grupas, kuras sastāvā ietilpa ar Ministru prezidenta 2005. gada 16. marta rīkojumu Nr. 103 (Latvijas Vēstnesis, 2005. gada 18. marts) izveidotā darba grupa un Ministru kabineta 2005. gada 19. jūlija protokollēmuma Nr. 42 20. § 2. punktā minēto institūciju – Tieslietu ministrijas, Latvijas Televīzijas, Valsts nekustamo īpašumu un Valsts kancelejas - pārstāvji.

I. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts makroekonomisko vidi neietekmē.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu neietekmē.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts nerada sociālas sekas.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts nerada ietekmi uz vidi.
5. Cita informācija	Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Nav	Nav	Nav	Nav	Nav
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Nav	Nav	Nav	Atbilstoši Valsts nekustamo īpašumu sniegtajai informācijai jaunas Latvijas Televīzijas ēkas nomas maksa varētu būt LVL 5 (pieci lati) par 1 kv.m, tomēr kopējo summu nevar prognozēt, jo nav zināma jaunas Latvijas Televīzijas ēkas platība	Atbilstoši Valsts nekustamo īpašumu sniegtajai informācijai jaunas Latvijas Televīzijas ēkas nomas maksa varētu būt LVL 5 (pieci lati) par 1 kv.m, tomēr kopējo summu nevar prognozēt, jo nav zināma jaunas Latvijas Televīzijas ēkas platība
3. Finansiālā ietekme	Nav	Nav	Nav	Atbilstoši Valsts nekustamo īpašumu sniegtajai informācijai jaunas Latvijas Televīzijas ēkas nomas maksa varētu būt LVL 5 (pieci lati) par 1 kv.m, tomēr kopējo summu nevar prognozēt, jo nav zināma jaunas Latvijas Televīzijas ēkas platība	Atbilstoši Valsts nekustamo īpašumu sniegtajai informācijai jaunas Latvijas Televīzijas ēkas nomas maksa varētu būt LVL 5 (pieci lati) par 1 kv.m, tomēr kopējo summu nevar prognozēt, jo nav zināma jaunas Latvijas Televīzijas ēkas platība

1	2	3	4	5	6
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav	Nav	Nav	Nav	Nav
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Nav	Nav	Nav	Atbilstoši Valsts nekustamo īpašumu sniegtajai informācijai jaunas Latvijas Televīzijas ēkas nomas maksa varētu būt LVL 5 (pieci lati) par 1 kv.m, tomēr kopējo summu nevar prognozēt, jo nav zināma jaunas Latvijas Televīzijas ēkas platība	Atbilstoši Valsts nekustamo īpašumu sniegtajai informācijai jaunas Latvijas Televīzijas ēkas nomas maksa varētu būt LVL 5 (pieci lati) par 1 kv.m, tomēr kopējo summu nevar prognozēt, jo nav zināma jaunas Latvijas Televīzijas ēkas platība
6. Cita informācija	Nav	Nav	Nav	Nav	Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Likumprojekts paredz Uzraudzības padomes nolikuma izstrādi. Šajā nolikumā tiks noteikta Uzraudzības padomes darbības kārtība. Tāpat Likumprojekts paredz, ka tiks izstrādāti nekustamā īpašuma izsoles noteikumi, ko apstiprinās Ministru kabinets. Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks paredzēta izsoles organizēšanas kārtība.
2. Cita informācija	Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojektā ietvertās normas nav saistītas ar Latvijas Republikas uzņemtajām saistībām pret Eiropas Savienību.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojektā ietvertās normas nav saistītas ar Latvijas Republikas uzņemtajām saistībām pret citām starptautiskajām organizācijām.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojektā ietvertās normas nav saistītas ar saistībām, kas izriet no Latvijas Republikai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Likumprojekts nav saistīts ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem vai citiem tās tiesību avotiem.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
5. Cita informācija		Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Likumprojekta izstrādē tika ņemts vērā Latvijas Raidorganizāciju asociāciju par Likumprojektu izteiktais viedoklis.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Latvijas Raidorganizāciju asociācija atbalsta Likumprojekta virzību. Visi Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izteiktie priekšlikumi ir ņemti vērā un iestrādāti Likumprojektā.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Par likumprojektu un tā saturu nav notikuši informēšanas pasākumi vai sabiedriskās domas noskaidrošana.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Likumprojekta izstrādē nebija pieaicināti starptautiski konsultanti.
5. Cita informācija	Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Lai nodrošinātu Likumprojekta izpildes uzraudzību un efektīvu izpildi, ir paredzēts izveidot Uzraudzības padomi.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība par Likumprojektu tiks informēta ar oficiālā laikraksta „Latvijas Vēstnesis” starpniecību. Tāpat ir plānots ievietot skaidrojošo informāciju par Likumprojektu Tieslietu ministrijas oficiālajā mājas lapā http://www.tm.gov.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Ja persona uzskatīs, ka Likumprojektā ietvertās tiesību normas pārkāpj Satversmē noteiktās tiesības, indivīds varēs vērsties tiesā.
4. Cita informācija	Nav

Ministru prezidents A.Kalvītis