Likumprojekts
Grozījumi
Imigrācijas likumā
1. 4.pantā:
izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
"1) ir derīgs ceļošanas dokuments. Ceļošanas dokuments ir derīgs, ja:
a) tas ir atzīts Latvijas Republikā,
b) tas atbilst noteiktajam paraugam,
c) tajā ir visu to ārzemnieku personas dati un fotogrāfijas, kuri šo dokumentu izmanto par ceļošanas dokumentu. Lai pieprasītu uzturēšanās atļauju, katram ārzemniekam ir nepieciešams savs ceļošanas dokuments,
d) tā derīguma termiņš vismaz par trim mēnešiem pārsniedz paredzēto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā,
e) tas nesatur dokumenta izdevēja neatrunātus labojumus, mehāniskus bojājumus vai smērējumus, kuru dēļ nav iespējams identificēt dokumenta turētāju, izlasīt dokumentā norādīto informāciju vai noteikt dokumenta viltojumus,
f) tajā ir vieta vīzām vai nepieciešamajām dienesta atzīmēm par valsts robežas šķērsošanu. Šis nosacījums nav spēkā, ja Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos ir noteikts, ka vīzām vai šādām atzīmēm nav jābūt;";
izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus "un dzīvības".
2. Izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Ja ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, pēc šīs atļaujas termiņa beigām viņš, neizbraucot no Latvijas Republikas, nav tiesīgs saņemt vīzu vai turpināt uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 4.panta otrās daļas 1.punktu. Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut izsniegt vīzu, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem."
3. 9.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "kā kapitālsabiedrības" ar vārdiem "kā komercsabiedrības pārvaldes vai";
papildināt otrās daļas 2.punktu aiz skaitļa un vārda "19.punktu" ar vārdiem "un par veikto darbu nesaņem atlīdzību".
4. Papildināt 12.panta otro daļu ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:
"10) ārzemnieks pieprasa tranzītvīzu vai lidostas tranzītvīzu un viņam ir tās valsts vīza vai uzturēšanās atļauja, kurā viņš gatavojas ieceļot (ja tāda ir nepieciešama);
11) vīzas pieprasītājs ir ārvalsts žurnālists."
5. Papildināt 14.pantu aiz vārdiem "lēmumu par" ar vārdiem "ielūguma apstiprināšanu vai".
6. 16.pantā:
papildināt trešo daļu aiz vārda "izsniegšanas" ar vārdiem "vai ārzemniekam izsniegta uzturēšanās atļauja vai cita vīza";
aizstāt ceturtajā daļā vārdu "vietnieki" ar vārdiem "pilnvarotas amatpersonas".
7. 18.pantā:
izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
"(1) Valsts robežsardzes amatpersonas pieņem lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā, ja:
1) ārzemniekam nav derīga ceļošanas dokumenta;
2) ārzemnieks uzrāda viltotu vai citas personas ceļošanas dokumentu;
3) ārzemniekam nav derīgas vīzas, ja tāda nepieciešama;
4) ārzemnieks uzrāda viltotu vai citai personai izsniegtu vīzu vai uzturēšanās atļauju;
5) ārzemnieks nevar uzrādīt attiecīgus dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi, vietu un nosacījumus;
6) ārzemnieks nevar pierādīt, ka viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un pēc tam izceļotu uz citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot;
7) ārzemnieks iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;
8) ārzemnieks rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai ārzemnieka ieceļošana rada draudus starptautiskajām attiecībām.
(2) Ministru kabinets apstiprina lēmuma par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā veidlapas paraugu un nosaka veidlapas aizpildīšanas kārtību.";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut ieceļot Latvijas Republikā ārzemniekam, kura ceļošanas dokuments neatbilst šā likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem nosacījumiem, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem."
8. Izslēgt 19.pantu.
9. Izteikt 21.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
"1) pieņemts lēmums par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā;".
10. Izteikt 22.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Termiņuzturēšanās atļauju, kuras derīguma termiņš ir ilgāks par vienu gadu, reģistrē katru gadu. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju reģistrē reizi piecos gados."
11. 23.pantā:
aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus "vienu gadu" ar vārdiem "piecus gadus";
izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
"3) uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja viņš ir komersanta amatpersona, kura reģistrēta komercreģistrā;";
izslēgt pirmās daļas 5.punktu;
aizstāt pirmās daļas 6.punktā vārdu "četriem" ar vārdu "pieciem";
izteikt pirmās daļas 10.punktu šādā redakcijā:
"10) uz Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;";
papildināt pirmo daļu ar 20. un 21.punktu šādā redakcijā:
"20) uz laiku līdz tiesas sprieduma par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk par gadu, ja laulību šķir un laulībā ir bērns, kurš ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;
21) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai ārzemnieks uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā.";
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 7., 8., 9., 10., 13., 14., 15., 16., 19. un 20.punktā un šā likuma 30. un 31.pantā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz ārzemniekam izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī ārzemnieka laulātajam, nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā esošajām personām.";
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Pēc šā panta pirmās daļas 2., 3., 4., 6., 7., 8., 9., 10., 15., 16., 18., 19., 20. un 21.punktā minētā termiņa beigām ārzemnieks var atkārtoti pieprasīt uzturēšanās atļauju, ja šajos punktos minētais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamats joprojām pastāv."
12. 24.pantā:
izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:
"5) ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā saņēmis atestātu par vidējo izglītību, turklāt apguvis vidējās izglītības programmu, mācoties valsts valodā;";
izslēgt pirmās daļas 9.punktā vārdus "vai alternatīvais";
aizstāt ceturtajā daļā vārdus "citas valsts pilsonības iegūšanas" ar vārdiem "Pārvaldes lēmuma pieņemšanas par nepilsoņa statusa zaudēšanu".
13. Aizstāt 25.panta pirmajā daļā, 26.panta pirmajā daļā, 30.panta pirmajā daļā un 31.panta pirmajā daļā vārdu "saņemt" ar vārdu "pieprasīt".
14. Izteikt 31.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecināmi arī uz ārzemnieka laulāto un bērniem, ja viņi atbilst šā likuma 29.panta pirmās daļas nosacījumiem."
15. 32.pantā:
izslēgt otrajā daļā vārdus "sakarā ar nodarbinātību vai komercdarbību";
papildināt trešo daļu aiz vārdiem "pārvaldes priekšnieks" ar vārdiem "vai viņa pilnvarota amatpersona";
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Izglītības iestāžu audzēkņi un studenti uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā nav tiesīgi pieprasīt Pārvaldē uzturēšanās atļauju sakarā ar citu uzturēšanās iemeslu."
16. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:
"33.pants. (1) Pārvalde pēc visu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas tos izskata un atbildi sniedz:
1) par termiņuzturēšanās atļauju 30 dienu laikā;
2) par pastāvīgās uzturēšanās atļauju 90 dienu laikā;
3) par pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kuru pieprasa saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, 30 dienu laikā.
(2) Uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus nosaka Ministru kabinets.
(3) Dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz Pārvaldē ne vēlāk kā 30 dienas pirms iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām, bet pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ne vēlāk kā 90 dienas pirms iepriekšējās uzturēšanās atļaujas termiņa beigām.
(4) Ja šā panta trešajā daļā noteiktais termiņš nokavēts, Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem. Šajos gadījumos lēmumu pieņem paātrinātā kārtībā 10 darbdienu laikā, ja tiek pieprasīta termiņuzturēšanās atļauja, un 30 darbdienu laikā, ja tiek pieprasīta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.
(5) Ja uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš beidzies vairāk nekā 90 dienas pirms nākamās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa sākuma, šā likuma 25., 26., 30. un 31.pantā minētajā gadījumā uzturēšanās atļauju izsniedz uz šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto termiņu.
(6) Šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārzemnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un ārzemnieka sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudīt ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu."
17. 34.pantā:
papildināt pirmo daļu aiz vārda "izsniegšanu" ar vārdiem "vai reģistrēšanu";
aizstāt pirmās daļas 5.punkta pirmo teikumu ar tekstu šādā redakcijā:
"5) ārzemniekam ir tāds veselības traucējums vai slimība, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību, vai ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, izņemot gadījumus, ja ārzemnieks ar Veselības ministrijas piekrišanu ierodas ārstēt attiecīgo veselības traucējumu vai slimību. Veselības traucējumu un slimību sarakstu nosaka Ministru kabinets.";
izteikt pirmās daļas 9.punkta otro teikumu šādā redakcijā:
"Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, uz ārzemnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju), kā arī uz ārzemnieku, kurš pieprasa termiņuzturēšanās atļauju un šīs atļaujas pieprasīšanas iemesls nav ģimenes apvienošana;";
papildināt pirmās daļas 16.punktu aiz vārda "atļaujas" ar vārdiem "vai pēdējā gada laikā strādājis bez darba atļaujas;";
papildināt pirmo daļu ar 22., 23., 24. un 25.punktu šādā redakcijā:
"22) uzaicinātājs atrodas pirmstiesas izmeklēšanas vai brīvības atņemšanas iestādē, izņemot gadījumu, ja uzturēšanās atļauja tiek pieprasīta sakarā ar noslēgtu laulību un ģimenē ir kopīgs nepilngadīgs bērns;
23) uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktu, 25.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu vai 26.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu un uzaicinātājs ilgāk par sešiem mēnešiem gada laikā uzturas ārpus Latvijas Republikas, izņemot gadījumu, ja uzaicinātājs ir jūrnieks vai pilda militāro dienestu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civildienestu ārpus Latvijas Republikas;
24) ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 7.punktu un par pēdējo gadu par viņu nav maksāti nodokļi vai viņam ir normatīvajos aktos paredzēto nodokļu parāds;
25) laulātie neievēro šā likuma 26.panta trešās daļas nosacījumus vai ir pamats uzskatīt, ka laulība faktiski nepastāv."
18. 35.pantā:
izslēgt 12.punktu;
izteikt 13.punktu šādā redakcijā:
"13) ārzemnieks gada laikā nepārtraukti uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad ārzemnieks ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, vai vairāk par sešiem mēnešiem gada laikā, skaitot no dienas, kad ārzemnieks ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, izņemot gadījumu, ja prombūtne ir pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un tai ir dokumentāri apliecināts attaisnojošs iemesls. Prombūtni, kas saistīta ar nodarbinātību, uzskata par attaisnojošu tikai gadījumā, ja ārzemniekam deviņus mēnešus bez pārtraukuma ir bijis bezdarbnieka statuss Latvijas Republikā;";
papildināt pantu ar 18., 19., 20. un 21.punktu šādā redakcijā:
"18) uzaicinātājs ilgāk par sešiem mēnešiem gada laikā uzturas ārpus Latvijas Republikas, izņemot gadījumu, ja uzaicinātājs ir jūrnieks vai pilda militāro dienestu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civildienestu ārpus Latvijas Republikas;
19) ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 7.punktu un par pēdējo gadu par viņu nav maksāti nodokļi vai viņam ir normatīvajos aktos paredzēto nodokļu parāds;
20) laulātie neievēro šā likuma 26.panta trešās daļas nosacījumus vai ir pamats uzskatīt, ka laulība faktiski nepastāv;
21) atteikts reģistrēt termiņuzturēšanās atļauju.";
papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Ja ārzemniekam anulē termiņuzturēšanās atļauju, termiņuzturēšanās atļauju anulē arī viņa laulātajam un nepilngadīgajiem bērniem, un aizbildnībā vai aizgādnībā esošajām personām, kuru uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar minētā ārzemnieka uzturēšanos Latvijas Republikā."
19. 36.pantā:
izteikt pirmās daļas 4. un 5.punktu šādā redakcijā:
"4) ārzemnieks gada laikā nepārtraukti uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad ārzemnieks ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, vai vairāk nekā divus gadus un sešus mēnešus piecu gadu laikā, skaitot no dienas, kad ārzemnieks ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, izņemot gadījumu, ja prombūtne ir pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un tai ir dokumentāri apliecināts attaisnojošs iemesls. Prombūtni, kas saistīta ar nodarbinātību, uzskata par attaisnojošu tikai gadījumā, ja ārzemniekam deviņus mēnešus bez pārtraukuma ir bijis bezdarbnieka statuss Latvijas Republikā;
5) ārzemnieks izceļo vai izceļojis uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī;";
izslēgt pirmās daļas 7.punktā vārdus "vai alternatīvais".
20. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:
"40.pants. (1) Uzaicinātājam vai ārzemniekam, kuram saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nav nepieciešams izsaukums uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ir tiesības apstrīdēt lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanas atteikumu vai uzturēšanās atļaujas anulēšanu Pārvaldes priekšniekam 30 dienu laikā pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanas atteikumu vai anulēšanu šā panta pirmajā daļā minētajām personām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pārsūdzēt tiesā.
(3) Pieteikuma iesniegšana tiesā nerada ārzemniekam, kuram atteikts izsniegt uzturēšanās atļauju vai uzturēšanās atļauja anulēta, tiesības uzturēties Latvijas Republikā.
(4) Ārzemniekam, kuram atteikts izsniegt uzturēšanās atļauju vai uzturēšanās atļauja anulēta, ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā lēmuma apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa laikā, ja uzturēšanās atļaujas atteikums vai anulēšana nav pamatota ar personas iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta saskaņā ar šā likuma 61.panta pirmo vai otro daļu, un viņam:
1) atteikta vai anulēta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kas pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 1., 2. vai 8.punktu vai 25.pantu, vai 26.pantu;
2) atteikta vai anulēta termiņuzturēšanās atļauja, kas pieprasīta saskaņā ar šā likuma 25. vai 26.panta pirmās daļas 2.punktu."
21. Papildināt 44.pantu aiz vārda "kuram" ar vārdiem "lēmumā noteikts izceļošanas termiņš vai".
22. 46.pantā:
aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus "un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikas pierobežā" ar vārdiem "vai uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā, un tas konstatēts pierobežā";
papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:
"Lēmumā var noteikt ieceļošanas aizlieguma termiņu saskaņā ar šā likuma 63.panta otro daļu.";
papildināt otro daļu aiz vārda "pieņemšanai" ar vārdiem "vai humānu apsvērumu dēļ".
23. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:
"47.pants. (1) Pārvaldes amatpersona 10 dienu laikā no šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu konstatēšanas dienas pieņem lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, nosakot ieceļošanas aizlieguma termiņu saskaņā ar šā likuma 63.panta otro un trešo daļu, ja:
1) ārzemnieks nav izceļojis no Latvijas Republikas septiņu dienu laikā pēc izbraukšanas rīkojuma saņemšanas saskaņā ar šā likuma 41.panta pirmo daļu un šā likuma 42.panta noteiktajā kārtībā nav apstrīdējis izbraukšanas rīkojumu, iesniedzot Pārvaldes priekšniekam attiecīgu iesniegumu, vai Pārvaldes priekšnieks iesniegumu noraidījis;
2) Valsts robežsardzes amatpersona aizturējusi ārzemnieku Latvijas Republikas teritorijā, izņemot šā likuma 46.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus.
(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajos gadījumos pieņemtais lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas nav pārsūdzams.
(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā pieņemto lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas ārzemniekam ir tiesības septiņu dienu laikā apstrīdēt, iesniedzot Pārvaldes priekšniekam attiecīgu iesniegumu. Sūdzības iesniegšana Pārvaldes priekšniekam nedod tiesības ārzemniekam uzturēties Latvijas Republikā.
(4) Pārvaldes priekšniekam ir tiesības humānu apsvērumu dēļ lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu atcelt vai apturēt tā darbību."
24. Aizstāt 48.pantā vārdu "priekšnieks" ar vārdu "amatpersona".
25. 54.pantā:
izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
"54.pants. (1) Valsts robežsardzes
amatpersonai šā likuma 51.pantā minētajos gadījumos ir tiesības aizturēt
ārzemnieku līdz 10 diennaktīm. Ārzemniekam lēmumu par aizturēšanu ir tiesības
pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.
(2) Aizturēt ārzemnieku ilgāk par 10 diennaktīm Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības tikai ar rajona (pilsētas) tiesas (atbilstoši aizturētā ārzemnieka faktiskajai atrašanās vietai) tiesneša (turpmāk tiesnesis) lēmumu. Pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, tiesnesis pieņem lēmumu par ārzemnieka aizturēšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem vai par aizturēšanas atteikumu.";
aizstāt trešajā daļā
vārdu "sešiem" ar vārdu "diviem";
izteikt ceturto daļu šādā
redakcijā:
"(4) Valsts
robežsardzes amatpersona iesniegumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu var
iesniegt tiesā atkārtoti, taču kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt
20 mēnešus."
26. Papildināt likumu ar 54.1 pantu šādā redakcijā:
"54.1 pants. (1) Pieņemot lēmumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu vai atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu, obligāti izvērtējami šādi nosacījumi:
1) ārzemnieks slēpj savu identitāti vai atsakās sadarboties ar Valsts robežsardzes amatpersonām, tām pildot dienesta pienākumus;
2) ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā;
3) ārzemnieks aizturēts saskaņā ar Imigrācijas likuma 51.panta pirmās daļas 2.punktu;
4) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs;
5) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai, uzturoties Latvijā, var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā;
6) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks izdarījis vai plāno izdarīt smagu vai sevišķi smagu noziegumu;
7) ārzemnieks izdarījis noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai piedalījies genocīdā, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;
8) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas liedz ārzemniekam ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā.
(2) Ja attiecībā uz
ārzemnieku pastāv šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, bet tiesnesis
pieņem lēmumu par atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu, tiesnesis norāda
konstatētos faktus, secinājumus un argumentus, uz kuriem pamatojoties pieņemts
lēmums par atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu."
27. 55.pantā:
aizstāt otrajā daļā skaitli un vārdu "24 stundas" ar vārdiem un skaitli "ne vēlāk kā 48 stundas";
papildināt piekto daļu aiz vārdiem "norakstu nosūta" ar vārdiem "ārzemniekam un";
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Tiesneša lēmumu ārzemnieks vai Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var pārsūdzēt 48 stundu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas brīža.";
papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:
"(7) Rajona
(pilsētas) tiesa vai apgabaltiesa nekavējoties izskata iesniegto sūdzību un
pieņem lēmumu pēc būtības. Šis apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams. Lēmuma
norakstu nosūta ārzemniekam un Valsts robežsardzei
24 stundu laikā no pieņemšanas brīža.
(8) Aizturēšanas
apstrīdēšana, pārsūdzība vai sūdzības iesniegšana pati par sevi nevar būt par
pamatu aizturētā atbrīvošanai."
28. Izteikt 56.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Aizturētajam ir tiesības savu likumīgo interešu aizstāvībai aizturēšanu pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā vai apgabaltiesā, sazināties ar savas valsts konsulāro iestādi un saņemt juridisko palīdzību. Ar šīm tiesībām ārzemnieku iepazīstina aizturēšanas brīdī."
29. Izteikt 57.panta otro
daļu šādā redakcijā:
"(2) Aizturētā
apskati veic Valsts robežsardzes vai Valsts policijas amatpersona. Minētajai
amatpersonai jābūt vienāda dzimuma ar aizturēto ārzemnieku."
30. 61.pantā:
papildināt trešo daļu aiz vārdiem "atteikt vīzas izsniegšanu" ar vārdiem "anulēt vai atcelt vīzu";
papildināt piekto daļu aiz vārdiem "Valsts robežsardzes priekšnieks" ar vārdiem "vai viņa pilnvarota amatpersona";
aizstāt piektās daļas 1.punktā skaitļus un vārdus "3., 4., 5., 7. vai 12.punktu" ar vārdiem un skaitli "vai 4.punktu";
papildināt piekto daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:
"4) pieņemts lēmums atteikt vīzas izsniegšanu, anulēt vai atcelt vīzu."
31. 63.pantā:
izslēgt pirmajā daļā vārdus "no viena gada";
aizstāt pirmās daļas 3.punktā skaitļus un vārdus "3., 4., 5., 7. vai 12.punktu" ar vārdiem un skaitli "vai 4.punktu";
aizstāt otrajā daļā vārdu "uz" ar vārdu "līdz";
papildināt trešo daļu aiz vārda "uz" ar vārdiem "noteiktu vai";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ieceļošanas aizliegumu skaita no dienas, kad ārzemnieks izceļojis no Latvijas Republikas."
32. 64.pantā:
izslēgt pirmajā daļā vārdus "uz kuru pamata ārzemnieks tika iekļauts sarakstā";
papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:
"5) Valsts robežsardzes priekšniekam šā likuma 61.panta piektajā daļā minētajos gadījumos."
33. Izteikt 69. un 70.pantu šādā redakcijā:
"69.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
70.pants. Ja darba ņēmēju brīvas pārvietošanās pārejas perioda laikā, kas noteikts saskaņā ar Līgumu par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos protokolu, būtiski tiek apdraudēts Latvijas darba tirgus vai attiecībā pret Latviju noteikti darba ņēmēju brīvas pārvietošanās ierobežojumi, Ministru kabinets, ievērojot Līguma par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, Līguma par Latvijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos protokola noteikumus, nosaka atbilstošus pretpasākumus."
34. Papildināt pārejas noteikumus ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:
"10. Ministru kabinets līdz 2005.gada 31.decembrim izdod šā likuma 33.panta otrajā daļā, 34.panta pirmās daļas 5.punktā, 35.panta 13.punktā, 36.panta pirmās daļas 4.punktā un 69.pantā minētos Ministru kabineta noteikumus.
11. Līdz šā likuma pārejas noteikumu 10.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.213 "Uzturēšanās atļauju noteikumi", Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumi Nr.914 "Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi" un Veselības ministrijas 2005.gada 21.maija rīkojums Nr.122 "Par veselības traucējumu un slimību sarakstu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."
35. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības
direktīvām šādā redakcijā:
"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības
direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1964.gada 25.februāra Direktīvas
64/221/EEK par īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku
pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir attaisnojami ar sabiedrisko kārtību,
valsts drošību un veselības aizsardzību;
2) Padomes 1968.gada 15.oktobra Direktīvas 68/360/EEK par ierobežojumu
atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un
dzīvesvietu Kopienā;
3) Padomes 1972.gada 18.maija Direktīvas 72/194/EEK, ar ko paplašina
darbības sfēru attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri izmanto tiesības palikt
dalībvalstī pēc tam, kad tie bijuši nodarbināti šajā dalībvalstī, 1964.gada
25.februāra Direktīvai par īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku
pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir attaisnojama, ņemot par pamatu sabiedrisko
kārtību, valsts drošību vai veselības aizsardzību;
4) Padomes 1973.gada 21.maija Direktīvas 73/148/EEK par dalībvalstu pilsoņu
pārvietošanās un dzīvesvietas Kopienā ierobežojumu atcelšanu saistībā ar
uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu;
5) Padomes 1974.gada 17.decembra Direktīvas 75/34/EEK par dalībvalstu
pilsoņu tiesībām palikt uz dzīvi citā dalībvalstī pēc tam, kad tajā veikta
darbība pašnodarbinātas personas statusā;
6) Padomes 1974.gada 17.decembra Direktīvas 75/35/EEK, ar ko paplašina
darbības jomu Direktīvai Nr.64/221/EEK par tādu īpašu pasākumu saskaņošanu
attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir attaisnojami ar
sabiedrisko kārtību, valsts drošību un veselības aizsardzību, iekļaujot tos
dalībvalsts pilsoņus, kuri izmanto tiesības palikt uz dzīvi citā dalībvalstī
pēc tam, kad tajā ir veikta darbība pašnodarbinātas personas statusā;
7) Padomes 1990.gada 28.jūnija Direktīvas 90/364/EEK par tiesībām uz
dzīvesvietu;
8) Padomes 1990.gada 28.jūnija Direktīvas 90/365/EEK par tādu
darbinieku un pašnodarbinātu personu tiesībām uz dzīvesvietu, kas pārtraukušas
profesionālo darbību;
9) Padomes 1993.gada 29.oktobra Direktīvas 93/96/EEK par studentu
uzturēšanās tiesībām;
10) Padomes 2001.gada 28.jūnija Direktīvas 2001/51/EK, ar kuru
papildina 26.pantu Konvencijā, ar ko īsteno 1985.gada 14.jūnija Šengenas
Līgumu;
11) Padomes 2003.gada 22.septembra Direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos."
Likums stājas spēkā 2005.gada 1.decembrī.
Iekšlietu ministra vietā
satiksmes ministrs
A.Šlesers
Likumprojekta Grozījumi Imigrācijas likumā anotācija
|
I. Kādēļ normatīvais akts
ir vajadzīgs |
||||||||||
|
1. Pašreizējā situācija |
Pašreiz ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā
regulē 2002. gada 31. oktobrī Saeimā pieņemtais Imigrācijas likums, kas ir
spēkā no 2003. gada 1. maija. Laikposmā no 2003. gada 1. maija, piemērojot Imigrācijas likumu,
konstatētas vairākas nepilnības: - nav noteiktas prasības, kādām jāatbilst derīgam ceļošanas
dokumentam; - atsevišķos gadījumos neprecīzi definēts deleģējums Ministru
kabinetam (piemēram, attiecībā uz uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai
nepieciešamo dokumentu apjoma noteikšanu); - nav ieviests Padomes 29.04.2004. lēmums, ar kuru no 2004. gada 1.
jūnija paredzēts ieviest noteikta parauga veidlapas, kādas jāizsniedz
personām, par kurām pieņemts lēmums par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā; - prasība pēc ielūguma apstiprināšanas vīzas pieprasīšanai
attiecināta uz pārāk plašu personu loku, lielākās problēmas radot tranzītvīzu
pieprasītājiem un ārvalstu žurnālistiem; - normatīvā akta terminoloģija neatbilst Komerclikuma terminoloģijai; - problemātiska ir uzturēšanās atļauju izsniegšana gadījumos, kad
izziņas iestādēm, tiesām vai prokuratūrai ir nepieciešams, lai krimināllietas
izmeklēšanas laikā ārzemnieki uzturētos Latvijas Republikā; - pārāk sarežģīta uzturēšanās atļauju reģistrēšanas procedūra
(piemēram, studentiem uzturēšanās atļaujas jāreģistrē divas reizes gadā, nav
iespējams vienlaicīgi veikt uzturēšanās atļaujas reģistrāciju un uzturēšanās
atļaujas izsniegšanu, ja personai mainīts ceļošanas dokuments); - ļoti šauram personu lokam dota iespēja iesniegt dokumentus
uzturēšanās atļauju pieprasīšanai, uzturoties Latvijas Republikā šo iespēju
būtu nepieciešams attiecināt arī uz pensijas vecuma personām vai invalīdiem,
kuriem humānu apsvērumu dēļ nebūtu lietderīgi pieprasīt, lai viņi izceļo no
Latvijas Republikas; - personām, kuras saņēmušas kompensāciju par izceļošanu no Latvijas
Republikas, tā jāatmaksā arī gadījumos, kad viņu ieceļošanas mērķis nav
saistīts ar pastāvīgu uzturēšanos valstī; - neprecīzi noteikta ārzemnieku aizturēšanas kārtība, lēmuma par ārzemnieka
turēšanu apsardzībā pieņemšanas kārtība un pamatojums. Arī ārzemnieka
turēšanas apsardzībā pagarināšanas termiņš (seši mēneši) neatbilst Eiropas
Savienības vienotajai praksei; - uz Šveices Konfederācijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem nav
attiecināta tāda pati ieceļošanas kārtība, kā uz Eiropas Savienības
dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem un viņu ģimenes
locekļiem. Likumprojekta mērķis ir
šo neprecizitāšu novēršana. |
|||||||||
|
2. Normatīvā akta projekta būtība |
Normatīvā akta projektā risināti šādi jautājumi: - noteiktas prasības, kādām jāatbilst derīgam ceļošanas dokumentam; - precizētas ārzemnieku kategorijas, kuriem nav nepieciešams ielūgums vīzas saņemšanai (piemēram, ārvalstu žurnālisti); - paplašināts to personu loks, kuras var saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā. Praksē ir noskaidrotas ārzemnieku kategorijas, kuras nav iekļautas likumā, bet kurām ir nepieciešams uzturēties ilgāku laiku Latvijas Republikā. Piemēram, termiņuzturēšanās atļauju varēs pieprasīt, ja izziņas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai nepieciešams, lai ārzemnieks uzturētos Latvijas Republikā līdz lietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā; - vienkāršoti uzturēšanās atļauju reģistrēšanas nosacījumi - atcelta prasība studentiem reģistrēt uzturēšanās atļauju divas reizes gadā; - Ministru kabinetam deleģētas tiesības noteikt uzturēšanās atļauju pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus; - paplašinātas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka un Valsts robežsardzes priekšnieka tiesības pieņemt lēmumus gadījumos, kas saistīti ar valsts interesēm, starptautiskajām tiesību normām, nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem; - saskaņā ar Eiropas Padomes lēmumu par Kopīgās rokasgrāmatas papildināšanu (2004/574/CE) precizēti lēmuma par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā pieņemšanas pamati; - veikti precizējumi terminoloģijā, kas saistīta ar Komerclikumu, lai uzturēšanās atļaujas varētu saņemt visas amatpersonas, kuras ir reģistrētas Komercreģistrā; - precizēti uzturēšanās atļauju pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas un izskatīšanas termiņi; - Ministru kabinetam ir paplašinātas tiesības noteikt to ārzemnieku kategorijas, kuriem būs tiesības iesniegt dokumentus uzturoties Latvijas Republikā (uzturoties ar derīgu vīzu vai ārzemnieks ir no valsts, kuras pilsoņiem, lai ieceļotu Latvijas Republikā nav nepieciešama vīza). Pašreiz šāda iespēja ir tikai atsevišķām ārzemnieku kategorijām, kuru ieceļošanas mērķis ir saistīts ar nodarbinātību; - precizēti uzturēšanās atļauju atteikuma un anulēšanas iemesli un lēmumu pārsūdzības kārtība; - precizēta ārzemnieku aizturēšanas kārtība, kā arī lēmuma par aizturēšanas termiņa pagarināšanu pieņemšanas un pārsūdzības kārtība; - ārzemniekiem, kuri pieprasa termiņuzturēšanās atļauju, atcelta prasība atmaksāt par izceļošanu no Latvijas saņemto kompensāciju; - uz Šveices Konfederācijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem attiecināta tāda pati ieceļošanas un uzturēšanās kārtība, kā uz Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem.
|
|||||||||
|
3. Cita informācija |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||
|
II. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz sabiedrības un
tautsaimniecības attīstību |
||||||||||
|
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||
|
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Vienkāršota uzturēšanās atļauju reģistrācijas procedūra. |
|||||||||
|
3. Sociālo seku izvērtējums |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||
|
4. Ietekme uz vidi |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||
|
5. Cita informācija |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||
|
III. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz valsts budžeta un
pašvaldības budžetiem |
||||||||||
|
|
(tūkst.latu) |
|||||||||
|
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
|||||||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|||||
|
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||
|
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||
|
3. Finansu ietekme |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||
|
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||
|
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||
|
6. Cita informācija |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||
IV. Kāda
var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu
sistēmu |
||||||||||
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Sakarā ar jaunu deleģējumu sešu mēnešu laikā pēc šī likuma
pieņemšanas nepieciešams pārizdot Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumus Nr.
213 Uzturēšanās atļauju noteikumi un Ministru kabineta 09.11.2004.
noteikumus Nr. 914 Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas
Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un
viņu ģimenes locekļi un Ministru kabineta noteikumus par veselības
traucējumu un slimību sarakstu, kas apdraud sabiedrības drošību un tās
locekļu veselību un kas var būt par pamatu atteikumam izsniegt uzturēšanās
atļauju. |
|||||||||
|
2. Cita informācija |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||
V. Kādam Latvijas starptautiskajām saistībāmatbilst normatīvais akts |
||||||||||
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Normatīvā akta projekts atbilst saistībām pret Eiropas Savienību. |
|||||||||
|
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||
|
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||
|
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
||||||||||
|
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju |
2004. gada 29. aprīļa Eiropas Padomes lēmums par grozījumiem Kopīgajā Rokasgrāmatā (2004/574/CE) |
|||||||||
|
2.tabula |
||||||||||
|
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības Pakāpe (atbilst/ neatbilst) |
Komentāri |
|||||||
|
18. pants |
1., 2. pants |
Atbilst |
18. pantā minētie atteikuma iemesli saskaņoti ar Padomes lēmuma pielikumā norādītajiem. |
|||||||
|
|
|
|
|
|||||||
|
5. Cita informācija |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||
|
VI. Kādas konsultācijas
notikušas, Sagatavojot normatīvā akta
projektu |
||||||||||
|
1.Ar kurām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas |
Konsultācijas veiktas ar Ārvalstu investoru padomi. |
|||||||||
|
2. Kādi ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Atbalsta likumprojekta terminoloģijas saskaņošanu ar Komerclikuma terminoloģiju, lai uzturēšanās atļaujas varētu saņemt visas Komercreģistrā reģistrētās amatpersonas.. |
|||||||||
|
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis |
Projekts un informācija par projekta virzību ievietota Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājas lapā. |
|||||||||
|
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
Konsultācijas nav veiktas. |
|||||||||
|
5. Cita informācija |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||
|
VII. Kā tiks nodrošināta
normatīvā akta izpilde |
||||||||||
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Jaunas institūcijas netiks radītas, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas. |
|||||||||
|
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Laikraksts Latvijas Vēstnesis, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS) un citi plašsaziņas līdzekļi un sistēmas. |
|||||||||
|
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības vispārējā administratīvā procesa noteiktajā kārtībā. |
|||||||||
|
4. Cita informācija |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||
|
Valsts sekretārs |
Juridiskā departamenta direktors |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
J. Rekšņa |
M. Rāzna |
I.Livčāne |
M. Roze |
|
|
|
|
|
06.07.2005 16:22
1313
M.Roze, 721935