Likumprojekts

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā

Izdarīt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:
 
1. Papildināt 42.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
 

"(5) Lēmumu par valsts vai pašvaldības mantas nodošanu īpašumā bez atlīdzības pieņem šā likuma 5. un 6.pantā minētās institūcijas (amatpersonas)."

 
2. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

"(1) Valsts kustamo mantu var nodot bez atlīdzības ārvalstu valdību un starptautisko organizāciju īpašumā, ja lēmumu par to katrā konkrētā gadījumā ir pieņēmis Ministru kabinets.

(2) Kārtību, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starptautisko organizāciju īpašumā, nosaka Ministru kabinets."

Aizsardzības ministrs

E.Repše

LIKUMPROJEKTA

„Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ likums ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 10.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts iestādēm, izņemot likumos vai Ministru kabineta noteikumos īpaši paredzētus gadījumus, ir aizliegts dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus un mantu. Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 42.panta trešā un ceturtā daļa nosaka, kādā veidā valsts var atsavināt kustamo mantu. Normas par mantas nodošanu bez atlīdzības paredz, ka: - valsts kustamo mantu var nodot bez atlīdzības valsts, pašvaldību, kā arī citu publisko tiesību subjektu īpašumā, bet ar Valsts kontroles piekrišanu — arī sabiedrisko organizāciju, biedrību un nodibinājumu īpašumā; - valsts kustamo mantu var dāvināt un ziedot citos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā un gadījumos. Tomēr likuma normas neparedz gadījumus, ka valsts kustamo mantu bez atlīdzības var nodot ārvalstu valdībām vai starptautiskām organizācijām. Jāņem vērā, ka viens no valsts ārējās un drošības politikas īstenošanas svarīgākajiem instrumentiem ir atbalsta sniegšana starptautiskajām organizācijām, kā arī citām valstīm. Šāds atbalsts ietver sevī ne tikai padomu sniegšanu un pieredzes nodošanu atsevišķās valsts pārvaldes jomās, bet arī finansiālo un materiāli tehnisko palīdzību. Latvijas dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) un Eiropas Savienībā (ES) nozīmē ne tikai atbalsta saņemšanu no šīm starptautiskajām organizācijām, bet arī atbildību par atbalsta sniegšanu citām valstīm, kuras tiecas attīstīt ciešāku sadarbību ar NATO un ES valstīm un savā valsts pārvaldē ieviest šo organizāciju principus. Atbalsta sniegšana šīm valstīm atbilst Latvijas nacionālajām interesēm. Tādejādi tiek stiprinātas gan šo valstu spējas iesaistīties NATO un ES interesējošo globālo jautājumu risināšanā, gan arī Latvijas un palīdzību saņemošās valsts divpusējās attiecības. Līdz šim, lai veiktu kustamās mantas nodošanu ārvalstu valdībām vai starptautiskajām organizācijām, tika piemērots Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas trešais punkts, kas nosaka, ka Ministru kabinets var izdot normatīvos aktus – noteikumus gadījumos, ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts un izdoti atsevišķi noteikumi. Latvijas Republikas Satversmes tiesa savā 2001.gada 3.aprīļa spriedumā “Par Ministru kabineta 1999.gada 6. jūlija noteikumu nr.249 „Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumos „Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos”” 1.1.punkta atbilstību likuma „Par uzņēmējdarbību” 4.panta otrajai daļai un 32.panta pirmās daļas 1.punktam, Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam un „Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību” (VVTT 1947) III panta 4. paragrāfam, Ministru kabineta iekārtas likuma 14. pantam un likuma „Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm” 3. panta otrajai daļai” vērš uzmanību, ka Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punkts nav interpretējams tikai vēsturiski un gramatiski, proti, ka Ministru kabinets ir tiesīgs izdot noteikumus par jebkuru jautājumu, ja tas ar likumu nav noregulēts. Lietojot sistēmisko interpretācijas metodi, jāņem vērā Satversmes 64.pants, kas nosaka, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros, un Satversmes 81.pants, kas likumdošanas tiesības Ministru kabinetam deleģē īpaši paredzētos gadījumos. Līdz ar to Ministru kabinets, pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu, nevar izdot noteikumus par jautājumiem, kas ietilpst likumdevēja kompetencē. Pārvaldes kārtībā Ministru kabinets var izdot vienīgi likumam pakārtotus normatīvos aktus, tātad noteikumiem jāatbilst likumam. Noteikumus izdod, lai palīdzētu dzīvē īstenot likumus. To panāk, noteikumos konkretizējot likuma normas. Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums norāda, ka valsts mantas atsavināšanas regulējums ir likumdevēja kompetence. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā un paredzēt, ka valsts kustamo mantu var nodot bez atlīdzības ārvalstu valdību un starptautisku organizāciju īpašumā Ministru kabineta noteiktā kārtībā.
2. Likuma projekta būtība		Likumprojekts paredz, ka valsts kustamo mantu var nodot bez atlīdzības ārvalstu valdību un starptautisku organizāciju īpašumā Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Ar šo tiks paredzēta iespēja un noteikts tiesiskais regulējums vispārējiem gadījumiem valsts kustamās mantas nodošanai bez atlīdzības ārvalstu valdību un starptautisko organizāciju īpašumā.
3. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekts šo jomu neskar.
5.Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji		Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi			tūkst. Ls
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Likumprojekts šo jomu neskar
6. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar
IV. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1.Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.		Papildus jāizdod Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks kārtību, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starptautisko organizāciju īpašumā. Ministru kabineta noteikumu mērķis ir tiesiski noregulēt valsts kustamās mantas bezatlīdzības nodošanu ārvalstu valdībām un starptautiskajām organizācijām. Ministru kabineta noteikumos jānosaka gadījumi, kad bezatlīdzības nodošana izdarāma, nepieciešamās atļaujas un šādu lēmumu pieņemšanas kārtība, kā arī kārtība, kādā slēdzami līgumi valsts kustamās mantas bezatlīdzības nodošanai. Termiņš, kādā šiem Ministru kabineta noteikumiem jātiek izstrādātiem – 2005.gada 31.decembris.
2. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
4. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Netika veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Nav notikušas.
5. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde
1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Papildu institūciju izveide nav nepieciešama. Visas darbības tiks veiktas esošo institūciju kompetences ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Pēc likumprojekta pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar

Aizsardzības ministrs E.Repše

Valsts sekretārs.	Juridiskā departamenta direktore	Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā amatpersona	Dokumenta autors
E.Rinkēvičs	S.Araslanova	I.Kalna	I.Alkšere

04.08.2005 10:40

1115

I.Alkšere, 7335217

ilze.alksere@mod.gov.lv