Likumprojekts trešajam lasījumam

Juridiskā komisija

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā

(reģ.nr.1322)

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija	Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts (Satversmes 81. panta kārtībā izdotie MK noteikumi nr.611)	Nr.	Priekšlikumi (38)	Komisijas atzinums	Likumprojekta redakcija trešajam lasījumam
	Izdarīt Tiesu izpildītāju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 20.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Tiesu izpildītāju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 20.nr.) šādus grozījumus:
7.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu un viņu amata vietas, iecirkņus un to robežas ar īpašu sarakstu nosaka tieslietu ministrs.	1. Aizstāt 7.pantā vārdus “tieslietu ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”.				1. Aizstāt 7.pantā vārdus “tieslietu ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”.
10.pants. (1) Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu tiesu izpildītāju neatkarība amata pienākumu pildīšanā. (2) Fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī amatpersonām aizliegts iejaukties zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālajā darbībā, ietekmēt un iespaidot viņus.		1.	Juridiskais birojs Izslēgt likuma 10. panta pirmajā daļā vārdu “pirmstiesas”.	Atbalstīts	2. Izslēgt 10. panta pirmajā daļā vārdu “pirmstiesas”.

12.pants. (1) Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem var būt personas, kuras:

1) ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) sasniegušas divdesmit piecu gadu vecumu;

4) atbilst šādiem izglītības kritērijiem:

a) universitātes tipa augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju,

b) ieguvušas maģistra grādu tiesību zinātnē;

5) darbojušās vismaz divus gadus par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu vai vismaz piecus gadus tādos tiesu sistēmas amatos, kurus pildot varējušas iegūt zvērināta tiesu izpildītāja darbībai vajadzīgās zināšanas;

6) nokārtojušas zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.

(2) Tiesu sistēmas amatu sarakstu, kurus pildot persona varēja iegūt zvērināta tiesu izpildītāja darbībai vajadzīgās zināšanas, nosaka tieslietu ministrs.

2. 12. pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ieguvušas darba pieredzi, strādājot kādā no šādiem amatiem:

a) tiesneša amatā, zvērināta advokāta amatā, zvērināta notāra amatā, prokurora amatā;

b) vismaz divus gadus – zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā;

c) vismaz piecus gadus – citā juridiskās specialitātes amatā;”;

izslēgt otro daļu.

3. 12. pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ieguvušas darba pieredzi, strādājot kādā no šādiem amatiem:

a) tiesneša amatā, zvērināta advokāta amatā, zvērināta notāra amatā, prokurora amatā;

b) vismaz divus gadus – zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā;

c) vismaz piecus gadus – citā juridiskās specialitātes amatā;”;

izslēgt otro daļu.

13.pants. Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem nevar būt personas:

1) kuras neatbilst šā likuma 12.panta prasībām;

2) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) kuras notiesātas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

4) pret kurām krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju vai kurām sodāmība par šiem nodarījumiem dzēsta vai noņemta;

5) kuras atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

6) kuras atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita vai atceltas no zvērināta notāra vai viņa palīga amata;

7) kuras atrodas aizgādnībā;

8) kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu vai zvērinātu notāru vai viņa palīgu.

3. 13. pantā:

papildināt 6.punktu ar vārdiem „atceltas no tiesneša amata, atlaistas no prokurora, prokurora palīga vai tiesneša palīga amata;”;

papildināt pantu ar 9. punktu šādā redakcijā:

“9) kuras ir aizdomās turētie vai apsūdzētie krimināllietā.”

4. 13. pantā:

papildināt 6.punktu ar vārdiem “atceltas no tiesneša amata, atlaistas no prokurora, prokurora palīga vai tiesneša palīga amata;”;

papildināt pantu ar 9. punktu šādā redakcijā:

“9) kuras ir aizdomās turētie vai apsūdzētie krimināllietā.”

16.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentus pārbauda īpaša eksaminācijas komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs, izraugoties pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, tiesām, augstskolu akadēmiskā personāla un zvērinātiem tiesu izpildītājiem un saskaņojot to ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi. Komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

4. Izslēgt 16.pantā vārdus “un saskaņojot to ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi”.

2. Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 16. pantā vārdus “Zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentus pārbauda” ar vārdiem “Personas, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, pārbauda”.

Atbalstīts

5. 16. pantā:

aizstāt vārdus “Zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentus pārbauda” ar vārdiem “Personas, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, pārbauda”;

izslēgt vārdus “un saskaņojot to ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi”.

17.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome katru gadu personām, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, rīko zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.

(2) Pie zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena tiek pielaistas personas, kuras atbilst šā likuma 12.panta 1. — 4.punkta prasībām un ir iemaksājušas eksāmena maksu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes kontā.

5. 17. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, pamatojoties uz tieslietu ministra lēmumu, personām, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, rīko zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.”;

aizstāt otrajā daļā skaitli „4” ar skaitli „5”.

6. 17. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, pamatojoties uz tieslietu ministra lēmumu, personām, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, rīko zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.”;

aizstāt otrajā daļā skaitli “4” ar skaitli “5”.

18.pants. (1) Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma nosaka zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena kārtību, eksaminācijas komisijas sastāvu, eksāmena jautājumus un minimālo zināšanu apjomu, kā arī nosaka eksāmena maksu.

(2) Eksaminācijas komisija pēc tieslietu ministra rīkojuma veic arī zvērinātu tiesu izpildītāju kvalifikācijas pārbaudi (62.pants).

6. 18. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma nosaka eksaminācijas komisijas sastāvu un eksāmena jautājumus.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Eksāmena kārtību, minimālo zināšanu apjomu un eksāmena maksu nosaka Ministru kabinets.”

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 18. panta otrajā daļā skaitli un vārdu iekavās “(62. pants)” ar skaitli un vārdu iekavās “(70. pants)”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 18. panta trešajā daļā vārdus “Eksāmena kārtību” ar vārdiem “Zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu kārtību”.

Atbalstīts

7. 18. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma nosaka eksaminācijas komisijas sastāvu un eksāmena jautājumus.”;

aizstāt otrajā daļā skaitli un vārdu “(62. pants)” ar skaitli un vārdu “(70. pants)”.

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena kārtību, minimālo zināšanu apjomu un eksāmena maksu nosaka Ministru kabinets.”

19.pants. (1) Eksaminācijas komisija pārbauda pretendentu zināšanas likumos, kas vajadzīgi zvērināta tiesu izpildītāja profesionālajā darbībā, aktu sastādīšanā un zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā.

(2) Eksāmens noris mutvārdos un rakstveidā.

7. Aizstāt 19.panta pirmajā daļā vārdu “pretendentu” ar vārdu “personas”.

8. Aizstāt 19.panta pirmajā daļā vārdu “pretendentu” ar vārdu “personas”.

20.pants. (1) Zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena dienu tieslietu ministrs izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vismaz mēnesi pirms eksāmena.

(2) Iesniegums par atļauju kārtot eksāmenu iesniedzams tieslietu ministram vismaz 10 dienas pirms eksāmena.

8. Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tieslietu ministrs pieņem lēmumu par zvērinātu tiesu izpildītāju eksāmena rīkošanu un eksāmena dienu izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vismaz mēnesi pirms eksāmena.”

9. Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tieslietu ministrs pieņem lēmumu par zvērinātu tiesu izpildītāju eksāmena rīkošanu un eksāmena dienu izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vismaz mēnesi pirms eksāmena.”

21.pants. Iesniegumam pievienojami pierādījumi par pilsonību, valsts valodas prasmi, vecumu, izglītību un eksāmena nauda, ko atpakaļ neizmaksā.

9. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Iesniegumam pievienojami pierādījumi par pilsonību, valsts valodas prasmi, vecumu, izglītību, darba pieredzi un kvīts, kas apliecina eksāmena naudas nomaksu. Eksāmena naudu atpakaļ neizmaksā.”

10. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Iesniegumam pievienojami pierādījumi par pilsonību, valsts valodas prasmi, vecumu, izglītību, darba pieredzi un kvīts, kas apliecina eksāmena naudas nomaksu. Eksāmena naudu atpakaļ neizmaksā.”

10. Papildināt likumu ar 23.¹ pantu šādā redakcijā:

“23.¹ pants. Zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendenti ir personas, kuras nokārtojušas zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu un kuru zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecībām nav beidzies derīguma termiņš. Šo personu uzskaiti veic tieslietu ministrs.”

11. Papildināt likumu ar 23.¹ pantu šādā redakcijā:

“23.¹ pants. Zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendenti ir personas, kuras nokārtojušas zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu un kuru zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecībām nav beidzies derīguma termiņš. Šo personu uzskaiti veic tieslietu ministrs.”

24.pants. (1) Ja zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs par to paziņo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.

(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome divu nedēļu laikā var iesniegt tieslietu ministram priekšlikumu par kāda zvērināta tiesu izpildītāja pārcelšanu uz vakanto amata vietu vai kāda zvērināta tiesu izpildītāja kandidāta uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā un viņa iecelšanu vakantajā amata vietā. Ja šāds priekšlikums nav iesniegts, tieslietu ministrs ar sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” uzaicina pieteikties pretendentus uz šo amata vietu.

11. Izteikt 24.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome divu nedēļu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas var iesniegt tieslietu ministram priekšlikumu par kāda zvērināta tiesu izpildītāja pārcelšanu uz vakanto amata vietu. Ja šāds priekšlikums nav iesniegts, tieslietu ministrs nosūta pretendentiem uzaicinājumu pieteikties uz šo amata vietu.”

12. Izteikt 24.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome divu nedēļu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas var iesniegt tieslietu ministram priekšlikumu par kāda zvērināta tiesu izpildītāja pārcelšanu uz vakanto amata vietu. Ja šāds priekšlikums nav iesniegts, tieslietu ministrs nosūta pretendentiem uzaicinājumu pieteikties uz šo amata vietu.”

25.pants. (1) Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu tiesu izpildītāju, iesniedz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 12.panta prasībām, kā arī to, ka personas uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā nav neviena no 13.panta 2. — 7.punktā minētajiem šķēršļiem.

(2) Iesniedzējs Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktajā kārtībā uzrāda atsauksmes par savu profesionālo darbību, kā arī derīgu zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecību.

(3) Ja uz vakanto zvērināta tiesu izpildītāja amata vietu pieteikusies persona, kuras nodarbošanās nav savienojama ar tiesu izpildītāja pienākumiem, šai personai ir atļauts zvērēt un tā iekļaujama zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā tikai pēc tam, kad izbeigusi minēto nodarbošanos.

12. Izteikt 25. un 26.pantu šādā redakcijā:

„25. pants. (1) Pretendents iesniedz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina viņa atbilstību šā likuma 12.panta prasībām, kā arī to, ka pretendenta uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā nav neviena no šā likuma 13.panta 2. — 7.punktā minētajiem šķēršļiem.

(2) Pretendents uzrāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei atsauksmes par savu profesionālo darbību un morālajām īpašībām, kā arī derīgu zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecību.

(3) Ja uz vakanto zvērināta tiesu izpildītāja amata vietu pieteicies pretendents, kura nodarbošanās nav savienojama ar tiesu izpildītāja pienākumiem, viņam ir atļauts zvērēt tikai pēc tam, kad šis pretendents izbeidzis minēto nodarbošanos.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 25. panta pirmajā daļā skaitli “7” ar skaitli “9”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 25. panta otrajā daļā vārdus “atsauksmes par savu profesionālo darbību un morālajām īpašībām” ar vārdiem “atsauksmes par savu profesionālo darbību”.

Atbalstīts

13. Izteikt 25. un 26.pantu šādā redakcijā:

(2) Pretendents uzrāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei atsauksmes par savu profesionālo darbību, kā arī derīgu zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecību.

(3) Ja uz vakanto zvērināta tiesu izpildītāja amata vietu pieteicies pretendents, kura nodarbošanās nav savienojama ar tiesu izpildītāja pienākumiem, viņam ir atļauts zvērēt tikai pēc tam, kad šis pretendents izbeidzis minēto nodarbošanos.

26.pants. To personu sarakstu, kuras iesniegušas uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā nepieciešamos dokumentus, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome izliek savās telpās un nosūta apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem pēc pretendentu darbavietas kopā ar uzaicinājumu divu nedēļu laikā sniegt atsauksmi par šīm personām.	26.pants. To pretendentu sarakstu, kuri iesnieguši nepieciešamos dokumentus uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome izliek savās telpās un nosūta attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētājam pēc vakantā iecirkņa piederības kopā ar uzaicinājumu divu nedēļu laikā sniegt atsauksmi par šīm personām.”	7.	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 26. pantā vārdus “šīm personām” ar vārdiem “šiem pretendentiem”.	Atbalstīts	26.pants. To pretendentu sarakstu, kuri iesnieguši nepieciešamos dokumentus uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome izliek savās telpās un nosūta attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētājam pēc vakantā iecirkņa piederības kopā ar uzaicinājumu divu nedēļu laikā sniegt atsauksmi par šiem pretendentiem.”
29.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs iekļaujams zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad viņš ir apdrošinājis profesionālās darbības risku (civiltiesiskās atbildības apdrošināšana) (33. un 35.pants) un devis Augstākās tiesas priekšsēdētājam šādu zvērestu: “Es zvēru būt uzticīgs Latvijas valstij, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta tiesu izpildītāja pienākumus, sargāt personu tiesiskās intereses, man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā.” (2) Sākot pildīt amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs saņem tieslietu ministra apstiprinātas zvērināta tiesu izpildītāja amata apliecības un amata zīmi. To veidu un lietošanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.	13. Izteikt 29. panta otrās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā: “Zvērināta tiesu izpildītāja amata apliecības un amata zīmes veidu un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”				14. Izteikt 29. panta otrās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā: “Zvērināta tiesu izpildītāja amata apliecības un amata zīmes veidu un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
30.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju pārceļ uz citu amata vietu pēc viņa lūguma vai piemērojot disciplinārsodu, ja ir atbrīvojusies zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta.	14. Izslēgt 30.pantā vārdus “vai piemērojot disciplinārsodu”.				15. Izslēgt 30.pantā vārdus “vai piemērojot disciplinārsodu”.
31.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs, uzsākot praksi (profesionālo darbību), izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un paziņo attiecīgā tiesu apgabala tiesām, tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei prakses vietas adresi. Šāds sludinājums publicējams un paziņojumi sniedzami arī tad, ja tiek mainīta zvērināta tiesu izpildītāja prakses vieta.	15. Papildināt 31.pantu pēc vārda “tiesām” ar vārdiem “attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta reģionālās iestādes nodaļai”.				16. Papildināt 31.pantu pēc vārda “tiesām” ar vārdiem “attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta reģionālās iestādes nodaļai”.
34.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa profesionālo darbību un viņa palīga, arī zvērināta tiesu izpildītāja kandidāta, darbību.		8.	Juridiskais birojs Izslēgt likuma 34. pantā vārdus “arī zvērināta tiesu izpildītāja kandidāta”.	Atbalstīts	17. Izslēgt 34. pantā vārdus “arī zvērināta tiesu izpildītāja kandidāta”.

35.pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam apdrošināšanas līgums jānoslēdz, pirms viņš sācis pildīt savus pienākumus.

(2) Apdrošināšanas līgums uzturams spēkā visu zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības laiku.

16. Papildināt 35.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums ne mazāk kā 10 dienas pirms individuālā apdrošināšanas līguma darbības termiņa beigām iesniegt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei uz nākamo termiņu noslēgtā individuālās apdrošināšanas līguma kopiju.”

9. Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 35. panta otrās daļas 2. teikumā vārdus “ne mazāk kā” ar vārdu “vismaz”.

Atbalstīts

18. Papildināt 35.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums vismaz 10 dienas pirms individuālā apdrošināšanas līguma darbības termiņa beigām iesniegt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei uz nākamo termiņu noslēgtā individuālās apdrošināšanas līguma kopiju.”

36.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums paziņot Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā arī par visiem grozījumiem tajā, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu.

17. 36.pantā:

papildināt pantu pēc vārda “pienākums” ar vārdu “nekavējoties”;

aizstāt vārdus “grozījumiem tajā” ar vārdiem

„grozījumiem noslēgtajā apdrošināšanas līgumā”.

19. 36.pantā:

papildināt pantu pēc vārda “pienākums” ar vārdu “nekavējoties”;

aizstāt vārdus “grozījumiem tajā” ar vārdiem

„grozījumiem noslēgtajā apdrošināšanas līgumā”.

38.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu.

(2) Ja apdrošināšanas līguma darbība ir apturēta vai līgums ir izbeigts, zvērināts tiesu izpildītājs atstādināms vai atceļams no amata.

18. 38. pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums septiņu dienu laikā pēc termiņa, kurā izdarāms apdrošināšanas prēmijas maksājums, iesniegt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei maksājuma uzdevuma kopiju.”;

papildināt otro daļu pēc vārda “līgums” ar vārdiem “neatbilst šā likuma vai Ministru kabineta apstiprinātajiem obligātajiem līguma noteikumiem vai” .

10.

Juridiskais birojs

Izteikt grozījumu likuma 38. panta otrajā daļā šādā redakcijā:

“Papildināt otro daļu pēc vārda “līgums” ar vārdiem “neatbilst normatīvo aktu prasībām vai””.

Atbalstīts

20. 38. pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums septiņu dienu laikā pēc termiņa, kurā izdarāms apdrošināšanas prēmijas maksājums, iesniegt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei maksājuma uzdevuma kopiju.”;

papildināt otro daļu pēc vārda “līgums” ar vārdiem “neatbilst normatīvo aktu prasībām vai”.

39.pants. (1) Ja zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata pienākumus, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta tiesu izpildītāja disciplinārās vai krimināltiesiskās atbildības šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta tiesu izpildītāja apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata.

(2) Prasības par zaudējumiem, kas cēlušies saistībā ar zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību, iesniedzamas tai apgabaltiesai, kuras uzraudzībai zvērināts tiesu izpildītājs pakļauts.

(3) Apdrošināšanas iestāde uz profesionālās darbības riska līguma pamata nesedz prasījumus, kuri neizriet no zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības.

(4) Apdrošināšanas iestādei pret vainīgajām personām ir regresa tiesības apdrošināšanas atlīdzības apmērā, ja zaudējumi radušies, zvērinātam tiesu izpildītājam tīši, ar nodomu pārkāpjot amata pienākumus vai pieļaujot rupju neuzmanību.

19. 39. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “amata pienākumus” ar vārdiem “profesionālās darbības”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “amata darbību” ar vārdiem “profesionālo darbību”;

izslēgt trešo un ceturto daļu.

11.

Juridiskais birojs

Izteikt grozījumu likuma 39. panta pirmajā daļā šādā redakcijā:

“aizstāt pirmajā daļā vārdus “pildot amata pienākumus” ar vārdiem “veicot profesionālo darbību””.

Atbalstīts

21. 39. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “pildot amata pienākumus” ar vārdiem “veicot profesionālo darbību”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “amata darbību” ar vārdiem “profesionālo darbību”;

izslēgt trešo un ceturto daļu.

41.pants. Pildot tiesas un citu institūciju nolēmumus, zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs ar amata pienākumu pildīšanu saistīto nepieciešamo informāciju pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī no visām fiziskajām un juridiskajām personām, ciktāl to neierobežo speciālās tiesību normas.

20. 41. pantā:

aizstāt vārdus “Pildot tiesas un citu institūciju nolēmumus” ar vārdiem “Veicot amata darbības”;

papildināt pantu pēc vārda “informāciju” ar vārdu “motivēti”.

22. 41. pantā:

aizstāt vārdus “Pildot tiesas un citu institūciju nolēmumus” ar vārdiem “Veicot amata darbības”;

papildināt pantu pēc vārda “informāciju” ar vārdu “motivēti”.

48.pants. Pildot amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs izskaidro pusēm to tiesības un pienākumus un atbilstoši savai kompetencei palīdz pusēm aizstāvēt to tiesības un tiesiskās intereses.

21. Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

“48.pants. Pildot amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs atbilstoši veicamajai amata darbībai izskaidro pusēm to tiesības un pienākumus pušu procesuālo tiesību labticīgai īstenošanai.”

23. Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

“48.pants. Pildot amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs atbilstoši veicamajai amata darbībai izskaidro pusēm to tiesības un pienākumus pušu procesuālo tiesību labticīgai īstenošanai.”

52.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs, viņa palīgs un darbinieki nedrīkst izpaust trešajai personai ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām; šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu.

(2) Ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām sniedzamas apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai, šādām valsts institūcijām likumos noteiktajā kārtībā:

1) tiesai, prokuratūrai un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm — sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;

2) citu resoru amatpersonām vai privātpersonām — ar visu lietas dalībnieku piekrišanu vai ar rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja rakstveida atļauju.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs ziņas sniedz, pamatojoties uz personas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīts nepieciešamās informācijas apjoms un pamatota ziņu nepieciešamība.

(4) Zvērinātu tiesu izpildītāju depozītu un dokumentu grāmatas, izpildu lietas, kā arī atsevišķus dokumentus nedrīkst izdot ārpus prakses telpām pat pēc tiesu vai citu iestāžu pieprasījuma.

(5) Ja ierosināta krimināllieta par viltojumu, uz izmeklēšanas iestāžu lēmuma pamata var izņemt attiecīgus zvērināta tiesu izpildītāja dokumentus no viņa lietām, to vietā atstājot zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātus norakstus. Pēc ekspertīzes izdarīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā izņemtie dokumenti atdodami atpakaļ zvērinātam tiesu izpildītājam.

22. Izteikt 52. pantu šādā redakcijā:

„52. pants.(1) Zvērināts tiesu izpildītājs, viņa palīgs un darbinieki nedrīkst izpaust trešajai personai ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām, kā arī ziņas, kas iegūtas, veicot zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību. Šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu.

(2) Ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām sniedzamas likumos noteiktajā kārtībā:

1) tiesai, prokuroram un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm – sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;

2) citām valsts iestādēm vai amatpersonām, kā arī

privātpersonām — ar visu lietas dalībnieku piekrišanu vai ar rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja rakstveida atļauju.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs ziņas sniedz, pamatojoties uz personas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīts nepieciešamās informācijas apjoms un pamatota ziņu nepieciešamība.

(4) Zvērinātu tiesu izpildītāju depozītu un dokumentu grāmatas, izpildu lietas, kā arī atsevišķus dokumentus (to skaitā dokumentus, kas sastādīti, veicot šā likuma 74. un 75.pantā norādītās darbības) nedrīkst izdot ārpus prakses telpām, izņemot šā panta piektajā daļā noteikto gadījumu.

(5) Ja uzsākts kriminālprocess, ekspertīzes izdarīšanai krimināllietā, pamatojoties uz procesa virzītāja lēmumu, var izņemt attiecīgus zvērināta tiesu izpildītāja dokumentus no viņa lietām, to vietā atstājot zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātus norakstus. Pēc ekspertīzes izdarīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā izņemtie dokumenti nekavējoties atdodami atpakaļ zvērinātam tiesu izpildītājam.

(6) Pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma vai disciplinārlietas ietvaros pēc tieslietu ministra vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pilnvarota pārstāvja pieprasījuma zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums izsniegt apliecinātas dokumentu kopijas no viņa lietvedībā esošajām lietām, depozītu un dokumentu grāmatām. Šis noteikums attiecas arī uz tiem zvērināta tiesu izpildītāja sastādītajiem dokumentiem un sarakstiem, kuri tiek glabāti elektroniskā formā."

12.

13.

14.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 52. panta redakcijā otrās daļas ievaddaļā vārdu “likumos” ar vārdu “likumā”.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 52. panta redakcijā otrās daļas pirmajā punktā vārdu “pirmstiesas”.

Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija

Aizstāt 52. panta otrās daļas 1. punktā vārdus “pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm” ar vārdiem “izmeklēšanas iestādēm”.

Atbalstīts

24. Izteikt 52. pantu šādā redakcijā:

“52. pants.(1) Zvērināts tiesu izpildītājs, viņa palīgs un darbinieki nedrīkst izpaust trešajai personai ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām, kā arī ziņas, kas iegūtas, veicot zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību. Šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu.

(2) Ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām sniedzamas likumā noteiktajā kārtībā:

1) tiesai, prokuroram un izmeklēšanas iestādēm – sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;

2) citām valsts iestādēm vai amatpersonām, kā arī

privātpersonām — ar visu lietas dalībnieku piekrišanu vai ar rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja rakstveida atļauju.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs ziņas sniedz, pamatojoties uz personas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīts nepieciešamās informācijas apjoms un pamatota ziņu nepieciešamība.

Trešā nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārā atbildība

23. Izteikt V sadaļas trešo nodaļu “Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārā atbildība” šādā redakcijā:

25. Izteikt V sadaļas trešo nodaļu “Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārā atbildība” šādā redakcijā:

53.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc pašas iniciatīvas par:

1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu pārkāpumiem;

2) likumu un citu normatīvo aktu neievērošanu;

3) zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu instrukciju pārkāpumiem;

4) darba atlīdzības noteikumu pārkāpumiem;

5) zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās ētikas normu pārkāpumiem.

53.pants. (1) Tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc paša iniciatīvas par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu neievērošanu.

(2) Vienlaikus ar disciplinārlietas ierosināšanu tieslietu ministram ir tiesības atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas līdz disciplinārlietas izlemšanai.

54.pants. Tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc paša iniciatīvas par:

1) zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu likumu un citu normatīvo aktu neievērošanu;

2) zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu instrukciju pārkāpumiem;

3) zvērināta tiesu izpildītāja darbībā pieļauto nolaidību vai pienākumu nepildīšanu;

4) to, ka zvērināts tiesu izpildītājs savā amata darbībā vai ārpus tās atļaujas tādu peļamu rīcību, kas nav savienojama ar zvērināta tiesu izpildītāja amata stāvokli un cieņu vai ar viņa palikšanu amatā vai līdzšinējā amata vietā.

54.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc pašas iniciatīvas par:

1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu pārkāpumu;

2) profesionālās ētikas normu pārkāpšanu;

3) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes apstiprinātās metodikas neievērošanu;

4) citu ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu iekšējo normatīvo aktu pārkāpumu.

(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem ir tiesības izskaidrot zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību.

(3) Ja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome uzskata, ka zvērinātam tiesu izpildītājam piemērojams viens no šā likuma 65.panta pirmajā daļā noteiktajiem disciplinārsodiem, tā ierosina disciplinārlietu. Ierosinātās disciplinārlietas materiālus septiņu dienu laikā nosūta tieslietu ministram ar lūgumu nodot tos izskatīšanai disciplinārlietu komisijai.

(4) Nosūtot ierosinātās disciplinārlietas materiālus tieslietu ministram, Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir tiesīga lūgt tieslietu ministru atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas līdz disciplinārlietu izlemšanai.

15.

16.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 54. panta redakcijā trešās daļas 1. teikumu.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 54. panta redakcijā trešajā un ceturtajā daļā vārdu “ierosinātās”.

Atbalstīts

1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu pārkāpumu;

2) profesionālās ētikas normu pārkāpšanu;

3) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes apstiprinātās metodikas neievērošanu;

4) citu ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu iekšējo normatīvo aktu pārkāpumu.

(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem ir tiesības izskaidrot zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību.

(3) Ierosinātās disciplinārlietas materiālus septiņu dienu laikā nosūta tieslietu ministram ar lūgumu nodot tos izskatīšanai disciplinārlietu komisijai.

(4) Nosūtot disciplinārlietas materiālus tieslietu ministram, Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir tiesīga lūgt tieslietu ministru atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas līdz disciplinārlietu izlemšanai.

54.¹pants. Ja persona iesniegusi sūdzību tiesā Civilprocesa likuma 632.panta kārtībā, jautājums par zvērināta tiesu izpildītāja saukšanu pie disciplināratbildības izskatāms pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums par attiecīgas zvērināta tiesu izpildītāja darbības atzīšanu par prettiesisku.

55.pants. Ja tiesu izpildītājs ieguvis aizstāvības tiesības krimināllietā par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts ar nodomu (tīši), jautājums par zvērināta tiesu izpildītāja saukšanu pie disciplināratbildības var tikt izskatīts pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums par attiecīgās zvērināta tiesu izpildītāja darbības atzīšanu par prettiesisku.

55.pants. Tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes paziņo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un tieslietu ministram par visām sūdzībām un prasībām, kas ierosinātas saistībā ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kā arī nosūta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un tieslietu ministram šo sūdzību un prasību lietās taisīto nolēmumu norakstus.

56.pants. (1) Tieslietu ministram, viņa pilnvarotajai personai vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei pirms disciplinārlietas ierosināšanas ir pienākums pieprasīt no zvērināta tiesu izpildītāja rakstveida paskaidrojumus.

(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumus tieslietu ministram, viņa pilnvarotajai personai vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei 15 dienu laikā no paskaidrojumu pieprasīšanas dienas.

(3) Tieslietu ministram vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei 15 dienu laikā no zvērināta tiesu izpildītāju rakstveida paskaidrojumu saņemšanas brīža ir pienākums izlemt jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu.

17.

18.

19.

20.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 56. panta redakcijā pirmajā daļā vārdus “Tieslietu ministram, viņa pilnvarotajai personai vai Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei pirms disciplinārlietas ierosināšanas ir pienākums pieprasīt” ar vārdiem “Tieslietu ministrs, viņa pilnvarotā persona vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pirms disciplinārlietas ierosināšanas pieprasa”.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 56. panta redakcijā otrajā daļā vārdus “tieslietu ministram, viņa pilnvarotajai personai vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups

Aizstāt 56. panta otrajā daļā vārdu “pieprasīšanas” ar vārdiem “paskaidrojumu pieprasījuma saņemšanas”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 56. panta redakcijā trešajā daļā vārdus “Tieslietu ministram vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei” ar vārdiem “Tieslietu ministrs vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome” un aizstāt vārdus “ir pienākums izlemt” ar vārdu “izlemj”.

Atbalstīts

56.pants. (1) Tieslietu ministrs, viņa pilnvarotā persona vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pirms disciplinārlietas ierosināšanas pieprasa no zvērināta tiesu izpildītāja rakstveida paskaidrojumus.

(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumus 15 dienu laikā no paskaidrojumu pieprasījuma saņemšanas dienas.

(3) Tieslietu ministrs vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome 15 dienu laikā no zvērināta tiesu izpildītāju rakstveida paskaidrojumu saņemšanas brīža izlemj jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu.

56.pants. Ierosinot disciplinārlietu, tieslietu ministram, saskaņojot ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, ir tiesības līdz lietas izskatīšanai atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no pienākumu pildīšanas.

57. pants. Ja persona iesniegusi sūdzību tiesā Civilprocesa likuma 632.panta kārtībā, jautājums par zvērināta tiesu izpildītāja saukšanu pie disciplināratbildības izskatāms pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums par attiecīgās zvērināta tiesu izpildītāja darbības atzīšanu par prettiesisku.

57.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei ir tiesības izskaidrot zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību, kā arī par šā likuma 53.pantā minētajiem pārkāpumiem, uzņemto saistību vai uzlikto pienākumu nepildīšanu un rīcību, kas nav savienojama ar zvērināta tiesu izpildītāja darbību, uzlikt šādus disciplinārsodus:

1) izteikt piezīmi;

2) izteikt rājienu.

58.pants. (1) Tiesas, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes paziņo tieslietu ministram par visām lietām, kas ierosinātas saistībā ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kā arī nosūta tieslietu ministram šajās lietās taisīto nolēmumu norakstus.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja procesuālo lēmumu vai darbības atcelšana pati par sevi nevar būt par pamatu zvērināta tiesu izpildītāja disciplinārajai atbildībai, ja vien šis tiesu izpildītājs nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai rupju neuzmanību.

21.

22.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 58. panta pirmās daļas redakcijā vārdu “pirmstiesas”.

Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apk arošanas uzraudzības komisija

Aizstāt 58. panta pirmajā daļā vārdus “pirmstiesas izmeklēšanas iestādes” ar vārdiem “izmeklēšanas iestādes”.

Atbalstīts

58.pants. (1) Tiesas, prokuratūras un izmeklēšanas iestādes paziņo tieslietu ministram par visām lietām, kas ierosinātas saistībā ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kā arī nosūta viņam šajās lietās taisīto nolēmumu norakstus.

58.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome disciplinārlietā pieņemto lēmumu septiņu dienu laikā no tā pieņemšanas nosūta tieslietu ministram un zvērinātam tiesu izpildītājam, par kura darbību ierosināta disciplinārlieta.

59.pants. (1) Tieslietu ministra vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes ierosinātās disciplinārlietas materiālus tieslietu ministrs nodod izskatīšanai disciplinārlietu komisijai.

(2) Tieslietu ministrija nodrošina disciplinārlietu komisijas darbu.

59.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pēc tieslietu ministra pieprasījuma nosūta viņam visus attiecīgās disciplinārlietas materiālus.

60.pants. (1) Disciplinārlietu komisijas sastāvā, kuru apstiprina tieslietu ministrs, ir:

1) divi tieslietu ministrijas pārstāvji;

2) divi zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē ievēlēti pārstāvji;

3) viens Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkots Augstākās tiesas tiesnesis.

(2) Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

(3) Disciplinārlietu komisijas sastāvs tiek apstiprināts uz diviem gadiem.

(4) Disciplinārlietu komisijas pārstāvjus var apstiprināt disciplinārlietu komisijas sastāvā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

23.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 60. panta trešajā daļā vārdus “sastāvs tiek apstiprināts” ar vārdiem “sastāvu apstiprina”.

Atbalstīts

60.pants. (1) Disciplinārlietu komisijas sastāvā, kuru apstiprina tieslietu ministrs, ir:

1) divi tieslietu ministrijas pārstāvji;

2) divi zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē ievēlēti pārstāvji;

3) viens Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkots Augstākās tiesas tiesnesis.

(2) Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

(3) Disciplinārlietu komisijas sastāvu apstiprina uz diviem gadiem.

(4) Disciplinārlietu komisijas pārstāvjus var apstiprināt disciplinārlietu komisijas sastāvā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

60.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmums disciplinārlietā stājas spēkā, ja tieslietu ministrs mēneša laikā no padomes lēmuma pieņemšanas dienas nepaziņo, ka pret zvērinātu tiesu izpildītāju:

1) ierosinātajā disciplinārlietā lēmums tiks pārskatīts;

2) ierosinātā disciplinārlieta ir izbeigta.

61.pants. (1) Disciplinārlietu komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse tās locekļu.

(2) Disciplinārlietu komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un protokolētājs. Protokola oriģināleksemplārs glabājas Tieslietu ministrijā.

(3) Disciplinārlietu komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Ja kādam no disciplinārlietu komisijas locekļiem ir atšķirīgas domas, tās ieraksta protokolā.

(4) Disciplinārlietu komisijas lēmumu paraksta disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs.

24.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 61. panta otrās daļas 3. teikumā vārdu “oriģināleksemplārs” ar vārdu “oriģināls”.

Atbalstīts

61.pants. (1) Disciplinārlietu komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse locekļu.

(2) Disciplinārlietu komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un protokolētājs. Protokola oriģināls glabājas Tieslietu ministrijā.

(4) Disciplinārlietu komisijas lēmumu paraksta disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs.

61.pants. Ja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, izskatot lietu par zvērināta tiesu izpildītāja pārkāpumu, secina, ka zvērinātam tiesu izpildītājam jāuzliek bargāks disciplinārsods, nekā to paredz šā likuma 57.pants, tā lietu kopā ar savu atzinumu nosūta tieslietu ministram.

62.pants. (1) Izskatot disciplinārlietu, disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzaicināt zvērinātu tiesu izpildītāju mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai vai, ja nepieciešams, sniegt rakstveida paskaidrojumus.

(2) Ja zvērināts tiesu izpildītājs disciplinārlietu komisijas noteiktajā termiņā nesniedz rakstveida paskaidrojumus vai neierodas uz disciplinārlietu komisijas sēdi bez attaisnojoša iemesla, disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un tās rīcībā esošajām ziņām.

62.pants. (1) Tieslietu ministram ir tiesības uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam vienu no šādiem disciplinārsodiem:

1) izteikt piezīmi;

2) izteikt rājienu;

3) pārcelt citā amata vietā uz laiku līdz gadam;

4) atcelt no amata.

(2) Ja zvērinātam tiesu izpildītājam gada laikā no disciplinārsoda uzlikšanas atkārtoti tiek uzlikts disciplinārsods par likumu un citu normatīvo aktu neievērošanu, kas saistīta ar viņa amata darbību, tieslietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma izdod rīkojumu par zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas pārbaudi.

63.pants. Disciplinārlietu komisijai, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības:

1) uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus un prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) un to amatpersonām;

2) pieaicināt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvi vai pārstāvi no tās rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas, kuras darbības teritorijā praktizē zvērināts tiesu izpildītājs, kura darbības tiek izvērtētas;

3) lūgt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi veikt zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības pārbaudi.

25.

Juridiskā komisija

Aizstāt 63. panta 1.punktā vārdus “iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) un to amatpersonām” ar vārdiem “privāto tiesību juridiskajām personām un to amatpersonām”.

Atbalstīts

63.pants. Disciplinārlietu komisijai, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības:

1) uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus un prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām privāto tiesību juridiskajām personām un to amatpersonām;

3) lūgt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi veikt zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības pārbaudi.

63.pants. Tieslietu ministrs var nodot paša ierosināto disciplinārlietu izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.

64.pants. Ja disciplinārlietas izskatīšanas gaitā disciplinārlietu komisijai rodas pārliecība, ka pārkāpums, par kura pazīmēm zvērināta tiesu izpildītāja darbībā ir ierosināta disciplinārlieta, nav savienojams ar zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumu pildīšanu, disciplinārlietu komisija var lūgt tieslietu ministru atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas līdz lietas izskatīšanai.

64.pants. Tieslietu ministrs pirms disciplinārlietas izlemšanas iesniedz šo lietu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, lai tā dotu atzinumu par zvērināta tiesu izpildītāja turpmāku atstāšanu amatā, atcelšanu no amata vai pārcelšanu uz citu amata vietu.

65.pants. Disciplinārlietu komisija viena mēneša laikā no disciplinārlietas materiālu saņemšanas brīža disciplinārlietā pieņem šādu lēmumu:

1) uzlikt vienu no zvērinātam tiesu izpildītājam 66.panta pirmajā daļā paredzētajiem disciplinārsodiem;

2) ierosināt tieslietu ministram, ka zvērināts tiesu izpildītājs atceļams no amata;

3) izbeigt disciplinārlietu.

26.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups

Aizstāt 65. pantā vārdus “viena mēneša laikā no disciplinārlietas materiālu saņemšanas brīža disciplinārlietā” ar vārdiem “divu mēnešu laikā no tieslietu ministra lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu pieņemšanas vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu saņemšanas Tieslietu ministrijā.”

Atbalstīts

65.pants. Disciplinārlietu komisija divu mēnešu laikā no dienas, kad tieslietu ministrs pieņēmis lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu vai Tieslietu ministrija saņēmusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, pieņem šādu lēmumu:

1) uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam vienu no šā likuma 66.panta pirmajā daļā paredzētajiem disciplinārsodiem;

2) ierosināt tieslietu ministram, ka zvērināts tiesu izpildītājs atceļams no amata;

3) izbeigt disciplinārlietu.

65.pants. (1) Disciplinārlieta nav ierosināma un zvērināts tiesu izpildītājs disciplināri nav sodāms, ja pagājis gads pēc pārkāpuma izdarīšanas.

(2) Šā likuma 54.¹pantā noteiktajā gadījumā disciplināratbildības noilgums skaitāms no dienas, kad likumīgā spēkā stājas attiecīgs tiesas nolēmums.

66.pants. (1) Disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam vienu no šādiem disciplinārsodiem:

1) izteikt piezīmi;

2) izteikt rājienu;

3) uzlikt naudas sodu no 100–līdz 1000 latu apmērā;

(2) Tieslietu ministram divu nedēļu laikā no disciplinārlietu komisijas lēmuma saņemšanas dienas ir tiesības uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam disciplinārsodu – atcelšanu no amata vai paziņot disciplinārlietu komisijai, ka tās ierosinātais disciplinārsoda veids ir pārskatāms.

(3) Tieslietu ministrs šā panta otrajā daļā minēto disciplinārsodu var piemērot uz disciplinārlietu komisijas lēmuma pamata:

1) par tīšu normatīvā akta pārkāpumu, kas izraisījis būtiskas sekas;

2) ja šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētais disciplinārsods tiek uzlikts atkārtoti 12 mēnešu laikā;

3) ja zvērināts tiesu izpildītājs nepilda šā panta pirmās daļas 3. punktā uzlikto disciplinārsodu.

(4) Zvērinātam tiesu izpildītājam, kuram ir uzlikts šā panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais disciplinārsods, ir pienākums triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas iemaksāt naudas sodu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes kontā.

(5) Disciplinārlietu komisija attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju, kuram ir uzlikts šā panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais disciplinārsods, pēc viņa motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par uzliktā naudas soda samaksas atlikšanu līdz noteiktam termiņam vai sadalīšanu termiņos.

27.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 66. panta trešās daļas 2. punktā skaitli un vārdu “12 mēnešu” ar vārdu “gada”.

Atbalstīts

66.pants. (1) Disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam vienu no šādiem disciplinārsodiem:

1) izteikt piezīmi;

2) izteikt rājienu;

3) uzlikt naudas sodu no 100 līdz 1000 latu apmērā.

(3) Tieslietu ministrs šā panta otrajā daļā minēto disciplinārsodu var piemērot uz disciplinārlietu komisijas lēmuma pamata:

1) par tīšu normatīvā akta pārkāpumu, kas izraisījis būtiskas sekas;

2) ja šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētais disciplinārsods tiek uzlikts atkārtoti gada laikā;

3) ja zvērināts tiesu izpildītājs nepilda šā panta pirmās daļas 3. punktā uzlikto disciplinārsodu.

66.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vai tieslietu ministrs nevar uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam nevienu no šajā likumā minētajiem disciplinārsodiem un nevar izskaidrot viņa rīcības nepareizību, ja iepriekš nav pieprasīts rakstveida paskaidrojums no šā zvērināta tiesu izpildītāja.	67.pants. (1) Disciplinārlieta nav ierosināma un disciplinārsods nav uzliekams, ja pagājuši divi gadi pēc pārkāpuma izdarīšanas. (2) Šā likuma 57.pantā noteiktajā gadījumā disciplināratbildības noilgums skaitāms no dienas, kad likumīgā spēkā stājies attiecīgs tiesas spriedums.			67.pants. (1) Disciplinārlieta nav ierosināma un disciplinārsods nav uzliekams, ja pagājuši divi gadi pēc pārkāpuma izdarīšanas. (2) Šā likuma 57.pantā noteiktajā gadījumā disciplināratbildības noilgums skaitāms no dienas, kad likumīgā spēkā stājies attiecīgs tiesas spriedums.
67.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un tieslietu ministrs var uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam par pienākumu personiski ierasties paskaidrojumu sniegšanai mutvārdos un par neierašanos uzlikt viņam šā likuma 57.pantā paredzētos disciplinārsodus.	68.pants. Disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu vai disciplinārlietas izbeigšanu paziņo sūdzības iesniedzējam, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un zvērinātam tiesu izpildītājam.			68.pants. Disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu vai disciplinārlietas izbeigšanu paziņo sūdzības iesniedzējam, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un zvērinātam tiesu izpildītājam.
68.pants. Ja zvērināts tiesu izpildītājs Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vai tieslietu ministra noteiktajā termiņā nesniedz paskaidrojumus vai neierodas bez attaisnojoša iemesla, lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vai tieslietu ministra rīcībā esošajām ziņām.	69.pants. Disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu disciplināri sodītais zvērināts tiesu izpildītājs var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā 30 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta tiesu izpildītāja atcelšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi.			69.pants. Disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu disciplināri sodītais zvērināts tiesu izpildītājs var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā 30 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta tiesu izpildītāja atcelšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi.
69.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un tieslietu ministram, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus, prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no citām institūcijām un to amatpersonām. 70.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vai tieslietu ministra lēmumus disciplinārlietās disciplināri sodītais zvērināts tiesu izpildītājs var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā trīsdesmit dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.	70.pants. Ja zvērinātam tiesu izpildītājam 24 mēnešu laikā no disciplinārsoda uzlikšanas dienas atkārtoti tiek uzlikts disciplinārsods par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu neievērošanu, tieslietu ministrs sešu mēnešu laikā kopš atkārtotā disciplinārsoda uzlikšanas dienas izdod rīkojumu par zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas pārbaudi.”	28.	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 70. pantā skaitli un vārdu “24 mēnešu” ar vārdiem “divu gadu”.	70.pants. Ja zvērinātam tiesu izpildītājam divu gadu laikā no disciplinārsoda uzlikšanas dienas atkārtoti tiek uzlikts disciplinārsods par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu neievērošanu, tieslietu ministrs sešu mēnešu laikā kopš atkārtotā disciplinārsoda uzlikšanas dienas izdod rīkojumu par zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas pārbaudi.”
72.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs par amata darbībām, ko viņš veicis ārpus savas amata vietas iecirkņa vai arī veicis attiecībā uz parādnieku, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta (juridiskā adrese) ir cita iecirkņa teritorijā, paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses). (2) Izpildes gaitā saņemtās naudas summas starp piedzinējiem sadala atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai prasījumu apmierināšanas secībai, ņemot vērā visus izpildei iesniegtos izpildu dokumentus. (3) Tieslietu ministrs izdod instrukciju par kārtību, kādā izpildu darbības veicamas amata darbības iecirknī, kas nesakrīt ar parādnieka dzīvesvietu vai atrašanās vietu (juridisko adresi).	25. Aizstāt 72.pantā vārdus “(juridiskā adrese)” ar vārdiem “vai juridiskā adrese” un vārdus “(juridiskās adreses)” – ar vārdiem “vai juridiskās adreses”.			26. Aizstāt 72.pantā vārdus “(juridiskā adrese)” ar vārdiem “vai juridiskā adrese” un vārdus “(juridiskās adreses)” – ar vārdiem “vai juridiskās adreses”.
73.pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums veikt amata darbības, lai izpildītu šādus tiesas un citu institūciju vai amatpersonu nolēmumus: 1) par piedziņu; 2) par prasības nodrošinājumu; 3) par telpu atbrīvošanu (izlikšanu); 4) par ievešanu valdījumā; 5) par noteiktu priekšmetu izņemšanu parādniekam un nodošanu piedzinējam, kā arī citu izpildu dokumentā noteiktu darbību veikšanu; 6) par saistību piespiedu izpildi; 7) par izsoles rīkošanu nekustamā īpašuma labprātīgai pārdošanai izsolē tiesas ceļā; 8) par mantas konfiskāciju. (2) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums veikt arī citus tiesas dotus uzdevumus, kas saistīti ar tiesas nolēmumu izpildi, un arī citas likumos noteiktās darbības.	26. Papildināt 73.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā: “9) par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.”			27. Papildināt 73.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā: “9) par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.”

75.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam pēc vienošanās ar ieinteresēto personu atļauts:

1) sagādāt no valsts, pašvaldību vai privātajām iestādēm, kā arī no amatpersonām un privātpersonām dokumentus, kas viņam vajadzīgi profesionālās darbības veikšanai;

2) sastādīt izlīgumu tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes stadijā, kā arī citus ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu dokumentu projektus;

3) sniegt citu juridisko palīdzību.

27. 75.pantā:

izslēgt 2.punktā vārdus “kā arī citus ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu dokumentu projektus”;

izslēgt 3. punktu.

28. 75.pantā:

izslēgt 2.punktā vārdus “kā arī citus ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu dokumentu projektus”;

izslēgt 3. punktu.

88.pants. (1) Sevišķi steidzamos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs var izmantot ārkārtas atvaļinājumu, kas nav ilgāks par trijām dienām, iepriekš neprasot tieslietu ministra atļauju. Šādā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs, tiklīdz iespējams, paziņo, kādēļ un cik ilgi viņš nav pildījis savus pienākumus.

(2) Šādos gadījumos zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus pilda zvērināta tiesu izpildītāja palīgs.

28. Aizstāt 88.panta otrajā daļā vārdu “pilda” ar vārdiem “var pildīt”.

29. Aizstāt 88.panta otrajā daļā vārdu “pilda” ar vārdiem “var pildīt”.

92.pants. Tieslietu ministrs atceļ no amata zvērinātu tiesu izpildītāju: 1) kurš Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktajā termiņā nav noslēdzis apdrošināšanas līgumu vai nav izdarījis kārtējo apdrošināšanas maksājumu (35.pants); 2) kurš noteiktā laikā (28.pants) pēc iecelšanas amatā vai pārcelšanas uz citu amata vietu nav sācis pildīt amata pienākumus; 3) kuram radušies šā likuma 13.pantā norādītie šķēršļi amata pildīšanai; 4) kuram atcelšana piemērota kā disciplinārsods; 5) kurš nav izturējis zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas pārbaudi.	29. 92. pantā: izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā: “1) kurš šajā likumā noteiktajā termiņā nav paziņojis par apdrošināšanas līguma noslēgšanu (35.pants);”; izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā: “kuram radušies šā likuma 13.panta 1.– 8.punktā norādītie šķēršļi amata pildīšanai;”; papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta tiesu izpildītāja atce lšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi."				30. 92. pantā: izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā: “1) kurš šajā likumā noteiktajā termiņā nav paziņojis par apdrošināšanas līguma noslēgšanu (35.pants);”; izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā: “kuram radušies šā likuma 13.panta 1.– 8.punktā norādītie šķēršļi amata pildīšanai;”; papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta tiesu izpildītāja atcelšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi."
93.pants. Tieslietu ministrs zvērinātu tiesu izpildītāju var atstādināt no amata, ja: 1) pret viņu uzsākta kriminālvajāšana par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un par to pieņemts atbilstošs tiesas vai kompetentas valsts institūcijas lēmums; 2) viņš pret zvērinātu tiesu izpildītāju ierosinājis disciplinārlietu; 3) apturēta apdrošināšanas līguma darbība.	30. Izteikt 93.pantu šādā redakcijā: "93.pants. “(1) Tieslietu ministrs zvērinātu tiesu izpildītāju var atstādināt no amata darbību veikšanas, ja: 1) pret zvērinātu tiesu izpildītāju ir uzsākta kriminālvajāšana par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu; 2) viņš pret zvērinātu tiesu izpildītāju ir ierosinājis disciplinārlietu un zvērināta tiesu izpildītāja neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu pamatotām interesēm; 3) apturēta apdrošināšanas līguma darbība vai šajā likumā noteiktajā termiņā zvērināts tiesu izpildītājs nav iesniedzis Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei maksājuma uzdevuma kopiju, kas apliecina, ka ir izdarīts individuālās apdrošināšanas prēmijas maksājums; 4) konstatēts, ka apdrošināšanas līgumā nav ietverti normatīvajos aktos noteiktie obligātie nosacījumi. (2) Tieslietu ministrs atstādina zvērinātu tiesu izpildītāju no šajā likumā minēto amata darbību veikšanas, ja zvērinātam tiesu izpildītājam likumā noteiktajā kārtībā piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums. (3) Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta tiesu izpildītāja atstādināšanu pārsūdzība neaptur šā lēmuma izpildi.”	29. 30.	Juridiskais birojs Izteikt likumprojektā piedāvātajā likuma 93. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā: “1) zvērināts tiesu izpildītājs ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā un viņa neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu pamatotām interesēm;”. Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 93. panta otrajā daļā vārdus “šajā likumā minēto”.	Atbalstīts Atbalstīts	31. Izteikt 93.pantu šādā redakcijā: "93.pants. “(1) Tieslietu ministrs zvērinātu tiesu izpildītāju var atstādināt no amata darbību veikšanas, ja: 1) zvērināts tiesu izpildītājs ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā un viņa neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu pamatotām interesēm; 2) viņš pret zvērinātu tiesu izpildītāju ir ierosinājis disciplinārlietu un zvērināta tiesu izpildītāja neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu pamatotām interesēm; 3) apturēta apdrošināšanas līguma darbība vai šajā likumā noteiktajā termiņā zvērināts tiesu izpildītājs nav iesniedzis Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei maksājuma uzdevuma kopiju, kas apliecina, ka ir izdarīts individuālās apdrošināšanas prēmijas maksājums; 4) konstatēts, ka apdrošināšanas līgumā nav ietverti normatīvajos aktos noteiktie obligātie nosacījumi. (2) Tieslietu ministrs atstādina zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas, ja zvērinātam tiesu izpildītājam likumā noteiktajā kārtībā piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums. (3) Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta tiesu izpildītāja atstādināšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi.”
94.pants. (1) Atstājot zvērināta tiesu izpildītāja amatu, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda sarakstu par lietvedībā esošajām lietām un grāmatām. Šo sarakstu pārbauda un paraksta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis, norādot datumu. Ja nepieciešams, sarakstu par lietvedībā esošajām lietām un grāmatām sastāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norīkots pārstāvis. (2) Atstājot zvērināta tiesu izpildītāja amatu, minētās lietas un grāmatas nododamas tieslietu ministra rīkojumā noteiktajām personām.	31. Aizstāt 94.panta otrajā daļā vārdus “noteiktajām personām” ar vārdiem “noteiktajai personai”.				32. Aizstāt 94.panta otrajā daļā vārdus “noteiktajām personām” ar vārdiem “noteiktajai personai”.
97.pants. Par zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem nevar būt šā likuma 13.panta 2. — 8.punktā minētās personas. Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgi ir atstādināmi no amata pienākumu pildīšanas saskaņā ar šā likuma 56.panta noteikumiem.		31.	Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Izteikt 97. pantu šādā redakcijā: “97.pants. (1) Par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu nevar būt šā likuma 13.panta 2. — 9.punktā minētās personas. Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs ir atstādināms no amata pienākumu pildīšanas saskaņā ar šā likuma 53.panta otrās daļas noteikumiem. (2) Tieslietu ministrs var atbrīvot zvērināta tiesu izpildītāja palīgu no amata, ja: 1) zvērināta tiesu izpildītāja palīgs lūdz viņu atbrīvot no amata pienākumu pildīšanas; 2) iestājies viens no šā likuma 13. panta 2. – 9. punktā paredzētajiem gadījumiem; 3) zvērināta tiesu izpildītāja palīgs izbeidzis darba attiecības ar zvērinātu tiesu izpildītāju. (3) Zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš izbeidz darba attiecības ar zvērināta tiesu izpildītāja palīgu, ir pienākums trīs dienu laikā no darba attiecību izbeigšanas dienas par to rakstveidā paziņot tieslietu ministram.”	Atbalstīts	33. Izteikt 97. pantu šādā redakcijā: “97.pants. (1) Par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu nevar būt šā likuma 13.panta 2. — 9.punktā minētās personas. Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs ir atstādināms no amata pienākumu pildīšanas saskaņā ar šā likuma 53.panta otrās daļas noteikumiem. (2) Tieslietu ministrs var atbrīvot zvērināta tiesu izpildītāja palīgu no amata, ja: 1) zvērināta tiesu izpildītāja palīgs lūdz viņu atbrīvot no amata pienākumu pildīšanas; 2) iestājies viens no šā likuma 13. panta 2. – 9. punktā paredzētajiem gadījumiem; 3) zvērināta tiesu izpildītāja palīgs izbeidzis darba attiecības ar zvērinātu tiesu izpildītāju. (3) Zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš izbeidz darba attiecības ar zvērināta tiesu izpildītāja palīgu, ir pienākums triju dienu laikā no darba attiecību izbeigšanas dienas par to rakstveidā paziņot tieslietu ministram.”
98.pants. (1) Zvērināta tiesu izpildītāja palīgu, pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja priekšlikumu un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pozitīvu atsauksmi, apstiprina amatā tieslietu ministrs. (2) Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs tieslietu ministram dod solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus amata pienākumus. (3) Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs pēc šā likuma 100.pantā paredzētā eksāmena nokārtošanas saņem tieslietu ministra apstiprinātu zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata apliecību.	32. 98. pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs pēc šā likuma 100.pantā paredzētā eksāmena nokārtošanas saņem tieslietu ministra apstiprinātu zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata apliecību un dod solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus amata pienākumus.”; izslēgt trešo daļu.				34. 98. pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs pēc šā likuma 100.pantā paredzētā eksāmena nokārtošanas saņem tieslietu ministra apstiprinātu zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata apliecību un dod solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus amata pienākumus.”; izslēgt trešo daļu.

X sadaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgi un zvērinātu tiesu izpildītāju kandidāti

Otrā nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidāti

104.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidāti ir personas, kas gatavojas pildīt zvērināta tiesu izpildītāja amatu.

105.pants. Par zvērināta tiesu izpildītāja kandidātu var būt persona, kas atbilst šā likuma 12.panta 1. — 4. un 6.punkta prasībām un ne mazāk kā divus gadus bijusi zvērināta tiesu izpildītāja palīgs.

106.pants. Par zvērināta tiesu izpildītāja kandidātu nevar būt šā likuma 13.panta 2. — 8.punktā minētās personas.

107.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgus pēc viņu lūguma Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome uzņem zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātos. Ja zvērināta tiesu izpildītāja kandidātu atbrīvo vai atceļ no amata, viņš izslēdzams no zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātu skaita.

108.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja kandidātam ir priekšrocības tikt ieceltam zvērināta tiesu izpildītāja amatā.

109.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātu sarakstu ved Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

110.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja kandidātam ir visas zvērināta tiesu izpildītāja palīga tiesības un pienākumi.

111.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja kandidāts, veicot zvērināta tiesu izpildītāja pienākumus, savam uzvārdam pievieno nosaukumu “zvērināta tiesu izpildītāja kandidāts”.

33. Izslēgt X sadaļas otro nodaļu “Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidāti”.

32. Juridiskais birojs

Izslēgt X sadaļas nosaukumā vārdus “un zvērinātu tiesu izpildītāju kandidāti”.

Atbalstīts

35. X sadaļā:

izslēgt sadaļas nosaukumā vārdus “un zvērinātu tiesu izpildītāju kandidāti”;

izslēgt sadaļas otro nodaļu “Zvērinātu tiesu izpildītāju kandidāti”.

118.pants. (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci sasauc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

(2) Ir gadskārtējās zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulces un ārkārtas zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulces. Ārkārtas kopsapulces sasauc pēc vajadzības, to sasaukšanu var pieprasīt ne mazāk kā desmitā daļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

34. Papildināt 118.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Tieslietu ministram ir tiesības Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei izteikt priekšlikumu par nepieciešamību sasaukt Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci.”

36. Papildināt 118.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Tieslietu ministram ir tiesības Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei izteikt priekšlikumu par nepieciešamību sasaukt Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci.”

119.pants. Tikai zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce:

1) nosaka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļu skaitu;

2) ievēlē uz trijiem gadiem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, padomes locekļus un revīzijas komisiju;

3) apstiprina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības pārskatu;

4) apstiprina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes kārtējā budžeta un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu;

5) pieņem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtus, revīzijas komisijas nolikumu, ētikas kodeksu;

6) nosaka kārtību un apmēru, kādā zvērinātiem tiesu izpildītājiem un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem izdarāmi maksājumi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas uzturēšanai no ieņēmumiem par zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību veikšanu un juridiskās palīdzības sniegšanu;

7) apstiprina zvērinātu tiesu izpildītāju reklāmas noteikumus.

35. 119. pantā:

izslēgt 1.punktu;

papildināt 2. punktu pēc vārda “komisiju” ar vārdiem “kā arī divus disciplinārlietu komisijas locekļus”.

37. 119. pantā:

izslēgt 1.punktu;

papildināt 2. punktu pēc vārda “komisiju” ar vārdiem “kā arī divus disciplinārlietu komisijas locekļus”.

126.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju pārstāvības un uzraudzības institūcija, kā arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas pārvaldes un izpildu institūcija.

36. 126.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē ir septiņi locekļi.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

38. 126.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē ir septiņi locekļi.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

127.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome:

1) sargā zvērinātu tiesu izpildītāju amata godu un cieņu;

2) pārzina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas organizatoriskās lietas;

3) pārstāv Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģiju un izsaka zvērinātu tiesu izpildītāju viedokli attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, citām iestādēm un amatpersonām un sniedz atzinumus likumdošanas un zvērinātu tiesu izpildītāju prakses jautājumos;

4) lemj par ieteikumu iecelšanai zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā, kā arī par ieteikumu tieslietu ministram atbrīvot, atcelt vai atstādināt no zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata;

5) lemj par zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātos, kā arī ved zvērinātu tiesu izpildītāju kandidātu sarakstu;

6) nosaka par eksāmenu saņemto naudas līdzekļu izlietošanas kārtību;

7) uzrauga zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu darbību, izskata par viņiem saņemtās sūdzības un iesniegumus, kā arī uzliek viņiem disciplinārsodus;

8) pārzina zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu apmācību;

9) gādā par to zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu lietvedībā esošo lietu nokārtošanu, kuri miruši, bez vēsts pazuduši, saslimuši vai citu iemeslu dēļ paši nevar kārtot savas profesionālās darbības lietas;

10) pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja pieprasījuma norīko zvērinātus tiesu izpildītājus un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbiniekus zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības pārbaudei;

11) izskata un pieņem lēmumus citos jautājumos, kas attiecas uz zvērinātu tiesu izpildītāju darbību, kā arī apstiprina tiesu izpildītāju darbības metodiku un citus ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītus iekšējos normatīvos aktus.

37. 127.pantā:

izslēgt 5.punktu;

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) uzrauga zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu darbību, kompetences ietvaros izskata par viņiem saņemtās sūdzības un iesniegumus, šajā likumā noteiktajos gadījumos ierosina disciplinārlietas;”;

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

“10) pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja pieprasījuma, pēc savas iniciatīvas vai disciplinārlietu komisijas lūguma norīko zvērinātus tiesu izpildītājus vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbiniekus zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības pārbaudei;”.

39. 127.pantā:

izslēgt 5.punktu;

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

“10) pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja pieprasījuma, pēc savas iniciatīvas vai disciplinārlietu komisijas lūguma norīko zvērinātus tiesu izpildītājus vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbiniekus zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības pārbaudei;”.

129.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pilnvaras beidzas ar jaunievēlētās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sanākšanu (125.pants).

(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļa pilnvarojums beidzas līdz ar viņa atcelšanu vai atteikšanos no zvērināta tiesu izpildītāja amata vai padomes locekļa amata.

38. Aizstāt 129.panta otrajā daļā vārdus “padomes locekļa amata” ar vārdiem “padomes locekļa pienākumu pildīšanas”.

40. Aizstāt 129.panta otrajā daļā vārdus “padomes locekļa amata” ar vārdiem “padomes locekļa pienākumu pildīšanas”.

135.pants. (1) Zvērināti tiesu izpildītāji savu praksi uzsāk tikai pēc viņu iekļaušanas zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā.

(2) Tieslietu ministrs par to paziņo attiecīgajai Valsts ieņēmumu dien esta reģionālajai iestādei.

(3) Par savas prakses vietas adresi un tās maiņu zvērināts tiesu izpildītājs ziņo attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajai iestādei.

39. Izslēgt 135.panta trešo daļu.

41. Izslēgt 135.panta trešo daļu.

138.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji praktizē tieši un personiski.

40. Papildināt 138.pantu ar vārdiem “izņemot šā likuma 99.panta trešajā un ceturtajā daļā minēts gadījumus”.

42. Papildināt 138.pantu ar vārdiem “izņemot šā likuma 99.panta trešajā un ceturtajā daļā minēts gadījumus”.

148.pants. Ierakstus depozītu summu uzskaites grāmatā izdara zvērināts tiesu izpildītājs vai zvērināta tiesu izpildītāja darbinieks.	41. Izslēgt 148.pantu.				43. Izslēgt 148.pantu.
149.pants. Par ierakstu savlaicīgu un pareizu izdarīšanu, atbilstošo dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu, kā arī par visām izmaksām no konta ir atbildīgs zvērināts tiesu izpildītājs.	42. Izteikt 149.pantu šādā redakcijā: „149.pants. Par savlaicīgu un pareizu ierakstu izdarīšanu depozītu summu uzskaites grāmatā, atbilstošo dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu, kā arī par ierakstu atbilstību kredītiestādes depozīta konta izrakstam ir atbildīgs zvērināts tiesu izpildītājs.”				44. Izteikt 149.pantu šādā redakcijā: “149.pants. Par savlaicīgu un pareizu ierakstu izdarīšanu depozītu summu uzskaites grāmatā, atbilstošo dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu, kā arī par ierakstu atbilstību kredītiestādes depozīta konta izrakstam ir atbildīgs zvērināts tiesu izpildītājs.”
151.pants. Ierakstus depozītu summu uzskaites grāmatā veic savlaicīgi, un tiem ir jāatbilst attaisnojuma dokumentiem (kredītiestādes depozīta konta izrakstam par iemaksu kontā vai izmaksu no tā).	43. Izslēgt 151.pantu.				45. Izslēgt 151.pantu.
163.pants. Izpildu lietās esošos dokumentus un citus zvērināta tiesu izpildītāja rīcībā esošos dokumentus viņš glabā saskaņā ar likumu “Par arhīviem”, lietvedību regulējošiem normatīvajiem aktiem un Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norādījumiem.	44. Papildināt 163.pantu pēc vārdiem „normatīvajiem aktiem un” ar vārdu “Latvijas”.				46. Papildināt 163.pantu pēc vārdiem „normatīvajiem aktiem un” ar vārdu “Latvijas”.
Pārejas noteikumi 1. Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāju darbības un viņu sastādītie akti ir spēkā, ja tie sastādīti līdz 2003.gada 1.janvārim, bet ar tieslietu ministra rīkojumu iecelto zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotāju darbības un viņu sastādītie akti — līdz tiesu izpildītāja atbrīvošanai no amata, ja tie atbilst likumam, kas bijis spēkā šo izpildu darbību veikšanas un aktu sastādīšanas brīdī. 2. Tieslietu ministrijai: 1) ar 2002.gada 1.novembri pārtraukt tiesu izpildītāju un citu tiesu izpildītāju kantoru darbinieku pieņemšanu darbā; 2) organizēt tiesu izpildītāju lietvedībā esošo izpildu lietu un tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā esošo naudas līdzekļu pieņemšanu no atbildīgajām personām un nodošanu zvērinātiem tiesu izpildītājiem atbilstoši noteiktajam iecirkņu sadalījumam; 3) 2002.gada novembrī un decembrī Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekiem un tiesu izpildītājiem, kas pieteikušies uz izsludinātajām zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietām, organizēt mācības šā likuma, Civilprocesa likuma un citu normatīvo aktu piemērošanā, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja prakses organizācijā. 3. Tieslietu ministram: 1) līdz 2002.gada 1.novembrim noteikt zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu, viņu amata vietas, iecirkņus un to robežas, kā arī izsludināt to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”; 2) līdz 2003.gada 1.janvārim par zvērinātiem tiesu izpildītājiem iecelt Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekus un tiesu izpildītājus, kuri ir pieteikušies uz izsludinātajām amata vietām un atestēti; 3) līdz 2003.gada 1.februārim sasaukt zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci. 4. Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbinieku un tiesu izpildītāju atestāciju pirms iecelšanas zvērināta tiesu izpildītāja amatā veic tieslietu ministra izveidota atestācijas komisija, vērtējot viņu atbilstību šā likuma 12. un 13.panta prasībām, kā arī vērtējot atsauksmes par viņu iepriekšējo darbu un apmācības rezultātus. Tiesu izpildītāju departamenta darbiniekus un tiesu izpildītājus atļauts atestēt arī tad, ja attiecīgā persona nav sasniegusi divdesmit piecu gadu vecumu vai arī tai nav augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības, bet tā sekmīgi mācās universitātes tipa augstskolā tiesību zinātņu programmā. 5. Līdz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības uzsākšanai tai likumā noteiktās funkcijas veic Tieslietu ministrija. 6. Valsts budžetā katru gadu nodrošināms finansējums zvērinātu tiesu izpildītāju izpildu darbību veikšanai lietās, kurās piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas. 7. No valsts budžetā paredzētā finansējuma tieslietu ministra noteiktajā kārtībā un apmērā, kas saskaņots ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, zvērinātiem tiesu izpildītājiem tiek piešķirts finansējums prakses uzturēšanai atbilstoši zvērinātu tiesu izpildītāju slodzei. 8. Līdz 2003.gada 1.aprīlim tieslietu ministrs, saskaņojot ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, nosaka kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei nododama īpašumā bez atlīdzības valsts kustamā manta, kas likuma spēkā stāšanās dienā ir Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta un tiesu izpildītāju kantoru lietošanā. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome šo mantu nodod zvērinātiem tiesu izpildītājiem prakses uzsākšanai. 9. Lai nodrošinātu zvērinātu tiesu izpildītāju nepārtrauktu darbu un iedzīvotāju apkalpošanu, zvērinātiem tiesu izpildītājiem līdz 2004.gada 31.decembrim ir tiesības nomāt Tieslietu ministrijas tiesu izpildītāju kantoru telpas ar līdzšinējiem nosacījumiem, izmantojot tur esošos sakaru līdzekļus. 10. Zvērināts tiesu izpildītājs, pārņemot bijušā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāja lietas, turpina veikt nepieciešamās izpildu darbības. Viņam ir saistoši iepriekšējā tiesu izpildītāja sastādītie akti un citi dokumenti. Zvērināts tiesu izpildītājs nav atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies vai nākotnē varētu rasties bijušā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāja darbības rezultātā. 11. Šā likuma 33.panta noteikums par grupas apdrošināšanas līgumu piemērojams ar 2004.gada 1.janvāri. 12. Šā likuma 12.panta 4.punkta “b” apakšpunkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī un piemērojams personām, kuras tiek ieceltas amatā pēc 2012.gada 1.janvāra. 13. Personām, kuras mācās akreditētā studiju programmā, lai iegūtu otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju vai zvērināta tiesu izpildītāja amatā ieceltas bez otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības tiesību zinātnē un jurista kvalifikācijas, attiecīgā izglītība iegūstama ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.septembrim. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004. likumu) 14. (Izslēgts ar 02.09.2004. likumu). 15. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 31.decembrim ir spēkā Tieslietu ministrijas 2003.gada 10.janvāra instrukcija “Zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses”, Tieslietu ministrijas 2003.gada 10.janvāra instrukcija “Minimālā apdrošināšanas summa zvērinātu tiesu izpildītāju individuālajam apdrošināšanas līgumam un apdrošināšanas līguma obligātie noteikumi” un Tieslietu ministrijas 2004.gada 4.februāra instrukcija “Minimālā apdrošināšanas summa zvērinātu tiesu izpildītāju grupas apdrošināšanas līgumam un apdrošināšanas līguma obligātie noteikumi”. (02.09.2004. likuma redakcijā)	45. Pārejas noteikumos: izslēgt 6.punktu; papildināt pārejas noteikumus ar 16. – 20. punktu šādā redakcijā: „16. Tieslietu ministrs sešu mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā šis likums, organizē eksāmenu tiem zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotājiem, kuri atbilst šādiem kritērijiem: 1) uz 2005.gada 1.janvāri sekmīgi apgūst tiesību zinātnes valsts akreditētā programmā augstskolā; 2) laika posmā no iecelšanas zvērināta tiesu izpildītāja aizvietotāja amatā līdz 2005.gada 1.janvārim nav piemērots vairāk kā viens disciplinārsods. Tos zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotājus, kuri nokārto eksāmenu, tieslietu ministrs ieceļ zvērināta tiesu izpildītāja amatā. Tie zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotāji, kuri neatbilst minētajiem kritērijiem, nepiesakās uz eksāmenu vai nenokārto to, tiek atcelti no zvērināta tiesu izpildītāja aizvietotāja amata un var pretendēt uz zvērināta tiesu izpildītāja amatu vispārējā kārtībā. 17. Šo noteikumu 16.punktā minēto eksamināciju veic atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma noteikumiem par eksamināciju. 18. Ja zvērināts tiesu izpildītājs vai zvērināta tiesu izpildītāja aizvietotājs, kurš iecelts zvērināta tiesu izpildītāja amatā atbilstoši šo noteikumu 16.punktam, līdz 2010.gada 1.septembrim nav ieguvis otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, viņš no amata atceļams. 19. Līdz šā likuma 7.pantā, 18.panta trešajā daļā, 29.panta otrajā daļā, 72.panta trešajā daļā un 156.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 25.martam ir spēkā tieslietu ministra: 1) 2002.gada 28.novembra instrukcija Nr.1-2/6 “Zvērinātu tiesu izpildītāju skaits, viņu amata vietas, iecirkņi un to robežas”; 2) 2002.gada 13.novembra instrukcija Nr.1-2/7 “Zvērināta tiesu izpildītāja amata apliecību veidi un to lietošanas kārtība”; 3) 2003.gada 17.janvāra instrukcija “Zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedības instrukcija”; 4) 2003.gada 17.janvāra instrukcija “Kārtība, kādā izpildu darbības veicamas amata darbības iecirknī, kas nesakrīt ar parādnieka dzīvesvietu vai atrašanās vietu (juridisko adresi) (sazināšanās kārtība, veicot sprieduma izpildi ārpus sava iecirkņa robežām), un kārtība, kādā veicamas darbības attiecībā uz agrāk apķīlāto mantu”; 5) 2004.gada 26.augusta kārtība Nr.1-2/5 „Zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena kārtība un minimālais zināšanu apjoms”. 20. Šā likuma 73.panta pirmās daļas 9.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.”	33. 34. 35. 36. 37.	Juridiskais birojs Izteikt pārejas noteikumu 16. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā: “Tieslietu ministrs līdz 2006. gada 31. jūlijam pieņem lēmumu par zvērinātu tiesu izpildītāju eksāmenu rīkošanu tiem zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotājiem, kuri līdz 2005. gada 1. janvārim: 1) sekmīgi apgūst tiesību zinātnes valsts akreditētā programmā augstskolā un; 2) kurām nav piemērots vairāk kā viens disciplinārsods.” Juridiskais birojs Izslēgt pārejas noteikumu 18. punktu. Juridiskais birojs Izslēgt pārejas noteikumu 19. punktu. Juridiskais birojs Papildināt pārejas noteikumu 20. punktā pēc skaitļa un vārda “9. punkts” ar vārdiem “kas nosaka tiesu izpildītāju pienākumu izpildīt nolēmumus par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi”; Juridiskais birojs Izteikt likumprojektā piedāvāto 20. punktu attiecīgi kā 18. punktu.	Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts	47. Pārejas noteikumos: izslēgt 6.punktu; papildināt pārejas noteikumus ar 16. – 18. punktu šādā redakcijā: „16. Tieslietu ministrs līdz 2006. gada 31. jūlijam pieņem lēmumu par zvērinātu tiesu izpildītāju eksāmena rīkošanu tiem zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotājiem: 1) kuri līdz 2005. gada 1. janvārim sekmīgi apgūst tiesību zinātnes valsts akreditētā programmā augstskolā un 2) kuriem līdz 2005. gada 1. janvārim nav piemērots vairāk kā viens disciplinārsods. Tos zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotājus, kuri nokārto eksāmenu, tieslietu ministrs ieceļ zvērināta tiesu izpildītāja amatā. Tie zvērinātu tiesu izpildītāju aizvietotāji, kuri neatbilst minētajiem kritērijiem, nepiesakās uz eksāmenu vai nenokārto to, tiek atcelti no zvērināta tiesu izpildītāja aizvietotāja amata un var pretendēt uz zvērināta tiesu izpildītāja amatu vispārējā kārtībā. 17. Šo noteikumu 16.punktā minēto eksamināciju veic atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma noteikumiem par eksamināciju. 18. Šā likuma 73.panta pirmās daļas 9.punkts, kas nosaka tiesu izpildītāju pienākumu izpildīt nolēmumus par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi, stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.”
		38.	Juridiskais birojs Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: “Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 611 “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 21. nr.)”.	Atbalstīts	Pārejas noteikums Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 611 “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 21. nr.).

Likumprojekts trešajam lasījumam

Juridiskā komisija

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Nr.

Priekšlikumi

Komisijas atzinums

Likumprojekta redakcija trešajam lasījumam

1. Aizstāt 7.pantā vārdus “tieslietu ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

1. Aizstāt 7.pantā vārdus “tieslietu ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

c) vismaz piecus gadus – citā juridiskās specialitātes amatā;”;

c) vismaz piecus gadus – citā juridiskās specialitātes amatā;”;

3. 13. pantā:

papildināt 6.punktu ar vārdiem „atceltas no tiesneša amata, atlaistas no prokurora, prokurora palīga vai tiesneša palīga amata;”;

4. 13. pantā:

papildināt 6.punktu ar vārdiem “atceltas no tiesneša amata, atlaistas no prokurora, prokurora palīga vai tiesneša palīga amata;”;

“9) kuras ir aizdomās turētie vai apsūdzētie krimināllietā.”

4. Izslēgt 16.pantā vārdus “un saskaņojot to ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi”.

2.

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 16. pantā vārdus “Zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentus pārbauda” ar vārdiem “Personas, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, pārbauda”.

Atbalstīts

5. 16. pantā:

aizstāt vārdus “Zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentus pārbauda” ar vārdiem “Personas, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, pārbauda”;

“(1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, pamatojoties uz tieslietu ministra lēmumu, personām, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, rīko zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.”;

“(1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, pamatojoties uz tieslietu ministra lēmumu, personām, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, rīko zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.”;

“(3) Eksāmena kārtību, minimālo zināšanu apjomu un eksāmena maksu nosaka Ministru kabinets.”

Juridiskais birojs

Juridiskais birojs

Atbalstīts

“(3) Zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena kārtību, minimālo zināšanu apjomu un eksāmena maksu nosaka Ministru kabinets.”

7. Aizstāt 19.panta pirmajā daļā vārdu “pretendentu” ar vārdu “personas”.

8. Aizstāt 19.panta pirmajā daļā vārdu “pretendentu” ar vārdu “personas”.

“(1) Tieslietu ministrs pieņem lēmumu par zvērinātu tiesu izpildītāju eksāmena rīkošanu un eksāmena dienu izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vismaz mēnesi pirms eksāmena.”

“21.pants. Iesniegumam pievienojami pierādījumi par pilsonību, valsts valodas prasmi, vecumu, izglītību, darba pieredzi un kvīts, kas apliecina eksāmena naudas nomaksu. Eksāmena naudu atpakaļ neizmaksā.”

“23.1 pants. Zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendenti ir personas, kuras nokārtojušas zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu un kuru zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecībām nav beidzies derīguma termiņš. Šo personu uzskaiti veic tieslietu ministrs.”

(3) Ja uz vakanto zvērināta tiesu izpildītāja amata vietu pieteicies pretendents, kura nodarbošanās nav savienojama ar tiesu izpildītāja pienākumiem, viņam ir atļauts zvērēt tikai pēc tam, kad šis pretendents izbeidzis minēto nodarbošanos.

7.

Juridiskais birojs

Atbalstīts

“Zvērināta tiesu izpildītāja amata apliecības un amata zīmes veidu un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

14. Izslēgt 30.pantā vārdus “vai piemērojot disciplinārsodu”.

15. Izslēgt 30.pantā vārdus “vai piemērojot disciplinārsodu”.

15. Papildināt 31.pantu pēc vārda “tiesām” ar vārdiem “attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta reģionālās iestādes nodaļai”.

16. Papildināt 31.pantu pēc vārda “tiesām” ar vārdiem “attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta reģionālās iestādes nodaļai”.

8.

Juridiskais birojs

Atbalstīts

17. Izslēgt 34. pantā vārdus “arī zvērināta tiesu izpildītāja kandidāta”.

16. Papildināt 35.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums ne mazāk kā 10 dienas pirms individuālā apdrošināšanas līguma darbības termiņa beigām iesniegt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei uz nākamo termiņu noslēgtā individuālās apdrošināšanas līguma kopiju.”

9.

Juridiskais birojs

Atbalstīts

18. Papildināt 35.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums vismaz 10 dienas pirms individuālā apdrošināšanas līguma darbības termiņa beigām iesniegt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei uz nākamo termiņu noslēgtā individuālās apdrošināšanas līguma kopiju.”

17. 36.pantā:

papildināt pantu pēc vārda “pienākums” ar vārdu “nekavējoties”;

19. 36.pantā:

papildināt pantu pēc vārda “pienākums” ar vārdu “nekavējoties”;

„grozījumiem noslēgtajā apdrošināšanas līgumā”.

papildināt otro daļu pēc vārda “līgums” ar vārdiem “neatbilst šā likuma vai Ministru kabineta apstiprinātajiem obligātajiem līguma noteikumiem vai” .

aizstāt otrajā daļā vārdus “amata darbību” ar vārdiem “profesionālo darbību”;

izslēgt trešo un ceturto daļu.

Juridiskais birojs

“aizstāt pirmajā daļā vārdus “pildot amata pienākumus” ar vārdiem “veicot profesionālo darbību””.

Atbalstīts

aizstāt otrajā daļā vārdus “amata darbību” ar vārdiem “profesionālo darbību”;

izslēgt trešo un ceturto daļu.

papildināt pantu pēc vārda “informāciju” ar vārdu “motivēti”.

“48.pants. Pildot amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs atbilstoši veicamajai amata darbībai izskaidro pusēm to tiesības un pienākumus pušu procesuālo tiesību labticīgai īstenošanai.”

25. Aizstāt 72.pantā vārdus “(juridiskā adrese)” ar vārdiem “vai juridiskā adrese” un vārdus “(juridiskās adreses)” – ar vārdiem “vai juridiskās adreses”.

26. Aizstāt 72.pantā vārdus “(juridiskā adrese)” ar vārdiem “vai juridiskā adrese” un vārdus “(juridiskās adreses)” – ar vārdiem “vai juridiskās adreses”.

“9) par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.”

27. 75.pantā:

izslēgt 2.punktā vārdus “kā arī citus ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu dokumentu projektus”;

28. 75.pantā:

izslēgt 2.punktā vārdus “kā arī citus ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu dokumentu projektus”;

izslēgt 3. punktu.

“kuram radušies šā likuma 13.panta 1.– 8.punktā norādītie šķēršļi amata pildīšanai;”;

“23.¹ pants. Zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendenti ir personas, kuras nokārtojušas zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu un kuru zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecībām nav beidzies derīguma termiņš. Šo personu uzskaiti veic tieslietu ministrs.”