Papildprotokols latviešu valodā

Papildprotokols angļu valodā

Anotācija

Likumprojekts

Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokolu

1.pants. Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokols (turpmāk – Papildprotokols) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Papildprotokolā paredzēto saistību izpildi koordinē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

3.pants. Papildprotokols stājas spēkā tā 10.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Papildprotokols angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

Ministru prezidenta vietā –

ārlietu ministrs

A.Pabriks

Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokols

Eiropas Padomes Dalībvalstis un pārējās Valstis, kuras parakstījušas šo Protokolu,

Ņemot vērā to, ka, ar mērķi novērst un apkarot korupciju, ir vēlams papildināt Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju (ETS Nr.173, turpmāk tekstā “Konvencija”);

Ņemot vērā arī to, ka šis Protokols nodrošinās 1996.gada Darbības Programmas Pret Korupciju plašāku īstenošanu,

ir vienojušās par sekojošo:

I daļa – Terminu lietošana.

1.pants – Terminu lietošana.

Šī Protokola izpratnē:

1. Termins “šķīrējtiesnesis” ir jāsaprot atbilstoši Protokola Dalībvalstu valsts normatīvo aktu izpratnei, taču jebkurā gadījumā tas ietver personu, kura saskaņā ar šķīrējtiesas līgumu ir iecelta pieņemt juridiski saistošu lēmumu strīdā, kuru tās izskatīšanai nodod līgumslēdzējas puses.

2. Termins “šķīrējtiesas līgums” apzīmē valsts nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgtu vienošanos starp pusēm par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā.

3. Termins “zvērinātais” jāsaprot Protokola Dalībvalstu nacionālo normatīvo aktu izpratnē, bet jebkurā gadījumā ietver personu, kura rīkojas kā koleģiālas institūcijas loceklis, kuram ir tiesības izlemt par apsūdzētās personas vainu tiesas procesa ietvaros.

4. Tiesvedības lietās, kurās piedalās ārvalstu šķīrējtiesnesis vai zvērinātais, apsūdzību izvirzošā valsts var piemērot šķīrējtiesneša vai zvērinātā definīciju, tikai tik lielā mērā, cik tā ir savienojama ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

II daļa. – Pasākumi, kuri veicami nacionālajā līmenī.

2. pants. – Nacionālo šķīrējtiesnešu kukuļdošana.

Ikviena Protokola Dalībvalsts veic tādus likumdošanas un citus pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumiem kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu tāda veida apzināti veiktu darbību ar kuru jebkura persona sola, piedāvā vai dod, tieši vai netieši, jebkuram šīs valsts šķīrējtiesnesim, kurš pilda savas funkcijas saskaņā ar Protokola Dalībvalsts nacionālajiem šķīrējtiesu darbību regulējošiem likumiem, jebkuru tam nepienākošos priekšrocību, kas domāta gan šim šķīrējtiesnesim, gan jebkurai citai personai, lai šis šķīrējtiesnesis veiktu savas funkcijas vai atturētos no savu funkciju veikšanas

3. pants. – Nacionālo šķīrējtiesnešu kukuļņemšana.

Ikviena Protokola Dalībvalsts veic tādus likumdošanas un citus pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumiem kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu tāda veida apzināti veiktu darbību ar kuru jebkurš šīs valsts šķīrējtiesnesis, kurš/a veic savas funkcijas saskaņā ar Protokola Dalībvalsts nacionālajiem šķīrējtiesu darbību regulējošiem likumiem, pieprasa vai saņem, tieši vai netieši, jebkuru tam nepienākošos priekšrocību, kas domāta gan šim šķīrējtiesnesim, gan jebkurai citai personai, vai akceptē šādas priekšrocības sniegšanas piedāvājumu vai solījumu, par to, lai šis šķīrējtiesnesis veiktu savas funkcijas vai atturētos no savu funkciju veikšanas

4. pants. – Ārvalstu šķīrējtiesnešu kukuļošana.

Ikviena Protokola Dalībvalsts veic tādus likumdošanas un citus pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumiem kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu 2.un 3.pantā minēto darbību, ja tajā ir iesaistīts šķīrējtiesnesis, kurš/a veic savas funkcijas saskaņā ar valsts likumiem šķīrējtiesā jebkurā citā valstī.

5.pants.- Nacionālo zvērināto kukuļošana.

Ikviena Protokola Dalībvalsts veic tādus likumdošanas un citus pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumiem kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu 2.un 3.pantā minēto darbību, ja tajā ir iesaistīta jebkura persona, kura veic savas zvērināto funkcijas saskaņā ar valsts likumiem savas valsts tiesā.

6.pants.- Ārvalstu zvērināto piekukuļošana.

Ikviena Protokola Dalībvalsts veic tādus likumdošanas un citus pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumiem kvalificētu, ka noziedzīgu nodarījumu 2.un 3.pantā minēto darbību, ja tajā ir iesaistīta jebkura persona, kura veic savas zvērināto funkcijas saskaņā ar valsts likumiem jebkuras citas valsts tiesā.

III daļa. – Protokola īstenošanas kontrole un nobeiguma noteikumi.

7.pants. – Protokola īstenošanas kontrole.

Šī Protokola īstenošanu Protokola Dalībvalstīs kontrolēs Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO).

8.pants. – Saistības ar Konvenciju.

1. Protokola Dalībvalstu starpā šī Protokola 2. – 6.panta nosacījumi uzskatāmi par Konvencijas papildus pantiem.

2. Konvencijas nosacījumi tiek piemēroti, tik lielā mērā, cik tie ir savienojami ar Protokola nosacījumiem.

9. pants. – Deklarācijas un atrunas.

1. Gadījumā, ja Protokola Dalībvalsts ir iesniegusi deklarāciju saskaņā ar Konvencijas 36.pantu, tā var iesniegt tādu pašu deklarāciju attiecībā uz šī Protokola 4. un 6.pantu tā parakstīšanas brīdī vai iesniedzot glabāšanā tā ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu.

2. Gadījumā, ja Protokola Dalībvalsts ir iesniegusi atrunu saskaņā ar Konvencijas 37.panta pirmo daļu, ierobežojot Konvencijas 5.pantā minēto kukuļņemšanas pārkāpuma piemērošanu, tā var iesniegt tādu pašu atrunu saistībā ar šī Protokola 4. un 6.pantu tā parakstīšanas brīdī vai iesniedzot glabāšanā tā ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu. Jebkura cita Protokola Dalībvalsts iesniegtā atruna, saskaņā ar Konvencijas 37.pantu arī piemērojama šim Protokolam, izņemot gadījumu, ja attiecīgā Protokola Dalībvalsts deklarē citādi Protokola parakstīšanas brīdī vai iesniedzot glabāšanā tā ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu.

3. Nekādas citas atrunas nevar tikt sniegtas.

10. pants. - Parakstīšana un stāšanās spēkā.

1. Šo Protokolu var parakstīt visas Valstis, kuras parakstījušas Konvenciju. Šīs valstis var izteikt savu piekrišanu, ko apstiprina ar:

a) parakstu bez atrunas par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu; vai

b) parakstu, kam nepieciešama ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana, kuram seko šāda ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana.

2. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti iesniedzami glabāšanā Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

3. Šis Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu periodam skaitot no datuma, kurā piecas Valstis ir sniegušas savu piekrišanu uzņemties noteiktas šī Protokola saistības, saskaņā ar 1. un 2.daļas noteikumiem, un tikai pēc tam, kad spēkā stājusies pati Konvencija.

4. Attiecībā uz jebkuru parakstījušos Valsti, kura pēc tam sniedz savu piekrišanu uzņemties šī Protokola saistības, Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu periodam, sākot no datuma, kurā tā sniedz savu piekrišanu uzņemties šī Protokola saistības, saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem.

5. Parakstījusies Valsts nevar ratificēt, pieņemt vai apstiprināt šo Protokolu, vienlaicīgi vai iepriekš nesniedzot savu piekrišanu uzņemties saistības saskaņā ar Konvenciju.

11.pants. – Pievienošanās Protokolam.

1. Pēc šī Protokola spēkā stāšanās Eiropas Kopiena vai jebkura Valsts, kura ir pievienojusies Konvencijai, var pievienoties šim Protokolam.

2. Attiecībā uz Eiropas Kopienu vai jebkuru Valsti, kura pievienojas šim Protokolam, Protokols stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko pēc triju mēnešu perioda skaitot no datuma, kurā pievienošanās dokuments ir ticis iesniegts glabāšanā Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

12.pants. – Teritoriālā piemērošana.

1. Ikviena valsts vai Eiropas Kopiena, parakstot šo Protokolu vai iesniedzot glabāšanā tā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, kurās šis Protokols piemērojams.

2. Ikviena Protokola Dalībvalsts jebkurā laikā vēlāk var iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, kurā tā norāda, ka paplašina šī Protokola piemērošanas teritoriju vai teritorijas, kuras norādītas deklarācijā un par kādām starptautiskām attiecībām tā atbild vai kā vārdā tā ir pilnvarota uzņemties šīs saistības. Attiecībā uz šādu teritoriju Protokols stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko triju mēnešu periodam skaitot no datuma, kurā ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu deklarāciju.

3. Ikvienu deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar divām iepriekšējām panta daļām, par jebkādu teritoriju, kas norādīta attiecīgajā deklarācijā, var atsaukt ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu ziņojumu. Šāds atsaukums stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko triju mēnešu periodam skaitot no datuma, kurā ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu ziņojumu.

13.pants. – Denonsēšana.

1. Jebkura Protokola Dalībvalsts jebkurā laikā var denonsēt šo Protokolu, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Denonsēšana stājas spēkā stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko triju mēnešu periodam skaitot no datuma, kurā ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

3. Konvencijas denonsēšana automātiski rada Protokola denonsēšanu.

14.pants. – Informēšana.

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs informē Padomes Dalībvalstis un visas Valstis, kuras ir pievienojušās šim Protokolam par:

a ikvienu Valsti, kura parakstījusi šo Protokolu;

b ikviena ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu glabāšanā;

c ikvienu datumu, kad šis Protokols stājas spēkā saskaņā ar 10., 11., un 12.pantu;

d ikvienu deklarāciju vai atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 9. un 12.pantu;

e ikvienu citu ar šo Protokolu saistītu darbību, paziņojumu vai informāciju.

Iepriekšminēto apliecinot, Protokolu ir parakstījušas attiecīgi pilnvarotas personas.

Parakstīts Strasbūrā, 2003.gada 15.maijā, angļu un franču valodās, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kurš tiek uzglabāts Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs izsūta šī Protokola apliecinātus norakstus visām valstīm, kuras parakstījušas šo Protokolu, kā arī visām valstīm, kuras uzaicinātas pievienoties šim Protokolam.

Ministru prezidents	KNAB priekšnieks	KNAB Juridiskās nodaļas vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Kalvītis	A.Loskutovs	I.Terinka	I.Čodare	A.Pāvele

03.06.2005 15:03

1279

A.Pāvele

KNAB Juridiskās nodaļas galvenā speciāliste

Tālr. 7356165 206

aija.pavele@knab.gov.lv

Additional Protocol to the Criminal Law Convention on Corruption

The member States of the Council of Europe and the other States signatory hereto,

Considering that it is desirable to supplement the Criminal Law Convention on Corruption (ETS No. 173, hereafter “the Convention”) in order to prevent and fight against corruption;

Considering also that the present Protocol will allow the broader implementation of the 1996 Programme of Action against Corruption,

Have agreed as follows:

Chapter I – Use of terms

Article 1 – Use of terms

For the purpose of this Protocol:

1   The term “arbitrator” shall be understood by reference to the national law of the States Parties to this Protocol, but shall in any case include a person who by virtue of an arbitration agreement is called upon to render a legally binding decision in a dispute submitted to him/her by the parties to the agreement.

2   The term “arbitration agreement” means an agreement recognised by the national law whereby the parties agree to submit a dispute for a decision by an arbitrator.

3   The term “juror” shall be understood by reference to the national law of the States Parties to this Protocol but shall in any case include a lay person acting as a member of a collegial body which has the responsibility of deciding on the guilt of an accused person in the framework of a trial.

4   In the case of proceedings involving a foreign arbitrator or juror, the prosecuting State may apply the definition of arbitrator or juror only in so far as that definition is compatible with its national law.

Chapter II – Measures to be taken at national level

Article 2 – Active bribery of domestic arbitrators

Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law, when committed intentionally, the promising, offering or giving by any person, directly or indirectly, of any undue advantage to an arbitrator exercising his/her functions under the national law on arbitration of the Party, for himself or herself or for anyone else, for him or for her to act or refrain from acting in the exercise of his or her functions.

Article 3 – Passive bribery of domestic arbitrators

Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law, when committed intentionally, the request or receipt by an arbitrator exercising his/her functions under the national law on arbitration of the Party, directly or indirectly, of any undue advantage for himself or herself or for anyone else, or the acceptance of an offer or promise of such an advantage, to act or refrain from acting in the exercise of his or her functions.

Article 4 – Bribery of foreign arbitrators

Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law the conduct referred to in Articles 2 and 3, when involving an arbitrator exercising his/her functions under the national law on arbitration of any other State.

Article 5 – Bribery of domestic jurors

Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law the conduct referred to in Articles 2 and 3, when involving any person acting as a juror within its judicial system.

Article 6 – Bribery of foreign jurors

Each Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law the conduct referred to in Articles 2 and 3, when involving any person acting as a juror within the judicial system of any other State.

Chapter III – Monitoring of implementation and final provisions

Article 7 – Monitoring of implementation

The Group of States against Corruption (GRECO) shall monitor the implementation of this Protocol by the Parties.

Article 8 – Relationship to the Convention

1   As between the States Parties the provisions of Articles 2 to 6 of this Protocol shall be regarded as additional articles to the Convention.

2   The provisions of the Convention shall apply to the extent that they are compatible with the provisions of this Protocol.

Article 9 – Declarations and reservations

1   If a Party has made a declaration in accordance with Article 36 of the Convention, it may make a similar declaration relating to Articles 4 and 6 of this Protocol at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

2   If a Party has made a reservation in accordance with Article 37, paragraph 1, of the Convention restricting the application of the passive bribery offences defined in Article 5 of the Convention, it may make a similar reservation concerning Articles 4 and 6 of this Protocol at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession. Any other reservation made by a Party, in accordance with Article 37 of the Convention shall be applicable also to this Protocol, unless that Party otherwise declares at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

3   No other reservation may be made.

Article 10 – Signature and entry into force

1   This Protocol shall be open for signature by States which have signed the Convention. These States may express their consent to be bound by:

a   signature without reservation as to ratification, acceptance or approval; or

b   signature subject to ratification, acceptance or approval, followed by ratification, acceptance or approval.

2   Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.

3   This Protocol shall enter into force on the first day of the month following the expiry of a period of three months after the date on which five States have expressed their consent to be bound by the Protocol in accordance with the provisions of paragraphs 1 and 2, and only after the Convention itself has entered into force.

4   In respect of any signatory State which subsequently expresses its consent to be bound by it, the Protocol shall enter into force on the first day of the month following the expiry of a period of three months after the date of the expression of its consent to be bound by the Protocol in accordance with the provisions of paragraphs 1 and 2.

5   A signatory State may not ratify, accept or approve this Protocol without having, simultaneously or previously, expressed its consent to be bound by the Convention.

Article 11 – Accession to the Protocol

1   Any State or the European Community having acceded to the Convention may accede to this Protocol after it has entered into force.

2   In respect of any State or the European Community acceding to the Protocol, it shall enter into force on the first day of the month following the expiry of a period of three months after the date of the deposit of an instrument of accession with the Secretary General of the Council of Europe.

Article 12 – Territorial application

1   Any State or the European Community may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, specify the territory or territories to which this Protocol shall apply.

2   Any Party may, at any later date, by declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend the application of this Protocol to any other territory or territories specified in the declaration and for whose international relations it is responsible or on whose behalf it is authorised to give undertakings. In respect of such territory the Protocol shall enter into force on the first day of the month following the expiry of a period of three months after the date of receipt of such declaration by the Secretary General.

3   Any declaration made in pursuance of the two preceding paragraphs may, in respect of any territory mentioned in such declaration, be withdrawn by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe. Such withdrawal shall become effective on the first day of the month following the expiry of a period of three months after the date of receipt of the notification by the Secretary General.

Article 13 – Denunciation

1   Any Party may, at any time, denounce this Protocol by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.

2   Such denunciation shall become effective on the first day of the month following the expiry of a period of three months after the date of receipt of the notification by the Secretary General.

3   Denunciation of the Convention automatically entails denunciation of this Protocol.

Article 14 – Notification

The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council of Europe and any State, or the European Community, having acceded to this Protocol of:

a   any signature of this Protocol;

b   the deposit of any instrument of ratification, acceptance, approval or accession;

c   any date of entry into force of this Protocol in accordance with Articles 10, 11 and 12;

d   any declaration or reservation made under Articles 9 and 12;

e   any other act, notification or communication relating to this Protocol.

In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Protocol.

Done at Strasbourg, this 15th day of May 2003, in English and in French, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each of the signatory and acceding Parties.

Ministru prezidents	KNAB priekšnieks	KNAB Juridiskās nodaļas vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Kalvītis	A.Loskutovs	I.Terinka	I.Čodare	A.Pāvele

2005.06.03. 15:05

1634

A.Pāvele

KNAB Juridiskās nodaļas galvenā speciāliste

Tālr.7356165 206

aija.pavele@knab.gov.lv

Likumprojekta „Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokolu” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar likumu „Par Eiropas Padomes līgumu par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu” Latvija kopš 2000.gada 27.jūlija ir GRECO dalībvalsts. GRECO viens no mērķiem ir kontrolēt starptautisko juridisko instrumentu īstenošanu. Ievērojot to, ka korupcijas apkarošana ir viena no Latvijas prioritātēm un to, ka Latvija jau ir pievienojusies EP Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijai un 2003.gada 15.maijā ir pieņemts minētās konvencijas papildprotokols, Latvijai ir nepieciešams to parakstīt. Turklāt minētā Papildprotokola 8.pants nosaka, ka tā 2.-6.pants ir uzskatāmi par konvencijas papildus pantiem. Pašlaik atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem atbildība nav noteikta par šķīrējtiesnešu kukuļošanu, turklāt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 528.panta otro daļu šķīrējtiesas nolēmumi nav pārsūdzami, kas rada pamatu koruptīvām darbībām.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz pievienoties Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokolam, kas vērsts uz to, lai katra dalībvalsts savos normatīvajos aktos nodrošina, lai kā noziedzīgu nodarījumu kvalificētu nacionālo un ārvalstu šķīrējtiesnešu kukuļošanu un nacionālo un ārvalstu tiesu zvērināto un tiesu piesēdētāju kukuļošanu. Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokola ieviešanu valstīs kontrolēs Starpvalstu pretkorupcijas grupa (GRECO), kuras dalībvalsts kopš 2000.gada 5.maija ir arī Latvija. Jāatzīmē, ka Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokola 2. un 3.punktā uzskaitītās darbības nav atzīstamas par koruptīvām darbībām atbilstoši Krimināllikumam. Attiecībā uz tiesu piesēdētājiem jāmin, ka tie atbilstoši veicamajām funkcijām ir uzskatāmi par valsts amatpersonām un to kukuļošana ir krimināli sodāma saskaņā ar Krimināllikumu. Atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem šķīrējtiesneši, kas iecelti viena strīda izskatīšanai ar līgumu, nav uzskatāmi par valsts amatpersonām un par atbildīgiem darbiniekiem Krimināllikuma 196., 197., 198. un 199.panta izpratnē, lai gan minēto personu kukuļošana ir uzskatāma par korupciju privātajā sektorā. Ievērojot minēto ir nepieciešams izdarīt grozījumus Krimināllikumā.

3. Cita informācija

nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvais akts šo jomu neietekmē.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvais akts šo jomu neietekmē.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Normatīvais akts šo jomu neietekmē.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvais akts šo jomu neietekmē.

5. Cita informācija

Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvais akts šo jomu neietekmē.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvais akts šo jomu neietekmē.

3. Finansiālā ietekme

Normatīvais akts šo jomu neietekmē.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Normatīvais akts šo jomu neietekmē.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvais akts šo jomu neietekmē.

6. Cita informācija

Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” akceptēts Ministru kabineta 2005.gada 31.maija sēdē (protokols Nr.32 57.§)

2. Cita informācija

Ministru kabinets 2005.gada 26.janvārī ar rīkojumu Nr.47 ir izveidoja darba grupu „Par darba grupu priekšlikumu izstrādei par grozījumiem normatīvajos aktos”, kuras uzdevums bija līdz 2005.gada 1.maijam izstrādāt priekšlikumus par normatīvo aktu projektiem valsts un pašvaldību padotībā esošo institūciju darbinieku atbildības noteikšanai, ja minētie darbinieki nelikumīgi saņem atlīdzību no iedzīvotājiem par tādiem pakalpojumiem, kura sniegšana ir viņu darba pienākums. Darba grupa kā vienu no priekšlikumiem minētas problēmas atrisināšanai paredzējusi izdarīt grozījumus Krimināllikuma 198.pantā, paredzot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iestādes, organizācijas darbinieks, kurš nav valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas pilnvarotas personas, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota vest citas personas lietas, pieņemt saistošus lēmumus vai izšķirt strīdus, kriminālatbildību par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, apzināti prettiesisku pieņemšanu personiski vai ar starpnieku, par kādas savos darba pienākumos ietilpstošas darbības vai pakalpojuma izdarīšanu vai neizdarīšanu labuma devēja vai piedāvātāja interesēs, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai pieņemtas materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi vai to piedāvājums domāti šai personai vai jebkurai citai personai. Tādējādi minētās darba grupas izstrādātais priekšlikums nodrošina arī Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas papildprotokolā minēto prasību kvalificēt kā noziedzīgu nodarījumu nacionālo un ārvalstu šķīrējtiesnešu kukuļošanu un nacionālo un ārvalstu tiesu zvērināto un tiesu piesēdētāju kukuļošanu izpildi.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

nav

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Projekts atbilst saistībām pret Eiropas Padomi.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Atbilst Eiropas Padomes līgumam par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

Normatīvais akts šo jomu tieši neietekmē.

5. Cita informācija.

nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts vai pašvaldību iestādes netiek radītas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Latvijas Kriminālprocesa kodeksa noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ministru prezidents	KNAB priekšnieks	KNAB Juridiskās nodaļas vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Kalvītis	A.Loskutovs	I.Terinka	I.Čodare	A.Pāvele

17.06.2005 13:07

993

A.Pāvele

KNAB Juridiskās nodaļas galvenā speciāliste

Tālr. 7356165 (206)

Aija.Pavele@knab.gov.lv