Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

 otrajam lasījumam

Grozījumi likumā

"Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"

(reģ. nr. 1261)

 

Spēkā esošā likuma attiecīgo pantu redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumproj. (dok. nr. 4372)

 

 

nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam

( 22 )

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā otrā lasījuma redakcija

 

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3., 16.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 23., 24.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 7.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

       Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3., 16.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 23., 24.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 7.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

1.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt visā likumā  vārdus “likums “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums” (attiecīgā locījumā).

 

 

Atbalstīts

 

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus “likums “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums” (attiecīgā locījumā).

 

 

 

7.pants. Privatizācijas objekts, ja dzīvojamā māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes

(1) Ja daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu īpašumā kaut vienam no privatizētājiem pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, Dzelzceļa likumu vai citiem likumiem, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu. Privatizētā objekta īpašniekam ir valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem.

(2) Ja daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus.

(3) Ja viendzīvokļa māja, tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu īpašumā privatizētājam pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, Dzelzceļa likumu vai citiem likumiem, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja. Privatizētā objekta īpašniekam ir valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem.

 

(4) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.

 

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 7. panta pirmo un  otro daļu pēc vārda „dzīvoklis” ar vārdiem „(kopējā dzīvokļa domājamā daļa)”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 7. panta trešajā daļā vārdus “Ja viendzīvokļa māja, tās domājamā daļa “ ar vārdiem “Ja viendzīvokļa māja”.

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

M. Kučinskis

Papildināt 7.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ja viendzīvokļa māja, tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, kura pilnībā vai daļēji atrodas pašvaldības apstiprinātā teritorijas plānojumā iezīmētās ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajās līnijās, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja.

(6) Ja viendzīvokļa māja, tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras atrodas arī citu personu īpašumā vai valdījumā esošas atbilstoši šī likuma nosacījumiem neprivatizējamas ēkas, un atbilstoši pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumiem nav iespējama valsts vai pašvaldības īpašumā esošās zemes sadale, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu.”

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 7. pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

 “(5) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, kura pilnībā vai daļēji atrodas pašvaldības domes (padomes) apstiprinātā teritorijas plānojumā iezīmētajās ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajās līnijās, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, daudzdzīvokļu māja vai dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu. Privatizētā objekta īpašniekam ir valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem.

 

 

(6) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras atrodas arī citas atbilstoši šā likuma nosacījumiem neprivatizējamas ēkas, un saskaņā ar pašvaldības domes (padomes) apstiprinātajiem teritorijas plānošanas noteikumiem nav iespējama valsts vai pašvaldības īpašumā esošās zemes sadale, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, daudzdzīvokļu māja  vai dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un kopā ar valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu. Dzīvojamā māja tiek privatizēta kopā ar valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu, kura ir proporcionāla attiecīgās mājas inventarizācijas lietā norādītajai lietderīgajai platībai.”

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts

priekšlik. nr. 5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

2. 7. pantā:

     papildināt pirmo un  otro daļu pēc vārda „dzīvoklis” ar vārdiem „(kopējā dzīvokļa domājamā daļa)”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

         aizstāt trešajā daļā vārdus “Ja viendzīvokļa māja, tās domājamā daļa “ ar vārdiem “Ja viendzīvokļa māja”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

  

 

 

 

 

        papildināt  pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

 “(5) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, kura pilnībā vai daļēji atrodas pašvaldības domes (padomes) apstiprinātā teritorijas plānojumā iezīmētajās ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajās līnijās, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, daudzdzīvokļu māja vai dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu. Privatizētā objekta īpašniekam ir valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(6) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras atrodas arī citas atbilstoši šā likuma nosacījumiem neprivatizējamas ēkas, un saskaņā ar pašvaldības domes (padomes) apstiprinātajiem teritorijas plānošanas noteikumiem nav iespējama valsts vai pašvaldības īpašumā esošās zemes sadale, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, daudzdzīvokļu māja  vai dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un kopā ar valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu. Dzīvojamā māja tiek privatizēta kopā ar valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu, kura ir proporcionāla attiecīgās mājas inventarizācijas lietā norādītajai lietderīgajai platībai.”

 

 

8.pants. Privatizācijas objekts, ja dzīvojamā māja atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošas zemes

     Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir daudzdzīvokļu mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu mājas domājamo daļu vai viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, vai daudzdzīvokļu māja.

 

 

6.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 8. pantu pēc vārda „dzīvoklis” ar vārdiem „(kopējā dzīvokļa domājamā daļa)”.

 

 

Atbalstīts

 

3. Papildināt 8. pantu pēc vārda “dzīvoklis” ar vārdiem “(kopējā dzīvokļa domājamā daļa)”.

 

9.pants. Privatizācijas nosacījumi, ja dzīvojamā māja ir kopīpašums

    (1) Ja dzīvojamā māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma daļu privatizē kā dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas, ja iepriekš, ievērojot likuma "Par dzīvokļa īpašumu" 24.panta noteikumus un šā likuma pārejas noteikumu 20.punktu, ir noteiktas valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām. Veicot kopīpašuma sadali, nav piemērojami Civillikuma 1075.panta noteikumi.

    (2) Ja starp kopīpašniekiem nav panākta vienošanās par kopīpašuma - dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcu - sadali saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 20.punktu, valsts vai pašvaldība pārdod sev piederošo kopīpašuma domājamo daļu izsolē saskaņā ar attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu, likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" un šo likumu .

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

M. Kučinskis

Izslēgt 9.panta otrajā daļā vārdus „un šo likumu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Izslēgt 9.panta otrajā daļā vārdus „un šo likumu”.

 

IV nodaļa

Secība, kādā tiek privatizētas viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, kas atrodas daudzdzīvokļu mājās, kuras uzceltas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas  zemes

 

 

 

 

 

 

 

14.pants. Secība, kādā tiek privatizēts kopējais dzīvoklis

(1) Kopējais dzīvoklis privatizējams kā viens vesels objekts.

 

 

(2) Ikvienu kopējo dzīvokli piedāvā privatizēt katram šā dzīvokļa dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

 

(3) Kopējo dzīvokli var privatizēt, ja:

   1) dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība;

   2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

 

 

  (4) Ja īrnieki un viņu ģimenes locekļi nevienojas par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs kopējo dzīvokli, vai atsakās no tā privatizācijas, privatizācijas komisija dzīvokli nepiedāvā privatizācijai citām personām. Īrnieki un viņu ģimenes locekļi nezaudē tiesības turpmāk privatizēt kopējo dzīvokli, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, izņemot šā panta piektajā daļā paredzēto gadījumu.

 

  (5) Ar īrnieku un viņu ģimenes locekļu piekrišanu īrnieku īrēto kopējo dzīvokli var privatizēt šā likuma 6.pantā norādītā persona, ja īrnieki un viņu ģimenes locekļi atsakās no dzīvokļa privatizācijas un noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas privatizēt minēto dzīvokli. Šādā gadījumā īrnieks saglabā dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, ja vien vienošanās neparedz citādi.

 

 (6) Ja atsevišķas kopējā dzīvokļa dzīvojamās telpas nav izīrētas, kopējā dzīvokļa īrnieks (īrnieki) un viņa ģimenes locekļi privatizē visu kopējo dzīvokli šajā pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

8.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 14.panta pirmo, otro un trešo dalu šādā redakcijā:

“(1) Ikvienu kopējo dzīvokli piedāvā privatizēt katram šā dzīvokļa dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

 

(2) Kopējo dzīvokli kā vienu veselu objektu var privatizēt, ja:

    1) dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība;

    2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

 

(3) Viens vai vairāki dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu atbilstoši viņu īrētajai dzīvokļa platībai var, ja:

  

 1) pārējie kopējā dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi atsakās no kopējā dzīvokļa privatizācijas. Šajā gadījumā privatizācijas komisija atkārtoti nosūta paziņojumu privatizēt konkrēto privatizācijas objektu īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri atteikušies no kopējā dzīvokļa privatizācijas;

   2) nav celta prasība tiesā par to īres līgumu izbeigšanu un to īrnieku un viņu ģimenes locekļu izlikšanu, kuri vēlas privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu;

   3) ir noslēgta vienošanās ar valsts vai pašvaldības pilnvarotu institūciju par kopējā dzīvokļa turpmākās lietošanas kārtību. “

 

 

 

 

 

Atbalstīts

5. Izteikt 14.panta pirmo, otro un trešo dalu šādā redakcijā:

“ (1) Ikvienu kopējo dzīvokli piedāvā privatizēt katram šā dzīvokļa dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

 

(2) Kopējo dzīvokli kā vienu veselu objektu var privatizēt, ja:

    1) dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība;

    2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

 

(3) Viens vai vairāki dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu atbilstoši viņu īrētajai dzīvokļa platībai var, ja:

  

 1) pārējie kopējā dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi atsakās no kopējā dzīvokļa privatizācijas. Šajā gadījumā privatizācijas komisija atkārtoti nosūta paziņojumu privatizēt konkrēto privatizācijas objektu īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri atteikušies no kopējā dzīvokļa privatizācijas;

   2) nav celta prasība tiesā par to īres līgumu izbeigšanu un to īrnieku un viņu ģimenes locekļu izlikšanu, kuri vēlas privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu;

   3) ir noslēgta vienošanās ar valsts vai pašvaldības pilnvarotu institūciju par kopējā dzīvokļa turpmākās lietošanas kārtību. “

 

 

V nodaļa

Secība, kādā tiek privatizētas viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, kā arī dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, kas atrodas daudzdzīvokļu mājās, kuras uzceltas uz fizisko vai juridisko personu zemes

 

 

 

 

 

20.pants. Secība, kādā tiek privatizēts kopējais dzīvoklis

(1) Kopējais dzīvoklis privatizējams kā viens vesels objekts.

 

(2) Ikvienu kopējo dzīvokli piedāvā privatizēt katram šā dzīvokļa dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

 

(3) Kopējo dzīvokli var privatizēt, ja:

    1)dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība;

   2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

 

 

 

(4) Ja īrnieki un viņu ģimenes locekļi nevienojas par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs kopējo dzīvokli, vai atsakās no tā privatizācijas, privatizācijas komisija dzīvokli nepiedāvā privatizācijai citām personām. Īrnieki un viņu ģimenes locekļi nezaudē tiesības turpmāk privatizēt kopējo dzīvokli, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, izņemot šā panta piektajā daļā paredzēto gadījumu.

 

(5) Ar īrnieku un viņu ģimenes locekļu piekrišanu īrnieku īrēto dzīvokli var privatizēt zemes gabala īpašnieks, uz kura zemes dzīvojamā māja uzcelta, vai cita šā likuma 6.pantā norādītā persona, ja īrnieki un viņu ģimenes locekļi atsakās no dzīvokļa privatizācijas un noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas privatizēt minēto dzīvokli.

 

(6) Ja atsevišķas kopējā dzīvokļa dzīvojamās telpas nav izīrētas, kopējā dzīvokļa īrnieks (īrnieki) un viņa ģimenes locekļi privatizē visu kopējo dzīvokli šajā pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

9.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 20.panta pirmo, otro un trešo daļu  šādā redakcijā:

“ (1) Ikvienu kopējo dzīvokli piedāvā privatizēt katram šā dzīvokļa dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

(2) Kopējo dzīvokli kā vienu veselu objektu var privatizēt, ja:

     1) dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība;

  

 

2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un  īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

 

(3) Viens vai vairāki dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu atbilstoši viņu īrētajai dzīvokļa platībai var, ja:

    1) pārējie kopējā dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi atsakās no kopējā dzīvokļa privatizācijas. Šajā gadījumā privatizācijas komisija atkārtoti nosūta paziņojumu privatizēt konkrēto privatizācijas objektu īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri atteikušies no kopējā dzīvokļa privatizācijas;

    2) nav celta prasība tiesā par to īres līgumu izbeigšanu un to īrnieku un viņu ģimenes locekļu izlikšanu, kuri vēlas privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu;

    3) ir noslēgta vienošanās ar valsts vai pašvaldības pilnvarotu institūciju par kopējā dzīvokļa turpmākās lietošanas kārtību.

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

6. Izteikt 20.panta pirmo, otro un trešo daļu  šādā redakcijā:

“ (1) Ikvienu kopējo dzīvokli piedāvā privatizēt katram šā dzīvokļa dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

 

(2) Kopējo dzīvokli kā vienu veselu objektu var privatizēt, ja:

     1) dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība;

  

2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un  īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

 

(3) Viens vai vairāki dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu atbilstoši viņu īrētajai dzīvokļa platībai var, ja:

    1) pārējie kopējā dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi atsakās no kopējā dzīvokļa privatizācijas. Šajā gadījumā privatizācijas komisija atkārtoti nosūta paziņojumu privatizēt konkrēto privatizācijas objektu īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri atteikušies no kopējā dzīvokļa privatizācijas;

    2) nav celta prasība tiesā par to īres līgumu izbeigšanu un to īrnieku un viņu ģimenes locekļu izlikšanu, kuri vēlas privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu;

    3) ir noslēgta vienošanās ar valsts vai pašvaldības pilnvarotu institūciju par kopējā dzīvokļa turpmākās lietošanas kārtību.”

 

34.pants. Atteikums privatizēt piedāvāto objektu

(1) Par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu īrnieks un viņa ģimenes locekļi, nomnieks, viendzīvokļa mājas kopīpašnieks vai zemes īpašnieks ne vēlāk kā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas rakstveidā paziņo privatizācijas komisijai.

 

(2) Par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu uzskatāma arī atbildes nesniegšana uz paziņojumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

 

(3) Īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2006.gada 31. augustam, izņemot šā likuma 79.pantā paredzētos gadījumus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 34.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2006.gada 31. augustam; ja lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņemts pēc 2006.gada 28. februāra, – sešu mēnešu laikā pēc tam, kad privatizācijas komisija vai valsts aģentūra „Mājokļu aģentūra” pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu.”

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 34.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Kopējā dzīvokļa īrnieku un viņu ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2006.gada 31.augustam.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

7. 34.pantā:

       izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2006.gada 31. augustam; ja lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņemts pēc 2006.gada 28. februāra, – sešu mēnešu laikā pēc tam, kad privatizācijas komisija vai valsts aģentūra „Mājokļu aģentūra” pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu.”;

 

        

     papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 

“(4) Kopējā dzīvokļa īrnieku un viņu ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2006.gada 31.augustam.”

 

47.pants. Dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošana īpašumā bez atlīdzības

(1) Ja fiziskajai personai personiskajā īpašumā bijusī māja nojaukta sakarā ar zemes gabala atņemšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām un kā kompensācija par atsavināto īpašumu minētajai fiziskajai personai un tās ģimenes locekļiem, kas kopā pastāvīgi dzīvojuši nojauktajā mājā, piešķirts dzīvoklis (dzīvokļi) no valsts vai sabiedriskā dzīvokļu fonda, šā likuma spēkā stāšanās brīdī valsts vai pašvaldības dzīvojamā mājā īrēto dzīvokli (dzīvokļus) vai īrēto viendzīvokļa māju minētajai personai (personām) nodod īpašumā bez atlīdzības.

(2) Tiesības bez atlīdzības iegūt īpašumā dzīvokli vai viendzīvokļa māju ir arī šā panta pirmajā daļā minēto personu ģimenes locekļiem, kuri pārņēmuši noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma saistības.

(3) Ja minētā persona iesniegusi privatizācijas pieteikumu šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā, privatizācijas komisija divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privatizācijas pieteikums, noslēdz ar šo personu rakstveida vienošanos par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības, pamatojoties uz privatizācijas komisijas pieņemto lēmumu.

(4) Vienošanās aktā obligāti jānorāda:

1) privatizētā objekta nosaukums un adrese;

2) privatizētā objekta precīzs raksturojums;

3) privatizētā objekta ieguvēja pārņemamās un papildu saistības;

4) zemes lietošanas tiesību nosacījumi;

5) īpašuma aprobežojumi;

6) atbildība par līgumsaistību neizpildi.

(5) Ja fiziskajai personai personiskajā īpašumā bijusī māja nojaukta sakarā ar zemes gabala atņemšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām un kā kompensācija par atsavināto īpašumu minētajai fiziskajai personai un tās ģimenes locekļiem, kas kopā pastāvīgi dzīvojuši nojauktajā mājā, piešķirts dzīvoklis (dzīvokļi) no valsts vai sabiedriskā dzīvokļu fonda, kurš (kuri) šā likuma spēkā stāšanās brīdī atrodas mājā, kura ir denacionalizēta vai atdota bijušajiem īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem) vai par kuras atdošanu ir iesniegts pieprasījums, minētajai personai (personām) ir tiesības bez atlīdzības saņemt īpašumā pašvaldības dzīvokli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(6) Ja fiziskā persona, kurai atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bez atlīdzības atsavinājusi pašvaldībai sev piederošo zemes gabalu un šai personai izīrēts dzīvoklis attiecīgās pašvaldības dzīvojamā mājā, šis dzīvoklis attiecīgās pašvaldības noteiktajā kārtībā nododams minētās fiziskās personas īpašumā bez atlīdzības.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts A. Radzevičs

Izslēgt 47.panta piekto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

54.pants. Zemes gabala īpašnieka pienākumi un tiesības

   (1) Zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku.

     (2) Zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nedrīkst pārsniegt piecus procentus gadā no zemes kadastrālās vērtības. Pārējos gadījumos zemes gabala nomas maksu nosaka, privatizētā objekta īpašniekam vienojoties ar zemes gabala īpašnieku.

     (3) Ja zemes gabala īpašnieks, kas noslēdzis nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku (īpašniekiem), pārdod zemes gabalu, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (īpašniekiem), ievērojot šā likuma 7.panta noteikumus.

      (4) Ja atbilstoši šā likuma 50.panta pirmās daļas 3.punkta prasībām zemes nomas līgumi ar zemes gabala īpašnieku nav noslēgti, zemes gabala īpašniekam ir tiesības prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

M. Kučinskis

Izteikt 54.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3) Zemes gabala īpašniekam pārdodot zemes gabalu, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (īpašniekiem).

(4) Ja nav noslēgti atsevišķi zemes nomas līgumi ar katru dzīvojamās mājas privatizētā objekta īpašnieku, zemes gabala īpašniekam ir tiesības prasīt zemes nomas līguma noslēgšanu ar personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts

(trešā daļa)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. Izteikt 54. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Zemes gabala īpašniekam pārdodot zemes gabalu, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (īpašniekiem).”

 

72.pants. Tiesas kompetence, izskatot strīdus, kas saistīti ar dzīvojamo māju privatizāciju

(1) Tiesai ir piekritīgi šādi ar dzīvojamo māju privatizāciju saistītie strīdi:

    1) strīdi par dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu, viendzīvokļa mājas vai tās domājamās daļas un daudzdzīvokļu māju izsoles noteikumu pārkāpšanu;

   2) strīdi par privatizācijas subjekta tiesībām un par priekšrocības tiesībām privatizēt objektu;

  3) strīdi, kas saistīti ar pirkuma līguma izpildi, grozīšanu un atcelšanu;

  4) strīdi par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas vai tās domājamās daļas nodošanu īpašumā bez atlīdzības;

   5) strīdi, kas saistīti ar privatizētā objekta īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;

   6) strīdi, kas saistīti ar valsts dzīvojamo māju, kā arī valsts dzīvojamā mājā esošu dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu privatizācijas tehnisko izpildi, tas ir, ar privatizācijas objekta vērtības noteikšanu, nomā nododamā vai privatizējamā zemesgabala platības noteikšanu un privatizācijas objekta pirkuma maksas noteikšanu;

    7) citi strīdi, kuri rodas dzīvojamo māju privatizācijas procesā un kuru izskatīšana nav pašvaldības domes (padomes) kompetencē.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 72. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) strīdi, kas saistīti ar pirkuma līguma noslēgšanu, izpildi, grozīšanu vai atcelšanu;”.

 

 

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

M. Kučinskis

Izteikt 72.panta pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

„6) strīdi, kas saistīti ar lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu vai dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai valsts dzīvojamās mājās, kā arī valsts dzīvojamo māju un tajā esošu dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu privatizācijas tehnisko izpildi, tas ir, ar privatizācijas objekta vērtības noteikšanu, nomā nododamā vai privatizējamā zemesgabala platības noteikšanu un privatizācijas objekta pirkuma maksas noteikšanu;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. Izteikt 72. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

    “3) strīdi, kas saistīti ar pirkuma līguma noslēgšanu, izpildi, grozīšanu vai atcelšanu;”.

 

XVI nodaļa
Nobeiguma noteikumi

74.pants.Valsts un pašvaldību  dzīvojamo māju nodošana privatizācijai

     (1)Visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodotas ekspluatācijā, nododamas privatizācijai, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.

     (2) Dzīvojamās mājas, kuras iekļautas valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā, privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā tikai pēc tam, kad tās izslēgtas no valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitāla.

     (3) Valsts dzīvojamās mājas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nododamas privatizācijai valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” vai pašvaldībām. Pašvaldībām nodotās dzīvojamās mājas kļūst par pašvaldību īpašumu. Valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” nodotās dzīvojamās mājas paliek iepriekšējā valdītāja valdījumā un apsaimniekošanā arī pēc tam, kad pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, izņemot gadījumus, kad pēc vienošanās ar iepriekšējo valdītāju valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” pārņem attiecīgās dzīvojamās mājas savā valdījumā un apsaimniekošanā.

 

 (4) Privatizācijai netiek nodotas valsts dzīvojamās mājas, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, šāda dzīvojamā māja nododama privatizācijai likumā noteiktajā kārtībā.

       

     

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(5) Privatizācijai netiek nodotas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un atsevišķi dzīvokļi, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, kas nepieciešams likumos noteikto pašvaldības funkciju realizēšanai, ir pieņemts attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, tad šāda māja nododama privatizācijai likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 74. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

 “  (4) Privatizācijai netiek nodotas valsts dzīvojamās mājas un dzīvojamo māju domājamās daļas, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par to  neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā vai pārdošanu izsolē saskaņā ar  Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, šāda dzīvojamā māja nododama privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts V. Agešins

Izteikt 74. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Privatizācijai netiek nodotas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un atsevišķi dzīvokļi, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, kas nepieciešams likumos noteikto pašvaldības funkciju realizēšanai, ir pieņemts attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums. Pašvaldības dome (padome) var pieņemt lēmumu par to daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un atsevišķu dzīvokļu neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, kuri pēc 1995. gada 1. janvāra uzbūvēti vai kapitāli atjaunoti par attiecīgās pašvaldības līdzekļiem. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, tad šāda māja nododama privatizācijai likumā noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10. Izteikt 74. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

 “(4) Privatizācijai netiek nodotas valsts dzīvojamās mājas un dzīvojamo māju domājamās daļas, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par to  neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā vai pārdošanu izsolē saskaņā ar  Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, šāda dzīvojamā māja nododama privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

 

77.pants. Rīcība ar neprivatizētām dzīvojamām mājām, dzīvojamās mājās esošiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām un neapdzīvojamām telpām

  (1) Viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, kā arī dzīvojamās mājās esošus dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kuras piedāvātas privatizācijai un par kuru privatizēšanu līdz privatizācijas sertifikātu lietošanas termiņa beigām nav noslēgti pirkuma līgumi vai arī kuras nav nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, var atsavināt saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" un šajā pantā noteikto kārtību.

(2) (Izslēgta ar 07.04.2004. likumu).

  

(3) Izīrētu dzīvokli vai izīrētu viendzīvokļa māju var atsavināt citām personām tikai tad, ja ir saņemta īrnieka un viņa pilngadīgo ģimenes locekļu rakstveida piekrišana.

 

 

 

 

 

 

18.

 

 

 

 

 

Deputāts A. Radzevičs

Izslēgt 77.pantu.

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

11. Izslēgt 77.pantu.

 

Pārejas noteikumi

3. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts atsavināt, ieķīlāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas vai to daļas, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas vai to daļas, ja tajās esošie dzīvokļi tiek izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas, izņemot šā likuma 9. un 77.pantā paredzētos gadījumus.

 

 

 

 

19.

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt pārejas noteikumu 3.punktā skaitļus un vārdus “9. un 77.pantā” ar skaitļiem un vārdiem “9. pantā un 74. panta ceturtajā daļā”.

 

 

Atbalstīts

 

12. Pārejas noteikumos:

 

        aizstāt 3.punktā skaitļus un vārdus “9. un 77.pantā” ar skaitļiem un vārdiem “9. pantā un 74. panta ceturtajā daļā”;

20. Kopīpašuma izbeigšanas kārtība daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, ir šāda:

 1) valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra"(turpmāk - Nekustamā īpašuma aģentūra), kā arī valsts un pašvaldību institūcijas, kuru valdījumā ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā,  izstrādā un piedāvā kopīpašniekiem projektus kopīpašuma sadalei dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās. Izstrādātais kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekiem izskatīšanai, un sludinājums par kopīpašuma sadales projektu tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

 

 

1. Aizstāt pārejas noteikumu 20.punkta 1.apakšpunktā vārdus "valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" (turpmāk – Nekustamā īpašuma aģentūra)" ar vārdiem "valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"".

 

 

 

 

 

 

       20. punktā:

         aizstāt 1.apakšpunktā vārdus "valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" (turpmāk – Nekustamā īpašuma aģentūra)" ar vārdiem "valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"",

 

 

3) ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", Nekustamā īpašuma aģentūra vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, kura ir piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, pārdod valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma domājamo daļu izsolē, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu, saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" un šo pārejas noteikumu 20.punktu;

 

2. Izteikt pārejas noteikumu 20.punkta 3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"3) ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, kura ir piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, pārdod valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma domājamo daļu izsolē, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu, saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu un šo pārejas noteikumu 20.punktu;".

 

 

 

 izteikt 3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3) ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, kura ir piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, pārdod valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma domājamo daļu izsolē, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu, saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu un šo pārejas noteikumu 20.punktu;",

4) Nekustamā īpašuma aģentūra vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, kas rīko izsoli, publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par izsoli un termiņu, līdz kuram personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, var pieteikties uz attiecīgo izsoli, kā arī nosūta piedāvājumu realizēt pirmpirkuma tiesības šādām personām:

 

3. Aizstāt pārejas noteikumu 20.punkta 4.apakšpunktā vārdus "Nekustamā īpašuma aģentūra" ar vārdiem "valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"".

 

 

 

 

aizstāt 4. apakšpunktā vārdus "Nekustamā īpašuma aģentūra" ar vārdiem "valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"" ;

 

 

30. No 2006.gada 1.septembra dzīvojamās mājas un tajās esošie privatizācijas objekti tiek atsavināti Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot šā likuma 83.pantā paredzētos gadījumus.

 

 

 

 

20.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

22.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 30.punktu šādā redakcijā:

"30. No 2006.gada 1.septembra valsts vai pašvaldības viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas,  to domājamās daļas, ja dzīvojamā māja ir valsts vai  pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kā arī  dzīvojamās mājās esoši dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas tiek atsavinātas saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu, izņemot šā likuma pārejas noteikumu 30.1 punktā paredzētos  gadījumus.

 

 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar  30.1 punktu šādā redakcijā:

“30.1 Šā likuma noteikumi piemērojami arī pēc 2006. gada 1. septembra šādos gadījumos:

   1) privatizējot viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas,  viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju domājamās daļas, ja dzīvojamā māja ir valsts vai  pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kā arī  dzīvojamā mājā esošos privatizācijas objektus,  kuru privatizācija atbilstoši šā likuma nosacījumiem valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” vai pašvaldības domei (padomei) ir jāuzsāk ne vēlāk kā līdz 2007. gada 30. jūnijam;

 

    2) šā likuma 83. pantā paredzētajos gadījumos;

     3) izbeidzot kopīpašumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, ja minētais kopīpašums ir izveidojies  laikā līdz 2006.gada 31.augustam. “

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar  30.2 punktu šādā redakcijā:

“30.2 Valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" vai pašvaldības dome (padome) lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem ne vēlāk kā līdz 2007.gada 30. jūnijam."           

 

 

                                        

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

       izteikt 30.punktu šādā redakcijā:

 

"30. No 2006.gada 1.septembra valsts vai pašvaldības viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas,  to domājamās daļas, ja dzīvojamā māja ir valsts vai  pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kā arī  dzīvojamās mājās esoši dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas tiek atsavinātas saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu, izņemot šā likuma pārejas noteikumu 30.1 punktā paredzētos  gadījumus.”;

 

       papildināt pārejas noteikumus ar  30.1 un 30.2 punktu šādā redakcijā:

“30.1 Šā likuma noteikumi piemērojami arī pēc 2006. gada 1. septembra šādos gadījumos:

   1) privatizējot viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas,  viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju domājamās daļas, ja dzīvojamā māja ir valsts vai  pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kā arī  dzīvojamā mājā esošos privatizācijas objektus,  kuru privatizācija atbilstoši šā likuma nosacījumiem valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” vai pašvaldības domei (padomei) ir jāuzsāk ne vēlāk kā līdz 2007. gada 30. jūnijam;

 

    2) šā likuma 83. pantā paredzētajos gadījumos;

     3) izbeidzot kopīpašumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, ja minētais kopīpašums ir izveidojies  laikā līdz 2006.gada 31.augustam.

 

30.2 Valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" vai pašvaldības dome (padome) lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem ne vēlāk kā līdz 2007.gada 30. jūnijam."