Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likumprojekts

Likumprojekts

 

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums

 

I nodaļa

 

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir izveidot efektīvu un caurskatāmu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (turpmāk – Kohēzijas fonds) projektu vadību Latvijā, ciktāl to nenosaka Eiropas Savienības tiesību akti.

 

2.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka par Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto vides infrastruktūras, transporta infrastruktūras projektu un ar to īstenošanu un vadību saistīto tehniskās palīdzības projektu (turpmāk – projekts) sagatavošanu, apstiprināšanu, īstenošanu un uzraudzību.

(2) Likums ir piemērojams projektiem, kuri tiek finansēti no Kohēzijas fonda un ir apstiprināti Eiropas Komisijā līdz 2006.gada 31.decembrim.

 

3.pants. Likumā lietotie termini

Likumā lietoti šādi termini:

1) ietvara dokuments – Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanas nacionālais politikas plānošanas dokuments, kurā norādīti attiecīgās nozares mērķi, to sasniegšanas veidi un projektu atlases kritēriji, kā arī noteikti iespējamie Kohēzijas fonda projekti;

2) vadošā iestāde – Finanšu ministrija;

3) maksājumu iestāde – Valsts kase;

4) starpniekinstitūcija – Vides ministrija (vides aizsardzības nozares projektiem) un Satiksmes ministrija (transporta nozares projektiem);

5) projekta iesniedzējs – valsts pārvaldes iestāde, pašvaldība vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona, kura iesniegusi projekta iesniegumu projekta īstenošanai par Kohēzijas fonda līdzekļiem;

6) ieviešanas iestāde – valsts pārvaldes iestāde, pašvaldība vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona, kas īsteno projektu;

7) atbalsta saņēmējs – valsts pārvaldes iestāde, pašvaldība vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona, kas ir projekta īstenošanā radīto labumu saņēmēja;

8) projekta izpildītājs – fiziska vai juridiska persona, kas iepirkuma procedūrā ieguvusi tiesības sniegt pakalpojumus, veikt preču piegādes vai būvdarbus projekta īstenošanai.

 

II nodaļa

 

Projektu vadībā iesaistītās institūcijas un to funkcijas projektu īstenošanā

 

4.pants. Vadošā iestāde

(1) Vadošā iestāde nodrošina Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanas administratīvo vadību, iesaistīto iestāžu darba koordināciju un sadarbību ar Eiropas Komisiju.

(2) Vadošās iestādes darbu vada Finanšu ministrijas iecelta amatpersona.

(3) Finanšu ministrija nodrošina vadošās iestādes funkciju nodalīšanu no projektu finanšu kontroles un audita funkcijām.

(4) Vadošā iestāde veic šādas funkcijas:

1) izvērtē starpniekinstitūcijas iesniegto attiecīgās nozares ietvara dokumenta daļu vai grozījumus tajā;

2) sagatavo ietvara dokumentu vai grozījumus tajā un iesniedz  apstiprināšanai Ministru kabinetā;

3) saskaņo apstiprināto ietvara dokumentu vai grozījumus tajā ar Eiropas Komisiju;

4) iesniedz Ministru kabinetā ar Eiropas Komisiju saskaņoto ietvara dokumentu vai grozījumus tajā un tiesību akta projektu, kurā noteikti uzdevumi ietvara dokumenta īstenošanai;

5) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic starpniekinstitūcijas iesniegtā projekta iesnieguma izvērtēšanu;

6) izvērtē starpniekinstitūcijas sagatavotos priekšlikumus par grozījumiem Eiropas Komisijas lēmumā par projekta apstiprināšanu (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums) vai finanšu memorandā un iesniedz tos apstiprināšanai Eiropas Komisijā;

7) pārbauda starpniekinstitūcijas iesniegtos projektu īstenošanas pārskatus;

8) nodrošina pārskatu un informācijas par Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanu valstī sagatavošanu, pārbaudi un iesniegšanu Eiropas Komisijā;

9) pārskata Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanu reglamentējošos Latvijas Republikas normatīvos aktus un sagatavo projektus par grozījumiem tajos, nodrošinot minēto normatīvo aktu atbilstību Eiropas Savienības normatīvajiem  aktiem pēc grozījumu izdarīšanas tajos, un pilnveido Kohēzijas fonda vadības un uzraudzības procedūras;

10) organizē informācijas un publicitātes pasākumus par valstij piešķirto Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanu.

(5) Ja projekta iesniedzējs ir vadošā iestāde, tā veic starpniekinstitūcijas funkcijas, nodrošinot projekta īstenošanas un kontroles funkciju nodalīšanu iestādē.

5.pants. Maksājumu iestāde

(1) Maksājumu iestāde nodrošina Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanas finanšu vadību un izdevumu sertificēšanu atbilstoši Komisijas 2002.gada 29.jūlija Regulas (EK) Nr.1386/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr.1164/94 attiecībā uz tās palīdzības pārvaldības un kontroles sistēmām, kas piešķirta no Kohēzijas fonda, kā arī kārtību finansiālu labojumu veikšanai, prasībām.

(2) Maksājumu iestāde veic šādas funkcijas:

1) pieprasa un saņem Kohēzijas fonda finansējumu no Eiropas Komisijas. Maksājumu iestāde iesniedz Eiropas Komisijai projekta avansa pieprasījumu, starpposma izdevumu deklarāciju un noslēguma izdevumu deklarāciju kopā ar projekta noslēguma ziņojumu un atzinumu par projekta noslēguma izdevumu deklarāciju;

2) pamatojoties uz starpniekinstitūcijas iesniegtajiem maksā juma doku­mentiem, pēc to atbilstības pārbaudes veic maksājumus projekta ietvaros.

(3) Ja projekta iesniedzējs ir maksājumu iestāde, tā veic starpniekinstitūcijas funkcijas, nodrošinot projekta īstenošanas un kontroles funkciju nodalīšanu iestādē.

 

6.pants. Starpniekinstitūcija

(1) Starpniekinstitūcija nodrošina Kohēzijas fonda projektu īstenošanas administratīvo, tehnisko un finanšu vadību.

(2) Starpniekinstitūcija veic šādas funkcijas:

1) izstrādā Kohēzijas fonda attiecīgās nozares ietvara doku­menta daļu un iesniedz to vadošajai iestādei izvērtēšanai un iekļaušanai ietvara dokumentā;

2) veic projektu atlasi;

3) izvērtē projekta iesniegumu;

4) slēdz līgumu par projekta īstenošanas un uzraudzības kārtību ar atbalsta saņēmēju un ieviešanas iestādi vai tikai ar atbalsta saņēmēju;

5) iesniedz vadošajā iestādē izvērtēšanai priekšlikumus par grozījumiem Eiropas Komisijas lēmumā vai finanšu memorandā;

6) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz vadošajā iestādē un maksājumu iestādē projekta pārskatus;

7) izveido iepirkuma komisiju un organizē iepirkuma procedūru projekta īstenošanas vajadzībām atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām valsts vai pašvaldību iepirkuma procedūrām;

8) noslēdz līgumu ar iepirkuma procedūrā izvēlēto projekta izpildītāju par pakalpojumu sniegšanu, preču piegāžu vai būvdarbu veikšanu (turpmāk – iepirkuma līgums);

9) ja nepieciešams, slēdz līgumu par neatkarīgu būvuzraudzību (ja projekta īstenošanas procesā tiek veikti būvdarbi);

10) iesniedz vadošajā iestādē projekta avansa maksājuma pieprasījumu;

11) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārbauda ieviešanas iestādes iesniegtos maksājuma dokumentus un iesniedz tos maksājumu iestādē;

12) organizē informācijas un publicitātes pasākumus par nozares projektu īstenošanu.

(3) Starpniekinstitūcija pēc saskaņošanas ar vadošo iestādi var deleģēt šā panta 7., 8. un 9.punktā minētās funkcijas ieviešanas iestādei vai atbalsta saņēmējam. Par deleģēto funkciju īstenošanu un kontroli ir atbildīga starpniekinstitūcija.

(4) Ja projekta iesniedzējs ir starpniekinstitūcija, tā veic savas funkcijas, nodrošinot projekta īstenošanas un kontroles funkciju nodalīšanu iestādē.

 

7.pants. Sadarbība iestāžu funkciju īstenošanā

Vadošā iestāde, maksājumu iestāde un starpniekinstitūcija slēdz sadarbības līgumu par funkciju īstenošanas kārtību Kohēzijas fonda attiecīgās nozares projektu īstenošanā un uzraudzībā.

 

8.pants. Ieviešanas iestāde un atbalsta saņēmējs

(1) Ieviešanas iestāde veic šādas funkcijas:

1) ja nepieciešams, sagatavo un iesniedz starpniekinstitūcijai izvērtēša­nai priekšlikumus par grozījumiem Eiropas Komisijas lēmumā vai finanšu memorandā;

2) sagatavo projekta iepirkuma dokumentāciju un iesniedz to starpniekinstitūcijai;

3) nodrošina Eiropas Komisijas lēmuma vai finanšu memoranda speciālo nosacījumu izpildi;

4) atbilstoši iepirkuma līgumam nodrošina projekta izpildītāja iesniegto maksājuma dokumentu (par saņemto pakalpojumu, piegādāto preču un veikto būvdarbu apjomu, kvalitāti un citiem iepirkuma līguma noteikumiem) pārbaudi, kā arī sagatavo un iesniedz starpniekinstitūcijai maksājuma dokumentus un projekta izdevumu deklarāciju;

5) iesniedz starpniekinstitūcijai pārskatus un informāciju par projekta īstenošanu;

6) organizē informācijas un publicitātes pasākumus par īstenoto projektu.

(2) Atbalsta saņēmējs ir norādīts projekta iesniegumā.

(3) Atbalsta saņēmējs veic šādas funkcijas:

1) nodrošina projekta īstenošanā radīto labumu uzskaiti savā grāmatvedībā;

2) nodrošina projekta īstenošanā radīto labumu racionālu izmantošanu un uzturēšanu atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos budžeta un finanšu jomā.

(4) Ja ieviešanas iestāde nav atbalsta saņēmēja, tā var nodot atsevišķas šajā likumā minētās funkcijas atbalsta saņēmējam, un atbalsta saņēmējs var nodot atsevišķas šajā likumā minētās funkcijas ieviešanas iestādei, noslēdzot līgumu par projekta īstenošanu. Par nodoto funkciju īstenošanu ir atbildīga institūcija, kurai saskaņā ar šo likumu ir jāveic attiecīgās funkcijas.

(5) Ieviešanas iestāde un atbalsta saņēmējs šā panta ceturtajā daļā noteiktos līgumus saskaņo ar starpniekinstitūciju.

 

III nodaļa

 

Projekta iesnieguma iesniegšana, saskaņošana un apstiprināšana

 

9.pants. Projekta iesnieguma iesniegšana

(1) Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu attiecīgās nozares starpniekinstitūcijā.

(2) Projekta iesniedzējs plāno projekta īstenošanai nepieciešamo finansē­jumu.

 

10.pants. Projekta iesnieguma saskaņošana

(1) Starpniekinstitūcija izvērtē projekta iesnieguma atbilstību normatīvajos aktos transporta un sakaru, vides, budžeta un finanšu jomā noteiktajām prasībām, ietvara dokumentā noteiktajām prasībām, kā arī tā tehniski ekonomisko lietderību un pieņem lēmumu par projekta iesnieguma iesniegšanu saskaņošanai vadošajā iestādē vai noraidīšanu.

(2) Ja iesniegtais projekta iesniegums ir nepilnīgs, starpniekinstitūcija sagatavo atzinumu par projekta iesniegumu un nosūta to projekta iesniedzējam. Projekta iesniedzējs precizē projekta iesniegumu atbil­stoši starpniekinstitūcijas atzinumam un atkārtoti iesniedz to starpniekinstitūcijai.

(3) Vadošā iestāde izvērtē projekta iesnieguma atbilstību normatīvajos aktos budžeta un finanšu jomā noteiktajām prasībām un ietvara dokumentā noteiktajām prasībām un pieņem lēmumu par projekta iesnieguma iesniegšanu apstiprināšanai Eiropas Komisijā vai noraidīšanu.

(4) Ja iesniegtais projekta iesniegums ir nepilnīgs, vadošā iestāde sagatavo atzinumu par projekta iesniegumu un nosūta to starpniekinstitūcijai. Starpniekinstitūcija precizē projekta iesniegumu un atkārtoti iesniedz to vadošajai iestādei.

(5) Starpniekinstitūcija vadošās iestādes atzinumu par projekta iesniegumu nosūta projekta iesniedzējam. Projekta iesniedzējs precizē projekta iesniegumu atbilstoši vadošās iestādes atzinumam un atkārtoti iesniedz to starpniekinstitūcijai saskaņošanai ar vadošo iestādi.

 

11.pants. Maksājumu iestādes vai starpniekinstitūcijas projekta iesnieguma saskaņošana

(1) Ja projekta iesniedzējs ir maksājumu iestāde vai starpniekinstitūcija, tā izstrādā projekta iesniegumu un iesniedz to vadošajai iestādei.

(2) Vadošā iestāde izvērtē starpniekinstitūcijas vai maksājumu iestādes iesniegtā projekta iesnieguma atbilstību normatīvajos aktos budžeta un finanšu jomā noteiktajām prasībām un pieņem lēmumu par tā iesniegšanu apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

(3) Ja maksājumu iestādes vai starpniekinstitūcijas iesniegtais projekta iesniegums ir nepilnīgs, vadošā iestā­de sagatavo atzinumu un nosūta to maksājumu iestādei vai starpniekinstitūcijai. Starpniekinstitūcija vai maksājumu iestāde precizē projekta iesniegumu un atkārtoti iesniedz vadošajai iestādei.

(4) Ja projekta iesniedzējs ir vadošā iestāde, tā nodrošina projekta iesnieguma sagatavošanas funkcijas nodalīšanu no projekta iesnieguma pārbaudes un apstiprināšanas funkcijas.

 

12.pants. Projekta iesnieguma apstiprināšana

(1) Vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas no Eiropas Komisijas informē starpniekinstitūciju un maksājumu iestādi (ja tā ir projekta iesniedzēja) par Eiropas Komisijas iebildumiem un komentāriem par projekta iesniegumu.

(2) Jebkurus grozījumus projekta iesniegumā, kurus veic pēc projekta iesnieguma iesniegšanas Eiropas Komisijā, starpniekinstitūcija vai maksājumu iestāde (ja tā ir projekta iesniedzēja) piecu darbdienu laikā saskaņo ar vadošo iestādi.

(3) Vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas rak­stiski informē starpniekinstitūciju un maksājumu iestādi par Eiropas Komisijas lēmumu par projekta iesniegumu.

 

IV nodaļa

 

Projektu vienotās informācijas un vadības sistēmas

 

13.pants. Projektu vienotā informācijas sistēma

(1) Vadošā iestāde izveido un uztur Kohēzijas fonda projektu vienoto informācijas sistēmu.

(2) Kārtību, kādā piešķir un anulē lietotāja tiesības Kohēzijas fonda projektu vienotajā informācijas sistēmā, nosaka Ministru kabinets.

14.pants. Projektu vadības un kontroles sistēma

(1) Starpniekinstitūcija ne vēlāk kā mēneša laikā pēc apstiprinoša Eiropas Komisijas lēmuma saņemša­nas iesniedz vadošajai iestādei projekta īstenošanā iesaistīto institūciju iekšējo projekta vadības un kontroles sistēmu aprakstus.

(2) Par jebkuriem grozījumiem iekšējo projekta vadības un kontroles sistēmu aprakstos starpniekinstitūcija divu nedēļu laikā infor­mē vadošo iestādi, vienlaikus iesniedzot dokumentus, kuros veikti grozījumi.

(3) Kārtību, kādā veicama Kohēzijas fonda projektu vadības un kontroles sistēmas uzraudzība, nosaka Ministru kabinets.

 

V nodaļa

 

Projektu īstenošanas uzraudzība

 

15.pants. Uzraudzības komiteja

(1) Projektu īstenošanas atbilstību tiesību aktos noteiktajām prasībām budžeta un finanšu jomā uzrauga un izvērtē uzraudzības komiteja. Uzraudzības komitejas lēmumiem ir rekomendējoša nozīme.

(2) Uzraudzības komitejas locekļi ir:

1) vadošās iestādes vadītājs – uzraudzības komitejas priekšsēdētājs;

2) vadošās iestādes pārstāvis – uzraudzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks;

3) Valsts kancelejas pārstāvis;

4) starpniekinstitūcijas – Vides ministrijas – pārstāvis;

5) starpniekinstitūcijas – Satiksmes ministrijas – pārstāvis;

6) maksājumu iestādes pārstāvis;

7) Eiropas Komisijas pārstāvis;

8) Eiropas Investīciju bankas pārstāvis;

9) Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pārstāvis;

10) ja nepieciešams, citu starptautisko finanšu institūciju pārstāvji.

(3) Komitejas sēdes daļā par attiecīgās nozares projektiem var piedalīties:

1) pārstāvji no katras ieviešanas iestādes;

2) kompetentu nevalstisko organizāciju pārstāvji;

3) pārstāvis no katras pašvaldību un reģionālās iestādes, kuras intereses ietekmē projekta īstenošana;

4) ja nepieciešams, citas organizācijas vai iestādes pārstāvis.

 

16.pants. Uzraudzības komitejas darbība

(1) Uzraudzības komiteja darbojas saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu. Vadošā iestāde veic uzraudzības komitejas sekretariāta funkcijas.

(2) Uzraudzības komitejas sēdes notiek ne retāk kā divas reizes gadā.

(3) Uzraudzības komitejai ir šādi pienākumi:

1) uzraudzīt un izvērtēt projektu īstenošanu vides un transporta nozarē;

2) pārraudzīt projektu finansiālo un fizisko (indikatoru) izpildi saskaņā ar Eiropas Komisijai iesniegtajiem finansēšanas un darba plāniem;

3) izvērtēt uzraudzības komitejai iesniegtos priekšlikumus par grozīju­miem Eiropas Komisijas lēmumā vai finanšu memorandā.

(4) Uzraudzības komitejai ir šādas tiesības:

1) ierosināt veikt pasākumus projektu mērķu sasnieg­šanai;

2) izteikt viedokli par sagatavotajiem projektu uzraudzības ziņojumiem vai gadskārtējiem progresa ziņojumiem;

3) izteikt viedokli par pasākumiem, kas veicami, lai publicētu  informāciju  un nodrošinātu tās pieejamību, kā arī iesniegtu Eiropas Komisijai nepieciešamo  informāciju;

4) pieprasīt visām iesaistītajām pusēm papildu informāciju par projektu īstenošanu.

 

VI nodaļa

 

Finanšu kontrole un audits

 

17.pants. Institūciju funkcijas projektu īstenošanas kontrolē

(1) Finanšu ministrija iesniedz Eiropas Komisijai šā likuma 3.panta 2., 3. un 4.punktā minēto iestāžu audita plānus un pārskatus.

(2) Starpniekinstitūcija:

1) veic pārbaudes projekta īstenošanas vietā;

2) veic Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistīto institūciju (izņemot vadošo iestādi un maksājumu iestādi) iekšējo kontroles sistēmu atbilstības un efektivitātes auditu;

3) veic projektu izdevumu izlases pārbaudes;

4) iesniedz vadošajai iestādei ziņojumus (kopijas) par šā panta otrās daļas 1.punktā minētajām pārbaudēm;

5) iesniedz Finanšu ministrijai un vadošajai iestādei ziņojumus (kopijas) par šā panta otrās daļas 2. un 3.punktā minēto auditu un pārbaudēm;

6) katru gadu iesniedz Finanšu ministrijai un vadošajai iestādei iekšējā audita plānus;

7) iesniedz vadošajai iestādei šā panta otrās daļas 1.punktā minēto pārbaužu metodikas aprakstu;

8) iesniedz Finanšu ministrijai šā panta otrās daļas 2. un 3.punktā minēto pārbaužu metodikas aprakstu.

(3) Šā panta otrās daļas 2. un 3.punktā minēto auditu un pārbaudes veic starpniekinstitūcijas struktūrvienība, kas nav tieši iesaistīta projekta īsteno­šanā, maksājumu veikšanā un šā panta otrās daļas 1.punktā minētās pārbau­des veikšanā.

(4) Vadošā iestāde izvērtē šā panta otrās daļas 1.punktā minēto pārbaužu rezultātus, un Finanšu ministrija izvērtē šā panta otrās daļas 2. un 3.punktā minēto pārbaužu un audita rezultātus, kā arī izmantoto metodiku, un vadošā iestāde informē par to maksājumu iestādi.

(5) Vadošajai iestādei un maksājumu iestādei ir tiesības veikt šā panta otrās daļas 1.punktā minētās pārbaudes, un maksājumu iestādei un Finanšu ministrijai ir tiesības veikt šā panta otrās daļas 2. un 3.punktā minētās pārbaudes un auditu.

(6) Lai nodrošinātu Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanas vadību, Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistītās institūcijas sniedz ziņas par konstatētajiem pārkāpumiem un neatbilstību projektu īstenošanā;

2) kārtību, kādā uzskaita un atmaksā no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto projektu ietvaros neatbilstoši veiktos izdevumus;

3) kārtību, kādā Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistītās institūcijas veic pārbaudes projektu īstenošanas vietā;

4) kārtību, kādā Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistītās institūcijas veic projektu izdevumu izlases pārbaudes;

5) kārtību, kādā Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistītās institūcijas veic grozījumus finanšu memorandā vai Eiropas Komisijas lēmumā.

 

18.pants. Projektu īstenošanas audits

(1) Projekti ir pakļauti vadošās iestādes, maksājumu iestādes, Valsts kontroles, Eiropas Komisijas un Eiropas Revīzijas palātas ierosinātam auditam. 

(2) Vadošā iestāde, maksājumu iestāde, starpniekinstitūcija, ieviešanas iestāde un atbalsta saņēmējs:

1) uzrāda auditoriem ar projektu īstenošanu saistītos dokumentus (arī elektroniski noformētos dokumentus);

2) nodrošina pieeju dokumentācijai par finanšu līdzekļiem, citām materiālajām vērtībām un telpām, ja minētā dokumentācija attiecas uz veicamo auditu;

3) nodrošina nepieciešamo dokumentu izrakstu un kopiju sagatavošanu;

4) sniedz auditoriem paskaidrojumus par projektu sagatavošanu, īstenošanu un uzraudzību.

 

19.pants. Projekta noslēguma izdevumu deklarācijas pārbaude

Finanšu ministrijas struktūrvienība, kuras funkcijas ir nodalītas no vadošās iestādes, maksājumu iestādes un starpniekinstitūcijas funkcijām, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic projekta noslēguma izdevumu deklarācijas neatkarīgu pārbaudi, sagatavo atzinumu un iesniedz to vadošajai iestādei.

20.pants. Projektu dokumentācijas uzglabāšana

Dokumentus, kas saistīti ar projekta sagatavošanu un īstenošanu, visas projekta īstenošanā iesaistītās iestādes glabā atbilstoši prasībām, kas noteiktas  normatīvajos aktos par dokumentu uzglabāšanas termiņiem.

 

Pārejas noteikums

 

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumi Nr.298 "Noteikumi par kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno un uzrauga no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem finansētos projektus" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 66.nr.).

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

 

 

 

 

 

Likumprojekta “Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pašreiz Kohēzijas fonda vadību Latvijā nosaka 2004.gada 13.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.298 “Noteikumi par kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno un uzrauga no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem finansētos projektus”. Lai izvērtētu spēkā esošās Kohēzijas fonda projektu vadības sistēmas tiesiskos aspektus un lemtu par nepieciešamajiem uzlabojumiem 2004.gada 30.novembrī ar Finanšu ministrijas rīkojumu Nr.1107 tika izveidota Juridiskā darba grupa, kas secināja, ka pašreiz spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot ārējus normatīvus aktus par Kohēzijas fonda projektu vadības jautājumiem, kā arī konstatēja citas nepilnības esošajā regulējumā. Tika nolemts izstrādāt likumu, kas noteiktu pārskatāmāku Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanas kārtību Latvijā, deleģējumu Ministru kabinetam izdot ārējus normatīvus aktus Kohēzijas fonda projektu vadības nodrošināšanai un būtu atbilstošs Valsts pārvaldes iekārtas likumam un administratīvo procesu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta mērķis ir izveidot efektīvu un caurskatāmu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanas kārtību tā finansēto vides un transporta infrastruktūras projektu īstenošanai Latvijā.

Likumprojekts nosaka Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistīto institūciju funkcijas, projektu sagatavošanas, apstiprināšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, cik tālu to nenosaka Eiropas Savienības tiesību akti. Likumprojektā iekļauts arī deleģējums Ministru kabinetam izdot normatīvus aktus šajā jomā.

 

3. Cita informācija

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekta pieņemšana uzlabos Kohēzijas fonda projektu vadības kārtību, veicinot tā finansēto vides un transporta infrastruktūras projektu īstenošanu, kuru mērķis ir sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšana Eiropas Kopienas reģionos. Tādējādi sagaidāmā ietekme uz uzņēmējdarbības vidi ir pozitīva. Likumprojekta pieņemšana nepalielinās komersantu izmaksas.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts noteiks pārskatāmāku kārtību Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanai un tā finansēto projektu vadībai vides aizsardzības nozarē.

 

5. Cita informācija

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

(tūkst. latu)

 

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

 

2005.

2006.

2007.

2008.

 

 

1

2

3

4

5

6

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

 

3. Finansiālā ietekme

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:

 

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

Likum-projekts šo jomu neskar.

 

6. Cita informācija:

 

 

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojektā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt:

1)kārtību, kādā starpniekinstitūcija iesniedz vadošajai iestādei un maksājumu iestādei projektu pārskatus;

2) kārtību, kādā piešķir un anulē lietotāja tiesības Kohēzijas fonda projektu vienotajā informācijas sistēmā;

3) kārtību, kādā veicama Kohēzijas fonda projektu vadības un kontroles sistēmas uzraudzība;

4) kārtību, kādā Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas veic pārbaudes projektu īstenošanas vietā;

5) kārtību, kādā Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas veic projektu izdevumu izlases pārbaudes;

6) kārtību, kādā Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas sniedz ziņas par konstatētajām neatbilstībām un pārkāpumiem Kohēzijas fonda projektu vadības īstenošanā;

7) kārtību, kādā veicama no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto projektu ietvaros neatbilstoši veikto izdevumu uzskaite un atmaksāšana;

8) kārtību, kādā plāno un veic no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēta projekta noslēguma izdevumu deklarācijas neatkarīgu pārbaudi un sagatavo atzinumu;

9) kārtību, kādā vadošā iestāde veic Kohēzijas fonda projektu iesnieguma izvērtēšanu;

10) kārtību, kādā starpniekinstitūcija veic maksājuma dokumentu pārbaudi un iesniedz maksājumu iestādei;

11) kārtību, kādā Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistītās institūcijas veic grozījumus no Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēto projektu finanšu memorandā vai Eiropas Komisijas lēmumā.

Iepriekšminētos Ministru kabineta noteikumus paredzēts izstrādāt līdz 2005.gada 30.novembrim.          

Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumi Nr.298 “Noteikumi par kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno un uzrauga no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem finansētos projektus” ir spēkā līdz Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likuma spēkā stāšanās brīdim.      

 

2. Cita informācija

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts atbilst Latvijas saistībām, ko tā uzņēmusies, 2003.gadā Atēnās parakstot un noteiktā kārtībā ratificējot Pievienošanās Eiropas Savienībai līgumu.

Likumprojekta sagatavošanā ir ņemti vērā Eiropas Savienības tiesību akti:

-         Padomes 1994.gada 16.maija Regula (EK) Nr.1164/94 par Kohēzijas fonda izveidi;

-         Padomes 1999.gada 21.jūnija Regula (EK) Nr. 1264/1999, kas groza regulu (EK) Nr.1164/94 par Kohēzijas fonda izveidi;

-         Padomes 1999.gada 21.jūnija Regula Nr.1265/1999, kas groza II pielikumu Regulā (EK) Nr. 1164/94 par Kohēzijas fonda izveidi;

-         Komisijas 1994.gada 26.jūlija Regula (EK) Nr.1831/94 par pārkāpumiem Kohēzijas fonda finansēšanā un nepamatoti izmaksāto līdzekļu atgūšanu un par informācijas sistēmas izveidi šajā jomā;

-         Komisijas 2002.gada 29.jūlija Regula (EK) Nr.1386/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr.1164/94 attiecībā uz tās palīdzības pārvaldības un kontroles sistēmām, kas piešķirta no Kohēzijas fonda, kā arī kārtību finansiālu labojumu veikšanai;

-         Komisijas 2003.gada 6.janvāra Regula (EK) Nr.16/2003, ar ko nosaka īpašus sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr.1164/94 par izdevumu attaisnošanu saistībā ar Kohēzijas fonda daļēji finansētiem pasākumiem;

-         Komisijas 2004.gada 1.aprīļa Regula (EK) Nr.621/2004 ar ko paredz noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr.1164/94 īstenošanai attiecībā uz informācijas un publicitātes pasākumiem sakarā ar Kohēzijas fonda darbību.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts atbilst šādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem:.

-         Padomes 1994.gada 16.maija Regulai (EK) Nr.1164/94 par Kohēzijas fonda izveidi;

-         Padomes 1999.gada 21.jūnija Regulai (EK) Nr. 1264/1999, kas groza regulu (EK) Nr.1164/94 par Kohēzijas fonda izveidi;

-         Padomes 1999.gada 21.jūnija Regulai Nr.1265/1999, kas groza II pielikumu Regulā (EK) Nr. 1164/94 par Kohēzijas fonda izveidi;

-         Komisijas 1994.gada 26.jūlija Regulai (EK) Nr.1831/94 par pārkāpumiem Kohēzijas fonda finansēšanā un nepamatoti izmaksāto līdzekļu atgūšanu un par informācijas sistēmas izveidi šajā jomā;

-         Komisijas 2002.gada 29.jūlija Regulai (EK) Nr.1386/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr.1164/94 attiecībā uz tās palīdzības pārvaldības un kontroles sistēmām, kas piešķirta no Kohēzijas fonda, kā arī kārtību finansiālu labojumu veikšanai;

-         Komisijas 2003.gada 6.janvāra Regulai (EK) Nr.16/2003, ar ko nosaka īpašus sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr.1164/94 par izdevumu attaisnošanu saistībā ar Kohēzijas fonda daļēji finansētiem pasākumiem;

-         Komisijas 2004.gada 1.aprīļa Regulai (EK) Nr.621/2004 ar ko paredz noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr.1164/94 īstenošanai attiecībā uz informācijas un publicitātes pasākumiem sakarā ar Kohēzijas fonda darbību.

 

2.tabula

 

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un

attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

 

Komentāri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Cita informācija

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekta sagatavošanas procesā konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojekta saskaņošanas procesā konsultācijas notikušās ar Latvijas Pašvaldības savienību un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomi.

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informācija par likumprojektu sabiedrības saziņas līdzekļos (presē un intervijas radio, tīklā “Internet”) nav sniegta.

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Likumprojekta sagatavošanas procesā konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

 

5. Cita informācija

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas. Esošo institūciju funkcijas nepaplašinās. Likumprojekts konkretizē Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās institūciju funkcijas.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Par izmaiņām Kohēzijas fonda vadības sistēmā tiks sniegta informācija sabiedrības saziņas līdzekļos (presē un intervijas radio un TV, tīklā “Internet”).

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no likumprojekta piemēro Administratīvā procesa likumā noteikto administratīvā akta apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

 

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

Finanšu ministrs                                                                    O.Spurdziņš

 

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

V. Andrējeva

E. Strazdiņa

M.Radeiko

B. Juhansone

 

 

11.07.2005. 13:45

1458

B. Juhansone

Baiba.Juhansone@fm.gov.lv, 7095552