Likumprojekts

Grozījumi Jūras kodeksā

Izdarīt Jūras kodeksā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt kodeksu ar 1.¹ pantu šādā redakcijā:

"1.¹ pants. Kuģis

Kuģis, ja šajā kodeksā nav noteikts citādi, ir jebkurš kuģošanas līdzeklis – inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens. Kuģim piemītošo tiesību un pienākumu kopumu realizē kuģa īpašnieks, kuģa kapteinis, operators un fraktētājs."

2. Izteikt 4. un 5.pantu šādā redakcijā:

"4.pants. Valstiskās piederības nosacījumi

(1) Kuģi uzskata par Latvijas kuģi, ja tas ir reģistrēts valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija) Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk – Kuģu reģistrs) vai valsts akciju sabiedrībā "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk – Ceļu satiksmes drošības direkcija).

(2) Latvijas kuģu valstiskās piederības pazīmes ir:

1) Latvijas valsts karogs;

2) identifikācijas numurs;

3) izsaukuma signāls;

4) Starptautiskās Burāšanas federācijas piešķirtais Latvijas Republikas jahtu nacionālais simbols "LAT";

5) valsts reģistrācijas numurs.

(3) No visu vai atsevišķu šā panta otrajā daļā minēto valstiskās piederības pazīmju izmantošanas atbrīvoti:

1) kuģi, kuriem nav iespējams izmantot visas pazīmes tehnisku iemeslu vai konstrukcijas dēļ;

2) šā kodeksa 5.panta trešajā daļā minētie kuģi – no šā panta otrās daļas 1.punktā minētās pazīmes izmantošanas.

5.pants. Nosacījumi kuģu reģistrācijai Latvijā

(1) Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa prasībām pakļautu kuģi Kuģu reģistrā reģistrē ar nosacījumu, ka kuģa tehnisko vadību veic Latvijas kuģa īpašnieks vai uz šā kodeksa 13.pantā minētā kuģa menedžmenta līguma pamata uzdod to veikt Latvijā reģistrētai juridiskajai personai (turpmāk – Latvijas kuģa operators). Lai veiktu šāda kuģa tehnisko vadību, Latvijas kuģa īpašnieks vai Latvijas kuģa operators ir sertificēti atbilstoši Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa prasībām.

(2) Kuģi, kas nav pakļauts Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa prasībām, Kuģu reģistrā reģistrē bez nosacījumiem par kuģa tehnisko vadību, izņemot ārvalsts kuģa īpašnieka kuģi. Ārvalsts kuģa īpašnieka kuģa tehnisko vadību uz kuģa menedžmenta līguma pamata veic Latvijas kuģa operators.

(3) Ārvalsts, kurai nav sava kuģu reģistra, kuģa īpašnieka kuģi Kuģu reģistrā reģistrē ar nosacījumu, ka kuģa tehnisko vadību uz kuģa menedžmenta līguma pamata veic Latvijas kuģa operators saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ja ārvalsts kompetenta valsts institūcija ir nodevusi savu karoga valsts funkciju veikšanu Latvijas Jūras administrācijai.

(4) Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā kuģi reģistrē bez nosacījumiem par kuģa tehnisko vadību."

3. Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Katram kuģim, kura garums pārsniedz 12 metrus un kas reģistrēts Kuģu reģistrā, ir vārds, kuru izvēlas tā īpašnieks. Vārdam jābūt skaidri atšķiramam no pārējo attiecīgajā kuģu reģistra grāmatā reģistrēto kuģu vārdiem. Kuģiem, kas pieder vienam un tam pašam īpašniekam, var būt vienāds vārds vienas grāmatas ietvaros, ja tas tiek papildināts ar atšķirīgu ciparu. Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrētajiem kuģiem vārds nav obligāts."

4. 8.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Latvijā kuģus reģistrē:

1) Kuģu reģistrā:

a) komercdarbībai paredzētus kuģus un nostiprinātas iekārtas;

b) pasažieru pārvadāšanai, kā arī mācībām un zinātniski pētnieciskiem nolūkiem paredzētus kuģus;

c) zvejas kuģus un laivas, ja tos izmanto zivju un citu dzīvo resursu ieguvei jūrā;

d) valsts dienestu (piemēram, tādu funkciju veikšanai kā robežu apsargāšana, vides aizsardzība, avāriju novēršana) kuģus;

e) atpūtas kuģus un jahtas;

2) Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā:

a) kuģošanas līdzekļus, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot kuģus, kurus izmanto komercdarbībai jūrā un ostās;

b) ūdenssportam un izklaidei paredzētus kuģošanas līdzekļus (arī ūdens motociklus), kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot jahtas.";

izslēgt piekto daļu.

5. Izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kuģu reģistrā iekļautas sešas kuģu reģistra grāmatas, kurās reģistrē:

1) pirmajā – šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta "a", "b" un
"d" apakšpunktā minētos kuģus;

2) otrajā – kuģus, pamatojoties uz noslēgtiem berbouta vai kuģa menedžmenta līgumiem;

3) trešajā – kuģu hipotēkas un aizliegumus;

4) ceturtajā – būvniecības stadijā esošus kuģus;

5) piektajā – atpūtas kuģus un jahtas;

6) sestajā – zvejas kuģus."

6. Izteikt 10. un 11.pantu šādā redakcijā:

"10.pants. Iesniedzamie dokumenti

(1) Kuģu reģistrā iesniedzami dokumenti, kas ir par pamatu kuģa reģistrācijai. Ministru kabinets nosaka, kādi dokumenti iesniedzami kuģa reģistrēšanai Kuģu reģistrā, kādus dokumentus izsniedz Kuģu reģistrs, apstiprina veidlapu paraugus, nosaka reģistrācijas valsts nodevas apmēru un tās iekasēšanas kārtību, kā arī apstiprina Latvijas Jūras administrācijas tarifus par Kuģu reģistra sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

(2) Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā, ja dokumentu valoda nav starptautiskajā kuģošanā pieņemtā angļu valoda. Iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgā kuģa lietā. Ja reģistrācija jāveic steidzami, var izmantot faksa vai elektroniskā pasta dokumentu kopijas, saņemot no iesniedzēja garantijas vēstuli, ka oriģināli tiks iesniegti nekavējoties pēc to saņemšanas, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā no kopijas nosūtīšanas dienas.

(3) Lai kuģi reģistrētu Kuģu reģistrā, tā tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam attiecībā uz kuģošanas drošību, cilvēku dzīvības, veselības un vides aizsardzību jāatbilst Latvijai saistošo starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Kuģa tehniskās pārbaudes kārtību un maksas pakalpojumu tarifus nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Katru kuģi, kas minēts 8.panta otrās daļas 1.punktā, piesaka reģistrēšanai Kuģu reģistrā mēneša laikā no dienas, kad noslēgts līgums par kuģa atsavināšanu, vai no dienas, kad kuģis izslēgts no citas valsts kuģu reģistra, vai arī no berbouta vai kuģa menedžmenta līguma parakstīšanas dienas.

11.pants. Kārtība, kādā kuģi reģistrē Kuģu reģistrā un izsniedz kuģa apliecības

(1) Kuģi reģistrē Kuģu reģistrā, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina kuģa tiesisku iegūšanu vai pārņemšanu valdījumā uz berbouta līguma pamata vai pamatojoties uz kuģa menedžmenta līgumu. Kuģi reģistrē Kuģu reģistrā uz ieinteresētās personas iesnieguma pamata.

(2) Pēc kuģa reģistrēšanas Kuģu reģistrā kuģa īpašniekam izsniedz kuģa reģistrācijas apliecību, kā arī:

1) īpašuma apliecību un Kuģu reģistrā reģistrē īpašuma tiesības uz kuģi – tikai kuģa īpašniekam, kas ir Latvijā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, vai ārvalstnieks, kuram ir piešķirta pastāvīgā uzturēšanās atļauja Latvijā;

2) karoga apliecību – tikai šā kodeksa 5.panta trešajā daļā minētā kuģa īpašniekam;

3) citas apliecības saskaņā ar šā kodeksa 10.panta pirmo daļu.

(3) Ja kuģis neatbilst šā likuma 10.panta trešās daļas prasībām:

1) šā panta otrās daļas 1.punktā minētajam īpašniekam kuģa reģistrācijas apliecības vietā izsniedz pagaidu reģistrācijas apliecību uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Pagaidu reģistrācijas apliecība nedod tiesības ekspluatēt kuģi. Kuģa reģistrācijas apliecību izsniedz, kad ir novērstas kuģa neatbilstības izvirzītajām prasībām;

2) pārējos kuģus nereģistrē līdz laikam, kad ir novērstas kuģu neatbilstības izvirzītajām prasībām.

(4) Lēmumu par kuģa reģistrēšanu Kuģu reģistrā vai atteikumu reģistrēt kuģi pieņem, kā arī kuģa apliecības (izņemot karoga apliecību) un citus ar kuģu reģistrāciju saistītos dokumentus paraksta kuģu reģistrators. Ja nepieciešams, kuģa apliecību kopijas pēc saskaņošanas ar kuģu reģistratoru apstiprina attiecīgā Latvijas konsulārā amatpersona ārzemēs. Karoga apliecību izsniedz vai anulē attiecīgās ārvalsts konsulārā amatpersona uz kuģu reģistratora lūguma pamata."

7. 12.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "pieteikumu" ar vārdu "iesniegumu";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Kuģu reģistrators anulē visas kuģa apliecības, izņemot īpašuma apliecību, ja:

1) tiek slēptas kuģim raksturīgās valstiskās piederības pazīmes;

2) konstatē, ka attiecībā uz kuģi netiek ievērotas Latvijai saistošo starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo aktu prasības vai kuģis faktiski ir zaudējis patieso saikni ar Latvijas valsti.";

aizstāt piektajā daļā vārdu "pieteikuma" ar vārdu "iesnieguma" un vārdus "Latvijas Jūras administrācijai tās" ar vārdiem "Kuģu reģistram tā".

8. Izteikt kodeksa 13.pantu šādā redakcijā:

"13.pants. Berbouta līgums un kuģa menedžmenta līgums

(1) Berbouta līgums ir vienošanās starp kuģa īpašnieku un berbouta fraktētāju par kuģa faktiskā valdījuma nodošanu berbouta fraktētājam uz līgumā noteikto termiņu, kura laikā kuģim ir paralēlā reģistrācija Latvijā. Berbouta fraktētājs var būt Latvijas kuģa operators vai – atpūtas kuģiem un jahtām – arī Latvijā reģistrēta fiziska persona.

(2) Latvijā var reģistrēt ārvalstīs reģistrētu kuģi saskaņā ar berbouta līgumu, ja kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā paredzēta noslēgtajā berbouta līgumā. Kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā, pamatojoties uz berbouta līgumu, dod kuģim tiesības braukt tikai zem Latvijas valsts karoga.

(3) Kuģa menedžmenta līgums ir vienošanās starp kuģa īpašnieku un Latvijas kuģa operatoru par kuģa vadību, kurā obligāti iekļaujama prasība par kuģa tehniskās vadības (tā ietver kuģa drošu pārvaldi atbilstoši Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa prasībām) nodošanu Latvijas kuģa operatoram uz laiku, kamēr kuģis saskaņā ar līgumu reģistrēts Kuģu reģistrā.

(4) Kuģu reģistrā uz berbouta līguma un kuģa menedžmenta līguma pamata reģistrētam ārvalstu kuģim piemēro Latvijas normatīvos aktus karoga valsts funkcijās paredzēto normu ievērošanā."

9. Izslēgt 14.pantā vārdu "fraktēšanas".

10. Izteikt 15.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Šā kodeksa 11.panta otrās daļas 1.punktā minētajām personām piederošu kuģi un ar to saistītās tiesības, kā arī šo tiesību pārgrozījumus un dzēsumus reģistrē Kuģu reģistrā."

11. Izteikt kodeksa 16.pantu šādā redakcijā:

"16.pants. Īpašuma tiesības uz kuģi

(1) Par kuģa īpašnieku atzīstama persona, kas par tādu reģistrēta Kuģu reģistrā un kas ir saņēmusi īpašuma apliecību.

(2) Pamats īpašuma tiesību iegūšanai uz kuģi ir:

1) ar notariālu aktu apliecināts vai šā kodeksa 10.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā legalizēts pirkuma vai dāvinājuma līgums;

2) likumiska mantošana, uz kuras pamata mantinieks var iegūt ar ieilgumu arī svešas lietas, kas ietilpst mantojumā;

3) likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru ieguvējam (arī personai, kura pati uzbūvējusi kuģi) atzītas īpašuma tiesības.

(3) Lai Kuģu reģistrā reģistrētu īpašuma tiesības uz kuģi, dokumentiem, kas pievienoti iesniegumam par īpašuma tiesību nostiprināšanu, jāapliecina šo tiesību pāreja.

(4) Izslēdzot kuģi no Kuģu reģistra, šā panta pirmajā daļā minētais kuģa īpašnieks iesniedz Kuģu reģistrā ar notariālu aktu apliecinātu iesniegumu. Šis nosacījums neattiecas uz kuģi, kurš pieder vienai fiziskai personai."

12. Aizstāt 17.panta pirmajā daļā vārdu "pieteikuma" ar vārdu "iesnieguma".

13. Aizstāt 23.panta pirmajā daļā vārdu "pieteikuma" ar vārdu "iesnieguma".

14. Aizstāt 24.panta pirmajā daļā vārdu "pieteikumu" ar vārdu "iesniegumu".

15. 29.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "pieteikuma" ar vārdu "iesnieguma";

aizstāt otrajā daļā vārdu "pieteikumu" ar vārdu "iesniegumu".

16. Izteikt 30.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Kuģi vai tā daļu, kura īpašuma tiesības reģistrētas Kuģu reģistrā, drīkst izmantot kā prasījuma nodrošinājumu, par to noformējot kuģa obligāciju."

17. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

"35.pants. Aizturējuma tiesības

(1) Aizturējuma tiesības ir jebkurai fiziskai vai juridiskai personai atbilstoši Civillikumam, ja kuģis atrodas attiecīgās personas valdījumā.

(2) Aizturējuma tiesības izbeidzas, ja tiek pārtraukta kuģa atrašanās valdījumā, izņemot gadījumu, ja aizturējumu pārtrauc kuģa arests."

18. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

"44.pants. Ārvalstīs reģistrēto apgrūtinājumu atzīšana

(1) Reģistrējot kuģi Kuģu reģistrā, iepriekšējie – ārvalstīs reģistrētie apgrūtinājumi – tiek atzīti par spēkā esošiem, ja:

1) ir hipotekārā kreditora piekrišana kuģa reģistrācijai Kuģu reģistrā;

2) kuģa apgrūtinājumi ir ierakstīti kuģa izslēgšanas apliecībā vai līdzvērtīgā dokumentā, ko izsniedzis iepriekšējais kuģu reģistrs;

3) ir iesniegtas starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā apstiprinātas un legalizētas apgrūtinājumu dokumentu kopijas.

(2) Kuģa apgrūtinājumi tiek reģistrēti Kuģu reģistrā, saglabājot to prioritāti. Ja apgrūtinājumi neatbilst prasībām, kas noteiktas Latvijas normatīvajos aktos par kuģu reģistrāciju, kuģu reģistrators abām pusēm nosaka 60 dienas ilgu termiņu, lai tās noformētu apgrūtinājumus atbilstoši šo normatīvo aktu prasībām. Apgrūtinājumu reģistrācija ir spēkā līdz minētā termiņa beigām.

(3) Reģistrējot ārvalsts īpašniekam piederošu kuģi Kuģu reģistrā uz berbouta līguma pamata, iepriekšējie – ārvalstīs reģistrētie apgrūtinājumi – uz pamatreģistra izsniegto dokumentu pamata tiek tikai ierakstīti kuģa berbouta reģistrācijas apliecībā.

(4) Īpašuma tiesības uz kuģi, kuru būvē vai kurš tiks būvēts ārvalstīs, un apgrūtinājumus atzīst par spēkā esošiem, ja šīs tiesības reģistrētas saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kuģi būvē. Šā panta noteikumi attiecas uz kuģiem, kuri būvēti ārvalstīs un pēc tam reģistrēti Kuģu reģistrā."

19. 112.pantā:

izteikt panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Kuģa īpašnieka, fraktētāja, kuģa operatora, kapteiņa vai citas par kuģi atbildīgas juridiskas vai fiziskas personas (turpmāk – pilnvarotājs) intereses atbilstoši viņa noteiktajam pilnvarojumam ostā var pārstāvēt kuģa aģents. Kuģa aģentēšanu veic komercsabiedrība, kas pilnvarotāja vārdā un interesēs kārto kuģa lietas, kas saistītas ar kuģa ienākšanu un pārvietošanos ostā un iziešanu jūrā, veic kuģa aprūpi ostā un citas darbības pilnvarotāja noteiktajā apjomā (turpmāk – kuģa aģentēšana). Trešās personas nevar pieprasīt, lai kuģa aģentējošā sabiedrība veic tādus pienākumus, kurus pilnvarotājs nav paredzējis šā aģenta pilnvarojumā.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Kārtību, kādā komercsabiedrības veic kuģu aģentēšanu Latvijas Republikas ostās, pilnvarotāja tiesības un pienākumus, kuģu aģentu tiesības, pienākumus un atbildību (tās ierobežošanu), maksājumu noteikšanas un veikšanas kārtību un citas prasības attiecībā uz kuģu aģentēšanas līgumiem, kā arī profesionālos kritērijus un prasības komercsabiedrībām, lai tās varētu veikt kuģu aģentēšanu Latvijas Republikā, nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija veic fizisku personu – kuģa aģentu – sertifikāciju darbībai attiecīgajās Latvijas Republikas ostās."

20. Izteikt 272.pantu šādā redakcijā:

"272.pants. Kuģa kapteinis un apkalpes locekļi

Par Latvijas kuģa kapteini un apkalpes locekli ir tiesīga būt jebkura atbilstoši Starptautiskās Jūrniecības organizācijas 1978.gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (ar turpmākajiem grozījumiem) sertificēta fiziska persona."

21. Aizstāt 291.panta piektajā daļā skaitli "72" ar skaitli "77".

22. Izteikt 323.pantu šādā redakcijā:

"323.pants. Nostiprinātas iekārtas

Urbšanas platformas un līdzīgas pārvietojamās konstrukcijas, kas ir domātas pētījumiem, zemūdens dabas resursu ieguvei, uzglabāšanai, transportēšanai vai līdzīgu darbību veikšanai, uzskatāmas par nostiprinātām iekārtām. Īpašnieks reģistrē šādu konstrukciju Kuģu reģistrā saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem."

23. Izteikt 324.panta nosaukumu un pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"324.pants. Kodeksa noteikumu piemērošana nostiprinātām iekārtām

(1) Nostiprinātu iekārtu operācijas uzskata par kuģu operācijām saskaņā ar šā kodeksa II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, XI, XII, XIII, XIV, XV, XXVII, XXVIII, XXIX un XXXII nodaļas noteikumiem, ievērojot šādus izņēmumus:".

24. Pārejas noteikumos:

izslēgt 5.punkta 3.apakšpunktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"6. Šā kodeksa 112.panta piektajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.septembrim.

7. Līdz šā kodeksa 10.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.martam piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumi Nr.729 "Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 183.nr.), ciktāl tie nav pretrunā ar šo kodeksu. Apliecības, kas izsniegtas Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumos Nr.729 "Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā" noteiktajā kārtībā, ir spēkā līdz 2006.gada 31.decembrim vai līdz izdotās apliecības derīguma termiņa beigām, ja apliecība izdota uz noteiktu termiņu."

25. Papildināt kodeksu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Kodeksā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1999.gada 21.jūnija Direktīvas 1999/63/EK attiecībā uz Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu, ko noslēgusi Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federācija (ESTDAF)."

Satiksmes ministra vietā –

bērnu un ģimenes

lietu ministrs

A.Baštiks

Likumprojekta "Grozījumi likumā "Jūras kodekss""

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	1)Pašreiz spēkā esošajā likuma redakcija stingri nosaka, ka Latvijas Kuģu reģistrā var reģistrēt tikai Latvijas īpašniekam piederošus kuģus, radot reģistrējamo kuģu loka nepamatotu samazināšanu. Sakarā ar valsts ekonomisko situāciju, Latvijā reģistrēto fizisko un juridisko personu īpašumā galvenokārt ir mazas tonnāžas novecojušu zvejas kuģu flote un, sakarā ar nozares specifiku, tuvākajā laikā nav paredzama jaunu kuģu īpašnieku skaita un esošo pirktspējas strauja palielināšanās. Valstij vajadzētu radīt apstākļus modernu, jaunu, lielas tonnāžas transporta kuģu reģistrācijai Latvijas Kuģu reģistrā, kas saglabātu Latvijas kā jūras lielvalsts vārdu, nestu Latvijas vārdu pasaulē. Tas būtu panākams piesaistot ārvalstu īpašniekus. 2) Definīciju trūkums esošajā likuma redakcijā apgrūtina likumā noteikto normu īstenošanu. 3) Šobrīd saskaņā ar Jūras kodeksa pārejas noteikumiem tiek piemēroti Ministru kabineta 1996.gada 26.novembra noteikumi nr.439 „Kuģu aģenta darbības noteikumi”, kas regulē kuģu aģentu un pilnvarotāju tiesiskās attiecības un pilnvaro Kuģu brokeru un aģentu nacionālo asociāciju (turpmāk NALSA) novērtēt aģentu zināšanas. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.pantu, lai NALSA varētu turpināt pildīt savas funkcijas, ir nepieciešams iekļaut augstāk minēto pilnvarojuma likumā. Latvijas Kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija ir dibināta 1994.gadā ar galveno mērķi - celt Latvijas prestižu starptautiskās jūras tirdzniecības jomā. Patreiz NALSA apvieno 43 komercsabiedrības - kuģu aģentus, kas darbojas pamatā visās Latvijas ostās. Pagājušā gadā Latvijas lielākajās ostās tika reģistrēti aptuveni astoņi tūkstoši kuģu ienācieni, no kuriem 7970 apkalpoja NALSA biedri. Kopumā NALSA biedri Latvijas ostās apkalpoja 96% ienākošo kuģu. Katru gadu Starptautiskais kuģu brokeru reģistrs (Shipbroker’s register) publicē informāciju par pasaules kuģu aģentiem, ietverot informāciju arī par Latvijas aģentiem un NALSA. NALSA regulāri informē BIMCO (Baltijas un starptautiskās jūras konferences) par izmaiņām kuģu aģentēšanas jautājumos Latvijas ostās. Kopš 1996.g. NALSA organizē eksāmena pieņemšanu no pretendentiem, kas vēlas kļūt par kuģu aģentiem. Līdz šim ir izsniegti 420 sertifikāti. Kuģu aģentu eksaminācija kuģu aģentiem dod iespēju pārbaudīt savu profesionālo kvalifikāciju atbilstoši noteiktajam Latvijas likumdošanā, savukārt valsts un pašvaldības iestādēm apliecinājumu par pietiekamas profesionalitātes atbilstību, strādājot ar kuģu aģentiem. Situācija kuģu aģentēšanas jomā ir pierādījusi to, ka arvien vairāk radusies nepieciešamība ieviest noteiktus kvalitātes standartus gan kuģu aģentējošām firmām, gan šo firmu darbiniekeim. Pasaulē šādus standartus noteikusi UNCTAD (Apvienoto Nāciju tirdzniecības un attīstības konference) un vairākas valstis ir atzinīgi novērtējušas šādu standartu pielietojumu praksē. Kuģu aģents ir starpnieks starp kuģa īpašnieku (fraktētāju) un Latvijas ostu, un nav mazsvarīgi, kuras personas iegūst tiesības saņemt ostu nodevas un citus maksājumus no ārvalstu personām.
2. Tiesību akta projekta būtība	Jūras kodeksa grozījumi ietver jautājumus attiecībā uz kuģu reģistrēšanu Latvijas Kuģu reģistrā un Ceļu satiksmes drošības direkcijā, precizēti nosacījumi attiecībā uz kuģu aģentu darbību Latvijā. Atbilstoši Jūras kodeksa grozījumiem turpmāk Latvijas kuģu reģistrā varēs reģistrēt arī ārvalsts fiziska vai juridiska persona, ja kuģa tehnisko un/vai operatīvo vadību uz berbouta līguma vai kuģa menedžmenta līguma pamata veic Latvijā reģistrēta, Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa prasībām atbilstoši sertificēta juridiska persona. Lai nodrošinātu šādu kuģu reģistrāciju, ir papildinātas prasības attiecībā uz kuģu reģistrācijas procesu un izsniedzamajiem dokumentiem Lai uzlabotu Jūras kodeksa normu piemērošanu, grozījumu projektā ir iekļautas vairāku terminu, tajā skaitā dažādu tipu kuģu un citas definīcijas . Saskaņā ar Jūras kodeksa 112.panta 4.daļu Ministru kabinets ir pilnvarots izdot Ministru kabineta noteikumus, kas regulē kuģu aģentu darbību.
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi		Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Tiesību akts nosaka skaidras prasības ārvalsts personu īpašumā esošo kuģu reģistrēšanai Latvijā, ievērojot starptautiskajā jūrniecības praksē pieņemtās procedūras. Tiesību akts neietekmē esošos kuģu reģistrēšanas noteikumus attiecībā uz Latvijas personu īpašumā esošajiem kuģiem. Tiesību akts likuma līmenī nostiprinās pastāvošo kuģu aģentu darbības kārtību, kas nodrošinās tiesiskā regulējuma stabilitāti un uzņēmēju paļāvību attīstīt savu uzņēmējdarbību kuģu aģentēšanas jomā. Tiesību akta projekts neparedz papildu izmaksu radīšanu uzņēmējiem.
3. Sociālo seku izvērtējums		Tiesību akta projekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi		Tiesību akta projekts šo jomu neskar
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji		Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi	*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Tiesību akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Tiesību akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme		Tiesību akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Tiesību akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Tiesību akta projekts šo jomu neskar

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.		Pēc likumprojekta pieņemšanas, Ministru kabinetam būs jāizdod noteikumi par kuģu aģentu darbību, kuros tiks regulēti šādi jautājumi: 1) Kuģu aģentu darbību Latvijas ostās un prasības komercsabiedrībām, lai tās varētu veikt kuģu aģentēšanu Latvijas Republikā; 2) prasības attiecībā uz kuģu aģentēšanas līgumiem, kuģu aģentu tiesības un pienākumus, kuģa aģenta atbildību un tās ierobežojumus, Pilnvarotāja tiesības un pienākumus, maksas noteikšanas un maksājumu veikšanas kārtību.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
		Tiesību akta projekts šo jomu neskar
1. Saistības pret Eiropas Savienību
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Tiesību akta projekts šo jomu neskar
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Tiesību akta projekts šo jomu neskar
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Izstrādājot likumprojektu, ir notikušas konsultācijas ar Latvijas kuģu brokeru un aģentu nacionālo asociāciju, un Latvijas kuģu īpašnieku asociāciju.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Latvijas kuģu brokeru un aģentu nacionālo asociācija, un Latvijas kuģu īpašnieku asociācija atbalsta likumprojekta virzību šajā redakcijā
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Plašākas sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Projekta izstrādes gaitā nav notikušas konsultācijas.
5.Cita informācija
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Jaunas valsts institūcijas netiks radītas un esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas. Tiesību akta projektā noteiktās prasības realizēs BOVAS „Latvijas Jūras administrācija” un sabiedriskā organizācija „Kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija”.
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts „Latvijas Vēstnesī”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo		Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt tiesā.

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
V.Legzdiņš	A.Ļubļina	I.Strautmane	A.Krastiņš

05.11.2004 11:00

1148

L.Biezbārde

7028190, laura.biezbarde@sam.gov.lv