Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Pr.

nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam

(19)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā otrā lasījuma redakcija 

 Vispārējās izglītības likums

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā

Izdarīt Vispārējās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14., 17., 21.nr.; 2000, 15., 19.nr.; 2002, 24.nr.; 2004, 20.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Vispārējās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14., 17., 21.nr.; 2000, 15., 19.nr.; 2002, 24.nr.; 2004, 20.nr.) šādus grozījumus:

 4.pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets:

1) nosaka vispārējās izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību;

2) pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma dibina, reorganizē un likvidē valsts vispārējās izglītības iestādes, arī valsts speciālās izglītības iestādes;

3) nosaka vispārējās izglītības iestāžu materiālā un finansiālā nodrošinājuma minimumu;

4) nosaka internātskolu un speciālo izglītības iestāžu finansēšanas kārtību;

5) nosaka kritērijus un kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statuss;

6) nosaka kritērijus un kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti internātskolās un speciālajās izglītības iestādēs;

7) nosaka kritērijus un kārtību, kādā speciālajām izglītības iestādēm tiek piešķirts speciālās izglītības attīstības centra statuss;

8) nosaka valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci;

9) nosaka kārtību, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem;

10) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās ar vispārējo izglītību saistītās funkcijas.

1. 4.pantā:

izslēgt 10.punktu;

 1. 4.pantā:

izslēgt 10.punktu;

 papildināt pantu ar 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

"11) nosaka valsts vispārējās izglītības standartus un mācību priekšmetu standartus;

12) katru mācību gadu atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem nosaka valsts pārbaudes darbu norises laiku un kārtību;

13) nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības programmās;

14) nosaka minimāli un maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un pirmsskolas izglītības iestādes grupās (arī speciālās izglītības iestādēs, sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs);

15) nosaka ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās kārtību ārpus izglītības iestādes;

16) nosaka mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku;

17) nosaka obligāto dokumentāciju, kas nepieciešama vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizācijai;

18) nosaka obligātās prasības izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)."

1.

Atbildīgā komisija

     Likumprojekta 1.pantā:

     aizstāt vārdus “papildināt pantu ar 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:” ar vārdiem “papildināt pantu ar 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18. un 19.punktu šādā redakcijā:”;

        papildināt ar 19.punktu šādā redakcijā:

“19) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās ar vispārējo izglītību saistītās funkcijas.”

Atbalstīts

red.lab.

papildināt pantu ar 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18. un 19. punktu šādā redakcijā:

“11) nosaka valsts vispārējās izglītības standartus un mācību priekšmetu standartus;

12) katru mācību gadu atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem nosaka valsts pārbaudes darbu norises laiku un kārtību;

13) nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības programmās;

14) nosaka minimāli un maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un pirmsskolas izglītības iestādes grupās (arī speciālās izglītības iestādēs, sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs);

15) nosaka kārtību, kādā notiek ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes;

16) nosaka mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku;

17) nosaka obligāto dokumentāciju, kas nepieciešama vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizācijai;

18) nosaka obligātās prasības izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes);

19) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās ar vispārējo izglītību saistītās funkcijas.”

5.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

Izglītības un zinātnes ministrija:

1) izstrādā valsts vispārējās izglītības standartu projektus, mācību priekšmetu standartus, kā arī vispārējās izglītības programmu un mācību priekšmetu programmu paraugus;

2) katru mācību gadu atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas laiku un norises kārtību;

3) nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības iestādēs;

4) organizē vispārējās izglītības satura un metodikas izstrādi;

5) reizi gadā izvērtē un apstiprina mācību procesā izmantojamo mācību literatūru;

6) nosaka minimāli un maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē vispārējās izglītības iestādēs, arī speciālās izglītības iestādēs, sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs;

7) nosaka ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās kārtību ārpus izglītības iestādes;

8) nosaka mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku;

9) organizē vispārējās izglītības iestāžu vadītāju atestāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu;

10) izstrādā vispārējās izglītības iestāžu, tai skaitā valsts ģimnāzijas, paraugnolikumus;

11) apstiprina Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas nolikumu;

12) apstiprina Valsts pirmsskolas izglītības centra nolikumu un organizē šā centra darbību;

13) apstiprina Valsts speciālās izglītības centra nolikumu un organizē šā centra darbību;

14) sadala valsts budžeta papildu finansējumu valsts ģimnāzijām;

15) apstiprina vispārējās izglītības iestāžu izglītības procesa organizācijai nepieciešamo dokumentu (izglītojamo personu lietu, klases žurnālu, mācību sasniegumu kopsavilkuma žurnālu, valsts atzītu izglītības dokumentu uzskaites žurnālu u.c.) saturu un uzbūvi, to noformēšanas prasības, uzskaites kārtību;

16) apstiprina obligātās prasības izglītojamo uzņemšanai vispārējās izglītības iestādēs, izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes;

17) apstiprina prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs;

18) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās funkcijas.

2. 5.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) izstrādā valsts vispārējās izglītības standartu projektus, mācību priekšmetu standartu projektus, kā arī vispārējās izglītības programmu un mācību priekšmetu programmu paraugus. Programmu paraugiem ir ieteikuma raksturs;";

izslēgt 2. un 3.punktu;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) reizi gadā izvērtē un saskaņo mācību procesā izmantojamo mācību literatūru;";

izslēgt 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18.punktu.

2.

Atbildīgā komisija

    Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

“2. 5.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) izstrādā vispārējās izglītības programmu un mācību priekšmetu programmu paraugus;”;

izslēgt 2., 3., 6., 7., 8., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16. un 17.punktu.”

Atbalstīts

2. 5.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) izstrādā vispārējās izglītības programmu un mācību priekšmetu programmu paraugus;”;

izslēgt 2., 3., 6., 7., 8., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16. un 17.punktu.

7.pants. Vispārējās izglītības iestādes dibināšana, reorganizēšana un likvidēšana

(1) Vispārējās izglītības iestādi dibina valsts, pašvaldības, citas juridiskās vai fiziskās personas.

(2) Vispārējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē tās dibinātājs. Valsts vai pašvaldības vispārējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

3. Izslēgt 7.panta otrajā daļā vārdus "Valsts vai".

3.

Atbildīgā komisija

Izslēgt likumprojekta 3.pantu.

Atbalstīts

9.pants. Vispārējās izglītības iestādes nolikums

Vispārējās izglītības iestādes nolikumā norāda:

1) izglītības iestādes nosaukumu, tās juridisko adresi;

2) izglītības iestādes dibinātāju, tās juridisko statusu;

3) izglītības iestādes darbības mērķus, pamatvirzienus un uzdevumus;

4) izglītības iestādē īstenojamās izglītības programmas;

5) izglītības procesa organizāciju;

6) izglītojamo tiesības un pienākumus;

7) pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumus;

8) izglītības iestādes padomes izveidošanas kārtību un kompetenci;

9) izglītības iestādes pašpārvaldes izveidošanas kārtību un kompetenci;

10) izglītības iestādes pedagoģiskās padomes izveidošanas kārtību un kompetenci;

11) izglītības iestādes iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību;

12) izglītības iestādes saimniecisko darbību;

13) izglītības iestādes finansēšanas avotus un kārtību;

14) izglītības iestādes reorganizācijas un likvidācijas kārtību;

15) izglītības iestādes nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtību;

16) citus būtiskus noteikumus, kas nav pretrunā ar šo likumu, Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

4. 9.pantā:

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

"11) izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu pieņemšanas kārtību un iestādi vai pārvaldes amatpersonu, kurai privātpersona, iesniedzot attiecīgu iesniegumu, var apstrīdēt izglītības iestādes izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību;";

izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

"13) izglītības iestādes finansēšanas avotus un kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzami pārskati par izglītības iestādes funkciju izpildi un līdzekļu izmantošanu;";

izslēgt 15.punktu;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Vispārējās izglītības iestādes nolikumu apstiprina tās dibinātājs."

4.

Atbildīgā komisija

     Izteikt likumprojekta 4.pantu kā 3.pantu un izslēgt tajā vārdus “izteikt 13. punktu šādā redakcijā:

“13) izglītības iestādes finansēšanas avotus un kārtību, kā arī kārtību, kādā  sniedzami  pārskati  par izglītības iestādes funkciju pildīšanu un līdzekļu izmantošanu;”

izslēgt 15.punktu;”

Atbalstīts

red.lab.

3. 9.pantā:

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

“11) izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu pieņemšanas kārtību un iestādi vai pārvaldes amatpersonu, kurai privātpersona, iesniedzot attiecīgu iesniegumu, var apstrīdēt izglītības iestādes izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību;”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Vispārējās izglītības iestādes nolikumu apstiprina tās dibinātājs.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

10.pants. Vispārējās izglītības iestādes darbība

(1) Vispārējās izglītības iestādes pamatuzdevums ir vispārējās izglītības programmu īstenošana. Vispārējās izglītības iestāde var īstenot vienu vai vairākas izglītības programmas.

(2) Vispārējās izglītības iestāde saskaņā ar šo likumu, Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī tās dibinātāja apstiprinātu nolikumu patstāvīgi:

1) organizē un īsteno izglītošanas procesu;

2) izvēlas izglītošanas darba metodes un formas.

(3) Vispārējās izglītības iestāde ir tiesīga patstāvīgi:

1) īstenot interešu, tālākizglītības un citas izglītības programmas;

2) izstrādāt iestādes iekšējās kārtības noteikumus;

3) sniegt ēdināšanas pakalpojumus;

4) sniegt dienesta viesnīcu, internātu pakalpojumus;

5) veikt saimniecisko un citāda veida darbību, ja tas netraucē vispārējās izglītības programmu īstenošanu.

5. Aizstāt 10.panta trešās daļas 2.punktā vārdus "iekšējās kārtības noteikumus" ar vārdiem "iekšējos normatīvos aktus".

 < ![endif]>

red.lab.

4. Aizstāt 10.panta trešās daļas 2.punktā vārdus "iekšējās kārtības noteikumus" ar vārdiem "iekšējos normatīvos aktus".

11.pants. Vispārējās izglītības iestādes vadība

(1) Vispārējās izglītības iestādi vada tās vadītājs.

(2) Vispārējās izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par:

1) izglītības programmu īstenošanu;

2) izglītības iestādes nodrošināšanu ar pedagogiem;

3) izglītojamo speciālo vajadzību apzināšanu un viņu izglītošanu atbilstoši speciālās izglītības programmām;

4) izglītības iestādes darbības nodrošināšanu un tai noteikto uzdevumu izpildi;

5) izglītības iestādes finansu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu;

6) normatīvo aktu ievērošanu izglītības iestādes darbībā.

(3) Vispārējās izglītības iestādes vadītāju pieņem darbā un atbrīvo no darba attiecīgās izglītības iestādes dibinātājs.

6. 11.pantā:

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) izglītības iestādes finanšu, personāla un citu resursu pārvaldīšanu;";

papildināt pantu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"7) iestādes darbības plāna un budžeta pieprasījuma izstrādi kārtējam gadam;

8) aptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu izglītības iestādē, kā arī par pastāvīgu iekšējās kontroles sistēmas pārraudzību un uzlabošanu."

5.

Atbildīgā komisija

Izslēgt likumprojekta 6.pantu.

Atbalstīts

12.pants. Izglītības iestādes pedagoģiskā padome

(1) Pamatizglītības un vidējās vispārējās izglītības iestādēs dažādu ar mācību un pedagoģisko procesu saistītu jautājumu risināšanai izveido pedagoģisko padomi. Pedagoģisko padomi vada izglītības iestādes vadītājs, tās sastāvā ir visi iestādē strādājošie pedagogi un izglītības iestādes medicīniskais darbinieks. Pedagoģiskā padome lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Pedagoģiskās padomes sēdes sasauc ne retāk kā reizi pusgadā, to norisi protokolē.

(2) Pedagoģiskā padome:

1) veic pedagoģiskā procesa analīzi;

2) informējot izglītojamo vecākus (personas, kas realizē vecāku varu) (turpmāk — vecāki), lemj par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē;

3) lemj par izglītojamo atskaitīšanu no vispārējās vidējās izglītības programmas;

4) ierosina pedagoģiskās un sociālās korekcijas programmu uzsākšanu izglītības iestādē;

5) izlemj citus ar mācību un pedagoģisko darbu saistītus jautājumus.

(3) Šā panta otrās daļas 2. un 3.punktā paredzētajos gadījumos pedagoģiskās padomes pieņemtie lēmumi ir saistoši izglītības iestādes vadītājam. Visos pārējos gadījumos tiem ir ieteikuma raksturs.

7. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Izglītības iestādes pedagoģiskā padome

(1) Lai risinātu dažādus ar mācību un pedagoģisko procesu saistītus jautājumus, pamatizglītības un vidējās vispārējās izglītības iestādēs izveido pedagoģisko padomi. Pedagoģisko padomi vada izglītības iestādes vadītājs, un tās sastāvā ir visi iestādē strādājošie pedagogi un izglītības iestādes ārstniecības persona. Pedagoģiskās padomes sēdes sasauc ne retāk kā reizi pusgadā, un to norisi protokolē.

(2) Pedagoģiskā padome:

1) analizē pedagoģiskā darba rezultātus un izstrādā priekšlikumus to uzlabošanai;

2) veido vienotu pedagoģisko pozīciju pedagoģiskā procesa organizācijas pamatjautājumos;

3) apspriež pedagoģiskā procesa organizācijas jautājumus un analizē labāko pedagoģisko pieredzi;

4) izstrādā izglītības iestādes darba plāna projektu."

6.

Atbildīgā komisija

 Izteikt likumprojekta 7.pantu kā 5.pantu un tajā paredzēto 12. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pedagoģiskā padome:

1) veic pedagoģiskā procesa analīzi un izstrādā priekšlikumus tā rezultātu uzlabošanai;

2) apspriež pedagoģiskā procesa organizācijas jautājumus un pedagoģisko pieredzi;

3) veido vienotu pedagoģisko pozīciju pedagoģiskā procesa organizācijas pamatjautājumos;

4) ierosina pedagoģiskās un sociālās korekcijas programmu uzsākšanu izglītības iestādē;

5) izstrādā izglītības iestādes darbības plāna projektu.”

Atbalstīts

5. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Izglītības iestādes pedagoģiskā padome

(1) Lai risinātu dažādus ar mācību un pedagoģisko procesu saistītus jautājumus, pamatizglītības un vidējās vispārējās izglītības iestādēs izveido pedagoģisko padomi. Pedagoģisko padomi vada izglītības iestādes vadītājs, un tās sastāvā ir visi iestādē strādājošie pedagogi un izglītības iestādes ārstniecības persona. Pedagoģiskās padomes sēdes sasauc ne retāk kā reizi pusgadā un to norisi protokolē.

(2) Pedagoģiskā padome:

1) veic pedagoģiskā procesa analīzi un izstrādā priekšlikumus tā rezultātu uzlabošanai;

2) apspriež pedagoģiskā procesa organizācijas jautājumus un pedagoģisko pieredzi;

3) veido vienotu pedagoģisko pozīciju pedagoģiskā procesa organizācijas pamatjautājumos;

4) ierosina pedagoģiskās un sociālās korekcijas programmu uzsākšanu izglītības iestādē;

5) izstrādā izglītības iestādes darbības plāna projektu.”

13.pants. Izglītības iestādes padome

(1) Sabiedrības, pašvaldības un vecāku sadarbības nodrošināšanai tiek izveidota izglītības iestādes padome. Tā darbojas saskaņā ar padomes nolikumu, un tās sastāvā var būt:

1) izglītības iestādes vadītājs;

2) pedagogu pārstāvji;

3) pašvaldības pārstāvji;

4) izglītības iestādes dibinātājs;

5) vecāku pārstāvji;

6) izglītojamo pārstāvji.

(2) Vecāku pārstāvjiem izglītības iestādes padomes sastāvā jābūt vairākumā. Padomes vadītāju ievēlē no vecāku pārstāvju vidus.

(3) Izglītības iestādes padome:

1) izstrādā priekšlikumus izglītības iestādes attīstības plānam;

2) veicina izglītības iestādes atbalsta fondu darbību;

3) risina ar izglītības iestādes rīkotajiem pasākumiem saistītus organizatoriskos jautājumus;

4) veic izglītības iestādē pieņemto ziedojumu uzskaiti, lemj par to izlietošanu un sniedz pārskatu par to vecāku pilnsapulcei;

5) veic citus padomes nolikumā paredzētus uzdevumus.

8. Izteikt 13.panta trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) uzskaita izglītības iestādē pieņemtos ziedojumus, kontrolē to izlieto­jumu un sniedz pārskatu par to vecāku pilnsapulcei;".

7.

&nb sp;

8.

9.

Deputāts J.Pliners

Papildināt 13.panta trešo daļu ar 4.¹ punktu  šādā redakcijā:

“4¹) lemj par īstenojamo izglītības programmu un programmas apguves valodām;”

Deputāts J.Pliners

Papildināt 13.panta trešo daļu ar 4.² punktu šādā redakcijā:

“4²) ir tiesīga ierosināt attiecīgās izglītības iestādes vadītāja un pedagogu atbrīvošanu no darba.”

Atbildīgā komisija

 Izslēgt likumprojekta 8.pantu.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

18.pants. Vispārējās izglītības programmu licencēšana, akreditācija un reģistrācija

(1) Izglītības iestāde drīkst īstenot tikai licencētas vispārējās izglītības programmas.

(2) Izglītības iestādes īstenotās vispārējās izglītības programmas apstiprina iestādes vadītājs un dibinātājs. Vispārējās izglītības programmas licencējamas, akreditējamas un reģistrējamas Izglītības programmu reģistrā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja izglītības iestāde īsteno Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajam programmas paraugam atbilstošu vispārējās izglītības programmu, tai piešķir licenci šīs programmas īstenošanai. Šajā gadījumā izglītības iestāde norāda tās izraudzīto Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto programmas paraugu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 21.11.2002.)

9. 18.pantā:

izslēgt trešo daļu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Izglītības iestāde drīkst īstenot starptautiskas vispārējās izglītības programmas, kuru atbilstību valsts izglītības standartiem izvērtējusi Izglītības un zinātnes ministrija un kuras iekļautas Latvijas Republikas Izglītības klasifikācijā. Latvijas Republikā atzīst šajās vispārējās izglītības programmās iegūtu izglītību."

10.

Atbildīgā komisija

 Izslēgt likumprojekta 9.pantu.

Atbalstīts

24.pants. Pirmsskolas izglītības konsultatīvie centri

(1) Pirmsskolas izglītības konsultatīvie centri sniedz vecākiem un pirmsskolas izglītības iestādēm konsultatīvu un metodisku palīdzību pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanā un piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātajā sagatavošanā skolai.

(2) Pirmsskolas izglītības konsultatīvo centru var izveidot kā pirmsskolas izglītības iestādes struktūrvienību vai kā patstāvīgu izglītības atbalsta iestādi.

(3) Kārtību, kādā vecāki saņem konsultatīvu un metodisku palīdzību pašvaldības pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā, nosaka pašvaldība.

10. Aizstāt 24.panta pirmajā daļā vārdus "pirmsskolas izglītības iestādēm" ar vārdiem "izglītības iestādēm".

red.lab.

6. Aizstāt 24.panta pirmajā daļā vārdus "pirmsskolas izglītības iestādēm" ar vārdiem "izglītības iestādēm".

27.pants. Izglītojamo skaits vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes grupā

(1) Izglītojamo skaitu vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes grupā nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

(2) Privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamo skaitu grupā nosaka dibinātājs, nepārsniedzot Izglītības un zinātnes ministrijas noteikto maksimālo izglītojamo skaitu grupā.

11. Izslēgt 27.pantu.

red.lab.

7. Izslēgt 27.pantu.

30.pants. Pamatizglītības programmas īstenošana

(1) Pamatizglītības programmas tiek īstenotas 9 gadu laikā.

(2) Kārtību, kādā pamatizglītības programmas īstenošanas laiku var saīsināt vai pagarināt, nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

(3) Sākumskolās īsteno daļējas pamatizglītības programmas.

(4) Pamatskolās īsteno pilnas pamatizglītības programmas.

(5) Pamatizglītības programmu var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

12. 30.pantā:

izslēgt otro daļu;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Pamatizglītības programmā atsevišķos mācību priekšmetos mācību procesu var organizēt arī vienā no programmā apgūstamajām svešvalodām. Mācību saturu svešvalodā var apgūt līdz divām piektdaļām no kopējā mācību stundu slodzes apjoma izglītības programmā."

11.

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 12.pantu kā 8.pantu šādā redakcijā:              

“8. Izslēgt 30.panta otro daļu.”

Atbalstīts

8. Izslēgt 30.panta otro daļu.

31.pants. Izglītojamo uzņemšana pamatizglītības iestādē

Izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības programmas, nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus izglītojamo uzņemšanai no 1.klases līdz 9.klasei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000. likumu, kas stājas spēkā no 21.07.2000.)

13. Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

"31.pants. Izglītojamo uzņemšana pamatizglītības iestādē

(1) Izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības programmas (izņemot ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas), nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus izglītojamo uzņemšanai no 1.klases līdz 9.klasei.

(2) Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas, uzņemot izglītojamos pamat­izglītības otrā posma (7.–9.klase) izglītības programmā, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam."

12.

Atbildīgā komisija

 Izteikt likumprojekta 13.pantu kā 9.pantu šādā redakcijā:

“9. 31.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas, uzņemot izglītojamos daļējas pamatizglītības programmā no 7.klases līdz 9.klasei, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

Atbalstīts

9. 31.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas, uzņemot izglītojamos daļējas pamatizglītības programmā no 7.klases līdz 9.klasei, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

32.pants. Pamatizglītības obligātums

(1) Pamatizglītības ieguve ir obligāta.

(2) Pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamajam aprit 7 gadi.

(3) Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk vai vēlāk saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta atzinumu.

(4) Iestādes (bērnunami, medicīnas iestādes, ieslodzījuma vietas), kurās pastāvīgi uzturas izglītojamie līdz 18 gadu vecumam, nodrošina pamatizglītības programmas apguves iespējas.

(5) Izglītojamo, kas apgūst pamatizglītības programmu valsts vai pašvaldības izglītības iestādē, drīkst atskaitīt no šīs iestādes tikai pēc saskaņošanas ar to pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā izglītojamais dzīvo.

14. 32.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Iestādes, kurās pastāvīgi uzturas izglītojamie līdz 18 gadu vecumam (piemēram, bērnu aprūpes iestādes, patversmes, ārstniecības iestādes, ieslodzījuma vietas, patvēruma meklētāju izmitināšanas centri), nodrošina pamatizglītības programmas apguves iespējas.";

izslēgt piekto daļu.

13.

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 14.pantu kā 10.pantu un izslēgt tajā vārdu “pastāvīgi”.

Atbalstīts

10. 32.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Iestādes, kurās uzturas izglītojamie līdz 18 gadu vecumam (piemēram, bērnu aprūpes iestādes, patversmes, ārstniecības iestādes, ieslodzījuma vietas, patvēruma meklētāju izmitināšanas centri), nodrošina pamatizglītības programmas apguves iespējas.”;

izslēgt piekto daļu.

33.pants. Mācību stundu slodze pamatizglītības programmā

Mācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

1) 1.klasē - 20 mācību stundas;

2) 2.klasē - 22 mācību stundas;

3) 3.klasē - 24 mācību stundas;

4) 4.klasē - 26 mācību stundas;

5) 5.klasē - 28 mācību stundas;

6) 6.klasē - 30 mācību stundas;

7) 7.klasē - 32 mācību stundas;

8) 8. un 9.klasē - 34 mācību stundas.

15. Izteikt 33.panta 1.punktu šādā redakcijā:

 "1) 1.klasē – 22 mācību stundas;".

 16. Izteikt 33.panta 2.punktu šādā redakcijā:

 "2) 2.klasē – 23 mācību stundas;".

red.lab.

11. Izteikt 33.panta 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) 1.klasē — 22 mācību stundas;

  2) 2.klasē — 23 mācību stundas;”.

  35.pants. Mācību stundas ilgums pamatizglītības iestādēs

Mācību stundas ilgums 1.klasē ir 35 minūtes, no 2.klases līdz 9.klasei — 40–45 minūtes. Mācību stundu ilgumu nosaka izglītības iestādes vadītājs.

(2000.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.07.2000.)

17. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

"35.pants. Mācību stundas ilgums pamatizglītības iestādēs

Mācību stundas ilgums no 1.klases līdz 9.klasei ir 40–45 minūtes. Mācību stundas ilgumu nosaka izglītības iestādes vadītājs."

red.lab.

12. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

“35.pants. Mācību stundas ilgums pamatizglītības iestādēs

Mācību stundas ilgums no 1.klases līdz 9.klasei ir 40–45 minūtes. Mācību stundas ilgumu nosaka izglītības iestādes vadītājs.”

42.pants. Vispārējās vidējās izglītības programmu virzieni

(1) Izglītības iestādes ir tiesīgas izstrādāt vispārējās vidējās izglītības programmas šādos virzienos:

1) vispārizglītojošais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa bez īpaši akcentētiem mācību priekšmetiem;

2) humanitārais un sociālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem humanitāro un sociālo zinību mācību priekšmetiem;

3) matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību mācību priekšmetiem;

4) profesionālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētu profesionālo ievirzi.

(2) Vispārējās vidējās izglītības programmu attiecīgajā virzienā var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

18. Papildināt 42.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Vispārējās vidējās izglītības programmā atsevišķos mācību priekšme­tos mācību procesu var organizēt arī vienā no programmā apgūstamajām svešvalodām. Mācību saturu svešvalodā var apgūt līdz divām piektdaļām no kopējā mācību stundu slodzes apjoma izglītības programmā."

14.

15.

Deputāts J.Pliners

Izteikt 42.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Vispārējās vidējās  izglītības programmu attiecīgajā virzienā var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu. Valsts vispārējās vidējās izglītības standarts noteic, ka mācību satura apguve mazākumtautības izglītības programmā tiek nodrošināta valsts valodā vai divās valodās (bilingvāli) ne mazāk kā trijās piektdaļās no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas.”

Atbildīgā komisija

 Izslēgt likumprojekta 18.pantu.

Neatbalstīts

Atbalstīts

51.pants. Speciālās izglītības iestādes un klases

(1) Izglītojamie ar speciālām vajadzībām speciālās izglītības programmas var apgūt speciālās izglītības iestādēs vai klasēs.

(2) Ir šādas speciālās izglītības iestādes:

1) valsts speciālās izglītības iestādes. Tās ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošas speciālās izglītības iestādes, kurās mācās dažādu pašvaldību administratīvajā teritorijā dzīvojoši izglītojamie ar speciālām vajadzībām;

2) pašvaldību speciālās izglītības iestādes. Tās ir speciālās internātskolas (skolas), attīstības vai rehabilitācijas centri, kuros mācās lielākoties attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojoši izglītojamie ar speciālām vajadzībām;

3) privātās speciālās izglītības iestādes.

(3) Speciālās izglītības klase ir vispārējās izglītības iestādes klase, kurā mācās izglītojamie ar speciālām vajadzībām. Speciālās izglītības klasi var atvērt arī izglītības iestādē, kas īsteno profesionālās izglītības programmas.

(4) Speciālās izglītības iestādei speciālās izglītības attīstības centra statusu var piešķirt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.2001.)

19. Izteikt 51.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošas valsts speciālās izglītības iestādes;".

16.

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 19.pantu kā 13.pantu un aizstāt tajā vārdu “padotībā” ar vārdu “pakļautībā”.

Atbalstīts

13. Izteikt 51.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esošas valsts speciālās izglītības iestādes;”.

54.pants. Pedagoģiski medicīniskā komisija

Ir Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija un pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas. Valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju izveido izglītības un zinātnes ministrs. Pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas izveido pašvaldības. Pedagoģiski medicīniskās komisijas darbojas uz to dibinātāju apstiprinātu nolikumu pamata. Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci nosaka Ministru kabinets.

20. Izslēgt 54.panta ceturto teikumu.

red.lab.

14. Izslēgt 54.panta ceturto teikumu.

60.pants. Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestāžu dibināšana, klašu atvēršana un izglītojamo uzņemšana

(1) Sociālās korekcijas izglītības iestādes ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā.

(2) Pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes dibina valsts, pašvaldības, citas juridiskās un fiziskās personas.

(3) Jebkura izglītības iestāde var atvērt klases izglītojamajiem, kuriem nepieciešama sociālā vai pedagoģiskā korekcija.

(4) Uzņemšana sociālās korekcijas izglītības iestādēs notiek likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Uzņemšanas kārtību pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādē vai klasē un sociālās korekcijas klasē nosaka attiecīgās iestādes dibinātājs.

(6) Izglītības iestādēm, kurās tiek izveidotas sociālās vai pedagoģiskās korekcijas klases, obligāti ir jānodrošina pagarinātās darba dienas grupa individuālajam darbam ar izglītojamajiem, kas mācās šajās klasēs.

21. Aizstāt 60.panta pirmajā daļā un pārejas noteikumu 3.punktā vārdu "pārziņā" ar vārdu "padotībā".

17.

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 21.pantu kā 15.pantu šādā redakcijā:

“15. Aizstāt 60.panta pirmajā daļā vārdu “pārziņā” ar vārdu “pakļautībā”.”

Atbalstīts

15. Aizstāt 60.panta pirmajā daļā vārdu “pārziņā” ar vārdu “pakļautībā”.

Pārejas noteikumi

1. Sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izglītības un zinātnes ministrs nodrošina ar šo likumu saistīto normatīvo aktu izstrādi un iesniedz tos apstiprināšanai Ministru kabinetam.

2. Šā likuma 48.panta trešās daļas pirmais teikums stājas spēkā 2002./2003.mācību gadā, bet otrais teikums — 2003./2004.mācību gadā.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.11.2002.)

3. Pašvaldību pārziņā esošo internātskolu (izņemot speciālās internātskolas) uzturēšanas izdevumus līdz administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai finansē no valsts budžeta mērķdotācijas.

(23.09.2004. likuma redakcijā)

 4. (Izslēgts ar 1999.gada 5.augusta likumu, kas stājas spēkā no 13.08.99.)

 5. Līdz 2000.gada 1.septembrim Ministru kabinets izstrādā internātskolu un speciālo izglītības iestāžu finansēšanas noteikumus.

(2000.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.07.2000.)

 6. Ģimnāzija, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī īsteno pamatizglītības programmas, ir tiesīga turpināt attiecīgo izglītības programmu īstenošanu līdz 2003.gada 1.septembrim.

(2000.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.07.2000.)

7. 4.panta 6., 7. un 8.punkts stājas spēkā 2001.gada 1.septembrī.

(2000.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.07.2000.)

 8. Grozījumi likuma 26.panta otrajā daļā (par izglītojamo uzņemšanu speciālajās izglītības iestādēs vai speciālajās grupās), grozījumi likuma 51.panta ceturtajā daļā (par speciālās izglītības attīstības centra statusa piešķiršanu), grozījumi likuma 52.pantā (par izglītojamo uzņemšanu speciālajās izglītības iestādēs), grozījumi likuma 54.pantā (par pedagoģiski medicīnisko komisiju) stājas spēkā 2001.gada 1.septembrī.

(2000.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.07.2000.)

9. Šā likuma 39.panta trešā daļa un 48.panta otrā daļa stājas spēkā 2003.gada 1.septembrī.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.11.2002.)

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 1. un 2.pants stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

2. Šā likuma 15.pants stājas spēkā 2005.gada 1.septembrī.

3. Šā likuma 16.pants stājas spēkā 2006.gada 1.septembrī.

18.

19.

Deputāts J.Pliners

Izteikt likumprojekta Pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Šā likuma 15.pants stājas spēkā 2006.gada 1.septembrī.”

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta pārejas noteikumus šādā redakcijā:

“16. Papildināt pārejas noteikumus ar 10. punktu šādā redakcijā:

“10. Grozījumi šā likuma 33.panta 1.punktā (par mācību stundu slodzi 1.klasē) stājas spēkā 2005.gada 1.septembrī, bet 2.punktā (par mācību stundu slodzi 2.klasē) – 2006.gada 1.septembrī.””

Neatbalstīts

Atbalstīts

16.Papildināt pārejas noteikumus ar 10. punktu šādā redakcijā:

“10. Grozījumi šā likuma 33.panta 1.punktā (par mācību stundu slodzi 1.klasē) stājas spēkā 2005.gada 1.septembrī, bet 2.punktā (par mācību stundu slodzi 2.klasē) – 2006.gada 1.septembrī.”