Likumprojekts

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā

Izdarīt Vispārējās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14., 17., 21.nr.; 2000, 15., 19.nr.; 2002, 24.nr.; 2004, 20.nr.) šādus grozījumus:

1. 4.pantā:

izslēgt 10.punktu;

papildināt pantu ar 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

"11) nosaka valsts vispārējās izglītības standartus un mācību priekšmetu standartus;

12) katru mācību gadu atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem nosaka valsts pārbaudes darbu norises laiku un kārtību;

13) nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības programmās;

14) nosaka minimāli un maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un pirmsskolas izglītības iestādes grupās (arī speciālās izglītības iestādēs, sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs);

15) nosaka ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās kārtību ārpus izglītības iestādes;

16) nosaka mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku;

17) nosaka obligāto dokumentāciju, kas nepieciešama vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizācijai;

18) nosaka obligātās prasības izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)."

2. 5.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) izstrādā valsts vispārējās izglītības standartu projektus, mācību priekšmetu standartu projektus, kā arī vispārējās izglītības programmu un mācību priekšmetu programmu paraugus. Programmu paraugiem ir ieteikuma raksturs;";

izslēgt 2. un 3.punktu;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) reizi gadā izvērtē un saskaņo mācību procesā izmantojamo mācību literatūru;";

izslēgt 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18.punktu.

3. Izslēgt 7.panta otrajā daļā vārdus "Valsts vai".

4. 9.pantā:

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

"11) izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu pieņemšanas kārtību un iestādi vai pārvaldes amatpersonu, kurai privātpersona, iesniedzot attiecīgu iesniegumu, var apstrīdēt izglītības iestādes izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību;";

izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

"13) izglītības iestādes finansēšanas avotus un kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzami pārskati par izglītības iestādes funkciju izpildi un līdzekļu izmantošanu;";

izslēgt 15.punktu;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Vispārējās izglītības iestādes nolikumu apstiprina tās dibinātājs."

5. Aizstāt 10.panta trešās daļas 2.punktā vārdus "iekšējās kārtības noteikumus" ar vārdiem "iekšējos normatīvos aktus".

6. 11.pantā:

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) izglītības iestādes finanšu, personāla un citu resursu pārvaldīšanu;";

papildināt pantu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"7) iestādes darbības plāna un budžeta pieprasījuma izstrādi kārtējam gadam;

8) aptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu izglītības iestādē, kā arī par pastāvīgu iekšējās kontroles sistēmas pārraudzību un uzlabošanu."

7. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Izglītības iestādes pedagoģiskā padome

(1) Lai risinātu dažādus ar mācību un pedagoģisko procesu saistītus jautājumus, pamatizglītības un vidējās vispārējās izglītības iestādēs izveido pedagoģisko padomi. Pedagoģisko padomi vada izglītības iestādes vadītājs, un tās sastāvā ir visi iestādē strādājošie pedagogi un izglītības iestādes ārstniecības persona. Pedagoģiskās padomes sēdes sasauc ne retāk kā reizi pusgadā, un to norisi protokolē.

(2) Pedagoģiskā padome:

1) analizē pedagoģiskā darba rezultātus un izstrādā priekšlikumus to uzlabošanai;

2) veido vienotu pedagoģisko pozīciju pedagoģiskā procesa organizācijas pamatjautājumos;

3) apspriež pedagoģiskā procesa organizācijas jautājumus un analizē labāko pedagoģisko pieredzi;

4) izstrādā izglītības iestādes darba plāna projektu."

8. Izteikt 13.panta trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) uzskaita izglītības iestādē pieņemtos ziedojumus, kontrolē to izlietojumu un sniedz pārskatu par to vecāku pilnsapulcei;".

9. 18.pantā:

izslēgt trešo daļu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Izglītības iestāde drīkst īstenot starptautiskas vispārējās izglītības programmas, kuru atbilstību valsts izglītības standartiem izvērtējusi Izglītības un zinātnes ministrija un kuras iekļautas Latvijas Republikas Izglītības klasifikācijā. Latvijas Republikā atzīst šajās vispārējās izglītības programmās iegūtu izglītību."

10. Aizstāt 24.panta pirmajā daļā vārdus "pirmsskolas izglītības iestādēm" ar vārdiem "izglītības iestādēm".

11. Izslēgt 27.pantu.

12. 30.pantā:

izslēgt otro daļu;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Pamatizglītības programmā atsevišķos mācību priekšmetos mācību procesu var organizēt arī vienā no programmā apgūstamajām svešvalodām. Mācību saturu svešvalodā var apgūt līdz divām piektdaļām no kopējā mācību stundu slodzes apjoma izglītības programmā."

13. Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

"31.pants. Izglītojamo uzņemšana pamatizglītības iestādē

(1) Izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības programmas (izņemot ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas), nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus izglītojamo uzņemšanai no 1.klases līdz 9.klasei.

(2) Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas, uzņemot izglītojamos pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) izglītības programmā, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam."

14. 32.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Iestādes, kurās pastāvīgi uzturas izglītojamie līdz 18 gadu vecumam (piemēram, bērnu aprūpes iestādes, patversmes, ārstniecības iestādes, ieslodzījuma vietas, patvēruma meklētāju izmitināšanas centri), nodrošina pamatizglītības programmas apguves iespējas.";

izslēgt piekto daļu.

15. Izteikt 33.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) 1.klasē – 22 mācību stundas;".

16. Izteikt 33.panta 2.punktu šādā redakcijā:

"2) 2.klasē – 23 mācību stundas;".

17. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

"35.pants. Mācību stundas ilgums pamatizglītības iestādēs

Mācību stundas ilgums no 1.klases līdz 9.klasei ir 40–45 minūtes. Mācību stundas ilgumu nosaka izglītības iestādes vadītājs."

18. Papildināt 42.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Vispārējās vidējās izglītības programmā atsevišķos mācību priekšmetos mācību procesu var organizēt arī vienā no programmā apgūstamajām svešvalodām. Mācību saturu svešvalodā var apgūt līdz divām piektdaļām no kopējā mācību stundu slodzes apjoma izglītības programmā."

19. Izteikt 51.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošas valsts speciālās izglītības iestādes;".

20. Izslēgt 54.panta ceturto teikumu.

21. Aizstāt 60.panta pirmajā daļā un pārejas noteikumu 3.punktā vārdu "pārziņā" ar vārdu "padotībā".

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 1. un 2.pants stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

2. Šā likuma 15.pants stājas spēkā 2005.gada 1.septembrī.

3. Šā likuma 16.pants stājas spēkā 2006.gada 1.septembrī.

Izglītības un zinātnes ministra vietā –

zemkopības ministrs

M.Roze

Likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Vispārējās izglītības likuma 5.panta 2., 3., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18.punktā ir noteiktas Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences, kas neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam attiecībā uz valsts pārvaldes padotību. Vispārējās izglītības likuma 7.pantā svītrojama norma, ka valsts vispārējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju. Vispārējās izglītības likuma 9. līdz 13.pantā attiecībā uz iestādes nolikumu, iekšējiem normatīviem aktiem un iestādes vadītāja pienākumiem ir ietvertas normas, kas neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam. Vispārējās izglītības likuma 18.pantā svītrojama norma par Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātu izglītības programmu ievērošanu, jo tas neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam. Pants ir papildināms ar normu, ka arī Latvijā tiek atzītas starptautiski atzītas vispārējās izglītības programmas. Vispārējās izglītības likuma 24.pantā nav paredzēts, ka 5 – 6 gadīgo bērnu izglītības programmas tiek īstenotas ne tikai pirmsskolas, bet arī citās izglītības iestādēs. Vispārējās izglītības likuma 27. un 30.pantā ir noteiktas Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences, kas neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam attiecībā uz valsts pārvaldes padotību. Vispārējās izglītības likuma 30. un 42.pantā nav paredzēta iespēja dažus mācību priekšmetus mācīt daļēji arī kādā no svešvalodām. Taču Latvijā ir uzkrāta unikāla pieredze svešvalodu apguvē, agrāk, tā sauktajās “specializētajās valodu skolās”, kurās paralēli svešvalodas stundām tādi priekšmeti kā vēsture un ģeogrāfija tiek mācīti svešvalodā, kurā izglītības iestāde bija specializējusies. Šī pieredze ir saglabāta, 17 izglītības iestādes īsteno padziļinātu svešvalodu apguvi (vācu, franču, angļu, ziemeļvalstu valodās), tādēļ nepieciešams šādu iespēju leģitimizēt. Vispārējās izglītības likuma 32.pants papildināms ar iespēju iegūt pamatizglītību arī patvēruma meklētāju izmitināšanas centros. Vispārējās izglītības likuma 33. un 35.pantā noteiktā mācību slodze pamatizglītībā 1. un 2.klasei (20 un 22 mācību stundas) pamatizglītības programmās ir neatbilstoša mūsdienīgām mācību metodēm un izglītības saturam un ir viena no mazākajām starp Eiropas valstīm (Pēc “Key Data on Education in Europe 2002” datiem mācību gada garums astronomiskajās stundās 1. līdz 6.klasē Eiropas valstīs vidēji ir 723 stundas, turpretim Latvijā – 478 stundas, mācību stundu skaits nedēļā Eiropas valstīs 1. līdz 3.klasē vidēji ir no 24 līdz 25 mācību stundām, turpretim Latvijā – no 20 līdz 24 stundām nedēļā. Vispārējās izglītības likuma 51.pantā un 60.pantā noteiktais, ka valsts speciālās izglītības iestādes un sociālās korekcijas izglītības iestādes atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā, neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam attiecībā uz valsts pārvaldes padotību. Pārejas noteikumu 3.puntā pareizi nosakāma padotība.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Lai nodrošinātu Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma pārejas noteikumu 6.punkta prasību izpildi, ievērojot šī likuma 17.panta otrajā daļā noteikto, tās Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences, kas neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam attiecībā uz valsts pārvaldes padotību, tiek nodotas Ministru kabinetam, tas ir, valsts vispārējās izglītības standartu un mācību priekšmetu apstiprināšana, valsts pārbaudes darbu norises laika un kārtības noteikšana katru mācību gadu; mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība speciālās izglītības iestādēs; minimāli un maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita klasē vispārējās izglītības iestādēs un pirmsskolas izglītības iestādes grupās, arī speciālās izglītības iestādēs, sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs noteikšana; ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās kārtība ārpus izglītības iestādes; mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laika noteikšana; vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizācijai nepieciešamo dokumentu (izglītojamo personu lietu, klases žurnālu, mācību sasniegumu kopsavilkuma žurnālu, liecību, valsts atzītu izglītības dokumentu uzskaites žurnālu u.c.) noteikšana; obligātās prasības izglītojamo uzņemšanai vispārējās izglītības iestādēs, izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes, kā arī prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs. Palielinot izglītojamo mācību slodzi par 2 mācību stundām 1.klasē un par 1 mācību stundu 2.klasē, tiek nodrošināta iespēja īstenot pamatizglītības satura reformu, izmantot jaunākās mācību metodes, ieviest jaunu sociālo zinību mācību priekšmetu, kas ietver jautājumus par ētiskajām vērtībām, veselību, drošību, izkopj saskarsmes un sadarbības prasmes un citas mūsdienu sabiedrībai svarīgas tēmas, kā arī būtiski stiprināt dabaszinātņu pamatu un informātikas apguvi, pārejas noteikumos nosakot, ka šie grozījumi stājas spēkā attiecīgi 2005. un 2006.gada 1.septembrī.
3. Cita informācija	Nav.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procesu vienkāršošanu		Normatīvā akta projekta mērķis ir nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi un noteikt Ministru kabinetam padotās valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un valsts pārvaldes darbības pamatnoteikumus atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam.
3. Sociālo seku izvērtējums		Normatīvā akta projektam tiešas ietekmes uz šo jomu nav.
4. Ietekme uz vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija		Nav.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji	Kārtējais gads			Nākamie trīs gadi					Vidēji 5 gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2			3		4		5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvais akts tiek īstenots budžeta ietvaros.			Normatīvais akts tiek īstenots budžeta ietvaros.		Normatīvais akts tiek īstenots budžeta ietvaros.		Normatīvais akts tiek īstenots budžeta ietvaros.	Normatīvais akts tiek īstenots budžeta ietvaros.
3.Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4.Prognozējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6.Cita informācija	Samazinoties izglītojamo skaitam, mācību stundu skaita palielināšanu 1. un 2.klasē varēs finansēt no mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – pašvaldību pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām šādā apjomā: 1235 1.klašu komplekti x 2/21 x Ls 170 + piemaksa 10% + soc.nod. 24,09% = Ls 27 293 mēnesī. Kopā gadā Ls 327 520 1328 2.klašu komplekti x 1/21 x Ls 170 + piemaksa 10% + soc.nod. 24,09% = Ls 14 674 mēnesī. Kopā gadā Ls 176 092
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt).			Līdz 2006.gada 1.janvārim ir jāizstrādā un jāpieņem sekojoši Ministru kabineta noteikumi atbilstoši likumā noteiktajām kompetencēm: 1) nosaka valsts vispārējās izglītības standartus un mācību priekšmetu standartus; 2) katru mācību gadu atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem nosaka valsts pārbaudes darbu norises laiku un kārtību; 3) nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības programmās; 4) nosaka minimāli un maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un pirmsskolas izglītības iestādes grupās, arī speciālās izglītības iestādēs, sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs; 5) nosaka ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās kārtību ārpus izglītības iestādes; 6) nosaka mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku; 7) apstiprina vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizācijai nepieciešamo dokumentus (izglītojamo personu lietu, klases žurnālu, mācību sasniegumu kopsavilkuma žurnālu, valsts atzītu izglītības dokumentu uzskaites žurnālu u.c.); 10) apstiprina obligātās prasības izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs, izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes. Līdz 2006.gada 1.janvārim veicami arī atbilstoši grozījumi Izglītības likumā.
2.Cita informācija			Nav.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas							Nav.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)							Nav.
3. Kādi sabiedriskās informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis							Veikts SKDS pētījums “Skolēnu mācību noslodzes sadalījums izglītības programmas apguvē skolēnu vecāku skatījumā” (2002.gada oktobris – novembris).
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem							Nav.
5.Cita informācija							Nav.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas							Normatīvā akta izpilde notiks esošo institūciju funkciju ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu							Normatīvais akts tiks publicēts valdības oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ievietots Izglītības un zinātnes ministrijas interneta mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo							Piemērojams vispārējais administratīvais process.
4. Cita informācija							Nav.

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

Izglītības un zinātnes ministre	Valsts sekretāra vietā – valsts sekretāra vietnieks vispārējos jautājumos	Juridiskā departamenta direktors	Administratīvā departamenta Kontroles nodaļas vadītāja p.i.	Atbildīgā amatpersona
I.Druviete	A.Cinis	E.Martinsons	G.Grosa-Sīka	A.Skrastiņš

2005.06.06.

1488

E.Grīnis

7047910, edgars.grinis@izm.gov.lv