Grozījums likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”

Likumprojekts

Grozījums likumā

"Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"

Izdarīt likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2004, 2., 14.nr.; 2005, 8.nr.) šādu grozījumu:

Izteikt 16.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) ģimenes ārsta izsniegta izziņa par personas veselības stāvokli;".

 

 

 

Veselības ministrs

G.Bērziņš

 

 

 

Likumprojekta „Grozījums likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 2004.gada 22.aprīlī spēkā stājās likums „Grozījumi Ārstniecības likumā” un šajos grozījumos Ārstniecības likuma 8.panta 4.punkts ir izteikts jaunā redakcijā, līdz ar to atceļot likumā Veselības ministrijai (Labklājības ministrijai) doto deleģējumu veidot, papildināt un uzturēt kārtībā ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrus. Saskaņā ar likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 10.pantā noteikto (ja spēku zaudē likuma norma, kas pilnvarojusi Ministru kabinetu izdot noteikumus, par spēku zaudējušiem uzskatāmi arī noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz spēku zaudējušo likuma normu) spēku ir zaudējis Labklājības ministrijas 1998.gada 28.janvāra rīkojums Nr.24 „Par psihisko traucējumu un psihisko slimību valsts reģistra izveidi” un 1998.gada 28.janvāra rīkojums Nr.23 „Par narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra izveidi”.

Vienlaikus Saeima, 2004.gada 27.maijā pieņemot likumu "Grozījumi Ārstniecības likumā", atbilstoši Ārstniecības likuma 9.pantam deleģējusi Ministru kabinetu noteikt kārtību ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistru izveidei, papildināšanai un uzturēšanai. Jaunizveidojamie reģistri kalpos galvenokārt statistiskiem mērķiem.

Jāatzīmē, ka likvidētā Psihisko traucējumu un psihisko slimību valsts reģistra, kā arī Narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra veidošana netika veikta pēc vienotiem kritērijiem. Šie reģistri nepamatoti ierobežoja personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas ir pretrunā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, kā arī vispārējiem cilvēktiesību principiem. Abos reģistros iekļauto pacientu loks bija nepamatoti plašs. Tajā pašā laikā Psihisko traucējumu un psihisko slimību valsts reģistra, kā arī Narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra izziņas nevar sniegt pilnvērtīgas ziņas par indivīda psihiskās veselības stāvokli, kas nepieciešamas tiesai lēmuma pieņemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu.

2. Tiesību akta projekta būtība

 Likumprojekts paredz, ka objektīvāk un vispusīgāk personas veselības stāvokli raksturotu ģimenes ārsta izsniegta izziņa par personas veselības stāvokli.

3. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

  

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus nav jāizdod.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Nav notikušas konsultācijas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav notikušas konsultācijas

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Pasākumi nav veikti

4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas. Esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Laikraksts ''Latvijas Vēstnesis'', normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS), kā arī ar citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Veselības ministrs G.Bērziņš

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

U.Līkops

A.Vembre

M.Briede

I.Šķiņķe

 

 

 

 

08.08.2005 15:12

792

I.Šķiņķe

7876092, ilze_skinke@vm.gov.lv