Likums

Juridiskā komisija Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi Krimināllikumā

(reģ. nr. 1348)

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13.nr.) šādus grozījumus:

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95.pantu priekšlikumi likumprojektam netika iesniegti.

1.pants. Kriminālatbildības pamats

(1) Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

(2) Nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nevienam nedrīkst uzlikt kriminālsodu citādi kā ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu.

1. 1.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un uzlikt kriminālsodu var ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Likumā noteiktajos gadījumos personu atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodu piemēro arī prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu.”.

1. 1.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un uzlikt kriminālsodu var ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Likumā noteiktajos gadījumos personu atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodu piemēro arī prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu.”

35.pants. Sods un tā mērķis

(1) Krimināllikumā paredzētais sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šā likuma ietvaros valsts vārdā piespriež tiesa.

(2) Soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

2. Papildināt 35.panta pirmo daļu ar vārdiem ”vai likumā paredzētajos gadījumos piemēro prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu”.

2. Papildināt 35.panta pirmo daļu ar vārdiem “vai likumā paredzētajos gadījumos piemēro prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu”.

36.pants. Sodu veidi

(1) Personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, var piespriest vienu no šādiem pamatsodiem:

1) nāves sods;

2) brīvības atņemšana;

3) arests;

4) mantas konfiskācija;

5) piespiedu darbs;

6) naudas sods.

(2) Bez pamatsoda notiesātajam var piespriest šādus papildsodus:

1) mantas konfiskācija;

2) izraidīšana no Latvijas Republikas;

3) naudas sods;

4) tiesību ierobežošana;

5) policijas kontrole.

(3) Sodu izciešanas kārtību nosaka saskaņā ar likumu.

3. 36.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Personai, kura izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, var piemērot naudas sodu vai piespiedu darbu, kā arī papildsodu – tiesību ierobežošana.”;

uzskatīt līdzšinējo panta trešo daļu par panta ceturto daļu.

3. 36.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Personai, kura izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, var piemērot naudas sodu vai piespiedu darbu, kā arī papildsodu – tiesību ierobežošanu.”;

uzskatīt līdzšinējo panta trešo daļu par panta ceturto daļu.

40.pants. Piespiedu darbs

(1) Piespiedu darbs ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš kā sodu, veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Piespiedu darbu nosaka uz laiku no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām.

(2) Piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām un karavīriem.

(3) Ja persona, kas notiesāta ar piespiedu darbu, ļaunprātīgi izvairās no soda izciešanas, tiesa neizciesto sodu aizstāj ar arestu, divas darba stundas rēķinot kā vienu aresta dienu.

4. 40.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Piespiedu darbs ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais vai persona, kurai piespiedu darbs piemērots ar prokurora priekšrakstu par sodu izcieš kā sodu, veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Piespiedu darbu nosaka uz laiku no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām. Prokurors, priekšrakstā par sodu nosakot piespiedu darbu, var piemērot ne vairāk kā pusi no šajā pantā paredzētā maksimālā piespiedu darba ilguma.”;

papildināt trešo daļu aiz vārdiem “piespiedu darbu” ar vārdiem “vai persona, kurai piespiedu darbs piemērots ar prokurora priekšrakstu par sodu”.

4. 40.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Piespiedu darbs ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais vai persona, kurai piespiedu darbs piemērots ar prokurora priekšrakstu par sodu izcieš, kā sodu, veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Piespiedu darbu nosaka uz laiku no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām. Prokurors, priekšrakstā par sodu nosakot piespiedu darbu, var piemērot ne vairāk kā pusi no šajā pantā paredzētā maksimālā piespiedu darba ilguma.”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “piespiedu darbu” ar vārdiem “vai persona, kurai piespiedu darbs piemērots ar prokurora priekšrakstu par sodu”.

41.pants. Naudas sods

(1) Naudas sods ir naudas piedziņa, ko tiesa uzliek šajā pantā noteiktajos apmēros kā pamatsodu vai papildsodu.

(2) Naudas sods atbilstoši noziedzīgā nodarījuma smagumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms no vienas līdz divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās. Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu mantkārīgā nolūkā naudas sodu var noteikt šā likuma sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā naudas soda divkāršā apmērā, bet ne vairāk kā divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

(3) Naudas soda samaksu tiesa var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.

(4) Ja naudas sodu nevar piedzīt, tad gadījumos, ja tas noteikts līdz četrdesmit minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar arestu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā desmit aresta dienas, taču ne vairāk par vienu gadu aresta; ja naudas sods noteikts virs četrdesmit minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā desmit brīvības atņemšanas dienas.

(5) Ja naudas sodu vai tā daļu samaksā laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanas sodu vai arestu, notiesātais atbrīvojams vai brīvības atņemšanas vai aresta ilgums saīsināms atbilstoši samaksātajai naudas soda daļai. Saīsinot norādītajā veidā soda laiku, brīvības atņemšanas vai aresta laiks ieskaitāms atbilstoši tiesas noteiktajam samēram.

5. Izteikt 41.panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

(1) “Naudas sods ir naudas piedziņa, ko tiesa vai prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, uzliek šajā pantā noteiktajos apmēros kā pamatsodu, bet tiesa arī kā papildsodu.

(3) Naudas soda samaksu tiesa vai prokurors, ja naudas sods piemērots ar priekšrakstu par sodu, var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad spriedums vai priekšraksts par sodu stājies likumīgā spēkā.”.

5. Izteikt 41.panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

(1) “Naudas sods ir naudas piedziņa, ko tiesa vai prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, uzliek šajā pantā noteiktajos apmēros kā pamatsodu, bet tiesa – arī kā papildsodu.

(2) Naudas sods atbilstoši noziedzīgā nodarījuma smagumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms no vienas līdz divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās. Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu mantkārīgā nolūkā naudas sodu var noteikt šā likuma Sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā naudas soda divkāršā apmērā, bet ne vairāk kā divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā. Prokurors, priekšrakstā par sodu nosakot naudas sodu, var piemērot ne vairāk kā pusi no šā likuma Sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā maksimālā naudas soda apmēra.

44.pants. Tiesību ierobežošana

(1) Tiesību ierobežošana ir tiesību atņemšana uz noteiktu vai visu veidu uzņēmējdarbību, uz noteiktu nodarbošanos, uz noteiktu amatu ieņemšanu vai speciālā likumā paredzēto atļauju vai tiesību iegūšanu.

(2) Tiesību ierobežošana ir papildsods, ko piespriež tiesa, aizliedzot uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem veikt noteiktu vai visu veidu uzņēmējdarbību, noteiktu nodarbošanos, ieņemt noteiktus amatus valsts, pašvaldību, privātajās vai sabiedriskajās organizācijās, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un iestādēs vai iegūt speciālā likumā paredzētās atļaujas vai tiesības, ko likumā noteiktajā kārtībā izsniedz vai piešķir valsts, pašvaldību vai citas tam pilnvarotas institūcijas.

(3) Tiesību ierobežošanu tiesa var noteikt arī gadījumos, kad šis sods nav paredzēts šā likuma sevišķās daļas pantos, ja noziedzīgais nodarījums tieši saistīts ar vainīgā uzņēmējdarbību vai nodarbošanos vai izdarīts, ļaunprātīgi izmantojot viņam izsniegto speciālo atļauju vai piešķirtās tiesības.

(4) Ja persona notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu un ar tiesību ierobežošanu, tad šajā pantā minētais aizliegums attiecas tiklab uz laiku, kad persona izcieš brīvības atņemšanu vai arestu, kā arī uz spriedumā noteikto papildsoda izciešanas laiku, skaitot no brīža, kad tā beidz izciest pamatsodu. Nosakot šo papildsodu kopā ar citiem pamatsoda veidiem, papildsoda izciešanas laiku skaita no brīža, kad šī persona sāk izciest pamatsodu.

6. Papildināt 44.panta otro daļu aiz vārdiem “pieciem gadiem” papildināt ar vārdiem “vai piemēro prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu un aizliedzot uz ne vairāk kā pusi no šā likuma Sevišķās daļas pantā paredzētā maksimālā tiesību ierobežošanas laika”.

6. Papildināt 44.panta otro daļu pēc vārdiem “pieciem gadiem” ar vārdiem “vai piemēro prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu un aizliedzot uz laiku, kas nav lielāks par pusi no šā likuma Sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā maksimālā tiesību ierobežošanas laika”.

46.pants. Soda noteikšanas vispārīgie principi

(1) Tiesa piespriež sodu tādā apmērā, kādu nosaka šā likuma sevišķās daļas pants, kas paredz atbildību par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, un ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus.

(2) Nosakot sodu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

7. Izteikt 46.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesa, nosakot sodu, un prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.”.

7. Izteikt 46.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesa, nosakot sodu, un prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.”

52.pants. Sodu saskaitīšanas un aizstāšanas noteikumi

(1) Saskaitot sodus par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vienā spriedumā vai pēc vairākiem spriedumiem, brīvības atņemšanas soda viena diena atbilst:

1) vienai aresta dienai;

2) astoņām piespiedu darba stundām;

3) vienai policijas kontroles dienai.

(2) Naudas sods, tiesību ierobežošana, ja šie sodi tiek piespriesti kopā ar brīvības atņemšanas sodu, arestu, piespiedu darbu, tiek izpildīti patstāvīgi.

(3) Nosakot sodus, kas nav minēti šā panta pirmajā daļā, tiesa, ņemot vērā iepriekšējo apcietinājumu, izciestā soda daļu vai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas laiku, var mīkstināt sodu vai pilnīgi atbrīvot vainīgo no soda izciešanas.

(4) Soda termiņus skaita gados, mēnešos un dienās. Iepriekšējo apcietinājumu tiesa ieskaita soda laikā, skaitot vienu iepriekšējā apcietinājuma dienu par vienu brīvības atņemšanas dienu.

(5) Iepriekšējo apcietinājumu un izciestā soda daļu soda termiņā ieskaita atbilstoši šā panta pirmās daļas noteikumiem.

(6) Mājas arestu ieskaita brīvības atņemšanas soda termiņā. Piecas mājas aresta dienas atbilst vienai brīvības atņemšanas dienai.

8. Aizstāt 52.panta sestajā daļā vārdu „piecas” ar vārdu „viena”.

56.pants. Kriminālatbildības noilgums

(1) Personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājis šāds laiks:

1) seši mēneši no tāda kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas, par kuru var ierosināt lietu tikai pēc cietušā vai viņa likumiskā pārstāvja sūdzības;

2) divi gadi no tāda kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas, kas nav minēts šā panta pirmās daļas 1.punktā;

3) pieci gadi no mazāk smaga nozieguma izdarīšanas dienas;

4) desmit gadi no smaga nozieguma izdarīšanas dienas;

5) piecpadsmit gadi no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest nāves sodu vai mūža ieslodzījumu.

(2) Noilguma termiņu aprēķina no dienas, kad izdarīts noziedzīgs nodarījums, līdz apsūdzības uzrādīšanai vai oficiālā izdošanas lūguma paziņošanai apsūdzētajam, ja apsūdzētais uzturas citā valstī un izsludināta viņa meklēšana.

(3) Noilgums tiek pārtraukts, ja līdz šā panta pirmajā daļā norādīto termiņu izbeigšanās brīdim persona, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu. Šajā gadījumā noilguma laiku, kas paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, sāk skaitīt no jaunā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža.

(4) Jautājumu par noilguma piemērošanu personai, kas izdarījusi noziegumu, par kuru var piespriest nāves sodu vai mūža ieslodzījumu, izlemj tiesa, ja no nozieguma izdarīšanas dienas pagājuši trīsdesmit gadi. Ja tiesa neuzskata par iespējamu piemērot noilgumu, nāves sodu nevar piespriest un tas aizstājams ar brīvības atņemšanu.

9. Aizstāt 56.panta otrajā daļā vārdu „uzrādīšanai” ar vārdu „izsniegšanai”.

9. Aizstāt 56.panta otrajā daļā vārdu “uzrādīšanai” ar vārdu “izsniegšanai”.

58.pants. Atbrīvošana no kriminālatbildības

(1) No kriminālatbildības var atbrīvot personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram gan ir šajā likumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu.

(2) Personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi. No kriminālatbildības uz izlīguma pamata nav atbrīvojamas kriminālpārkāpumu izdarījušās personas, ja cietušais ir nepilngadīgs.

(3) No kriminālatbildības var atbrīvot personu, kura palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Šis nosacījums nav piemērojams personām, kuras tiek sauktas pie kriminālatbildības par sevišķi smagiem noziegumiem.

(4) Personu no kriminālatbildības var atbrīvot arī šā likuma sevišķajā daļā īpaši paredzētajos gadījumos.

10. Izteikt 58.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi.”.

10. Izteikt 58.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi.”

63.pants. Sodāmības dzēšana un noņemšana

(1) Sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Persona uzskatāma par sodītu no notiesājoša sprieduma spēkā stāšanās brīža. Persona, kas atbrīvota no soda ar tiesas spriedumu, nav uzskatāma par sodītu.

(3) Par nesodītām atzīstamas:

1) nosacīti notiesātas personas, ja pārbaudes laikā, bet papildsoda piemērošanas gadījumā arī papildsoda izciešanas laikā tās neizdara noziedzīgu nodarījumu un ja pārbaudes laikā nosacītā notiesāšana nav atcelta saskaņā ar citiem likumā paredzētajiem noteikumiem;

2) personas, kas notiesātas ar arestu, mantas konfiskāciju, piespiedu darbu vai naudas sodu, ja viena gada laikā no soda izciešanas dienas tās neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu;

3) pēc diviem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ne ilgāku par trim gadiem;

4) pēc pieciem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem;

5) pēc astoņiem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem;

6) pēc astoņiem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par desmit gadiem, ja turklāt tiesa konstatē, ka nav nepieciešams uzskatīt tās par sodītām.

(4) Sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad persona izcietusi pamatsodu un papildsodu.

(5) Ja persona likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvota no soda, sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad tā atbrīvota no soda izciešanas, ievērojot soda faktiskās izciešanas laiku.

(6) Ja persona, kas izcietusi sodu, pirms sodāmības dzēšanas termiņa izbeigšanās izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, sodāmības dzēšanas termiņš tiek pārtraukts. Sodāmības dzēšanas termiņu par pirmo noziedzīgo nodarījumu skaita no jauna pēc tam, kad faktiski izciests sods par pēdējo noziedzīgo nodarījumu. Šādos gadījumos persona atzīstama par sodītu par abiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kamēr nav izbeidzies sodāmības dzēšanas termiņš smagākajam sodam.

(7) Ja persona, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu, pēc soda izciešanas ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu pierādījusi savu labošanos, tiesa var noņemt tai sodāmību pirms šajā pantā norādīto termiņu izbeigšanās.

(8) Sodāmību var noņemt apžēlošanas vai amnestijas kārtībā.

(9) Sodāmības dzēšana un noņemšana anulē visas izdarītā noziedzīgā nodarījuma krimināltiesiskās sekas.

11. 63.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda piemērošanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā.”;

papildināt otro daļu aiz vārda „brīža” ar vārdiem „vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas”;

papildināt trešo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7) personas, kas viena gada laikā no prokurora priekšrakstā par sodu uzliktā soda izpildes dienas neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu.”.

11. 63.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda piemērošanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā.”;

papildināt otro daļu pēc vārda “brīža” ar vārdiem “vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas”;

papildināt trešo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) personas, kas viena gada laikā no prokurora priekšrakstā par sodu uzliktā soda izpildes dienas nav izdarījušas jaunu noziedzīgu nodarījumu.”

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.oktobrī.