Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā

(reģ. Nr. 1315)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi

(5)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija trešajam lasījumam
 

Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā

      

Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā
 

Izdarīt Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 23.nr.) šādus grozījumus:

      

Izdarīt Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 23.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1. 1.pantā:

papildināt pantu ar jaunu 1.punktu šādā redakcijā:

“1) elektroniskais pasts — pakalpojumu veids, kas elektronisko sakaru tīklam pievienoto datoru lietotājiem nodrošina iespēju nosūtīt un saņemt paziņojumu;”;

uzskatīt līdzšinējo 1. — 4.punktu attiecīgi par 2. — 5.punktu.

      

1. 1.pantā:

papildināt pantu ar jaunu 1.punktu šādā redakcijā:

“1) elektroniskais pasts — pakalpojumu veids, kas elektronisko sakaru tīklam pievienoto datoru lietotājiem nodrošina iespēju nosūtīt un saņemt paziņojumu;”;

uzskatīt līdzšinējo 1. — 4.punktu attiecīgi par 2. — 5.punktu.

1) informācijas sabiedrības pakalpojums — distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma. Informācijas sabiedrības pakalpojumi ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu;

          

2) komerciāls paziņojums — jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību. Par komerciālo paziņojumu neuzskata informāciju, kas dod iespēju tieši piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju un tā darbību (domēna vārds vai elektroniskā pasta adrese);

          

3) koordinētā sfēra — joma, kur ir spēkā normatīvajos aktos noteikta informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas kārtība (prasības attiecībā uz komercdarbības uzsākšanu un veikšanu), kā arī prasības attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem. Koordinētajā sfērā neietilpst prasības attiecībā uz precēm vai to piegādi;

          

4) starpnieka pakalpojuma sniedzējs — informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, piekļuvi elektronisko sakaru tīklam vai informācijas glabāšanu.

          

9.pants. Komerciāla paziņojuma sūtīšanas aizliegums

Tāda komerciāla paziņojuma sūtīšana pa elektronisko pastu, kura saņemšanai persona nav devusi iepriekšēju piekrišanu, kā arī jebkuru citu personai traucējošu paziņojumu sūtīšana ir aizliegta.

2. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. Komerciāla paziņojuma sūtīšanas aizliegums

(1) Aizliegts izmantot komerciāla paziņojuma sūtīšanai automātiskās zvanīšanas (galiekārtu) sistēmas, kas darbojas bez cilvēka līdzdalības (automātiskās izsaukumierīces), elektronisko pastu vai faksa aparātus (faksimilus), kurus izmantojot iespējams individuāls kontakts ar pakalpojumu saņēmēju, ja pakalpojumu saņēmējs iepriekš nav devis brīvu un nepārprotamu piekrišanu.

      

2. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. Komerciāla paziņojuma sūtīšanas aizliegums

(1) Aizliegts izmantot komerciāla paziņojuma sūtīšanai automātiskās zvanīšanas (galiekārtu) sistēmas, kas darbojas bez cilvēka līdzdalības (automātiskās izsaukumierīces), elektronisko pastu vai faksa aparātus (faksimilus), kurus izmantojot iespējams individuāls kontakts ar pakalpojuma saņēmēju, ja pakalpojuma saņēmējs iepriekš nav devis brīvu un nepārprotamu piekrišanu.
 

(2) Ja pakalpojuma sniedzēji ar tirdzniecību saistītiem mērķiem iegūst no savu pakalpojumu saņēmējiem elektroniskā pasta adreses, tie var izmantot šīs adreses arī turpmākai tiešai tirdzniecībai, vienlaikus nodrošinot pakalpojumu saņēmējam iespēju bez maksas (iesniedzot iesniegumu vai nosūtot paziņojumu elektroniski) jebkurā laikā atteikties no turpmākas elektroniskā pasta izmantošanas šādam mērķim, ja pakalpojumu saņēmējs jau sākotnēji — brīdī, kad informācija par šo elektroniskā pasta adresi tiek ievākta, — nav iebildis pret elektroniskā pasta adreses izmantošanu komerciāla paziņojuma sūtīšanai.

1

Atbildīgā komisija

Izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pakalpojuma sniedzējs, kas savu komercdarījumu ietvaros ieguvis no pakalpojuma saņēmējiem elektroniskā pasta adreses, var tās izmantot citiem komerciāliem paziņojumiem, ja:

1) komerciālie paziņojumi tiek sūtīti par līdzīgām pakalpojuma sniedzēja precēm vai pakalpojumiem;

2) pakalpojuma saņēmējs jau sākotnēji nav iebildis par turpmāku elektroniskā pasta adreses izmantošanu;

3) pakalpojuma saņēmējam katrā turpmākajā komerciālā paziņojuma saņemšanas brīdī tiek dota nepārprotama bezmaksas iespēja (iesniedzot iesniegumu vai nosūtot paziņojumu elektroniski) atteikties no turpmākas elektroniskās pasta adreses izmantošanas.”

Atbalstīts

(2) Pakalpojuma sniedzējs, kas savu komercdarījumu ietvaros ieguvis no pakalpojuma saņēmējiem elektroniskā pasta adreses, drīkst tās izmantot citiem komerciāliem paziņojumiem, ja:

1) komerciālie paziņojumi tiek sūtīti par līdzīgām pakalpojuma sniedzēja precēm vai pakalpojumiem;

2) pakalpojuma saņēmējs jau sākotnēji nav iebildis par turpmāku elektroniskā pasta adreses izmantošanu;

3) pakalpojuma saņēmējam katrā turpmākajā komerciālā paziņojuma saņemšanas brīdī tiek dota nepārprotama bezmaksas iespēja (iesniedzot iesniegumu vai nosūtot paziņojumu elektroniski) atteikties no turpmākas elektroniskā pasta adreses izmantošanas.
 

(3) Cita veida komunikācija, izmantojot komerciāla paziņojuma sūtīšanai publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, var notikt, ja pakalpojumu saņēmējs iepriekš ir devis brīvu un nepārprotamu piekrišanu, izņemot šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos gadījumus.

     

(3) Cita veida komunikācija, izmantojot komerciāla paziņojuma sūtīšanai publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, var notikt, ja pakalpojuma saņēmējs iepriekš ir devis brīvu un nepārprotamu piekrišanu, izņemot šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos gadījumus.

 

(4) Elektronisko pastu aizliegts izmantot komerciāla paziņojuma sūtīšanai, ja tiek slēpta vai noklusēta sūtītāja identitāte (arī tad, ja komunikāciju veic sūtītāja vārdā) vai tiek lietota nederīga elektroniskā pasta adrese, uz kuru pakalpojumu saņēmējs varētu sūtīt pieprasījumu pārtraukt komunikāciju.

      

(4) Elektronisko pastu aizliegts izmantot komerciāla paziņojuma sūtīšanai, ja tiek slēpta vai noklusēta sūtītāja identitāte (arī tad, ja komunikāciju veic sūtītāja vārdā) vai tiek lietota nederīga elektroniskā pasta adrese, uz kuru pakalpojuma saņēmējs varētu sūtīt pieprasījumu pārtraukt komunikāciju.
 

(5) Katra aizliegta komerciāla paziņojuma sūtīšana ir atsevišķs pārkāpums.”

      

(5) Katra aizliegta komerciāla paziņojuma sūtīšana ir atsevišķs pārkāpums.”

IV nodaļa. Starpnieka pakalpojuma sniedzēja atbildība un pienākumi

 10.pants. Starpnieka pakalpojuma sniedzēja atbildība

(1) Starpnieka pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par informācijas pārraidīšanu un uzglabāšanu elektronisko sakaru tīklā.

          

(2) Starpnieka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par pārraidāmo informāciju, ja tas:

1) neierosina informācijas pārraidi;

2) neizvēlas pārraidāmās informācijas saņēmēju;

3) neizvēlas vai nepārveido pārraidāmo informāciju.

3. 10. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Starpnieka pakalpojuma sniedzējs, kas veic informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai nodrošina piekļuvi šim tīklam, nav atbildīgs par pārraidāmo informāciju, ja tas ievēro visus šādus nosacījumus:

1) neierosina informācijas pārraidi;

2) neizvēlas pārraidāmās informācijas saņēmēju;

3) neizvēlas vai nepārveido pārraidāmo informāciju.”;

      

3. 10.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Starpnieka pakalpojuma sniedzējs, kas veic informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai nodrošina piekļuvi šim tīklam, nav atbildīgs par pārraidāmo informāciju, ja tas ievēro visus šādus nosacījumus:

1) neierosina informācijas pārraidi;

2) neizvēlas pārraidāmās informācijas saņēmēju;

3) neizvēlas vai nepārveido pārraidāmo informāciju.”;

(3) Šā panta otrajā daļā minētā informācijas pārraidīšana ietver arī pārraidāmās informācijas uzglabāšanu, ja uzglabāšana ir nepieciešama tikai informācijas pārraidīšanai un informāciju neuzglabā ilgāk par laiku, kas nepieciešams tās pārraidīšanai.

          

(4) Starpnieka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par automātiski uzglabātas informācijas saturu, ja uzglabāšana ir nepieciešama tādēļ, lai šo informāciju varētu efektīvāk pārraidīt tālāk citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma, un ja starpnieka pakalpojuma sniedzējs:

1) nepārveido informāciju;

2) ievēro informācijas pieejamības un atjaunošanas nosacījumus;

3) nepārkāpj tehnoloģiju izmantošanas noteikumus, lai iegūtu ziņas par informācijas izmantošanu;

4) nekavējoties veic darbības, lai likvidētu uzglabāto informāciju vai liegtu piekļuvi tai, tiklīdz ieguvis ziņas, ka šī informācija sākotnējā pārraidīšanas avotā ir izņemta no elektronisko sakaru tīkla vai ir liegta piekļuve šai informācijai, vai tās izņemšanu vai piekļuves liegšanu tai pieprasījusi uzraudzības iestāde.

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Starpnieka pakalpojuma sniedzējs, kas veic informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, nav atbildīgs par automātisku, starpniecisku un īslaicīgu informācijas uzglabāšanu, ja šī uzglabāšana nepieciešama, lai attiecīgo informāciju varētu efektīvāk pārraidīt tālāk citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma, un ja starpnieka pakalpojuma sniedzējs:

1) nepārveido informāciju;

2) ievēro informācijas pieejamības nosacījumus;

3) ievēro nozares godprātīgas prakses noteikumus informācijas atjaunošanai;

4) atbilstoši nozares godprātīgas prakses noteikumiem netraucē tehnoloģiju likumīgu izmantošanu, lai iegūtu ziņas par informācijas izmantošanu;

5) nekavējoties veic darbības, lai likvidētu uzglabāto informāciju vai liegtu piekļuvi tai, tiklīdz ieguvis faktiskas ziņas, ka šī informācija sākotnējā pārraidīšanas avotā ir izņemta no elektronisko sakaru tīkla vai ir liegta piekļuve šai informācijai, vai tās izņemšanu vai piekļuves liegšanu tai pieprasījusi uzraudzības iestāde.

    

Red. preciz.

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Starpnieka pakalpojuma sniedzējs, kas veic informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, nav atbildīgs par automātisku, starpniecisku un īslaicīgu informācijas uzglabāšanu, ja šī uzglabāšana nepieciešama, lai attiecīgo informāciju varētu efektīvāk pārraidīt tālāk citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma, un ja starpnieka pakalpojuma sniedzējs:

1) nepārveido informāciju;

2) ievēro informācijas pieejamības nosacījumus;

3) ievēro nozares godprātīgas prakses noteikumus attiecībā uz informācijas atjaunošanu;

4) atbilstoši nozares godprātīgas prakses noteikumiem netraucē tehnoloģiju likumīgu izmantošanu, lai iegūtu ziņas par informācijas izmantošanu;

5) nekavējoties veic darbības, lai likvidētu uzglabāto informāciju vai liegtu piekļuvi tai, tiklīdz ieguvis faktiskas ziņas, ka šī informācija sākotnējā pārraidīšanas avotā ir izņemta no elektronisko sakaru tīkla vai ir liegta piekļuve šai informācijai, vai tās izņemšanu vai piekļuves liegšanu tai pieprasījusi uzraudzības iestāde.

(5) Starpnieka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par uzglabātās informācijas saturu, ja to uzglabājis pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma un:

1) starpnieka pakalpojuma sniedzējam nav pieejamas ziņas, kas liecinātu par nelegālu darbību vai informāciju;

2) nekavējoties veicis darbības, lai likvidētu vai liegtu piekļuvi uzglabātajai informācijai, tiklīdz ieguvis šīs daļas 1.punktā minētās ziņas.

(5) Starpnieka pakalpojuma sniedzējs, kas veic pakalpojuma saņēmēja informācijas uzglabāšanu, nav atbildīgs par uzglabāto informāciju, ja to uzglabājis pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma un ja tiek ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

1) starpnieka pakalpojuma sniedzējam nav faktisku ziņu par nelegālu darbību vai informāciju;

2) starpnieka pakalpojuma sniedzējs nekavējoties veicis darbības, lai likvidētu vai liegtu piekļuvi uzglabātajai informācijai, tiklīdz ieguvis šīs daļas 1.punktā minētās ziņas.”

2

 

 

 

3

 

 

 

 

 

4

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 10.panta piektās daļas ievaddaļā vārdus “ja to uzglabājis” ar vārdiem “ja uzglabāšana veikta”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 10.panta piektās daļas 1.punktā vārdus “par nelegālu darbību” ar vārdiem “par pakalpojuma saņēmēja nelegālu darbību”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 10.panta piektās daļas 2.punktā vārdus “tiklīdz ieguvis šīs daļas 1.punktā minētās ziņas” ar vārdiem “tiklīdz tas ieguvis ziņas par pakalpojuma saņēmēja nelegālu darbību vai informāciju”.

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

(5) Starpnieka pakalpojuma sniedzējs, kas veic pakalpojuma saņēmēja informācijas uzglabāšanu, nav atbildīgs par uzglabāto informāciju, ja uzglabāšana veikta pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma un ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) starpnieka pakalpojuma sniedzējam nav faktisku ziņu par pakalpojuma saņēmēja nelegālu darbību vai informāciju;

2) starpnieka pakalpojuma sniedzējs nekavējoties veicis darbības, lai likvidētu vai liegtu piekļuvi uzglabātajai informācijai, tiklīdz ieguvis ziņas par pakalpojuma saņēmēja nelegālu darbību vai informāciju.”

11.pants. Starpnieka pakalpojuma sniedzēja pienākumi

(1) Starpnieka pakalpojuma sniedzējam ir pienākums informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem pakalpojuma saņēmēja veiktajiem likuma pārkāpumiem, ja tādi kļūst zināmi, kā arī sniegt uzraudzības iestādēm to pieprasīto informāciju par pakalpojuma saņēmēju.

4. Izteikt 11.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Starpnieka pakalpojuma sniedzējam ir pienākums:

1) nekavējoties informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem pakalpojuma saņēmēja darbībā vai tā uzglabātajā informācijā;

2) ja tas veic pakalpojuma saņēmēja informācijas uzglabāšanu, — pēc uzraudzības iestāžu pieprasījuma sniegt ziņas par tā pakalpojuma saņēmējiem.”

 

 

 

 

 

5

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt 11.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pēc uzraudzības iestādes pieprasījuma sniegt ziņas par pakalpojuma saņēmējiem, kuru informācijas uzglabāšanu nodrošina starpnieka pakalpojuma sniedzējs.”.

 

 

 

 

Atbalstīts

4. Izteikt 11.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Starpnieka pakalpojuma sniedzējam ir pienākums:

1) nekavējoties informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem pakalpojuma saņēmēja darbībā vai tā uzglabātajā informācijā;

2) pēc uzraudzības iestādes pieprasījuma sniegt ziņas par pakalpojuma saņēmējiem, kuru informācijas uzglabāšanu nodrošina starpnieka pakalpojuma sniedzējs.”

(2) Starpnieka pakalpojuma sniedzējam nav pienākuma pārraudzīt informāciju, ko tas pārraida vai uzglabā, kā arī aktīvi meklēt faktus un apstākļus, kas norāda uz iespējamiem likuma pārkāpumiem.

          

V nodaļa. Informācijas sabiedrības pakalpojumu

aprites uzraudzība

 

12.pants. Uzraudzības iestādes

(1) Informācijas sabiedrības pakalpojumu apriti savas kompetences ietvaros uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un citas uzraudzības un kontroles iestādes.

5. Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Informācijas sabiedrības pakalpojumu apriti savas kompetences ietvaros uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Datu valsts inspekcija, kā arī citas uzraudzības un kontroles iestādes.”

      

5. Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Informācijas sabiedrības pakalpojumu apriti savas kompetences ietvaros uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Datu valsts inspekcija, kā arī citas uzraudzības un kontroles iestādes.”

(2) Uzraudzības iestādes sniedz pakalpojuma sniedzējiem un pakalpojuma saņēmējiem informāciju par sūdzību izskatīšanas kārtību un citu informāciju.

          

13.pants. Uzraudzības iestādes tiesības un pienākumi

(1) Ja uzraudzības iestāde konstatē šā likuma pārkāpumus, tā ir tiesīga:

1) pieprasīt visu lietas būtības noskaidrošanai nepieciešamo informāciju;

2) likt pakalpojuma sniedzējam izbeigt likuma pārkāpumu vai veikt konkrētas darbības tā novēršanai, kā arī noteikt šo darbību izpildes termiņu.

          

(2) Uzraudzības iestāde ir tiesīga veikt šā panta pirmajā daļā noteiktās darbības, kas ierobežo tāda informācijas sabiedrības pakalpojuma sniegšanu, kurš rada vai varētu radīt nopietnu risku, ja šīs darbības ir proporcionālas attiecīgo interešu aizsardzībai un nepieciešamas:

1) sabiedrības interesēs, īpaši noziedzīgu nodarījumu profilaksei, izmeklēšanai un lietas ierosināšanai, tajā skaitā nepilngadīgo aizsardzībai, lai nepieļautu diskrimināciju pret cilvēku viņa rases, dzimuma, reliģiskās pārliecības vai etniskās izcelsmes dēļ, kā arī cilvēka cieņu un godu aizskarošus pārkāpumus;

2) sabiedrības drošībai, tajā skaitā nacionālajai drošībai un aizsardzībai;

3) sabiedrības veselības aizsardzībai;

4) patērētāju un ieguldītāju aizsardzībai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. Izteikt 13.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) patērētāju aizsardzībai.”

      

6. Izteikt 13.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) patērētāju aizsardzībai.”

(3) Pirms šā panta otrajā daļā minēto darbību veikšanas uzraudzības iestāde informē to valsts uzraudzības iestādi, kurā ir reģistrēts attiecīgā pakalpojuma sniedzējs, un lūdz to rīkoties, lai izbeigtu šā panta otrajā daļā minēto pārkāpumu. Latvijas uzraudzības iestādes informē Eiropas Komisiju un attiecīgo valsti par darbībām, ko tās plāno veikt, ja šī valsts neveic darbības pārkāpuma novēršanai vai arī tās veiktās darbības nav pietiekamas.

(4) Steidzamos gadījumos, kad ir pamatots iemesls uzskatīt, ka sabiedrības drošība, veselība vai patērētāju intereses tiks apdraudētas, uzraudzības iestāde var veikt šā panta otrajā daļā minētās darbības pirms Eiropas Komisijas un attiecīgās valsts informēšanas. Šādā gadījumā uzraudzības iestāde nekavējoties paziņo Eiropas Komisijai un attiecīgajai valstij par veiktajām darbībām un pamato šo darbību steidzamību.

(5) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju, kas koordinē šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētās informācijas apriti starp Latvijas uzraudzības iestādēm, Eiropas Ekonomikas zonas valstu uzraudzības iestādēm un Eiropas Komisiju.

          

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā ir ietvertas normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvām 2000/31/EK un 98/48/EK.

7. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

 

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

      

7. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

 

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
 

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 8.jūnija direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (direktīva par elektronisko tirdzniecību);

      

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 8.jūnija direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (direktīva par elektronisko tirdzniecību);
 

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvas 98/48/EK, ar kuru groza direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā;

      

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvas 98/48/EK, ar kuru groza direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā;
 

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 12.jūlija direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju).”

      

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 12.jūlija direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju).”