Grozījumi Dzelzceļa likumā

Likumprojekts

 

Grozījumi Dzelzceļa likumā

 

Izdarīt Dzelzceļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabi­neta Ziņotājs, 1998, 9.nr.; 1999, 5., 23.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 6., 10., 23.nr.; 2004, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 3.panta 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5) personas, kuras pārvadātāja vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzdevumā nodrošina attiecīgos tehnoloģiskos procesus (dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma būvniecību, remontu un tehnisko apkopi, dzelzceļa ritošā sastāva būvniecību, remontu un tehnisko apkopi, manevru darbus)."

 

2. Izslēgt 19.panta ceturto daļu.

 

3. Papildināt 19.panta piekto daļu aiz vārdiem "pieturas punktus" ar vārdiem "kuri ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekti".

 

4. Izteikt 27. un 28.pantu šādā redakcijā:

 

"27.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanu starp pārvadātājiem tā pārval­dījumā esošajā infrastruktūrā.

(2) Dzelzceļa infrastruktūras jauda publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā sadalāma tā, lai attiecībā uz pārvadātājiem tiktu ievērots vien­līdzības princips, kā arī nodrošināta optimāla dzelzceļa infrastruktūras izman­tošana.

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā prioritāte ir tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti uz valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrgaitas, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētu vai būvētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Dzelzceļa infrastruktūras pār­valdītājs var prasīt to zaudējumu atlīdzību, kuri tam rodas, ievērojot noteiktās pārvadājumu prioritātes.


(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda tiek sadalīta, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iesniegtajiem pārvadājumu veikšanas iesniegumiem, izmantojot attiecīgo dzelzceļa infra­struktūru. Iesniegumus infrastruktūras pārvaldītājam iesniedz pārvadātāji.

(5) Kārtību, kādā tiek sadalīta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda (kā arī dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja infra­struktūra ir pārslogota), pārvadājumu veikšanas iesnieguma saturu, tam pievienojamos dokumentus, finansiālās un citas garantijas, iesniegumu izska­tīšanas kārtību, kā arī rīcību pēc jaudas piešķiršanas nosaka Ministru kabinets. 

(6) Iesniegumus izskata, ievērojot šā panta piektajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību un ņemot vērā pieejamo un atbilstoši likumā noteik­tajām prioritātēm jau sadalīto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu.

(7) Lai veicinātu optimālu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, ja tas paredzēts ar pārvadātāju noslēgtajā līgumā par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, ir tiesības pieprasīt un saņemt maksu par dzelzceļa infrastruktūras jaudu, ja tā pieprasīta, bet netiek izmantota. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs neizmantoto jaudu, no kuras atteicies pārvadātājs, iedala citiem pārvadātājiem, ievērojot šā panta piektajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību.

(8) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu nedrīkst sadalīt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī pārvadājumu pakalpojumus. Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, dzelzceļa infrastruktūras jaudu sadala Valsts dzelzceļa administrācija.

(9) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra uzskatāma par pārslogotu, ja ritošā sastāva caurlaišanas jauda tajā tiek izmantota vismaz 75 procentu ap­mērā.

(10) Publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības paaugstināt maksu par pārslogotas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu tikai pēc tam, kad izstrādāts un ar pārslogotās infrastruktūras izmantotājiem apspriests jaudas palielināšanas plāns.

(11) Pārvadātājam, kam piešķirta noteikta jauda, nav tiesību šo jaudu nodot vai pārdot citam pārvadātājam. Ja pārvadātājs šo aizliegumu pārkāpj, tam var tikt liegtas turpmākas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tiesības.

(12) Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu šīs infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs noslēdz līgumu, kurā reglamentēti administratīvi un finanšu jautājumi. Ja līguma darbības termiņš pārsniedz  viena kustības grafika spēkā esības laiku, slēdz vienošanos par dzelzceļa infra­struktūras ilgtermiņa izmantošanu, ievērojot pārvadātāja komerciālās vajadzības.

28.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats

 

Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sagatavo publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskatu (tīkla pārskats), kura saturu un publicēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

 

5. Aizstāt 31.panta pirmās daļas 13.punktā vārdus "satiksmes ministra" ar vārdiem "Ministru kabineta".

 

6. Izteikt 33.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2) kontrolēt civilās aizsardzības pasākumu (to skaitā preventīvo, rea­ģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu) veikšanu dzelzceļa ekspluatācijā;".

 

7. Aizstāt 34.panta trešajā daļā vārdu "pieteikumu" ar vārdu "iesniegumu".

 

8. Aizstāt 36.1 panta trešajā un ceturtajā daļā un 37.panta otrajā daļā vār­dus "satiksmes ministrs" ar vārdiem "Ministru kabinets".

 

9.  Izteikt 41.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"41.pants. Rīcība ārkārtas apstākļos uz dzelzceļa

(1) Privātpersonas, kuru darbība saistīta ar dzelzceļa ekspluatāciju, ārkār­tas apstākļos (ugunsgrēks, dabas katastrofa, avārija un citi ārkārtas apstākļi), rīkojas atbilstoši Civilās aizsardzības likumam un citiem normatīvajiem aktiem."

 

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

 

"14. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 19.panta piektajā daļā paredzētos noteikumus.

 

15. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.janvārim ir spēkā šādi Satiksmes ministrijas notei­kumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Satiksmes ministrijas 2001.gada 13.septembra noteikumi Nr.25 "Dzelzceļa ritošā sastāva valsts reģistrācijas kārtība";

2) Satiksmes ministrijas 2004.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.21 "Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanas kārtība";

3) Satiksmes ministrijas 2005.gada 6.janvāra noteikumi Nr.1 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) instruktora, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista), vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga kompetences sertifikāta izsniegšanu, tā derīguma termiņa pagarināšanu un anulēšanu";

4) Satiksmes ministrijas 2005.gada 6.janvāra noteikumi Nr.2 "Noteikumi par dzelzceļa speciālista profesionālo kvalifikāciju".

 

16. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 27.panta piektajā daļā, 28.pantā, 31.panta pirmās daļas 13.punktā, 36.1 panta trešajā un ce­tur­tajā daļā un 37.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus."

 

 

 

 

 

Satiksmes ministrs

A.Šlesers

 

 

 

 

 

 

Normatīvā akta projekta

“Grozījumi Dzelzceļa likumā”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Saeima Dzelzceļa likuma 19.panta ceturtajā daļā, 27.panta otrajā daļā, 28.panta pirmajā un trešajā daļā, 31.panta pirmās daļas 13.punktā, 36.1 panta trešajā un ceturtajā daļā, 37.panta otrajā daļā un 41.panta pirmajā daļā pilnvarojusi Satiksmes ministru izdot noteikumus un pilnvarojumā formulējusi noteikumu satura galvenos virzienus. Satiksmes ministra noteikumi, kuri izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likumā doto pilnvarojumu, ietver privātpersonām saistošas normas. Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta otrā daļa nosaka, ja likums paredz pārvaldes iestādei kompetenci izdot ārējus normatīvos aktus, juridiskā spēka hierarhijā (Administratīvā procesa likuma 15.panta otrā daļa) šādi normatīvie akti ir nākamie pēc Ministru kabineta noteikumiem un zaudē spēku 2006.gada 1.janvārī. Tādējādi ārēji normatīvie akti, kurus Satiksmes ministrs izdevis atbilstoši Dzelzceļa likumā dotajam deleģējumam, zaudēs spēku 2006.gada 1.janvārī un attiecīgos jautājumus būs nepieciešams regulēt ar tādiem normatīvajiem aktiem, kuri ir saistoši privātpersonām.

Saeima precīzi nav noteikusi, uz kuru dzelzceļa infrastruktūras veidu attiecas Dzelzceļa likuma 19.panta piektā daļa, kurā Ministru kabinetam dots pilnvarojums noteikt dzelzceļa staciju, izmaiņas punktu un pieturas punktu atklāšanas, slēgšanas un nosaukuma piešķiršanas kārtību. Ar tiesību normu interpretācijas metodēm iespējams nonākt pie rezultāta, ka Saeima Dzelzceļa likuma 19.panta piektajā daļā pilnvarojusi Ministru kabinetu izdot noteikumus, kuri attiecas tikai uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Tomēr Dzelzceļa likumā būtu precīzi jānosaka, uz kuru dzelzceļa infrastruktūras veidu šā likuma 19.panta piektā daļa attiecas.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā” paredz pilnvarot Ministru kabinetu izdot noteikumus tajos jautājumos, kurus spēkā esošais Dzelzceļa likums noteicis regulēt ar satiksmes ministra noteikumiem. Pastāvošā kārtība pēc būtības netiek mainīta. Attiecīgos noteikumus Ministru kabinets izdod ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.janvārim, kad zaudē spēku satiksmes ministra noteikumi.

Ar likumprojektu tiek arī precizēts, ka Dzelzceļa likuma 19.panta piektā daļa, kurā Ministru kabinetam dots pilnvarojums noteikt dzelzceļa staciju, izmaiņas punktu un pieturas punktu atklāšanas, slēgšanas un nosaukuma piešķiršanas kārtību, attiecas uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru.

3. Cita informācija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru ienkāršošanu

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtē­jais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

3. Finansiālā ietekme

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

 

 

 

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Papildus jāizdod vairāki Ministru kabineta noteikumi. Izstrādātajā normatīvā akta projektā paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam:

1) noteikt kārtību, kādā tiek sadalīta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda (kā arī dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja infrastruktūra ir pārslogota), pārvadājumu veikšanas pieteikumu saturu, tam pievienojamos dokumentus, finansiālās un citas garantijas, pieteikumu izskatīšanas kārtību, kā arī rīcību pēc jaudas piešķiršanas; 

2) noteikt dzelzceļa ritošā sastāva reģistrācijas kārtību;

3) noteikt dzelzceļa ritošā sastāva speciālā remonta un modernizācijas kārtību;

4) noteikt kārtību, kādā pieņem ekspluatācijā jaunbūvētu ritošo sastāvu vai ritošo sastāvu, kuram ir veikts speciālais remonts vai modernizācija;

5) noteikt dzelzceļa speciālistu profesiju sarakstus, dzelzceļa speciālistiem izvirzāmās kvalifikācijas prasības un kritērijus, zināšanu vai prasmju pārbaudes kārtību, dzelzceļa speciālista apliecības un profesionālās kompetences sertifikāta izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību, prasības personām, kuras veic speciālistu sagatavošanu, kā arī apmācības programmas un tehnisko līdzekļu sarakstus.

Minētos noteikumus Ministru kabinets izdod ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.janvārim. Bet noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā stacijas, izmaiņas punktus un pieturas punktus, kuri ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekti, atklāj, slēdz un tiem nosaukumus piešķir, Ministru kabinets izdod sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās.     

 

2. Cita informācija

 

 

 

 

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

 

 

 

 

5. Cita informācija

 

 

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesnieg­tie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

 

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

 

 

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas un esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas. Normatīvā akta izpildes nodrošināšanai ir nepieciešams papildu laiks Ministru kabineta noteikumu izdošanai.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrība par normatīvā akta ieviešanu tiks informēta ar publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija

 

 

 

 

 

 

Satiksmes ministra vietā –

iekšlietu ministrs                                                                                       Ē.Jēkabsons

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona, Dzelzceļa departamenta direktors

 

 

 

 

 

V.Legzdiņš

A.Ļubļina

D.Andersone

J.Eiduks

 

 

2005.07.28. 11:10

1016

Juris Zālītis

juris.zalitis@sam.gov.lv, 7028373