Likumprojekts

Grozījumi Sēklu aprites likumā

Izdarīt Sēklu aprites likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 22.nr.; 2002, 11.nr.; 2003, 22.nr.; 2004, 13., 21.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "pieteikums" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "iesniegums" (attiecīgā locījumā).

2.  2.pantā:

svītrot 1.punkta "d" apakšpunktu;

papildināt 4.punktu ar "l", "m" un "n" apakšpunktu šādā redakcijā:

"l) organizē vai veic šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes,

m) sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos paredzētajos gadījumos sertificē sēklas ar pazeminātu dīgtspēju,

n) uztur šķirnes sēklu standartparaugus Latvijas augu šķirņu katalogā iekļautajām šķirnēm."

3. Papildināt 7.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Sēklas, kuras sertificējusi Eiropas Savienības dalībvalsts oficiāla institūcija vai sertifikācija veikta oficiālās institūcijas uzraudzībā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kvalitātes ziņā pielīdzināmas Valsts augu aizsardzības dienesta sertificētajām sēklām."

4. Izteikt 9.panta pirmās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Paraugus ņem un sēklas novērtē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas sēklu shēmām un Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas metodēm (tās elektroniski atrodamas Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā internetā)."

5. Aizstāt 11.panta trešās daļas ceturtajā punktā vārdus "šķirnes uzturētājs" ar vārdiem "selekcionārs, šķirnes uzturētājs".

6. Izteikt 11.¹ panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts augu aizsardzības dienests nodrošina katalogā iekļauto šķirņu oriģinālo šķirnes sēklu paraugu saņemšanu no šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes institūcijas un uztur šķirnes sēklu standartparaugus."

7. Papildināt likumu ar 11.²  pantu šādā redakcijā:

"11.²  pants. Šķirnes uzturētājs

(1) Šķirnes uzturētājs ir persona, kas saskaņā ar vispārpieņemto šķirnes uzturēšanas praksi pēc šķirnes atzīšanas iegūst šķirnes izlases sēklas. Šķirnes uzturētājs aizsargātai šķirnei var būt selekcionārs vai cita persona, kuru selekcionārs ir pilnvarojis uzturēt šķirni saskaņā ar šķirnes uzturēšanas shēmu. Šķirnei, kurai beidzies aizsardzības periods, par šķirnes uzturētāju var būt jebkura persona, kura minēta katalogā kā šķirņu uzturētājs.

(2) Šķirnes uzturētājam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt šķirnes atbilstību šķirnes aprakstam, kuru izstrādā institūcija, kas pārbauda šķirnes atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti;

2) pēc Valsts augu aizsardzības dienesta pieprasījuma piegādāt šķirnes sēklu paraugus;

3) uzraudzīt šķirnes sēklas pavairošanu līdz sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos minētajām sēklu kategorijām, ievērojot šķirnes pavairošanas shēmu;

4) kārtot pierakstus par šķirnes uzturēšanu;

5) sešus gadus glabāt visu ar šķirnes uzturēšanu saistīto dokumentāciju un pierakstus;

6) nodrošināt Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoram pieeju ražošanas telpām, noliktavām, zemes platībām un šķirņu uzturēšanas dokumentiem, kā arī sniegt pieprasīto papildu informāciju par šķirnes uzturēšanu."

8. Pārejas noteikumos:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.janvārim izdara nepieciešamos grozījumus attiecīgos sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos.";

papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5. Šā likuma 2.panta 4.punkta "n" apakšpunkts stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī."

9. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) Padomes 2004.gada 22.decembra direktīvas 2004/117/EK, ar ko groza direktīvas 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK attiecībā uz oficiālā uzraudzībā veiktajām pārbaudēm un trešās valstīs ražotu sēklu līdzvērtību."

Zemkopības ministra vietā –

labklājības ministre D.Staķe

Likumprojekta “Grozījumi Sēklu aprites likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	2004.gada 22.decembrī ir pieņemta Eiropas Savienības Padomes direktīva 2004/117/EK (turpmāk – direktīva), kas groza direktīvas 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK attiecībā uz oficiālā uzraudzībā veiktajām pārbaudēm un trešās valstīs ražotu sēklu līdzvērtību. Direktīvas pārņemšanas termiņš ir 2005.gada 1.oktobris. Direktīva paredz sēklu sertificēšanas procedūras - lauku apskati, sēklu paraugu ņemšanu un sēklu novērtēšanu veikt oficiālā uzraudzībā un nosaka prasības, kuras jāievēro dalībvalstij, nodrošinot to sēklu sertifikāciju, kuras novāktas trešajā valstī. Direktīva ir pieņemta sēklu sertifikācijas vienkāršošanai, lai nedublētu sēklu sertificēšanas procedūras, kas ir būtiski svarīgs valstīm, kur ir lielas sēklaudzēšanas un sēklu sagatavošanas firmas (jo tās pašas veic lauku apskati un sēklu novērtēšanu pirms oficiālajām apskatēm un oficiālās sēklu novērtēšanas). Latvijā sēklu sertifikāciju veic tikai Valsts augu aizsardzības dienests, un šeit nav tādu sēklaudzēšanas komersantu, kuri būtu gatavi tuvāko divu – trīs gadu laikā veikt sēklu sertifikāciju oficiālā uzraudzībā. Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī to apstākli, ka dalībvalsts pati var izvēlēties, vai veikt sēklu sertifikāciju tikai oficiāli, vai pārņemt arī otro iespēju – veikt to oficiālā uzraudzībā (Komisijas 30.05.2005. vēstule SANCO D(2005) JB/MV/bt 510449), sēklu sertificēšanas kārtību grozīt nav nepieciešams. Tomēr likumā nav normas, kura ļautu sertificēt tās sēklas, kuras ir audzētas no citu dalībvalstu ievestajām sēklām un kuras šajās dalībvalstīs ir sertificētas oficiālā uzraudzībā. Likumā Valsts augu aizsardzības dienestam nav noteiktas jaunas funkcijas, kuras jāveic sakarā ar sēklu aprites nodrošināšanu Eiropas Savienībā. Likuma 11.panta trešās daļas 4.punktā ir minēts termins šķirnes uzturētājs, bet nav tā definīcijas un pienākumu. Sakarā ar to, ka 20.12.2004. grozījumos Likumā par budžetu un finanšu vadību (5.pants devītā daļa) jau ir deleģējums noteikt kārtību, kādā persona sedz izdevumus, kas saistīti ar pakalpojumu sniegšanu, nav nepieciešams šo kārtību sēklkopībai apstiprināt atsevišķi (2.panta pirmās daļas d)apakšpunkts).
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz direktīvas prasību pilnīgu pārņemšanu un nosaka: - iespēju sertificēt tās sēklas, kuras ir audzētas no citu dalībvalstu ievestajām sēklām un kuras šajās dalībvalstīs sertificētas oficiālā uzraudzībā. Likumprojekts nosaka jaunas funkcijas Valsts augu aizsardzības dienestam: - organizēt vai veikt šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi; - sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju; - veikt šķirnes sēklu standartparaugu uzturēšanu. Likumprojekts nosaka arī šķirņu uzturētāja definīciju un pienākumus.
3. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Normatīvā akta projekts praktiski neietekmēs sēklu ražošanu un sertificēšanu Latvijā. Normatīvā akta projekts neskar nodarbinātības, bezdarba līmeņa, konkurences, kā arī sēklu cenu un ievešanas izvešanas jomu.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Normatīvais akts ietekmēs “graudaugu un citur neklasificētu lauksaimniecības kultūru audzēšanas” nozari (pēc Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikatora (turpmāk − NACE) klase 01.11.), skaidri definējot šķirnes uzturētāja funkcijas. Tas novērsīs iespējamo šķirnes uzturētāju un valsts uzraudzības inspektoru subjektivitāti. Normatīvā akta projekts neskar uzņēmēju tiešās un netiešās izmaksas, kā arī laika patēriņu.
3. Sociālo seku izvērtējums		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem tūkst. Ls
Rādītāji					2005.gads			2006.gads, 2007.gads, 2008.gads		Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos					Neietekmē valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumus.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos					Neietekmē valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumus.
3. Finansiālā ietekme					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt					Papildus jāizdod grozījumi Ministru kabineta noteikumos: - “Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi (13.05.2003. Nr.253)”; - “Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi (11.11.2003. Nr.646); - Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi (17.06.2003. Nr.327); - Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi (14.10.2003. Nr.575); - Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi. Noteikumos jāprecizē šķirnes uzturētāja uzraudzības funkcija pa sēklu kategorijām. Normatīvo aktu projekti nav izstrādāti. Ir nepieciešams izdarīt grozījumus labības un kartupeļu sēklaudzēšanas noteikumos līdz 2006.gada 1.jūnijam, pārējos - līdz 2008.gada 1.janvārim.
2. Cita informācija					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Projekts ir saskaņots ar ES padomes direktīvu: 2004/117/EC (OJ L 014, 18.01.2005 P.0018 – 0033).
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Normatīvā akta projekts nav pretrunā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas prasībām un citām starptautiskām saistībām. Normatīvā akta projekts ir saskaņots ar OECD shēmas prasībām šķirnes sertifikācijai sēklu apritei starptautiskajā tirgū.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju							2004/117/EC (OJ L 014, 18.01.2005 P.0018 – 0033), kas groza Direktīvas 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK attiecībā uz oficiālā uzraudzībā veiktajām pārbaudēm un trešās valstīs ražotu sēklu līdzvērtību.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)			ES normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.						Atbilstības pakāpe		Komentāri
4.pants (likuma 7.panta trešā daļa)			Direktīvas 1.panta 1.daļa, 2.panta 1.daļa, 3.panta 1) daļa, 4.panta 1)daļa5.panta 1)daļa						Atbilst		-
5. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas						Konsultācijas notikušas ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, Latvijas sēklaudzētāju asociāciju.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādātie tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)						Atbalsta.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis						Direktīvas nosacījumi un normatīvā akta projektā ietvertie nosacījumi sēklu apritē tika apspriesti sanāksmēs ar sēklu ražotājiem un šķirņu pārstāvjiem. Atbalsta. Daži sēklaudzētāji izteica domas, ka perspektīvā, kad izveidosies lielas sēklaudzēšanas firmas un tiks aprīkota kaut viena privāta laboratorija, būtu lietderīgi veikt lauku apskates un sēklu kvalitātes novērtēšanu arī oficiālā uzraudzībā.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem						Notikušas konsultācijas ar Portugāles, Vācijas, Somijas, Lietuvas un Igaunijas ekspertiem sēklu aprites jomā.
5. Cita informācija						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas						Šā normatīvā akta izpildes kontroli veiks Valsts augu aizsardzības dienests esošā finansējuma ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu						Tiks sagatavota informācija presei un internetam, kā arī tiks sniegta informācija sēklaudzētāju sanāksmēs.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo						Savas tiesības indivīds var aizstāvēt Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Zemkopības ministrs M.Roze

05.08.16. 13:13

1184

M.Smirnova

7027177, Marija.Smirnova@zm.gov.lv

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
L.Straujuma	S.Grigaļūna	A.Bunte	M.Smirnova