Grozījumi Imigrācijas likumā

2005.gada 12.jūlijā                                                           Noteikumi Nr.521

Rīgā                                                                               (prot. Nr.40  36.§)

 

Grozījumi Imigrācijas likumā

 

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

 

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2005, 101.nr.) šādus grozījumus:

 

1.  4.pantā:

papildināt otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 

"6) ir kruīza kuģa pasažieris, ja kruīza kuģis uzturas ostā mazāk par 72 stundām un ārzemnieks nav šā panta astotajā daļā minēto valstu pilsonis vai iedzīvotājs, vai ārzemnieks, kuram ārvalstīs piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss.";

 

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

 

"(8) Ministru kabinets nosaka to valstu sarakstu, kuru pilsoņiem un iedzīvotājiem, apstiprinot ielūgumu vai izsaukumu vai izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, nepieciešams veikt papildu pārbaudi, kā arī nepieciešama vīza, lai ieceļotu Latvijas Republikā kruīza kuģa pasažiera statusā saskaņā ar šā panta pirmās daļas 6.punktu. Papildu pārbaude veicama arī tiem ārzemniekiem, kuriem ārvalstīs piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss."

 

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

 

"10. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.decembrim izdod šā likuma 4.panta astotajā daļā minētos noteikumus.

 

11. Līdz šā likuma 4.panta astotajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.novembrim vīza nepieciešama un papildu pārbaude veicama to valstu pilsoņiem un iedzīvotājiem, kuras noteiktas Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.183 "Ielūgumu apstiprināšanas kārtība''.''

 

 

Ministru prezidents                                                     A.Kalvītis

 

 

Iekšlietu ministra vietā –

satiksmes ministrs                                                       A.Šlesers

 

 

 

 

Ministru kabineta projekta

“Grozījumi Imigrācijas likumā” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējā situācija

           Pašreiz ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā regulē 2002. gada 31. oktobrī Saeimā pieņemtais Imigrācijas likums, kas ir spēkā no 2003. gada 1. maija.

Imigrācijas likums neparedz bezvīzu ieceļošanas kārtību kruīza kuģu pasažieriem.

Bezvīzu ieceļošanas kārtības iespējamība kruīzu kuģu pasažieriem noteikta ar Saeimas 1997.gada 11.septembrī pieņemto likumu Par Starptautisko konvenciju par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu apstiprinātā 1965.gada 9.aprīļa Starptautiskā konvencija par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (turpmāk - Konvencija) un tās pielikums (turpmāk - pielikums).

Konvencijas pielikuma 3.nodaļas „Personu iebraukšana un izbraukšana” D sadaļas „Atvieglojumi izpriecu braucienos iesaistītiem kuģiem un pasažieriem” 3.24.apakšpunktā ir noteikta ieteicamā prakse, proti, ja izpriecu kuģis uzturas ostā mazāk par 72 stundām, tā pasažieriem nebūtu vajadzīgas vīzas, izņemot īpašos, varas iestāžu noteiktos apstākļos. (šādu praksi piemēro- Itālija, Portugāle, Zviedrija, Somija; Apvienotajā Karalistē, Vācijā un Igaunijā piemēro daļēji- 12-24 st. Speciālas atļaujas)

Savukārt, Eiropas Savienības Padomes 2001. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 539/2001, ar ko uzskaitītas trešās valstis, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī tās trešās valstis, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no šīs prasības (turpmāk – Regula) 1. un 2.pielikumā ir uzskaitīts, kuru trešo valstu pilsoņiem ir jābūt vīzām, šķērsojot dalībvalstu ārējo robežu, un kuru pilsoņi ir atbrīvoti no vīzu prasības. Vienlaikus Regulas 4.panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka dalībvalstis nacionālajā likumdošanā var paredzēt izņēmumus no vīzas prasības (šajā uzskaitījumā nav kruīza kuģu pasažieri) vai tās atbrīvojuma attiecībā uz:

a) diplomātisko pasu, dienesta pasu un citu oficiālu pasu turētājiem;

b) civilām gaisa vai jūras transporta apkalpēm;

c) lidojuma apkalpēm, ārkārtas vai glābšanas reisu pavadoņiem vai citiem palīgiem katastrofas vai nelaimes gadījumā;

d) civilām kuģu apkalpēm, kas kuģo starptautiskos ūdeņos;

e) tādu caurlaižu turētājiem, ko savām amatpersonām izdevušas starptautiskas starpvaldību organizācijas.

     Saskaņā ar Eiropas Komisijas doto skaidrojumu, ievērojot, ka Regula ir izdota saskaņā ar Kopienas dibināšanas līguma 62.panta otrās daļas b) punkta (i) apakšpunktu, kā arī minētās Regulas pielikumos ir uzskaitītas visas trešās valstis, dalībvalstis var paredzēt izņēmumus no vīzu prasības vai atvieglojumiem tikai tām personu kategorijām, kuras minētas Regulas 4.panta 1.punktā. Tas tika uzsvērts Eiropas Padomes Vīzu darba grupā Briselē un norādīts valstīm, kurām joprojām eksistē Kruīza kuģiem cita kārtība- to pārtraukt. Šajā sanāksmē Latvija bija to valstu sarakstā, kuras ievēro Regulu.

Taču, ja Ministru kabineta mērķis ir atvieglot kruīza kuģu pasažieru ieceļošanu Latvijas Republikā, tādējādi veicinot tūrisma attīstību, tad normatīvajā aktā nepieciešams iestrādāt šīs normas, kuras būs pretrunā ar Regulu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvā akta projektā risināti šādi jautājumi:

- noteiktas tiesības kruīza kuģu pasažieriem 72 stundas uzturēties Latvijas Republikas teritorijā bez vīzas;

-noteikts, ka valstu sarakstu, kuru pilsoņiem un iedzīvotājiem, apstiprinot ielūgumu vai izsaukumu vai izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, nepieciešams veikt papildu pārbaudi.

To valstu, kuras būs iekļautas šajā sarakstā,  pilsoņiem un iedzīvotājiem, arī ceļojot ar kruīza kuģi, būs nepieciešama vīza.

3. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

Vienkāršota ieceļošana kruīza kuģu pasažieriem.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz valsts budžeta un pašvaldības budžetiem

 

(tūkst.latu)

Rādītāji

Kārtējais

gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji

piecu

gadu

laikā

pēc

kārtējā

gada

1

2

3

4

5

6

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansu ietekme

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

 

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Sakarā ar jaunu deleģējumu nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus par valstu sarakstu, kuru pilsoņiem un iedzīvotājiem, apstiprinot ielūgumu vai izsaukumu vai izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, nepieciešams veikt papildu pārbaudi. Taču ievērojot steidzamību, kamēr nebūs pieņemti šie noteikumi, piemēros pašreiz spēkā esošajos Ministru kabineta 2003. gada 15. aprīļa noteikumos Nr.183 „Ielūgumu apstiprināšanas kārtība” minēto valstu sarakstu.

2. Cita informācija

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādam Latvijas starptautiskajām saistībām

atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Normatīvā akta projekts daļā par kruīza kuģu pasažieru ieceļošanu Latvijas Republikā bez vīzas neatbilst saistībām pret Eiropas Savienību.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības

Pakāpe

(atbilst/

neatbilst)

Komentāri

1.pants

Eiropas Savienības Padomes 2001. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 539/2001 4.pants un 1. un 2.pielikums

neatbilst

Pamatojums izklāstīts I sadaļā.

 

 

 

 

5. Cita informācija

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,

Sagatavojot normatīvā akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav veiktas.

2. Kādi ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav veiktas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Bijusi diskusija Eiropas PadomesVīzu darba grupā Briselē.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Jaunas institūcijas netiks radītas, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Laikraksts “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS) un citi plašsaziņas līdzekļi un sistēmas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

Indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības vispārējā administratīvā procesa noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

Iekšlietu ministra vietā -

satiksmes ministrs                                                           A.Šlesers

           

 

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

J. Rekšņa

M. Rāzna

I.Livčāne

M. Roze

 

 

 

 

 

07.07.2005 9:20

1105

M.Roze, 7219351

maira.roze@pmlp.gov.lv