Sociālo un darba lietu komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta “Grozījums Darba likumā” ( Reģ

Rīgā

 

2006.gada 8.jūnijā     Nr.9/9-

 

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

           Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut  Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Reģ. nr. 1300) izskatīšanai  trešajā lasījumā.

     Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula uz 22 lapām.

 

 

priekšsēdētāja                               J.Stalidzāne

 

 

 

 

 

 

Sociālo un darba lietu komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta “Grozījums Darba likumā” ( Reģ. nr. 1300) 

izskatīšanai trešajā lasījumā

 

Spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija

N.

p.k

Priekšlikumi

 (11 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Darba likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5., 10.nr.; 2005, 22.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Darba likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5., 10.nr.; 2005, 22.nr.) šādus grozījumus:

7.pants. Vienlīdzīgu tiesību princips

(1) Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu.

 

 

 

 

 

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētās tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas — neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem.

1. 7.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “ģimenes stāvokļa” ar vārdiem “seksuālās orientācijas”;

 

1.

Deputāts J.Šmits

 

Izteikt likuma 7.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētās tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas — neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai arī citiem apstākļiem.”

Nav atbalstīts.

1. 7.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “ģimenes stāvokļa” ar vārdiem “seksuālās orientācijas”;

 

(3) Lai veicinātu vienlīdzīgu tiesību principa ieviešanu attiecībā uz invalīdiem, darba devēja pienākums ir veikt pasākumus, kas atbilstoši apstākļiem nepieciešami, lai pielāgotu darba vidi, sekmētu invalīdu iespējas nodibināt darba tiesiskās attiecības, pildīt darba pienākumus, tikt paaugstinātiem amatā vai nosūtītiem uz profesionālo apmācību, ciktāl šādi pasākumi neuzliek darba devējam nesamērīgu slogu.

 

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “profesionālo apmācību” ar vārdiem “vai kvalifikācijas paaugstināšanu”.

 

 

  

 

   papildināt trešo daļu pēc vārdiem “profesionālo apmācību” ar vārdiem “vai kvalifikācijas paaugstināšanu”.

 

9.pants. Aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas

(1) Aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības.

(2) Ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu darba devēja radītajām nelabvēlīgajām sekām, darba devējam ir pienākums pierādīt, ka darbinieks nav sodīts vai viņam nav tieši vai netieši radītas nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības.

2. Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības, kā arī tad, ja viņš informē kompetentās iestādes vai amatpersonas par aizdomām par noziedzīga nodarījuma vai administratīva pārkāpuma izdarīšanu darba vietā.”

 

 

 

 

2. Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības, kā arī tad, ja viņš informē kompetentās iestādes vai amatpersonas par aizdomām par noziedzīga nodarījuma vai administratīva pārkāpuma izdarīšanu darbavietā.”

 

17.pants. Darba koplīguma saturs un forma

(1) Darba koplīgumā puses vienojas par noteikumiem, kas regulē darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, darbinieku kvalifikācijas celšanu, kā arī darba kārtības, darbinieku sociālās aizsardzības un citus ar darba tiesiskajām attiecībām saistītus jautājumus, un nosaka savstarpējās tiesības un pienākumus.

………….

 

2.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 3.pantu šādā redakcijā: “Aizstāt 17.panta pirmajā daļā vārdus “kvalifikācijas celšanu” ar vārdiem “kvalifikācijas paaugstināšanu”.

Atbalstīts, mainot turpmāko pantu numerāciju.

3. Aizstāt 17.panta pirmajā daļā vārdus “kvalifikācijas celšanu” ar vārdiem “kvalifikācijas paaugstināšanu”.

18.pants. Darba koplīguma puses

(4) Ja darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedri kādā nozarē nodarbina vairāk nekā 60 procentus darbinieku, ģenerālvienošanās, kas noslēgta starp darba devēju organizāciju vai darba devēju organizāciju apvienību un darbinieku arodbiedrību vai darbinieku arodbiedrību apvienību (savienību), ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji. Attiecībā uz šiem darba devējiem un darbiniekiem ģenerālvienošanās stājas spēkā dienā, kad tā publicēta laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", ja tajā nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Ģenerālvienošanās laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicējama uz pušu kopīga pieteikuma pamata.

3. Aizstāt 18.panta ceturtajā daļā skaitli “60” ar skaitli “50” .

 

 

 

 

4. Aizstāt 18.panta ceturtajā daļā skaitli “60” ar skaitli “50” .

 

29.pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums

(1) Dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, it īpaši paaugstinot darbinieku amatā, nosakot darba apstākļus, darba samaksu vai profesionālo apmācību, kā arī uzteicot darba līgumu, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no darbinieka dzimuma.

 

4. 29.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “profesionālo apmācību” ar vārdiem “vai kvalifikācijas paaugstināšanu”;

 

 

 

 

5. 29.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “profesionālo apmācību” ar vārdiem “vai kvalifikācijas paaugstināšanu”;

 

....................

(9) Šā panta, kā arī šā likuma 32.panta pirmās daļas, 34., 48., 60. un 95.panta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar attiecīgo tiesību būtību, attiecas arī uz atšķirīgas attieksmes aizliegumu atkarībā no darbinieka rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa (...) vai citiem apstākļiem.

 

papildināt devīto daļu pēc vārdiem “ģimenes stāvokļa” ar vārdiem “seksuālās orientācijas”;

 

3.

Deputāts J.Šmits

 

Izteikt likuma 29.panta devīto daļu šādā redakcijā:

(9) Šā panta, kā arī šā likuma 32.panta pirmās daļas, 34., 48., 60. un 95.panta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar attiecīgo tiesību būtību, attiecas arī uz atšķirīgas attieksmes aizliegumu atkarībā no darbinieka rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai arī citiem apstākļiem.

Nav atbalstīts.

papildināt devīto daļu pēc vārdiem “ģimenes stāvokļa” ar vārdiem “seksuālās orientācijas”;

 

 

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Reliģiskajās organizācijās atšķirīga attieksme darba tiesisko attiecību nodibināšanai, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā un uzteicot darba līgumu pieļaujama, ja tās pamatā ir prasības, kas izriet no reliģiskās organizācijas mācības un ētosa un kas tieši un objektīvi ir saistītas ar attiecīgās reliģiskās pārliecības vai uzvedības normām.”

4.

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre  D.Lūka

Izteikt 29.panta desmito daļu  šādā redakcijā: “(10) Reliģiskā organizācijā atšķirīgā attieksme, pamatojoties uz personas reliģisko pārliecību,   ir pieļaujama gadījumā, ja noteikta veida reliģiskā pārliecība ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums, ņemot vērā organizācijas ētosu.”

Atbalstīts.

Red.precizēts.

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Reliģiskajā organizācijā atšķirīga attieksme atkarībā no personas reliģiskās pārliecības ir pieļaujama gadījumā, ja noteikta veida reliģiskā pārliecība ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums, ņemot vērā organizācijas ētosu.”

 

33.pants. Darba intervija

(1) Darba intervija ir darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības novērtēšanai.

(2) Darba intervijā nav pieļaujami tādi darba devēja jautājumi, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam, kā arī jautājumi, kas ir tieši vai netieši diskriminējoši, it īpaši jautājumi par:

1) grūtniecību, izņemot gadījumu, kad darba līgums tiek slēgts uz noteiktu laiku un paredzēto darbu vai nodarbošanos nevar veikt grūtniecības laikā, vai arī gadījumu, kad laikposms, kurā sieviete neveic attiecīgo darbu vai nodarbošanos, nav samērīgs ar darba līguma termiņu;

 

5. 33.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) grūtniecību;”;

 

 

 

 

5. 33.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) grūtniecību;”;

 

(3) Darba devējam ir pienākums iepazīstināt pretendentu ar uzņēmumā spēkā esošo darba koplīgumu un darba kārtības noteikumiem (......), kā arī sniegt citu informāciju, kam ir būtiska nozīme darba līguma noslēgšanā.

 

papildināt trešo daļu pēc vārda “noteikumiem” ar vārdiem “ciktāl tas attiecas uz paredzētā darba veikšanu”.

 

 

 

 

papildināt trešo daļu pēc vārda “noteikumiem” ar vārdiem “ciktāl tas attiecas uz paredzētā darba veikšanu”.

 

40.pants. Darba līguma forma

 

(2) Darba līgumā norāda:

............................

 

5) darbinieka profesiju (arodu, amatu) un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu;

 

6. 40.pantā:

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) darbinieka arodu, amatu, specialitāti (turpmāk — profesija) atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu;”;

 

 

 

7. 40.pantā:

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) darbinieka arodu, amatu, specialitāti (turpmāk — profesija) atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu;”;

 

 

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošus pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Profesiju klasifikatorā neietver militārās un valsts drošības iestāžu profesijas.”

 

 

Redakcionāli precizēts.

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošus pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Profesiju klasifikatorā neietver militārās un valsts drošības iestāžu darbinieku profesijas.”

 

 

44.pants. Darba līgums uz noteiktu laiku

(1) Darba līgumu uz noteiktu laiku var noslēgt, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu, ar to saprotot:

...................

7) bezdarbniekam paredzētu algotu pagaidu sabiedrisko vai citu darbu saistībā ar viņa dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos vai darbu, kas saistīts ar aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu.

7. Izslēgt 44.panta pirmās daļas 7.punktā vārdu “sabiedrisko”.

 

 

 

 

8. Izslēgt 44.panta pirmās daļas 7.punktā vārdu “sabiedrisko”.

 

45.pants. Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš

(1) Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par diviem gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus), ja citā likumā nav noteikts cits darba līguma termiņš. Par darba līguma termiņa pagarināšanu uzskatāma arī jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju, ja laikposmā no iepriekšējā darba līguma noslēgšanas dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai tiesiskās attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk par trīsdesmit dienām pēc kārtas.

 

 

 

8. Aizstāt 45.panta pirmajā daļa vārdu “diviem” ar vārdu “trim”.

 

 

 

 

 

 

9. Aizstāt 45.panta pirmajā daļā vārdu “diviem” ar vārdu “trim”.

 

53.pants. Izpildījuma vieta

................

(2) Aizliegts sūtīt komandējumā vai darba braucienā personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, kā arī grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, izņemot gadījumu, kad grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā vai sieviete, kas baro bērnu ar krūti, tam rakstveidā piekrīt.

9. 53.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, var nosūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu.

 

 

 

 

10. 53.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, var nosūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu.

 

 

 

(3) Personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, var nosūtīt komandējumā, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu.

 

(3) Grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kas baro bērnu ar krūti, var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu.”

 

 

 

(3) Grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kas baro bērnu ar krūti, var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu.”

55.pants. Darba kārtības noteikumi

.....................

(2) Darba kārtības noteikumos (...) paredz:

1) darba laika sākumu un beigas, pārtraukumus darbā, kā arī darba nedēļas ilgumu;

2) darba laika organizāciju uzņēmumā;

3) darba samaksas izmaksas laiku, vietu un veidu;

4) atvaļinājumu piešķiršanas vispārējo kārtību;

5) darba aizsardzības pasākumus uzņēmumā;

6) darbinieku uzvedības noteikumus un citus noteikumus, kas attiecas uz darba kārtību uzņēmumā.

10. Papildināt 55.panta otrās daļas ievaddaļu pēc vārda “noteikumos” ar vārdiem “ja tas nav ietverts darba koplīgumā vai darba līgumā”.

 

 

 

 

11. Papildināt 55.panta otrās daļas ievaddaļu pēc vārda “noteikumos” ar vārdiem “ja tas nav ietverts darba koplīgumā vai darba līgumā”.

 

 

58.pants. Atstādināšana no darba

(1) Atstādināšana no darba ir ar darba devēja rakstveida rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu, par atstādināšanas laiku viņam neizmaksājot darba samaksu.

11. Izteikt 58.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Atstādināšana no darba ir ar darba devēja rakstveida rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu, par atstādināšanas laiku viņam neizmaksājot darba samaksu, ne ilgāk par trim mēnešiem, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus.”

5.

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre D. Lūka

 

Izteikt likumprojekta 11.pantu šādā redakcijā: “Papildināt 58.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Aizliegts atstādināt darbinieku ilgāk par trim mēnešiem, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus.”

Atbalstīts.

12. Papildināt 58.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Aizliegts atstādināt darbinieku ilgāk par trim mēnešiem, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus.”

 

(2) Darba devējam ir pienākums atstādināt darbinieku no darba, ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos to pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija.

 

 

 

 

 

(3) Darba devējam ir tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darba vietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm.

 

 

 

 

 

(4) Ja darbinieka atstādināšana no darba ir bijusi nepamatota darba devēja vainas dēļ, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku, kā arī atlīdzināt ar atstādināšanu radušos zaudējumus.

 

 

 

 

 

62.pants. Darba samaksas organizācija

……………

(5) No valsts budžeta finansējamo institūciju darbinieku darba samaksas un tās uzskaites sistēmu nosaka Ministru kabinets.

 

6.

Deputāts V.Šiliņš

 

   Izteikt 62.panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) No valsts budžeta finansējamo institūciju darbinieku darba samaksas sistēmu, zemākās amatalgu likmes, kā arī obligāti nosakāmās piemaksas un to minimālo apmēru  nosaka Ministru kabinets.”

Nav atbalstīts.

 

73.pants. Vidējās izpeļņas izmaksa gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ

(1) Ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, darba devējam ir pienākums izmaksāt vidējo izpeļņu, īpaši gadījumos, kad darbinieks:

1) atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā;

2) pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, veic veselības pārbaudi ārstniecības iestādē;

3) iepriekš par to paziņojot darba devējam, ārstniecības iestādē nodod asinis;

4) darba laika ietvaros piedalās darba devēja rīkotā profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas celšanā;

5) ne ilgāk kā divas darba dienas neveic darbu sakarā ar laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāvi;

6) ne ilgāk kā vienu darba dienu neveic darbu sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu tajā pašā apdzīvotajā vietā pēc darba devēja iniciatīvas vai — ne ilgāk kā divas darba dienas — sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu citā apdzīvotajā vietā; 

7) pamatojoties uz izsaukumu, ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā, tiesā vai piedalās tiesas sēdē kā piesēdētājs;

8) piedalās tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraud vai var apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību;

9) neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, un viņam ir noteikta akorda alga vai laika algas sistēma ar stundas vai dienas algas likmes apmaksu.

(2) Šā panta pirmās daļas 7. un 8.punktā noteiktajos gadījumos darbiniekam vidējo izpeļņu izmaksā darba devējs, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija. Kārtību, kādā valsts institūcija darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksājamo vidējo izpeļņu, nosaka Ministru kabinets.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad darbinieks neveic darbu pārejošas darbnespējas dēļ.

(4) Darbiniekiem, kuri ārstniecības iestādē nodod asinis, pēc katras šādas dienas piešķir atpūtas dienu, saglabājot vidējo izpeļņu. Pēc darbinieka pieprasījuma šo dienu pievieno ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

 

12. Izteikt 73. un 74.pantu šādā redakcijā:

“73.pants. Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma un papildatvaļinājuma apmaksa

Darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā.

 

 

 

 

 

 

74.pants. Vidējās izpeļņas izmaksa dīkstāves gadījumā

(1) Ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par visu dīkstāves laiku.

(2) Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš nesaņem darba samaksu.

74.pants. Atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ

(1) Darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks:

1) pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, veic veselības pārbaudi ārstniecības iestādē;

2) iepriekš par to paziņojot darba devējam, ārstniecības iestādē nodod asinis;

3) pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, darba laika ietvaros piedalās profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas celšanā;

4) ne ilgāk kā divas darba dienas neveic darbu sakarā ar laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāvi;

5) ne ilgāk kā vienu darba dienu neveic darbu sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu tajā pašā apdzīvotajā vietā pēc darba devēja iniciatīvas vai — ne ilgāk kā divas darba dienas — sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu citā apdzīvotajā vietā;

6) pamatojoties uz izsaukumu, ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā, tiesā vai piedalās tiesas sēdē kā piesēdētājs;

7) piedalās tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtējo apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraud vai var apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību;

8) neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā;

9) atrodas komandējumā.

(2) Darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību arī tad, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve). Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš šo atlīdzību nesaņem.

(3) Ja darbiniekam ir noteikta laika alga, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos viņam izmaksā noteikto darba samaksu. Ja darbiniekam noteikta akorda alga, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos viņam izmaksā vidējo izpeļņu.

(4) Šā panta pirmās daļas 6. un 7.punktā noteiktajos gadījumos darbiniekam šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību izmaksā darba devējs, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija. Kārtību, kādā valsts institūcija darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksājamo atlīdzību, nosaka Ministru kabinets.

(5) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad darbinieks neveic darbu pārejošas darbnespējas dēļ.

(6) Darbiniekam, kurš ārstniecības iestādē nodod asinis, pēc katras šādas dienas piešķir atpūtas dienu, izmaksājot šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību. Pēc darbinieka pieprasījuma šo dienu pievieno ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.”

 

7.

Juridiskais birojs

 

Aizstāt 12.pantā vārdus ”kvalifikācijas celšanā” ar vārdiem “kvalifikācijas paaugstināšanā”.

Atbalstīts.

74.pants.       Atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ

(1) Darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks:

1) pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, veic veselības pārbaudi ārstniecības iestādē;

2) iepriekš par to paziņojot darba devējam, ārstniecības iestādē nodod asinis;

3) pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, darba laika ietvaros piedalās profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas paaugstināšanā;

4) ne ilgāk kā divas darba dienas neveic darbu sakarā ar laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāvi;

5) ne ilgāk kā vienu darba dienu neveic darbu sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu tajā pašā apdzīvotajā vietā pēc darba devēja iniciatīvas vai — ne ilgāk kā divas darba dienas — sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu citā apdzīvotajā vietā;

6) pamatojoties uz izsaukumu, ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā, tiesā vai piedalās tiesas sēdē kā piesēdētājs;

7) piedalās tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtējo apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraud vai var apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību;

8) neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā;

9) atrodas komandējumā.

(2) Darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību arī tad, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve). Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš šo atlīdzību nesaņem.

(3) Ja darbiniekam ir noteikta laika alga, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos viņam izmaksā noteikto darba samaksu. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos viņam izmaksā vidējo izpeļņu.

(4) Šā panta pirmās daļas 6. un 7.punktā noteiktajos gadījumos darbiniekam šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību izmaksā darba devējs, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija. Kārtību, kādā valsts institūcija darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksājamo atlīdzību, nosaka Ministru kabinets.

(5) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad darbinieks neveic darbu pārejošas darbnespējas dēļ.

(6) Darbiniekam, kurš ārstniecības iestādē nodod asinis, pēc katras šādas dienas piešķir atpūtas dienu, izmaksājot šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību. Pēc darbinieka pieprasījuma šo dienu pievieno ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.”

 

76.pants. Izdevumi

(1) Darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu, īpaši izdevumus, kas:

1) ir saistīti ar darbinieka komandējumu vai darba braucienu;

2) darbiniekam radušies, pārceļoties uz citu dzīvesvietu pēc darba devēja iniciatīvas;

3) darbiniekam radušies sakarā ar viņam piederoša darba aprīkojuma (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos (amortizāciju).

(2) Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums izmaksāt paredzamajiem izdevumiem atbilstošu avansu.

 

 

 

 

 

(3) Darbiniekam komandējuma laikā saglabājas darba alga un šajā laikā noteiktās piemaksas. Ja darbiniekam noteikta akorda darba alga, komandējuma laikā saglabājas vidējā izpeļņa.

13. Izslēgt 76.panta trešo daļu.

 

 

 

14. Izslēgt 76.panta trešo daļu.

 

95.pants. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšana, nosakot darba apstākļus, profesionālo apmācību vai paaugstinot amatā

 

 

(1) Ja darba devējs, nosakot darba apstākļus vai profesionālo apmācību, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, attiecīgajam darbiniekam ir tiesības prasīt šādas atšķirīgas attieksmes izbeigšanu.

 

 

14. Izteikt 95.pantu šādā redakcijā:

“95.pants. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšana, nosakot darba apstākļus, profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu vai paaugstinot amatā

(1) Ja darba devējs, nosakot darba apstākļus, profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, attiecīgajam darbiniekam ir tiesības prasīt šādas atšķirīgas attieksmes izbeigšanu.

8.

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izteikt likumprojekta 14.panta ievaddaļu šādā redakcijā: “Izteikt 95. un 96.pantu šādā redakcijā”.

 

 

Atbalstīts.

15. Izteikt 95. un 96.pantu šādā redakcijā:

“95.pants.  Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšana, nosakot darba apstākļus, profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu vai paaugstinot amatā

(1) Ja darba devējs, nosakot darba apstākļus, profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, attiecīgajam darbiniekam ir tiesības prasīt šādas atšķirīgas attieksmes izbeigšanu.

 

(2) Ja darba devējs, nosakot darba apstākļus, profesionālo apmācību vai paaugstinot amatā, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu.

(2) Ja darba devējs, nosakot darba apstākļus, profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu vai paaugstinot amatā, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu.”

 

 

 

(2) Ja darba devējs, nosakot darba apstākļus, profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu vai paaugstinot amatā, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu.

 

 

96.pants. Kvalifikācijas celšana

Darbiniekam, kurš, pārtraucot darbu, nosūtīts celt kvalifikāciju, saglabā darba vietu. Izdevumus, kas saistīti ar kvalifikācijas celšanu, sedz darba devējs.

 

 

9.
Sociālo un darba lietu komisija

 

Papildināt likumprojekta 14.pantu ar tekstu šādā redakcijā: 

„ 96.pants. Profesionālā apmācība vai kvalifikācijas paaugstināšana

Darbiniekam, kurš, pārtraucot darbu, nosūtīts uz profesionālo apmācību vai paaugstināt kvalifikāciju, saglabā darba vietu. Izdevumus, kas saistīti ar profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, sedz darba devējs.”

 

Atbalstīts.

96.pants.         Profesionālā apmācība vai kvalifikācijas paaugstināšana

Darbiniekam, kurš, pārtraucot darbu, nosūtīts uz profesionālo apmācību vai paaugstināt kvalifikāciju, saglabā darba vietu. Izdevumus, kas saistīti ar profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, sedz darba devējs.”

100.pants. Darbinieka uzteikums

...................

(2) Darbiniekam, kurš nodarbināts algotā pagaidu sabiedriskajā vai citā darbā saistībā ar viņa dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos, ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu dienu iepriekš.

15. Izslēgt 100.panta otrajā daļā vārdu “sabiedriskajā”.

 

 

 

 

16. Izslēgt 100.panta otrajā daļā vārdu “sabiedriskajā”.

 

103.pants. Darba devēja uzteikuma termiņš

(1) Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts garāks uzteikuma termiņš, darba devējam, uzteicot darba līgumu, jāievēro šādi termiņi:

1)  nekavējoties — ja darba līgums tiek uzteikts šā likuma 101.panta pirmās daļas 2. vai 4.punktā noteiktajos gadījumos;

 

 

 

 

 

2) 10 dienas — ja darba līgums tiek uzteikts šā likuma 101.panta pirmās daļas 1., 3. vai 5........punktā noteiktajos gadījumos;

16. 103.panta pirmajā daļā:

aizstāt 2.punktā skaitļus un vārdus “1., 3. vai 5.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “1., 3., 5. vai 7.punktā”;

 

 

 

 

17. 103.panta pirmajā daļā:

aizstāt 2.punktā skaitļus un vārdus “1., 3. vai 5.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “1., 3., 5. vai 7.punktā”;

 

3)  viens mēnesis — ja darba līgums tiek uzteikts šā likuma 101.panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9. vai 10.punktā noteiktajos gadījumos.

izslēgt 3.punktā skaitli “7”.

 

 

 

 

izslēgt 3.punktā skaitli “7”.

 

104.pants. Darbinieku skaita samazināšana

......................

 (2) Darbinieku skaita samazināšanas gadījumā attiecīgi piemērojami šā likuma 106.panta ceturtās daļas noteikumi.

17. Izteikt 104.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Darbinieku skaita samazināšanas gadījumā darba devējs ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš paziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai par atlaižamo darbinieku skaitu un profesiju.”

 

 

 

 

 

18. Izteikt 104.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Darbinieku skaita samazināšanas gadījumā darba devējs ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš paziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai par atlaižamo darbinieku skaitu un profesiju.”

110.pants. Darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram

..........................

 

(2) Darbinieku arodbiedrībai ir pienākums savlaicīgi, bet ne vēlāk kā vienas nedēļas laikā pēc darba devēja pieprasījuma saņemšanas informēt darba devēju par savu lēmumu.

 

18. Izteikt 110.panta otro daļu šādā redakcijā: 

"(2) Darbinieku arodbiedrībai ir pienākums laikus, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc darba devēja pieprasījuma saņemšanas informēt darba devēju par savu lēmumu. Ja darbinieku arodbiedrība septiņu darbdienu laikā neinformē darba devēju par savu lēmumu, uzskatāms, ka darbinieku arodbiedrība piekrīt darba devēja uzteikumam."

 

 

 

19. Izteikt 110.panta otro daļu šādā redakcijā: 

“(2) Darbinieku arodbiedrībai ir pienākums laikus, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc darba devēja pieprasījuma saņemšanas informēt darba devēju par savu lēmumu. Ja darbinieku arodbiedrība septiņu darbdienu laikā neinformē darba devēju par savu lēmumu, uzskatāms, ka darbinieku arodbiedrība piekrīt darba devēja uzteikumam.”

 

134.pants. Nepilns darba laiks

.........................

 (2) Darba devējs nosaka nepilnu darba laiku, ja to pieprasa grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, kā arī darbinieks, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam.

19. Aizstāt 134.panta otrajā daļā skaitli “16” ar skaitli “18”.

 

 

 

 

 

20. Aizstāt 134.panta otrajā daļā skaitli “16” ar skaitli “18”.

 

 

136.pants. Virsstundu darbs

(1) Virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika.

 

 

 

 

 

(2) Virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā.

 

 

 

 

 

 

(6) Aizliegts nodarbināt virsstundu darbā personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.

20. 136.pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Aizliegts nodarbināt virsstundu darbā personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem.”;

 

 

 

 

21. 136.pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Aizliegts nodarbināt virsstundu darbā personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem.”;

 

 

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kas baro bērnu ar krūti, visā barošanas laikā var nodarbināt virsstundu darbā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu.”

 

 

 

 

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kas baro bērnu ar krūti, visā barošanas laikā var nodarbināt virsstundu darbā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu.”

 

138.pants. Nakts darbs

(1) Nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22 līdz 6. Attiecībā uz bērniem nakts laiks šā likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20 līdz 6.

 

 

 

 

 

(2) Nakts darbinieks ir darbinieks, kurš parasti veic nakts darbu saskaņā ar maiņu grafiku vai vismaz 50 dienas kalendāra gadā.

 

 

 

 

 

140.pants. Summētais darba laiks

(1) Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka summēto darba laiku.

(2) Summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas nedēļā un 160 stundas četru nedēļu periodā, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts citādi.

(3) Darbs, kuru darbinieks veicis virs šā panta otrajā daļā noteiktā laika, uzskatāms par virsstundu darbu.

(4) Ja ir noteikts summētais darba laiks, atpūtas laiku darbiniekam piešķir saskaņā ar darba grafiku.

 

 

 

 

 

145.pants. Pārtraukumi darbā

(1) Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām. Pusaudžiem ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņu darba laiks ir ilgāks par četrarpus stundām.

 

(2) Pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Pārtraukumu neieskaita darba laikā. Ja iespējams, pusaudzim pārtraukumu piešķir, kad nostrādāta puse no viņam nolīgtā dienas darba laika.

21. Papildināt 145.panta otro daļu ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā:

 "Ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, darba koplīgumā var noteikt citu pārtraukuma piešķiršanas kārtību."

10.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt likumprojekta 21.pantu šādā redakcijā: “Izteikt 145.panta otro daļu šādā redakcijā: (2) Pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, darba koplīgumā var noteikt citu pārtraukuma piešķiršanas kārtību. Pārtraukumu neieskaita darba laikā. Ja iespējams, pusaudzim pārtraukumu piešķir, kad nostrādāta puse no viņam nolīgtā dienas darba laika.

 

 

Atbalstīts.

22. Izteikt 145.panta otro daļu šādā redakcijā: (2) Pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, darba koplīgumā var noteikt citu pārtraukuma piešķiršanas kārtību. Pārtraukumu neieskaita darba laikā. Ja iespējams, pusaudzim pārtraukumu piešķir, kad nostrādāta puse no viņam nolīgtā dienas darba laika.

 

150.pants. Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtība

.........

(5) Darbiniekam, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, un darbiniekam, kuram ir bērns līdz triju gadu vecumam,(....) ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams vasarā vai pēc viņa vēlēšanās jebkurā citā laikā. Ja darbinieks, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, turpina iegūt izglītību, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams, pēc iespējas saskaņojot to ar brīvlaiku izglītības iestādē.

 22. Papildināt 150.panta piektās daļas pirmo teikumu pēc vārda "vecumam" ar vārdiem "vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam".

 

 

 

23. Papildināt 150.panta piektās daļas pirmo teikumu pēc vārda “vecumam” ar vārdiem “vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam”.

 
Pārejas noteikumi

.......................

23. Papildināt pārejas noteikumus ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

„9. Šā likuma 40.panta otrās daļas 5.punkts un septītā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.jūnijā.

10. Darba līgumi, kas noslēgti pirms šā likuma 40.panta septītajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienas, sešu mēnešu laikā pēc attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās noformējami atbilstoši šā likuma 40.panta otrās daļas 5.punktā noteiktajām prasībām.”””

 

11.

Sociālo un darba lietu komisija

Izslēgt 23.pantu.

Atbalstīts.

Izslēgts.