M/U/T/TA-2012

Pievienošanās konvencija

Konvencija

Deklarācija

Konvencija par Grieķijas Republikas pievienošanos

Konvencija par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos

Konvencija par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos

Anotācija

 

Likumprojekts

 

Par Konvenciju par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā 1980.gada 19.jūnijā, un Pirmajam un Otrajam protokolam par tās interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa

 

1.pants. Konvencija par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā 1980.gada 19.jūnijā, un Pirmajam un Otrajam protokolam par tās interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa (turpmāk – Pievienošanās konvencija), ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

 

2.pants. Saskaņā ar Konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā 1980.gada 19.jūnijā (turpmāk – Konvencija), 22.pantu Latvijas Republika patur tiesības nepiemērot Konvencijas 7.panta 1.punkta noteikumus.

 

3.pants. Pievienošanās konvencija stājas spēkā tās 5.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Pievienošanās konvencija un tās 1.pantā minētie tiesību akti latviešu valodā.

 

 

Tieslietu ministre

S.Āboltiņa

 

 

 

 

 

 

 

KONVENCIJA

PAR ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS,

KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS,

LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS,

MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS

PIEVIENOŠANOS KONVENCIJAI

PAR TIESĪBU AKTIEM, KAS PIEMĒROJAMI LĪGUMSAISTĪBĀM,

KURA ATVĒRTA PARAKSTĪŠANAI

ROMĀ 1980. GADA 19. JŪNIJĀ,

UN PIRMAJAM UN OTRAJAM PROTOKOLAM

PAR TĀS INTERPRETĀCIJU,

KO VEIC EIROPAS KOPIENU TIESA

EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMA AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

 

ŅEMOT VĒRĀ Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, un jo īpaši tā 5. panta 2. punktu,

 

ATSAUCOTIES uz valstu apņemšanos, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalstīm, pievienoties Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā 1980. gada 19. jūnijā, un Pirmajam un Otrajam protokolam par tās interpretāciju, ko veic Tiesa,

 

 

ir vienojušās par turpmāko.

 

I SADAĻA

 

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

 

 

1. PANTS

 

Ar šo Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika pievienojas:

 

a)     Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā 1980. gada 19. jūnijā, turpmāk "1980. gada Konvencija", ņemot vērā tās pielāgojumus un grozījumus, kas veikti ar:

 

–      1984. gada 10. aprīlī Luksemburgā parakstīto Konvenciju par Grieķijas Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, turpmāk "1984. gada konvencija",

 

–      1992. gada 18. maijā Funšalā parakstīto Konvenciju par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, turpmāk "1992. gada konvencija",

 

–      1996. gada 29. novembrī Briselē parakstīto Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, turpmāk "1996. gada konvencija";

 

b)    1988. gada 19. decembrī parakstītajam Pirmajam protokolam par to, ka Eiropas Kopienu Tiesa interpretē Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, turpmāk "1988. gada Pirmais protokols", ņemot vērā pielāgojumus un grozījumus, kas tajā izdarīti ar 1992. gada konvenciju un 1996. gada konvenciju;

 

c)     1988. gada 19. decembrī parakstītajam Otrajam protokolam par noteiktu pilnvaru piešķiršanu Eiropas Kopienu Tiesai interpretēt Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, turpmāk "1988. gada Otrais protokols".

 

II SADAĻA

 

PIELĀGOJUMI 1988. GADA PIRMAJĀ PROTOKOLĀ

 

 

2. PANTS

 

Protokola 2. panta a) punktā iekļauj šādus ievilkumus:

 

a)       starp pirmo un otro ievilkumu:

 

–          Čehijas Republikā:

 

Nejvyšší soud České republiky

 

Nejvyšší správní soud

 

b)      starp trešo un ceturto ievilkumu:

 

–          Igaunijā:

 

Riigikohus

 

c)       starp astoto un devīto ievilkumu:

 

–          Kiprā:

Ανώτατο Δικαστήριο

 

–          Latvijā:

 

Augstākās Tiesas Senāts

 

–          Lietuvā:

 

Lietuvos Aukščiausiasis Teismas

 

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

 

d)      starp devīto un desmito ievilkumu:

 

–          Ungārijā:

 

Legfelsõbb Bíróság

 

–          Maltā:

 

Qorti ta' l-Appell

 

e)       starp vienpadsmito un divpadsmito ievilkumu:

 

–          Polijā:

 

Sąd Najwyższy

 

Naczelny Sąd Administracyjny

 

f)       starp divpadsmito un trīspadsmito ievilkumu:

 

–          Slovēnijā:

 

Ustavno sodišče Republike Slovenije

 

Vrhovno sodišče Republike Slovenije

 

–          Slovākijas Republikā:

 

Najvyšší súd Slovenskej republiky

 

III SADAĻA

 

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

 

 

3. PANTS

 

1.     Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs nosūta Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovākijas Republikas un Slovēnijas Republikas valdībai 1980. gada konvencijas, 1984. gada konvencijas, 1988. gada Pirmā protokola, 1988. gada Otrā protokola, 1992. gada konvencijas un 1996. gada konvencijas apliecinātu kopiju angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāliešu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodās.

 

2.       1980. gada konvencijas, 1984. gada konvencijas, 1988. gada Pirmā protokola, 1988. gada Otrā protokola, 1992. gada konvencijas un 1996. gada konvencijas teksts čehu, igauņu, ungāru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku un slovēņu valodās ir autentisks saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem kā pārējie 1980. gada konvencijas, 1984. gada konvencijas, 1988. gada Pirmā protokola un 1988. gada Otrā protokola, kā arī 1992. gada konvencijas teksti.

 

4. PANTS

 

Parakstītājvalstis ratificē šo konvenciju. Ratifikācijas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram.

 

 

5. PANTS

 

1.       Šī konvencija stājas spēkā starp valstīm, kas to ratificējušas, trešā mēneša pirmajā dienā pēc otrā ratifikācijas instrumenta deponēšanas.

 

2.       Tādējādi, attiecībā uz katru parakstītājvalsti, kas šo konvenciju ratificē vēlāk, tā stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc šīs valsts ratifikācijas instrumenta deponēšanas.

 

 

6. PANTS

 

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs parakstītājvalstīm paziņo par:

 

a)       katra ratifikācijas instrumenta deponēšanu;

 

b)      datumiem, kad šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz Līgumslēdzējām valstīm.

 

7. PANTS

 

Šīs konvencijas oriģinālu vienā eksemplārā angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā; visi tās teksti divdesmit vienā valodā ir vienlīdz autentiski. Ģenerālsekretārs izsniedz apliecinātu kopiju visu parakstītājvalstu valdībām.

 

 

Ministre

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

S.Āboltiņa

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

I.Sarule

 

 

25.07.2005 15:00

745

Sarule

7505746, irena.sarule@tm.gov.lv

 

 

 

 

 

 

Konvencija

par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām,

kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā

 

PREAMBULA

 

Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

 

APŅĒMUŠĀS turpināt darbu pie Kopienā jau veiktās tiesību aktu vienveidošanas starptautisko privāttiesību jomā, konkrēti,  jurisdikcijas un tiesas spriedumu izpildes jomā,

 

VĒLOTIES noteikt vienveidīgas normas attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām,

 

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

 

I SADAĻA

KONVENCIJAS PIEMĒROŠANAS JOMA

 

1. pants

Konvencijas piemērošanas joma

 

1.     Šīs konvencijas normas piemēro līgumsaistībām jebkurā situācijā, kurā ir izvēle starp dažādu valstu tiesību aktiem.

 

2.       Tās nepiemēro:

 

a)         jautājumiem par fizisko personu statusu vai tiesībspēju, neskarot 11. pantu;

 

b)        līgumsaistībām, kas attiecas uz:

–     testamentiem un mantošanu,

–     īpašumtiesībām, kas izriet no laulības attiecībām,

–     tiesībām un pienākumiem, kas izriet no ģimenes, vecāku un bērnu, laulības vai radniecības attiecībām, tostarp bērnu, kas dzimuši ārpus laulības, uzturēšanas pienākumiem;

c) saistībām, kas izriet no vekseļiem, čekiem un parādzīmēm un citiem apgrozības vērtspapīriem, ciktāl saistības saskaņā ar šādiem citiem apgrozības vērtspapīriem izriet no to apgrozības rakstura;

 

d)        attiecībā uz vienošanos griezties šķīrējtiesā un attiecībā uz vienošanos par tiesas izvēli;

 

e)         jautājumiem, ko reglamentē tiesību akti par uzņēmējsabiedrībām un citām struktūrām, kas ir vai nav juridiskas personas, piemēram, to izveide, reģistrējot vai citādi, tiesībspēja, uzņēmējsabiedrību un citu struktūru, kas ir vai nav juridiskas personas, iekšējā organizācija vai likvidācija un amatpersonu un dalībnieku kā tādu personiskā atbildība par uzņēmējsabiedrības vai struktūras saistībām;

 

f)         jautājumu par to, vai pārstāvis spēj saistīt principālu, vai iestāde var saistīt uzņēmējsabiedrību vai struktūru, kas ir vai nav juridiska persona, attiecībā pret trešo personu;

 

g)         trastu veidošanu un attiecībām starp rīkotājiem, aizbildņiem un saņēmējiem;

 

h)         pierādījumiem un procesuālajiem jautājumiem, neskarot 14. pantu.

 

3.     Šīs Konvencijas noteikumus nepiemēro attiecībā uz apdrošināšanas līgumiem, kuri aptver riskus Eiropas Ekonomikas kopienas dalībvalstu teritorijās. Lai noteiktu, vai pastāv riska iespēja šajās teritorijās, tiesa piemēro attiecīgās valsts tiesību aktus.

 

4.       Iepriekšējā daļa neattiecas uz pārapdrošināšanas līgumiem.

 

2. pants

To valstu, kas nav līgumslēdzējas, tiesību aktu piemērošana

 

Jebkurus šajā konvencijā paredzētos tiesību aktus piemēro neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav Līgumslēdzējas valsts tiesību akti.

 

II SADAĻA

VIENVEIDĪGI NOTEIKUMI

3. pants

Izvēles brīvība

 

1.     Līgumu reglamentē tiesību akti, kurus izvēlas puses. Izvēlei ir jābūt skaidri izteiktai vai pietiekami skaidri paustai līguma noteikumos vai pēc lietas apstākļiem. Puses pēc savas izvēles var izvēlēties tiesību aktus, kas piemērojami visam līgumam vai tikai tā daļai.

 

2.     Puses var jebkurā laikā vienoties piemērot līgumam  tiesību aktu, kas nav tas tiesību akts, kurš sākotnēji to reglamentēja, vai nu agrākas izvēles dēļ, kas izdarīta saskaņā ar šo pantu, vai saskaņā ar citiem šīs konvencijas noteikumiem. Jebkura pušu jauna vienošanās par piemērojamiem tiesību aktiem, kas veikta pēc līguma noslēgšanas, neskar tā formālo spēkā esamību saskaņā ar 9. pantu,  kā arī nekaitē trešo personu tiesībām.

 

3.     Fakts, ka puses ir izvēlējušās citas valsts tiesību aktu, izvēloties vai neizvēloties arī citas valsts tiesu iestādi, ja visi citi konkrētajā situācijā būtiskie elementi izvēles veikšanas laikā ir saistīti tikai ar vienu valsti, neskar to attiecīgās valsts tiesību normu piemērošanu, no kurām nevar atkāpties ar līgumu, turpmāk sauktām "imperatīvās normas".

 

4.     Pušu vienošanās pastāvēšanu un spēkā esamību par piemērojamo tiesību aktu izvēli nosaka saskaņā ar 8., 9. un 11. pantu.

 

4. pants

Tiesību akti, ko piemēro, ja nav izdarīta izvēle

 

1.     Ciktāl nav izdarīta izvēle attiecībā uz līgumam piemērojamajiem tiesību aktiem saskaņā ar 3. pantu, līgumu reglamentē tās valsts tiesību akti, ar kuru tas ir visciešāk saistīts. Tomēr nodalāmai līguma daļai, kura ir ciešāk saistīta ar citu valsti, izņēmuma kārtā var piemērot šīs citas valsts tiesību aktus.

 

2.     Ievērojot šā panta 5. punktu, tiek pieņemts, ka līgums ir visciešāk saistīts ar valsti, kurā pusei, kurai ir jāveic līgumam raksturīgais izpildījums, līguma noslēgšanas laikā ir pastāvīgā dzīvesvieta vai, struktūras, kas ir vai nav juridiska persona, gadījumā, tās galvenā pārvalde. Tomēr, ja līgums tiek noslēgts saistībā ar attiecīgās puses nodarbošanos vai profesionālo darbību, attiecīgā valsts ir valsts, kurā atrodas galvenā komercdarbības vieta, vai, ja saskaņā ar līguma noteikumiem izpildījums ir jāveic citā komercdarbības vietā, kura nav galvenā komercdarbības vieta - valsts, kurā atrodas šī cita komercdarbības vieta.

 

3.     Neatkarīgi no šā panta 2. punkta noteikumiem, ciktāl līguma priekšmets ir tiesības uz nekustamo īpašumu  vai nekustamā īpašuma lietošanas tiesības, tiek pieņemts, ka līgums ir visciešāk saistīts ar valsti, kurā atrodas nekustamais īpašums.

 

4.     Uz preču pārvadājuma līgumu neattiecas 2. punkta pieņēmums. Šāda līguma gadījumā, ja valsts, kurā līguma noslēgšanas laikā atrodas pārvadātāja galvenā komercdarbības vieta, ir arī valsts, kurā atrodas preču iekraušanas vieta vai izkraušanas vieta, vai nosūtītāja galvenā komercdarbības vieta, tiek pieņemts, ka līgums ir visciešāk saistīts ar attiecīgo valsti. Piemērojot šo punktu, vienreizējie līgumreisi un citi līgumi, kuru galvenais mērķis ir preču pārvadāšana, ir pielīdzināmi preču pārvadājuma līgumiem.

 

5. Ja raksturīgais izpildījums nav nosakāms, 2. punktu nepiemēro, un 2., 3. un 4. punkta pieņēmumus neņem vērā, ja no apstākļu kopuma izriet, ka līgums ir ciešāk saistīts ar citu valsti.

 

5. pants

Konkrēti patērētāju līgumi

 

1.     Šo pantu piemēro līgumam, kura priekšmets ir preču vai pakalpojumu piegāde personai ("patērētājam") tādam nolūkam, kuru var uzskatīt par esošu ārpus tās nodarbošanās vai profesionālās darbības, vai līgumam par kredīta piešķiršanu šim nolūkam.

 

2.     Neatkarīgi no 3. panta pušu veiktā tiesību akta izvēle nedrīkst patērētājam liegt aizsardzību, ko viņam nodrošina tās valsts imperatīvās normas, kurā atrodas viņa pastāvīgā dzīvesvieta:

–      ja attiecīgajā valstī pirms līguma noslēgšanas viņam tika adresēts īpašs uzaicinājums vai ieteikums, un viņš šajā valstī no savas puses ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai noslēgtu līgumu, vai

–      ja otra puse vai tās pārstāvis attiecīgajā valstī ir saņēmis patērētāja pasūtījumu, vai

–      ja līgums ir par preču pārdošanu un patērētājs ir ceļojis no attiecīgās valsts uz citu valsti un tur veicis pasūtījumu, ar noteikumu, ka patērētāja ceļojumu organizēja pārdevējs, lai  mudinātu  patērētāju pirkt.

 

3.     Neatkarīgi no 4. panta līgumam, uz kuru attiecas šis pants, gadījumā, ja nav veikta izvēle saskaņā ar 3. pantu, piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā atrodas patērētāja pastāvīgā dzīvesvieta, ja līgums ir noslēgts šā panta 2. punktā minētajos apstākļos.

 

4.       Šo pantu nepiemēro attiecībā uz:

a)         pārvadājuma līgumu;

b)    līgumu par pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar kuru pakalpojumus  sniedz patērētājam tikai un vienīgi valstī, kura nav viņa pastāvīgās dzīvesvietas valsts.

 

5.     Neatkarīgi no 4. punkta šo pantu piemēro līgumam, kurš paredz ceļojuma un izmitināšanas apvienošanu par cenu, kurā šie izdevumi iekļauti.

 

6. pants

Individuālie darba līgumi

 

1.     Neatkarīgi no 3. panta pušu izdarīta tiesību aktu izvēle darba līgumā neliedz darbiniekam to imperatīvo tiesību normu aizsardzību, kas būtu piemērojamas saskaņā ar 2. punktu, ja nav izdarīta izvēle.

 

2.     Neatkarīgi no 4. panta darba līgumu, ja nav izdarīta izvēle saskaņā ar 3. pantu, reglamentē:

 

a)     tās valsts tiesību akti, kurā darbinieks parasti veic savu līguma izpildes darbu, pat gadījumā, ja viņš uz laiku ir nodarbināts citā valstī; vai

 

b)    ja darbinieks parasti neveic savu darbu kādā vienā valstī - tās profesionālās darbības atrašanās vietas valsts, kurā darbinieks tika nolīgts, tiesību akti, ja vien no visiem lietas apstākļiem neizriet, ka līgums ir ciešāk saistīts ar citu valsti, tādā gadījumā līgumu reglamentē šīs citas valsts tiesību akti.< /span>

 

7. pants

Imperatīvās normas

 

1.     Piemērojot kādas valsts tiesību aktus saskaņā ar šo konvenciju, var atzīt citas valsts, ar kuru situācija ir cieši saistīta, tiesību aktu imperatīvās normas, ja un ciktāl saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem šādas normas ir jāpiemēro neatkarīgi no līgumam piemērojamajiem tiesību aktiem. Apsverot jautājumu par attiecīgo imperatīvo normu atzīšanu, ņem vērā to raksturu un mērķi, un to piemērošanas vai nepiemērošanas sekas.

 

2.     Nekas šajā konvencijā neierobežo valsts, kurā atrodas tiesa, tiesību normu piemērošanu gadījumā, kad tās ir obligātas, neatkarīgi no tā, kurus tiesību aktus līgumam piemēro citos gadījumos.

 

8. pants

Materiāltiesiskā spēkā esamība

 

1.     Līguma vai jebkura līguma noteikuma pastāvēšanu un spēkā esamību nosaka saskaņā ar tiesību aktiem, kas to reglamentētu saskaņā ar šo konvenciju gadījumā, ja attiecīgais līgums vai noteikums būtu bijis spēkā.

 

2.     Tomēr puse var atsaukties uz savas pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību aktiem, lai konstatētu to, ka tā nav piekritusi, ja no apstākļu kopuma  izriet, ka nebūtu pamata konstatēt tās rīcības spēkā esamību saskaņā ar iepriekšējā punktā noteiktajiem tiesību aktiem.

 

9. pants

Formālā spēkā esamība

 

1.     Līgums, kas noslēgts starp vienā valstī esošām personām, formāli ir spēkā, ja tas atbilst tā reglamentējošo tiesību aktu formālajām prasībām saskaņā ar šo konvenciju vai valsts, kurā tas noslēgts,  tiesību aktiem.

 

2.     Līgums, kas noslēgts starp dažādās valstīs esošām personām, formāli ir spēkā, ja tas atbilst tā reglamentējošo tiesību aktu formālajām prasībām saskaņā ar šo konvenciju vai kādas no šo valstu tiesību aktiem.

 

3.     Ja līgumu noslēdzis pārstāvis, 1. un 2. punktā attiecīgā valsts ir pārstāvja darbības vietas valsts.

 

4.     Darbība, kas ir vērsta uz juridisku seku radīšanu attiecībā uz esošu vai paredzamu līgumu, formāli ir spēkā, ja tā atbilst to tiesību aktu  formālajām prasībām, kas saskaņā ar šo konvenciju reglamentē vai tām būtu jāreglamentē šis līgums, vai ja tā atbilst darbības veikšanas vietas valsts tiesību aktu formālajām prasībām.

 

5.     Iepriekšējie punkti neattiecas uz līgumu, kuram piemēro 5. pantu un kurš ir noslēgts 5. panta 2. punktā minētajos apstākļos. Attiecīgā līguma formālo spēkā esamību nosaka saskaņā ar patērētāja pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību aktiem.

 

6.     Neatkarīgi no šā panta 1. līdz 4. punkta līgums, kura priekšmets ir tiesības uz nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma lietošanas tiesības, ir pakļauts īpašuma atrašanās vietas valsts tiesību aktu  obligātajām prasībām attiecībā uz līguma veidu, ja saskaņā ar šiem tiesību aktiem šādas prasības tiek noteiktas neatkarīgi no līguma noslēgšanas vietas valsts un neatkarīgi no  līgumu  reglamentējošiem  tiesību aktiem.

 

10. pants

Piemērojamo tiesību aktu darbības joma

 

1.     Tiesību akti, ko piemēro līgumam saskaņā ar šīs konvencijas 3. līdz 6. un 12. pantu, konkrēti reglamentē:

 

a)     tulkošanu;

 

b)    izpildi;

 

c)     līguma laušanas sekas, tostarp zaudējumu apmēra novērtēšanu, ciktāl tas noteikts tiesību normās, tiesas pilnvaru, kas tai piešķirtas ar procesuālajām tiesībām, robežās;

 

d)    dažādus saistību izbeigšanas veidus, rīcības priekšrakstus un ierobežojumus;

 

e)         sekas līguma atzīšanai par spēkā neesošu.

 

2.     Attiecībā uz izpildes veidu un neatbilstīgas izpildes gadījumā veicamajiem pasākumiem ņem vērā līguma izpildes vietas valsts tiesību aktus.

 

11. pants

Rīcībnespēja

 

Starp vienā valstī esošām personām noslēgta līguma gadījumā fiziskā persona, kura būtu rīcībspējīga saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, var atsaukties uz savu rīcībnespēju, kas izriet no citas valsts tiesību aktiem, tikai gadījumā, ja otra līguma puse zināja par šo rīcībnespēju līguma noslēgšanas laikā vai nezināja nolaidības dēļ.

 

 

12. pants

Brīvprātīga cesija

 

1.     Pret citu personu (“parādnieku”) vērstu prasījumu brīvprātīgas nodošanas gadījumā cesionāra un cedenta savstarpējās saistības reglamentē tiesību akti, kurus saskaņā ar šo konvenciju piemēro attiecībā uz līgumu starp cesionāru un cedentu.

 

2.     Tiesības, kas reglamentē cedēto saistību, nosaka tās cedēšanas iespējamību, cesionāra un parādnieka attiecības, nosacījumus, ar kuriem cedētais prasījums var tikt vērsts pret parādnieku, un jebkuru jautājumu attiecībā uz parādnieka saistību izpildi.

 

13. pants

Subrogācija

 

1.     Gadījumā, ja personai ("kreditoram") ir uz līguma pamata celta prasība pret citu personu ("parādnieku"), un trešajai personai ir pienākums apmierināt kreditoru, vai tā ir faktiski apmierinājusi kreditoru attiecīgās saistības izpildē, tiesību akti, kas nosaka trešās personas pienākumu apmierināt kreditoru, nosaka, vai attiecīgā trešā persona ir tiesīga izmantot pret parādnieku tās tiesības, kas kreditoram bija attiecībā pret parādnieku saskaņā ar viņu attiecības reglamentējošiem tiesību aktiem, un tādā gadījumā – to, vai šī trešā persona var to darīt pilnā vai tikai ierobežotā apmērā.

 

2.     Tas pats attiecas uz gadījumu, kad vairākas personas atbild par vienu un to pašu uz līguma pamata celtu prasību un viena no tām kreditoru ir apmierinājusi.

 

14. pants

Pierādīšanas pienākums, u.c.

 

1.     Saskaņā ar šo konvenciju līgumu reglamentējošos tiesību aktus piemēro, ciktāl tie līgumtiesību aktos  ietver normas, kuras rada tiesību prezumpciju vai nosaka pierādīšanas pienākumu.

 

2.     Līgumu vai uz juridisku seku radīšanu vērstu darbību var pierādīt ar jebkuru no pierādīšanas veidiem, ko atzinusi dalībvalsts, kurā atrodas tiesa, vai ar kādu no 9. pantā norādītajiem tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem šis līgums vai darbība formāli ir spēkā, ar noteikumu, ka šāds pierādīšanas paņēmiens var tikt izmantots tiesā.

 

15. pants

Atgriezeniskās norādes nepiemērojamība

 

Šajā konvencijā norādītā attiecīgās valsts tiesību aktu piemērošana nozīmē to attiecīgajā valstī spēkā esošo tiesību normu piemērošanu, kas nav starptautisko privāttiesību normas.

 

16. pants

"Ordre public"

 

Šajā konvencijā norādīto  attiecīgās valsts tiesību aktu piemērošanu var atteikt tikai gadījumā, ja šāda piemērošana ir acīmredzami nesaderīga ar tiesas atrašanās vietas valsts sabiedrisko kārtību ("ordre public").

 

17. pants

Piemērošana bez atpakaļejoša spēka

 

Šo konvenciju Līgumslēdzējā valstī piemēro attiecībā uz līgumiem, kuri ir noslēgti pēc datuma, kad šī konvencija ir stājusies spēkā attiecībā uz minēto valsti.

 

18. pants

Vienveidīga tulkošana

 

Tulkojot un piemērojot iepriekšminētās vienveidīgās normas, ņem vērā to starptautisko raksturu un vēlamību nodrošināt vienveidīgumu to tulkošanā un piemērošanā.

 

19. pants

Valstis ar vairākām tiesību sistēmām

 

1.     Gadījumā, kad kāda valsts ietver vairākas teritoriālās vienības, no kurām katrai ir savas tiesību normas attiecībā uz  līgumsaistībām,  nolūkā noteikt saskaņā ar šo konvenciju piemērojamos tiesību aktus katra teritoriālā vienība ir pielīdzināma valstij.

 

2.     Valstī, kuras dažādām teritoriālajām vienībām ir savas tiesību normas, kas reglamentē līgumsaistības, nav pienākuma piemērot šo konvenciju attiecībā uz kolīzijām tikai starp attiecīgo vienību tiesību aktiem.

 

20. pants

Kopienas tiesību prioritāte

 

Šī konvencija neietekmē to noteikumu piemērošanu, kuri attiecībā uz konkrētiem jautājumiem nosaka tās tiesību kolīziju normas, kas attiecas uz līgumsaistībām un ir vai tiks ietvertas Eiropas Kopienu iestāžu tiesību aktos vai attiecīgās valsts tiesību aktos, kuri ir saskaņoti iepriekšminēto tiesību aktu īstenošanas gaitā.

 

21. pants

Attiecības ar citām konvencijām

 

Šī konvencija neskar to starptautisko konvenciju piemērošanu, attiecībā uz kurām Līgumslēdzēja valsts ir vai kļūst puse.

 

22. pants

Atrunas

 

1.     Parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas laikā jebkura Līgumslēdzēja valsts var paturēt tiesības nepiemērot:

 

a)         7. panta 1. punktu;

 

b)        10. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

 

2.     Turklāt jebkura Līgumslēdzēja valsts var, paziņojot par šīs konvencijas piemērošanas paplašināšanu saskaņā ar 27. panta 2. punktu, veikt vienu vai vairākas šādas atrunas attiecībā uz tās piemērošanu visās vai kādās konkrētās paplašinājumā minētajās teritorijās.

 

3.     Jebkura Līgumslēdzēja valsts var jebkurā laikā atteikties no tās izdarītajām atrunām; šāda atruna zaudē spēku ar trešā kalendārā mēneša pirmo dienu pēc paziņojuma par atteikšanos no atrunas.

 

III SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

 

23. pants

 

1.     Ja pēc dienas, kad šī konvencija ir stājusies spēkā attiecībā uz Līgumslēdzēju valsti, attiecīgā valsts vēlas pieņemt kādu jaunu tiesību kolīziju normu attiecībā uz konkrētu līgumu kategoriju, uz kuru attiecas šī konvencija, tā paziņo par savu nodomu pārējām parakstītājvalstīm ar Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretāra starpniecību.

 

2.     Sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma iesniegšanas ģenerālsekretāram, jebkura parakstītājvalsts var lūgt viņu rīkot konsultācijas starp parakstītājvalstīm, lai panāktu vienošanos.

 

3.     Ja neviena parakstītājvalsts minētajā termiņā nav lūgusi konsultācijas vai ja divu gadu laikā pēc paziņojuma iesniegšanas Ģenerālsekretāram konsultāciju laikā nav panākta vienošanās, ieinteresētā Līgumslēdzēja valsts var norādītā veidā izdarīt grozījumus savās tiesībās. Par attiecīgās valsts veiktajiem pasākumiem  pārējām parakstītājvalstīm paziņo ar Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretāra starpniecību.

 

24. pants

 

1.     Ja pēc dienas, kad šī konvencija ir stājusies spēkā attiecībā uz Līgumslēdzēju valsti, attiecīgā valsts vēlas kļūt par tādas daudzpusējas konvencijas pusi, kuras pamatmērķis vai viens no pamatmērķiem ir noteikt starptautisko privāttiesību normas attiecībā uz kādu no šajā konvencijā reglamentētajiem jautājumiem, tiek piemērota 23. pantā noteiktā procedūra. Tomēr iepriekšminētā panta 3. punktā minēto divu gadu termiņu saīsina līdz vienam gadam.

 

2.     Iepriekšējā punktā minētā procedūra nav jāievēro, ja kāda Līgumslēdzēja valsts vai kāda no Eiropas Kopienām jau ir šādas daudzpusējas konvencijas puse vai attiecīgās konvencijas mērķis ir pārskatīt konvenciju, kuras puse attiecīgā valsts jau ir, vai ja tā ir saskaņā ar Eiropas Kopienu dibināšanas Līgumiem noslēgta konvencija.

 

25. pants

 

Ja Līgumslēdzēja valsts uzskata, ka ar šo konvenciju panākto vienveidību skar tādu nolīgumu noslēgšana, uz kuriem neattiecas 24. panta 1. punkts, attiecīgā valsts var lūgt Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretāru rīkot konsultācijas starp šīs konvencijas parakstītājvalstīm.

 

26. pants

 

Jebkura Līgumslēdzēja valsts var pieprasīt šīs konvencijas pārskatīšanu. Šādā gadījumā Eiropas Kopienu Padomes priekšsēdētājs sasauc pārskatīšanas konferenci.

 

27. pants

 

1.     Šo konvenciju piemēro Līgumslēdzēju valstu Eiropas teritorijās, ietverot Grenlandi, un visā Francijas Republikas teritorijā.

 

2.     Neatkarīgi no 1. punkta:

 

a)     šo konvenciju nepiemēro Farēru salām, ja vien Dānijas Karaliste neveic deklarāciju par pretējo;

b)    šo konvenciju nepiemēro nevienā ārpus Apvienotās Karalistes Eiropā esošā teritorijā, par kuras starptautiskajām attiecībām atbild Apvienotā Karaliste, ja vien Apvienotā Karaliste neveic deklarāciju par pretējo attiecībā uz jebkuru šādu teritoriju;

c)     šo konvenciju piemēro Nīderlandes Antiļu salām, ja Nīderlandes Karaliste veic deklarāciju šajā sakarā.

 

3.     Attiecīgās deklarācijas var veikt jebkurā laikā, paziņojot Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretāram.

 

4.     Tiesvedību Apvienotajā Karalistē, pārsūdzot tādu tiesu nolēmumus, kuras atrodas kādā no 2. punkta b) apakšpunktā minētajām teritorijām, uzskata par tiesvedību, kas notiek šādās tiesās.

 

28. pants

 

1.     Sākot ar 1980. gada 19. jūniju šo konvenciju var parakstīt valstis, kuras ir Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma puses.

 

2.     Šo konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina parakstītājvalstis. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas raksti tiek deponēti Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretāram.

 

29. pants

 

1.     Šī konvencija stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc septītā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta saņemšanas.

 

2.     Šī konvencija stājas spēkā katrā parakstītājvalstī, kura to ratificē, pieņem vai apstiprina vēlāk, trešā mēneša pirmajā dienā pēc attiecīgā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta saņemšanas.

 

30. pants

 

1.     Šī konvencija ir spēkā 10 gadus pēc tās stāšanās spēkā saskaņā ar 29. panta 1. punktu, pat attiecībā uz valstīm, kurās tā ir stājusies spēkā vēlāk.

 

2.     Ja šī konvencija nav denonsēta, tā ir uzskatāma par pagarinātu ik pēc pieciem gadiem.

 

3.     Līgumslēdzēja valsts, kura vēlas denonsēt šo konvenciju, paziņo par to Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretāram ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms attiecīgā 10 vai piecu gadu laikposma izbeigšanās. Denonsēšana var attiekties tikai uz kādu teritoriju, uz kuru ir tikusi paplašināta šīs konvencijas piemērošana, veicot deklarāciju saskaņā 27. panta 2. punktu.

 

4.     Denonsēšana ir spēkā tikai attiecībā uz to valsti, kura par to ir paziņojusi. Šī konvencija paliks spēkā visu pārējo Līgumslēdzēju valstu starpā.

 

31. pants

 

Valstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma puses, Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretārs paziņo par:

 

a)       parakstīšanu;

b)      katra ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu;

c)       šīs konvencijas spēkā stāšanās dienu;

d)      paziņojumiem, kas veikti atbilstīgi  23., 24., 25., 26., 27. un 30. pantam;

e)       22. pantā minētajām atrunām un atteikšanos no paturētajām tiesībām.

 

32. pants

 

Protokols, kas pievienots šai konvencijai, ir tās sastāvdaļa.

 

33. pants

 

Šīs konvencijas oriģinālu vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, holandiešu, itāļu, īru un vācu valodā deponē Eiropas Kopienu Padomes Sekretariāta arhīvā; šie teksti ir vienlīdz autentiski. Ģenerālsekretārs izsniedz apliecinātu kopiju visu parakstītājvalstu valdībām.

 

To apliecinot, pilnvarotie ir parakstījuši šo konvenciju.

 

Romā, tūkstoš deviņi simti astoņdesmitā gada deviņpadsmitajā jūnijā.

 

[paraksti]

 

 

PROTOKOLS

 

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES vienojušās par šādu noteikumu, kurš ir pievienojams Konvencijai:

 

NEATKARĪGI NO Konvencijas noteikumiem Dānija drīkst saglabāt Søloven (jūrniecības likuma) 169. punkta tiesību normas attiecībā uz preču jūras pārvadājumiem piemērojamajiem tiesību aktiem un drīkst pārskatīt šīs normas, neievērojot šīs konvencijas 23. pantā noteikto procedūru.

 

To apliecinot, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.

 

Romā, tūkstoš deviņi simti astoņdesmitā gada deviņpadsmitajā jūnijā.

 

[paraksti]

 

 

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

 

Beļģijas Karalistes, Dānijas Karalistes, Vācijas Federatīvās Republikas, Francijas Republikas, Īrijas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības,

 

parakstot Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām;

 

vēloties nodrošināt iespējami efektīvu  šīs konvencijas piemērošanu;

 

vēloties novērst atšķirības šīs konvencijas interpretācijā, kas mazinātu tās vienojošo spēku;

 

paziņo par savu gatavību:

 

1.       izskatīt iespēju piešķirt konkrētos jautājumos jurisdikciju Eiropas Kopienu Tiesai un, vajadzības gadījumā, apspriest vienošanos šai nolūkā;

 

2.       organizēt regulāras sanāksmes starp to pārstāvjiem.

 

To apliecinot, pilnvarotie ir parakstījuši šo deklarāciju.


KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

 

Konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, parakstīšanas laikā Beļģijas Karalistes, Dānijas Karalistes, Vācijas Federatīvās Republikas, Francijas Republikas, Īrijas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības,

 

I.     vēloties izvairīties ciktāl tas ir iespējams no tiesību kolīziju normu izkliedes vairākos instrumentos un šo normu dažādības, pauž vēlmi, ka Eiropas Kopienas iestādes, pildot tām piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Līgumiem, ar kuriem tās tika izveidotas, centīsies, kur tas ir nepieciešams, pieņemt kolīziju tiesību normas, kas, ciktāl tas ir iespējams, ir atbilstīgas šajā konvencijā noteiktajam;

 

II.    paziņo par savu nodomu kopš šīs konvencijas parakstīšanas brīža līdz kļūstot saistītām ar 24.pantu, konsultēties savā starpā, ja viena no Līgumslēdzējām valstīm vēlas kļūt par tādas konvencijas dalībvalsti, attiecībā uz kuru tiktu piemērota 24. pantā noteiktā procedūra;

 

III.   ņemot vērā Konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, ieguldījumu tiesību kolīziju normu vienveidošanā Eiropas Kopienās, pauž savu viedokli, ka katrai valstij, kas kļūst par Eiropas Kopienu dalībvalsti, būtu jāpievienojas šai konvencijai.

PIRMAIS PROTOKOLS

PAR TO, KA  EIROPAS KOPIENU TIESA INTERPRETĒ

KONVENCIJU PAR TIESĪBU AKTIEM,

KAS PIEMĒROJAMI  LĪGUMSAISTĪBĀM.

ATVĒRTS PARAKSTĪŠANAI ROMĀ, 1980.GADA 19.JŪNIJĀ

 

 

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMA AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

 

ŅEMOT VĒRĀ Kopīgo deklarāciju, kas pievienota Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980.gada 19.jūnijā,

 

IR NOLĒMUŠAS noslēgt protokolu, piešķirot Eiropas Kopienu Tiesai minētās konvencijas interpretācijas jurisdikciju, un šajā nolūkā ir iecēlušas par saviem pilnvarotajiem:

 

[Dalībvalstu pilnvarotās personas]

 

KURI, tiekoties Eiropas Kopienu Padomē, iepazinušies ar pārējo Pušu pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām,

 

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

 

1. pants

 

Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijā ietilpst nolēmumu pieņemšana par šādu dokumentu interpretāciju:

 

a)     Konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980.gada 19.jūnijā, turpmāk “Romas konvencija”;

 

b)    Konvencija par to valstu pievienošanos Romas konvencijai, kuras kļuvušas par Eiropas Kopienu dalībniecēm kopš tās atvēršanas parakstīšanai;

 

c)       šis protokols.

 

2. pants

 

Visas turpmāk norādītās tiesas var lūgt Eiropas Kopienu Tiesu sniegt prejudiciālu nolēmumu jautājumā, kas izvirzīts tās izskatīšanā esošā lietā un attiecas uz 1. pantā minēto dokumentu noteikumu interpretāciju, ja šīs tiesas uzskata, ka lēmums šādā jautājumā ir nepieciešams, lai tās varētu pieņemt spriedumu:

 

a)       -        Beļģijā:

               la Cour de cassation (het Hof van Cassatie) un le Conseil d'Etat (de Raad van State),

          -        Dānijā:

                   Højesteret,

          -        Vācijas Federatīvajā Republikā:

                   die obersten Gerichtshoefe des Bundes,

          -        Grieķijā:

                   Τα ανώτατα Δικαστήρια,

          -        Spānijā:

                   el Tribunal Supremo,

          -        Francijā:

                   la Cour de cassation and le Conseil d'Etat,

          -        Īrijā:

                   the Supreme Court,

          -        Itālijā:

                   la Corte suprema di cassazione and il Consiglio di Stato,

          -        Luksemburgā:

                   la Cour Supérieure de Justice, kad tā darbojas kā Cour de cassation,

          -        Nīderlandē:

                   de Hoge Raad,

          -        Portugālē:

                   o Supremo Tribunal de Justiça and o Supremo Tribunal Administrativo,

          -        Apvienotajā Karalistē:

                   the House of Lords un citas tiesas, kuru spriedumi nav pārsūdzami apelācijas kārtībā;

 

b)      Līgumslēdzēju valstu tiesas, kad tās darbojas kā apelācijas tiesas.

 

3. pants

 

1.     Līgumslēdzējas valsts kompetenta iestāde var lūgt Eiropas Kopienu Tiesu sniegt nolēmumu jautājumā par 1. pantā minētajos dokumentos ietverto noteikumu interpretāciju, ja šīs valsts tiesu pieņemti spriedumi ir pretrunā ar interpretāciju, ko sniegusi Eiropas Kopienu Tiesa, vai kas sniegts ar citas 2. pantā minētas Līgumslēdzējas valsts tiesas spriedumu. Šis punkts attiecas tikai uz spriedumiem, kas ir res judicata.

 

2.     Interpretācija, ko sniegusi Eiropas Kopienu Tiesa, atbildot uz šādu lūgumu, nedrīkst ietekmēt spriedumus, kas bijuši par pamatu interpretācijas lūgumam.

 

3.     Līgumslēdzēju valstu Augstākās apelācijas tiesas ģenerālprokurori vai citas Līgumslēdzējas valsts ieceltas iestādes ir tiesīgas lūgt Eiropas Kopienu Tiesu pieņemt nolēmumu par interpretāciju saskaņā ar 1.punktu.

 

4.     Eiropas Kopienu Tiesas sekretārs paziņo par Līgumslēdzēju valstu lūgumu Eiropas Kopienas Komisijai un Padomei; tām ir tiesības divu mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas iesniegt Tiesai lietas izklāstu vai rakstiskus apsvērumus.

 

5.     Sakarā ar šajā punktā noteikto lietvedību netiek iekasētas nekādas nodevas vai maksas, vai izdevumi.

 

4. pants

 

1.     Ja šajā protokolā nav noteikts citādi, Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma un tam pievienotā Protokola par Eiropas Kopienu Tiesas Statūtiem noteikumi, kas tiek piemēroti, kad Eiropas Kopienu Tiesa tiek lūgta sniegt prejudiciālu nolēmumu, attiecas arī uz visu lietvedību sakarā ar 1. pantā minēto dokumentu interpretāciju.

 

2.     Ja nepieciešams, Eiropas Kopienu Tiesas reglaments tiek koriģēts un papildināts saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 188. pantu.

 

5. pants

 

Parakstītājvalstis ratificē šo protokolu. Ratifikācijas instrumentus deponē Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretāram.

 

6. pants

 

1.     Lai šis protokols stātos spēkā, tas jāratificē septiņām valstīm, attiecībā uz kurām ir spēkā Romas konvencija. Šis protokols stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pēdējā no valstīm, kam jāveic šī darbība, ir deponējusi ratifikācijas instrumentu. Bet, ja Otrais protokols par noteiktu pilnvaru piešķiršanu Eiropas Kopienu Tiesai interpretēt Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980.gada 19.jūnijā, noslēgts Briselē, 1988.gada 19.decembrī, stājas spēkā vēlākā datumā, šis protokols stājas spēkā Otrā protokola spēkā stāšanās dienā.

 

2.     Jebkāda ratifikācija pēc šā protokola spēkā stāšanās ir spēkā no trešā mēneša pirmās dienas pēc tam, kad deponēts ratifikācijas instruments, ar noteikumu, ka ir stājusies spēkā Romas konvencijas ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana no šīs valsts puses.

 

7. pants

 

Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretārs paziņo parakstītājvalstīm par:

a)     katra ratifikācijas instrumenta deponēšanu;

b)      šā protokola spēkā stāšanās datumu;

c)       katru iecelšanu, par ko paziņots saskaņā ar 3. panta 3. punktu;

d)      katru paziņojumu saskaņā ar 8. pantu.

 

8. pants

 

Līgumslēdzējas valstis paziņo Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretāram savu tiesību aktu tekstus, kas rada nepieciešamību mainīt 2. panta a) punktā norādīto tiesu sarakstu.

 

9. pants

 

Šis protokols paliek spēkā, kamēr ir spēkā Romas konvencija, saskaņā ar minētas konvencijas 30. pantā noteiktajiem nosacījumiem.

 

10. pants

 

Jebkura Līgumslēdzēja valsts var lūgt šā protokola pārskatīšanu. Tādā gadījumā Eiropas Kopienu Padomes priekšsēdētājs sasauc pārskatīšanas konferenci.

 

11. pants

 

Šā protokola oriģinālu vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, īru, itāļu, portugāļu, spāņu un vācu valodā deponē Eiropas Kopienu Padomes Ģenerālsekretāra arhīvā; visi desmit teksti ir vienlīdz autentiski. Ģenerālsekretārs izsniedz apliecinātu kopiju visu parakstītājvalstu valdībām.

 

To apliecinot, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.

 

Briselē, tūkstoš deviņi simti astoņdesmit astotā gada deviņpadsmitajā decembrī.

 

[paraksti]

 

 

KOPĪGĀS DEKLARĀCIJAS

 

Kopīgā deklarācija

 

Beļģijas Karalistes, Dānijas Karalistes, Vācijas Federatīvās Republikas, Grieķijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Īrijas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Portugāles Republikas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības,

 

parakstot Pirmo protokolu par to, ka Eiropas Kopienu Tiesa interpretē Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980.gada 19.jūnijā;

 

vēloties nodrošināt iespējami efektīvu un vienotu šīs konvencijas piemērošanu,

paziņo par savu gatavību sadarbībā ar Eiropas Kopienu Tiesu organizēt informācijas apmaiņu par spriedumiem, kuri ir res judicata un kurus saskaņā ar Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, pieņēmušas minētā protokola 2. pantā norādītās tiesas. Informācijas apmaiņa ietver:

 

-      kompetentas valsts iestādes nosūta Eiropas Kopienu Tiesai 2. panta a) punktā minēto tiesu pieņemtos spriedumus un 2. panta b) punktā minēto tiesu pieņemtos nozīmīgos spriedumus,

 

-      Eiropas Kopienu Tiesa klasificē un dokumentāri izmanto šos spriedumus, ciktāl tas nepieciešams, sastāda izrakstus un tulkojumus un publicē īpaši svarīgus spriedumus,

 

-      Eiropas Kopienu Tiesa paziņo par dokumentāriem materiāliem protokola parakstītājvalstu kompetentajām valsts iestādēm un Eiropas Kopienu Komisijai un Padomei.

 

 

To apliecinot, pilnvarotie ir parakstījuši šo kopīgo deklarāciju.

 

Briselē, tūkstoš deviņi simti astoņdesmit astotā gada deviņpadsmitajā decembrī.

 

[paraksti]

 

Kopīgā deklarācija

 

Beļģijas Karalistes, Dānijas Karalistes, Vācijas Federatīvās Republikas, Grieķijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Īrijas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Portugāles Republikas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības,

 

parakstot Pirmo protokolu par to, ka Eiropas Kopienu Tiesa interpretē Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980.gada 19.jūnijā;

 

ņemot vērā kopīgo deklarāciju, kura pievienota Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām;

 

vēloties nodrošināt iespējami efektīvu un vienotu šīs konvencijas piemērošanu;

 

vēloties novērst atšķirības šīs konvencijas interpretācijā, kas mazinātu tās vienojošo spēku,

 

izsaka viedokli, ka katrai valstij, kas kļūst par Eiropas Kopienu dalībvalsti, būtu jāpievienojas šim protokolam.

 

To apliecinot, pilnvarotie ir parakstījuši šo kopīgo deklarāciju.

 

Briselē, tūkstoš deviņi simti astoņdesmit astotā gada deviņpadsmitajā decembrī.

 

[paraksti]

 

OTRAIS PROTOKOLS

PAR NOTEIKTU PILNVARU PIEŠĶIRŠANU EIROPAS KOPIENU TIESAI INTERPRETĒT KONVENCIJU PAR TIESĪBU AKTIEM, KAS PIEMĒROJAMI LĪGUMSAISTĪBĀM

 

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMA AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

 

TĀ KĀ Konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980.gada 19.jūnijā, turpmāk “Romas konvencija”, stāsies spēkā pēc septītā ratifikācijas, atzīšanas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas;

 

TĀ KĀ Romas konvencijā ietverto noteikumu vienotai piemērošanai nepieciešams izveidot mehānismu, kas nodrošinātu  vienotu interpretāciju, un tā kā šajā sakarā Eiropas Kopienu Tiesai būtu jāpiešķir attiecīgas pilnvaras vēl pirms Romas konvencijas spēkā stāšanās attiecībā uz visām Eiropas Ekonomikas kopienas dalībvalstīm,

 

IR NOLĒMUŠAS noslēgt šo protokolu, un šajā nolūkā iecēlušas par saviem pilnvarotajiem:

 

[dalībvalstu ieceltie pilnvarotie]

 

KURI, tiekoties Eiropas Kopienu Padomē, iepazinušies ar pārējo Pušu pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām,

 

 

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

 

1. pants

 

1.       Eiropas Kopienu Tiesai attiecībā uz Romas konvenciju ir jurisdikcija, kas tai piešķirta saskaņā ar Pirmo protokolu par to, ka Eiropas Kopienu Tiesa interpretē Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980.gada 19.jūnijā, kurš noslēgts Briselē, 1988.gada 19.decembrī. Tiek piemērots Protokols par Eiropas Kopienu Tiesas Statūtiem un Eiropas Kopienu Tiesas reglaments.

 

2.       Eiropas Kopienu Tiesas reglaments tiek vajadzības gadījumā pielāgots un papildināts  saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 188. pantu.

2. pants

 

Parakstītājvalstis ratificē šo protokolu. Ratifikācijas instrumentus deponē Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretāram.

 

3. pants

 

Šis protokols stājas spēkā trešā mēneša pirmajā datumā pēc tam, kad pēdējā parakstītājvalsts ir deponējusi ratifikācijas instrumentu, pabeidzot šo formalitāti.

 

4. pants

 

Šā protokola oriģinālu  vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, īru, itāļu portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā deponē Eiropas Kopienu Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā; visi desmit teksti ir vienlīdz autentiski. Ģenerālsekretārs izsniedz apliecinātu kopiju visu parakstītājvalstu valdībām.

 

To apliecinot, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.

 

Briselē, tūkstoš deviņi simti astoņdesmit astotā gada deviņpadsmitajā decembrī.

 

[paraksti]

 

Ministre

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

S.Āboltiņa

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

I.Sarule

 

25.07.2005. 15:00

4 763

Sarule

7505746, irena.sarule@tm.gov.lv

 

 

 

 

 

 

Augsto Līgumslēdzēju pušu kopīgā deklarācija

par Pievienošanās konvencijas ratifikācijas termiņiem

 

 

 

"Augstās Līgumslēdzējas puses, sanākušas Padomē laikā, kad tiek parakstīta Konvencija par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos 1980. gada Romas Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, paziņo, ka tās veiks vajadzīgos pasākumus, lai ratificētu šo konvenciju pieņemamā laikā un, ja iespējams, līdz 2005. gada decembrim."

 

_____________________

 

 

Dalībvalstu deklarācija par laika termiņu, kurā jāiesniedz priekšlikums regulai  par līgumsaistībām piemērojamiem tiesību aktiem

 

 

 

"Dalībvalstis lūdz Komisiju pēc iespējas ātri un vēlākais līdz 2005. gada beigām iesniegt priekšlikumu regulai par līgumsaistībām piemērojamiem tiesību aktiem."

 

 

 

 

Dalībvalstu kopīga deklarācija par informācijas apmaiņu

 

 

"Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Dānijas Karalistes, Vācijas Federatīvās Republikas, Igaunijas Republikas, Grieķijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Īrijas, Itālijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas, Somijas Republikas, Zviedrijas Karalistes un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības,

 

par 2005. gada konvencijas parakstīšanu par pievienošanos konvencijai par līgumsaistībām piemērojamiem tiesību aktiem, kas atvērta parakstīšanai Romā 1980. gada 19. jūnijā, un Pirmajam un Otrajam protokolam par tās interpretāciju Eiropas Kopienu tiesā, ar grozījumiem,

 

vēlēdamās nodrošināt, ka Pirmā protokola noteikumus piemēro pēc iespējas efektīvi un vienādi,

 

paziņo, ka ir gatavas sadarbībā ar Eiropas Kopienu Tiesu organizēt informācijas apmaiņu par spriedumiem, kas ir res judicata un ko, ievērojot Konvenciju par līgumsaistībām piemērojamiem tiesību aktiem, ir izdevušas minētā protokola 2. pantā minētās tiesas. Informācijas apmaiņa ietvers:

 

–        kompetentu valsts iestāžu veiktu spriedumu, ko izdevušas 2. panta a) apakšpunktā minētās tiesas, un nozīmīgu spriedumu, ko izdevušas 2. panta b) apakšpunktā minētās tiesas, nosūtīšanu Tiesai;

 

–     Tiesas veiktu šo spriedumu klasifikāciju un dokumentālu izmantošanu, tostarp, ciktāl tas nepieciešams, kopsavilkumu un tulkojumu sagatavošanu, un īpaši svarīgu spriedumu publicēšanu;

 

–     Tiesas veiktu dokumentālo materiālu nosūtīšanu protokola pušu kompetentām valsts iestādēm un Komisijai, un Eiropas Kopienu Padomei."

 

 

 

      Ministre

   Valsts sekretārs

         Juridiskā dienesta vadītāja

         Par kontroli atbildīgā amatpersona

         Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

S.Āboltiņa

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

I.Sarule

 

 

 

25.07.2005 15:00

338

Sarule

7505746, irena.sarule@tm.gov.lv

 

 

 

 

 

KONVENCIJA par Grieķijas Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā

(84/297/EEK)

 

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMA AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

 

ŅEMOT VĒRĀ, ka kļūstot par Kopienas locekli, Grieķijas Republika ir uzņēmusies pienākumu pievienoties Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā,

 

IR NOLĒMUŠAS noslēgt šo konvenciju, un tālab iecēlušas par saviem pilnvarotajiem:

 

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS:
Eiropas lietu un lauksaimniecības valsts sekretāru, ārējo sakaru ministra vietnieku Paul de KEERSMAEKER

 

VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE:
Dānijas ārlietu ministru Uffe ElLemanN-Jensen

 

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu valsts ministru Hans-Werner LAUTENSCHLAGER

 

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
Grieķijas Republikas ārlietu valsts sekretāru Theodoros PANGALOS

 

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
Francijas Republikas Eiropas lietu ministru Roland DUMAS

 

ĪRIJAS PREZIDENTS:
Īrijas ārlietu ministru Peter BARRY

 

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
Itālijas Republikas ārlietu ministru Giulio ANDREOTTI

 

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS:
Luksemburgas Lielhercogistes valdības ārlietu ministri Colette FLESCH

 

VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE:
Nīderlandes ārlietu valsts sekretāru W.F. VAN EEKELEN

 

Ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku, Nīderlandes pastāvīgo pārstāvi H.J. Ch. RUTTEN

 

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE:
Ārlietu un sadraudzības lietu valsts sekretāru, Karalienes padomnieku, Parlamenta locekli R.H. Sir Geoffrey HOWE

kas, sanākuši Padomē un iepazinušies ar pārējo Pušu pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām,

 

ir vienojušies PAR TURPMĀKO.

1. pants

 

Grieķijas Republika ar šo pievienojas Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā 1980. gada 19. jūnijā.

2. pants

 

Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretārs nosūta Grieķijas Republikas valdībai Konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, apliecinātu kopiju angļu, dāņu, franču, īru, itāļu, holandiešu un vācu valodā.

 

Tai pievienota Konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, grieķu valodā. Teksts grieķu valodā ir autentisks saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem kā pārējie Konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, teksti.

3. pants

 

Parakstītājvalstis ratificē šo konvenciju. Ratifikācijas instrumentus deponē Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretāram.

 

4. pants

 

Šī konvencija stājas spēkā starp valstīm, kas to ratificējušas, trešā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā ratifikācijas instrumenta deponēšanas, ko veikusi Grieķijas Republika un septiņas valstis, kas ir ratificējušas Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām.

 

Attiecībā uz katru Līgumslēdzēju valsti, kas šo konvenciju ratificē vēlāk, tā stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc šīs valsts ratifikācijas instrumenta deponēšanas.

5. pants

 

Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretārs parakstītājvalstīm paziņo par:

 

a)       katra ratifikācijas instrumenta deponēšanu;

b)      datumiem, kad šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz Līgumslēdzējām valstīm.

6. pants

 

Šīs konvencijas oriģinālu vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, īru, itāļu un vācu valodā, deponē Eiropas Kopienu Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski. Ģenerālsekretārs izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo parakstītājvalstu valdībām.

 

Til bekræftelse heraf har undertegnede behørigt befuldmægtigede underskrevet denne konvention.

Zu Urkund dessen haben die hierzu gehörig befugten unterzeichneten Bevollmächtigten ihre Unterschriften unter dieses Übereinkommen gesetzt.

In witness whereof the undersigned plenipotentiaries, being duly authorized thereto, have hereunto set their hands.

En foi de quoi, les plénipotentiaires soussignés, dûment autorisés à cet effet, ont apposé leurs signatures au bas de la présente convention.
Dá fhianú sin, chuir na Lánchumhachtaigh thíos-sínithe, arna n-údarú go cuí chuige sin, a lámh leis an gCoinbhinsiún seo.

In fede di che, i plenipotenziari sottoscritti, debitamente a ciò autorizzati, hanno apposto le loro firme alla presente convenzione.

Ten blijke waarvan de ondergetekenden, daartoe behoorlijk gemachtigd, hun handtekening onder dit Verdrag hebben geplaatst.

Udfærdiget i Luxembourg, den tiende april nitten hundrede og fireogfirs.

Geschehen zu Luxemburg am zehnten April neunzehnhundertvierundachtzig.

Done at Luxembourg, on the tenth day of April in the year one thousand nine hundred and eighty-four.

Fait à Luxembourg, le dix avril mil neuf cent quatre-vingt-quatre.

Arna dhéanamh i Lucsamburg, an deichiú lá de mhí Aibreáin, sa bhliain míle naoi gcéad ochtó a ceathair.

Fatto a Lussemburgo, addì dieci aprile millenovecentottantaquattro.

Gedaan te Luxemburg, de tiende april negentienhonderd vierentachtig.

Ministre

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

S.Āboltiņa

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

I.Sarule

25.07.2005. 16:00

650

Sarule, 7505746, irena.sarule@tm.gov.lv

 

 

 

 

Konvencija

par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos

Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām,

kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā

(84/297/EEK)

 

 

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMA AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

 

TĀ KĀ, kļūstot par Kopienas loceklēm, Spānijas Karaliste un Portugāles Republika ir uzņēmušās pienākumu pievienoties Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā,

 

IR NOLĒMUŠAS noslēgt šo konvenciju, un tālab iecēlušas par saviem pilnvarotajiem:

 

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS:

premjerministra vietnieku, tieslietu un ekonomikas lietu ministru Melchior Wathelet

 

Viņas Majestāte Dānijas Karaliene:

tieslietu ministru Michael Bendik

 

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

Federālās tieslietu ministrijas ministrijas direktoru Wolfgang Heyde

 

Grieķijas Republikas Prezidents:

tieslietu ministru Michalis Papaconstantinou

 

Viņa Majestāte Spānijas Karalis:

tieslietu ministru Tomás de la Quadra- Salcedo Y Fernández del Castillo

 

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

zīmogglabatāju, tieslietu ministru Michel Vauzelle

 

Īrijas prezidents:

tieslietu ministru Pádraig Flynn

 

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

vēstnieku Lisabonā Giovanni Battistini

 

Viņa Karaliskā Augstība Luksemburgas lielhercogs:

valdības padomnieku Charles Elsen

 

VIŅAS AUGSTĪBA NĪDERLANDES KARALIENE:

tieslietu ministru E. M. H. Hirsch Ballin

 

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS:

tieslietu ministru Álvaro José Brilhante Laborinho Lúcio

 

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE:

tieslietu ministrijas parlamentārā valsts sekretāra biedru John Mark Taylor

 

kas, sanākuši Padomē, un iepazinušies ar pārējo Pušu pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām,

 

ir vienojušies par turpmāko.

 

1. pants

 

Spānijas Karaliste un Portugāles Republika ar šo pievienojas Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā.

2. pants

 

Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, groza šādi.

 

1.       Svītro 22. panta 2. punktu, 27. pantu un 30. panta 3. punkta otro teikumu.

 

2.       31. panta d) punktu aizstāj ar šādu tekstu:

 

"d) paziņojumi, kas veikti saskaņā ar 23., 24., 25., 26. un 30. pantu".

 

3. pants

 

Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretārs nosūta Spānijas Karalistes valdībai un Portugāles Republikas valdībai Konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, apliecinātu kopiju angļu, dāņu, franču, grieķu, itāļu, īru, holandiešu un vācu valodā.

 

Konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, teksts portugāļu un spāņu valodā ir sniegts šīs konvencijas I un II pielikumā. Teksts portugāļu un spāņu valodā ir autentisks saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem kā pārējie Konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, teksti.

 

4. pants

 

Parakstītājvalstis ratificē šo konvenciju. Ratifikācijas instrumentus deponē Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretāram.

 

5. pants

 

Šī konvencija stājas spēkā starp valstīm, kas to ratificējušas, trešā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā ratifikācijas instrumenta deponēšanas, ko veikusi Spānijas Karaliste vai Portugāles Republika un viena valsts, kas ir ratificējusi Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojamas līgumsaistībām.

 

Attiecībā uz katru Līgumslēdzēju valsti, kas šo konvenciju ratificē vēlāk, tā stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc šīs valsts ratifikācijas instrumenta deponēšanas.

 

6. pants

 

Eiropas Kopienu Padomes ģenerālsekretārs parakstītājvalstīm paziņo par:

 

a)       katra ratifikācijas instrumenta deponēšanu;

b)      datumiem, kad šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz Līgumslēdzējām valstīm.

7. pants

 

Šīs konvencijas oriģinālu vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, īru, itāļu portugāļu, spāņu un vācu valodā, deponē Eiropas Kopienu Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski. Ģenerālsekretārs izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo parakstītājvalstu valdībām.

 

Ministre

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

S.Āboltiņa

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

I.Sarule

 

25.07.2005. 16:00

526

Sarule

7505746, irena.sarule@tm.gov.lv

 

 

 

Konvencija

par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos

 Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām,

kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā,

kā arī Pirmajam un Otrajam protokolam par tās interpretāciju, ko veic Tiesa

 

 

EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMA AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

 

ŅEMOT VĒRĀ, ka kļūstot par Eiropas Savienības loceklēm, Austrijas Republika, Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste ir uzņēmušās pienākumu pievienoties Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā, kā arī Pirmajam un Otrajam protokolam par tās interpretāciju, ko veic Tiesa,

 

ir vienojušĀs PAR TURPMĀKO.

 

I SADAĻA

 

Vispārīgi noteikumi

 

1. pants

 

Ar šo Austrijas Republika, Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste pievienojas:

 

a)     Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā, turpmāk "1980. gada konvencija", ņemot vērā visus tās pielāgojumus un grozījumus, kas veikti ar:

 

–      1984. gada 10. aprīlī Luksemburgā parakstīto Konvenciju par Grieķijas Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, turpmāk "1984. gada konvencija",

–      1992. gada 18. maijā Funšalā parakstīto Konvenciju par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, turpmāk "1992. gada konvencija",

 

b)    1988. gada 19. decembrī parakstītajam Pirmajam protokolam par to, ka Eiropas Kopienu Tiesa interpretē Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, turpmāk "1988. gada Pirmais protokols",

 

c)     1988. gada 19. decembrī parakstītajam Otrajam protokolam par noteiktu pilnvaru piešķiršanu Eiropas Kopienu Tiesai interpretēt Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, turpmāk "1988. gada Otrais protokols".

 

II SADAĻA

Pielāgojumi protokolā, kas pievienots 1980. gada konvencijai

 

2. pants

 

Protokolu, kas pievienots 1980. gada konvencijai, aizstāj ar šādu tekstu:

 

“Neatkarīgi no konvencijas noteikumiem Dānija, Zviedrija un Somija var saglabāt valsts noteikumus attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami jautājumiem sakarā ar preču jūras pārvadājumiem, un var grozīt šos noteikumus, neievērojot procedūru, kas paredzēta Romas konvencijas 23. pantā. Valstu noteikumi, kas piemērojami šajā jomā, ir šādi:

 

-      Dānijā- “Sølov” (jūrniecības likums) 252. punkts un 321. punkta 3. un 4. apakšpunkts,

 

-      Zviedrijā- “sjölagen” (jūrniecības likums) 13. nodaļas 2. panta 1. un 2. punkts un 14. nodaļas 1. panta 3. punkts,

 

-      Somijā- “merilaki”/ “sjölagen” (jūrniecības likums) 13. nodaļas 2. panta 1. un 2. punkts un 14. nodaļas 1. panta 3. punkts.”

 

III SADAĻA

Pielāgojumi 1988. gada Pirmajā protokolā

 

3. pants

 

1988. gada Pirmā protokola 2. panta a) punktā iekļauj šādus ievilkumus:

 

a)       starp 10. un 11. ievilkumu:

          “- Austrijā:

        Oberste Gerichtshof, Verwaltungsgerichtshof un Verfassungsgerichtshof,”;

 

b)      starp 11. un 12. ievilkumu:

          “- Somijā:

        korkein oikeus/högsta domstolen, korkein hallinto-oikeus/högsta förvaltningsdomstolen, markkinatuomioistuin/marknadsdomstolen un työtuomioistuin/arbetsdomstolen,

 

          - Zviedrijā:

          Högsta domstolen, Regeringsrätten, Arbetsdomstolen un Marknadsdomstolen,”.

 

IV SADAĻA

Nobeiguma noteikumi

 

4. pants

 

1.       Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs nosūta Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes valdībai 1980. gada konvencijas, 1984. gada konvencijas, 1988. gada Pirmā protokola un 1988. gada Otrā protokola, kā arī 1992. gada konvencijas apliecinātu kopiju angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, īru, itāļu, portugāļu, spāņu un vācu valodā.

 

2.       1980. gada konvencijas, 1984. gada konvencijas, 1988. gada Pirmā protokola un 1988. gada Otrā protokola, kā arī 1992. gada konvencijas teksts somu un zviedru valodā ir autentisks saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem kā pārējie 1980. gada konvencijas, 1984. gada konvencijas, 1988. gada Pirmā protokola un 1988. gada Otrā protokola, kā arī 1992. gada konvencijas teksti.

 

5. pants

 

Parakstītājvalstis ratificē šo konvenciju. Ratifikācijas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram.

 

6. pants

 

1.       Šī konvencija stājas spēkā starp valstīm, kas to ratificējušas, trešā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā ratifikācijas instrumenta deponēšanas, ko veikusi Austrijas Republika, Somijas Republika vai Zviedrijas Karaliste un viena Līgumslēdzēja valsts, kura ir ratificējusi Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām.

 

2.       Attiecībā uz katru Līgumslēdzēju valsti, kas šo konvenciju ratificē vēlāk, tā stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc šīs valsts ratifikācijas instrumenta deponēšanas.

 

7. pants

 

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs parakstītājvalstīm paziņo par:

 

a)       katra ratifikācijas instrumenta deponēšanu;

b)      datumiem, kad šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz Līgumslēdzējām valstīm.

8. pants

 

Šīs konvencijas oriģinālu  vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, īru, itāļu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā deponē Eiropas Kopienu Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā; visi divpadsmit tās teksti ir vienlīdz autentiski. Ģenerālsekretārs izsniedz apliecinātu kopiju visu parakstītājvalstu valdībām.

 

Kopīgā deklarācija

 

Augstās Līgumslēdzējas puses, izvērtējušas noteikumus protokolā, kas pievienots 1980. gada Romas konvencijai, kurā grozījumi izdarīti ar Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos 1980. gada konvencijai un 1988. gada Pirmajam un Otrajam protokolam,

 

ņem vērā, ka Dānija, Zviedrija un Somija deklarē savu gatavību pārbaudīt, kādā mērā tās spēj nodrošināt, ka visos grozījumos, kas nākotnē tiks veikti minēto valstu tiesību aktos, kas piemērojami jautājumos par preču jūras pārvadājumiem, tiks ievērota procedūra, ko paredz 1980. gada Romas konvencijas 23. pants.

 

Ministre

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

S.Āboltiņa

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

I.Sarule

 

 

25.07.2005. 16:00

784

Sarule

7505746, irena.sarule@tm.gov.lv

 

 

 

 

  Likumprojekta “Par Konvenciju par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā 1980. gada 19. jūnijā, un Pirmajam un Otrajam protokolam par tās interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa” anotācija

 

I Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2005.gada 14.aprīļa Tieslietu un iekšlietu ministru padomē tika parakstīta Konvencija par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā 1980. gada 19. jūnijā, un Pirmajam un Otrajam protokolam par tās interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa (turpmāk – Pievienošanās konvencija). Pievienošanās konvencija paredz tiesisko pamatu dalībvalstīm, kas iestājās Eiropas Savienībā 2004.gada 1.maijā, pievienoties Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā 1980. gada 19. jūnijā, (turpmāk – Romas konvencija) un ar to saistītiem tiesību aktiem.

Pievienošanās konvencijai ir pievienotas 3 kopīgās deklarācijas. Pirmā deklarācija paredz, ka jaunās dalībvalstis paziņo, ka apņemas veikt visas nepieciešamās darbības, lai to iespēju robežās ratificētu Pievienošanās konvenciju un ar to saistītos tiesību aktus pirms 2005.gada decembra. Otrā deklarācija paredz, ka dalībvalstis pieprasa Komisijai iesniegt pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk par 2005.gada beigām priekšlikumu regulai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām. Savukārt trešās deklarācijas ietvaros dalībvalstis apņemas apmainīties ar informāciju par spriedumiem, kas tika pieņemti, piemērojot Romas Konvencijas noteikumus. 

 

2. Tiesību akta projekta būtība

Romas konvencija regulē starptautisko privāttiesību jautājumus saistību tiesību sfērā, nosakot piemērojamos tiesību aktus attiecībā uz līgumsaistībām. Romas konvencija ir vērsta uz pušu autonomijas tiesību ievērošanu, kā arī nosaka, kuras valsts likums ir piemērojams attiecīgajam civiltiesiskajam līgumam, ja puses nav vienojušās par līgumam piemērojamo likumu.

Šī konvencija noslēgta starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai vienkāršotu valstīs pastāvošo dažādo regulējumu privāttiesību sfērā.

Romas konvencija ir spēkā kopš 1991.gada 1.aprīļa.

Laika gaitā tajā tika veikti pielāgojumi un grozījumi ar šādiem tiesību aktiem:

 

–        Konvenciju par Grieķijas Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām,

–        Konvenciju par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām,

–        Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām.

 

Vienlaikus Romas konvencija ir saistīta ar 1988. gada 19. decembrī parakstīto Pirmo protokolu par to, ka Eiropas Kopienu Tiesa interpretē Romas Konvenciju, un 1988. gada 19. decembrī parakstīto Otro protokolu par noteiktu pilnvaru piešķiršanu Eiropas Kopienu Tiesai interpretēt Romas Konvenciju.    

 

Tā kā Romas konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām un ar to saistītie tiesību akti tika iekļauti acquis communautaire tiesību kopumā, Tieslietu ministrija jau pirms iestāšanās Eiropas Savienībā virzīja nepieciešamos tiesību aktus uz Ministru kabinetu, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu Romas konvencijas un ar to saistīto tiesību aktu parakstīšanu. Līdz ar to ar Ministru kabineta 2004.gada 7.janvāra rīkojuma Nr.2 1.punktu tika atbalstīta Romas konvencija un ar to saistītie tiesību akti. No Latvijas neatkarīgu apstākļu dēļ pievienošanās Romas konvencijai un ar to saistītajiem tiesību aktiem nebija iespējama tādā veidā, kā to paredzēja 2004.gada 7.janvāra Ministru kabineta rīkojuma Nr.2 noteikumi, jo Eiropas Savienības Padomes Civillietu komitejas ietvaros vairākas dalībvalstis neatbalstīja jauno dalībvalstu tiešu pievienošanos Romas konvencijai. Savukārt 2005.gada 11.aprīlī tika pieņemts jauns Ministru kabineta rīkojums Nr.224 „Par Konvenciju par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā 1980. gada 19. jūnijā, un Pirmajam un Otrajam protokolam par tās interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa”, ar kuru tika atzīts par spēku zaudējušu iepriekš minētais Ministru kabineta rīkojums.

 

Latvijā kolīziju normas attiecībā uz saistību tiesībām un pienākumiem, kas izriet no līgumiem, galvenokārt tiek regulētas Civillikuma Ievada noteikumos. Atbilstoši Civillikuma Ievada 19.panta noteikumiem saistību tiesībās un pienākumos, kas izriet no līgumiem, vispirms jāapsver, vai līdzēji nav vienojušies par to, pēc kādiem likumiem apspriežamas viņu savstarpējās attiecības. Tādējādi gan Civillikuma Ievada noteikumi, gan arī Romas konvencijas noteikumi ir vērsti uz pušu autonomijas tiesību ievērošanu, kad puses ir vienojušās par attiecīgajām līgumsaistībām piemērojamiem tiesību aktiem.

 

Gan Romas konvencijas 7.panta 2.punkts, gan Civillikuma Ievada 19.panta noteikumi pieļauj ierobežot pušu autonomijas tiesības, kad tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību tiesas valsts likuma pavēlošām vai aizliedzošām normām. Vienlaikus Romas konvencijas 20.pants paredz atkāpi no autonomijas principa piemērošanas, nosakot Eiropas Kopienu tiesību prioritāti, proti, konvencija neietekmē to noteikumu piemērošanu, kuros saistībā ar kādu konkrētu jautājumu noteikti tiesību aktu izvēles noteikumi, kas attiecas uz līgumsaistībām un kas ir vai būs ietverti Eiropas Kopienu institūciju tiesību aktos vai valstu likumos, kuri ir saskaņoti šo aktu īstenošanas gaitā. Piemēram, Eiropas Savienības Padomes direktīvā „Par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanu un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos” (ES direktīva 89/552) un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā „Par elektronisko tirdzniecību” (ES direktīva 2000/31) ietverts autonomijas principam kardināli pretējs princips- pakalpojuma izcelsmes valsts princips. Saskaņā ar minēto principu pakalpojumu sniedzēja darbību, kas savas aktivitātes īsteno Eiropas Savienības brīvas pakalpojumu aprites ietvaros, koordinētās jeb saskaņotās jomas ietvaros nosaka izcelsmes valsts normatīvie akti. Līdz ar to, secināms, ka Eiropas Savienības tiesību instrumentos tiek ierobežots autonomijas princips līgumattiecībās.

 

Turklāt no šāda aspekta Romas konvencija arī risina piemērojamo tiesību aktu noteikumus saistībā ar patērētāju, darba un citiem jautājumiem, kas nereti ir pakļauti imperatīviem tiesību noteikumiem katrā noteiktajā dalībvalstī. Līdz ar to autonomijas principa piemērošana ir ierobežota par labu patērētāju un darbinieku tiesībām, kuras tiek garantētas tās valsts imperatīvajos tiesību aktos, ar kuru situācija ir cieši saistīta. Tādējādi tiek novērsta visa veida diskriminācija, kā arī tiek nodrošināta pietiekama aizsardzība darbinieku un patērētāju pamatotu prasību izpildei.

 

Romas konvencija un Civillikuma Ievada noteikumi paredz atšķirīgus noteikumus attiecībā uz tiem gadījumiem, kad puses nav vienojušās par attiecīgajai saistībai piemērojamo likumu. Civillikuma Ievada noteikumi paredz, ka šādos gadījumos ir jāpieņem, ka līdzēji pakļāvuši savu saistību, pēc tās satura un sekām, tās valsts likumam, kur saistība jāizpilda. Ja saistības izpildīšanas vieta nav noteicama, piemērojams līguma noslēgšanas vietas likums. Savukārt Romas konvencija ievieš noteikumu, ka tajos gadījumos, kad līdzēji nav vienojušies par līgumam piemērojamiem tiesību aktiem, ir piemērojami tās valsts tiesību akti, ar kuru līgums ir visciešāk saistīts, dodot arī norādes, kādos gadījumos šī visciešākā saikne var tikt konstatēta. Civillikuma Ievada 25.pants pieļauj atkāpties no Civillikuma Ievada noteikumos paredzētajām kolīziju normu noteikumiem, ja šādi noteikumi izriet no Latvijai saistošajiem starptautisko līgumu noteikumiem.

 

Vienlaikus starptautisko privāttiesību kolīziju normu noteikumi attiecībā uz līgumiskām saistībām ir paredzēti arī atsevišķos Latvijai saistošajos starptautiskos tiesiskās sadarbības līgumos (Latvijas-Moldovas, Latvijas-Lietuvas-Igaunijas, Latvijas-Krievijas, Latvijas-Kirgīzijas līgums nerisina kolīziju normu noteikumus par līgumsaistībām piemērojamo likumu). Atbilstoši attiecīgo starptautisko līgumu noteikumiem līgumiskajām attiecībām ir piemērojams līguma noslēgšanas līgumvalsts likums, gadījumos, ja līdzēji nav vienojušies par citas valsts likumu, kurš ir piemērojams attiecīgajām līgumsaistībām. Līdz ar to šie līgumi līdzīgi kā Romas konvencija paredz pušu autonomiju, taču vienlaikus paredz atšķirīgus noteikumus attiecībā uz tiem gadījumiem, kad puses nav vienojušās par attiecīgajai saistībai piemērojamiem tiesību aktiem, proti, atbilstoši līgumu noteikumiem būtu piemērojams līguma noslēgšanas līgumvalsts tiesību akts, nevis tās valsts tiesību akti, ar kuru līgums ir visciešāk saistīts, kā to paredz Romas konvencija.

 

Likumprojekts paredz, ka saskaņā ar Romas konvencijas 22.pantu, Latvijas Republika patur tiesības nepiemērot 7.panta 1.punkta noteikumus. 7.panta 1.punkta noteikumi varētu novest pie sarežģījumiem Romas konvencijas piemērošanā. Līdz ar to jāizslēdz iespēja, ka nacionālām tiesām ir jāpiemēro vienas ārvalstu aizliedzošās normas papildus tam, ka attiecīgā tiesiskā attiecība jau ir izšķirama pēc otras ārvalsts likuma. Šāds noteikums var radīt pārāk kompleksu situāciju, kad vienām tiesiskajām attiecībām ir piemērojami divi ārvalstu likumi un turklāt pastāv iespēja piemērot nacionālās pavēlošās un aizliedzošās normas. Šāda atruna pastāv arī tādās valstīs kā Lielbritānija, Vācija, Luksemburga.

 

 

 

 

II Kāda var  būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Romas konvencija un tās tiesību akti nosaka vienotas kolīziju normas Eiropas Savienības dalībvalstu starpā attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām. Tādējādi tiek veicināta gan tiesiskā paļāvības principa, gan arī personu tiesiskās aizsardzības nodrošināšana, Eiropas Savienības dalībvalstu tiesām izšķirot pārrobežu līgumstrīdus.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiesību akta projekti šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekti šo jomu neskar.

 

 

III  Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

 

2005

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

 

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

 

IV Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Normatīvie akti papildus nav jāizdod.

 

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Pievienošanās Romas konvencijai veicinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts tiešā veidā šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai

 saisto­šajiem divpusējiem un

daudzpusējiem starptautiskajiem

 līgumiem

 

Romas konvencija atbilstoši tās 21.pantam neietekmē attiecīgajā valstī spēkā esošu starptautisko līgumu piemērošanu.

Tomēr attiecībā uz tādiem starptautiskajiem līgumiem, kurus attiecīgā dalībvalsts vēlas atzīt par saistošiem pēc Romas konvencijas spēkā stāšanās attiecīgajā valstī, ir piemērojama Romas konvencijas 23.panta paredzētā konsultāciju kārtība ar citām konvencijas parakstītājvalstīm.

Latvijas Republika ir pievienojusies ANO Konvencijai par starptautiskajiem preču pirkuma – pārdevuma līgumiem (Vīne, 1980.gads 11.aprīlis), kas arī nosaka materiālo civiltiesību un starptautisko privāttiesību jautājumus.

4. Atbilstības izvērtējums

 

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts

5.panta 2.punkts

atbilst

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

 

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību aktu projektu

 

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīciju (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas

pasākumi ir veikti un kāds ir

sabiedriskās domas viedoklis

 Nav veikti pasākumi.

4. Konsultācijas ar

starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas konsultācijas.

5. Cita informācija

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

VII Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma izpilde notiks pastāvošās institucionālās sistēmas ietvaros.

Pievienošanās konvencijas 2.pantā ir paredzētas Augstākās Tiesas Senāta tiesības lūgt Eiropas Kopienu Tiesu sniegt prejudiciālus nolēmumus par attiecīgu tiesību instrumentu normu interpretāciju. Vienlaikus dalībvalstu kopīga deklarācija par informācijas apmaiņu paredz sadarbības īstenošanu ar Eiropas Kopienu Tiesu.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta

par norma­tīvā akta ieviešanu

Tiesību akts tiks publicēts noteiktajā kārtībā. Vienlaikus informācija par Pievienošanās konvenciju un Romas konvenciju tiks ievietota Tieslietu ministrijas mājas lapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas

tiesības, ja normatīvais akts viņu

ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

 

Tieslietu ministre                                                                                          S.Āboltiņa

 

 

 

 Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

I.Sarule

 

 

 

25.07.2005 15:00

2 075

Sarule

7505746, irena.sarule@tm.gov.lv