Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam

2005.gada 7 .jūnijā

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā deputāti iesniedz likumprojektu “Sabiedrisko raidorganizāciju likums”

Pielikumā:

1. Likumprojekts uz vienpadsmit lapām

1._____________________________________

2. _____________________________________

3. _____________________________________

4. _____________________________________

5. _____________________________________

SaBIEDRISKO RAIDORGANIZĀCIJU likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu sabiedrisko raidorganizāciju programmu veidošanu un apraidi.

(2) Šā likuma uzdevums ir noteikt sabiedrisko raidorganizāciju juridisko statusu, darbības un programmu veidošanas nosacījumus, to pārvaldi un uzraudzības kārtību, kā arī paredzēt sabiedrisko raidorganizāciju programmu veidošanai un apraidei nepieciešamā finansējuma avotus un finansēšanas kārtību.

2.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Sabiedrisko raidorganizāciju programmas – sabiedrībai paredzēts plašs un daudzveidīgs programmu kopums, kuru finansē un uzrauga pati sabiedrība šajā likumā noteiktajā kārtībā. Tās īsteno tādu programmu veidošanu, kas vienlaicīgi ievēro gan atsevišķu sabiedrības grupu, gan visas sabiedrības intereses un kopumā veicina brīvu viedokļu veidošanos, demokrātiskas valsts iekārtas nostiprināšanos un valsts valodas un kultūras saglabāšanu un attīstību.

2) Sabiedriskās raidorganizācijas programmu gada plāns – kalendārā gada ietvaros paredzētais programmas stundu apjoms un procentuāls tā tematikas iedalījums.

II nodaļa. Sabiedriskās raidorganizāciju programmu veidošana un apraide

3.pants. Sabiedrisko raidorganizāciju programmu veidošanas mērķis un principi

(1) Sabiedrisko raidorganizāciju programmu veidošanas mērķis ir veicināt sabiedrības locekļu brīvu un informētu viedokļu veidošanos.

(2) Sabiedrisko raidorganizāciju programmu veidošana atbilst augstām ētikas un kvalitātes prasībām un tā atspoguļo sabiedrības uzskatu dažādību. Sabiedrisko raidorganizāciju programmās nedrīkst īstenot tikai atsevišķu politisku, ideoloģisku, ekonomisku vai reliģisku grupu intereses.

(3) Sabiedrisko raidorganizāciju programmu veidošanā ievēro Latvijas sabiedrības dažādību sociālā, ekonomiskā, reģionālā, izglītības un kultūras ziņā, ņemot vērā cilvēka tiesības un pamatbrīvības, īpaši vienlīdzību likuma priekšā, uzskatu un izteiksmes brīvību, tiesības brīvi saņemt un izplatīt informāciju, nevainīguma prezumpciju, personiskās dzīves, kā arī goda un cieņas neaizskaramību.

(4) Sabiedrisko raidorganizāciju programmās ir aizliegts izvietot reklāmu un televīzijas veikalu.

(5) Sabiedrisko raidorganizāciju programmās iekļauto raidījumu sponsorēšana veicama un sociālie paziņojumi un pašreklāma izvietojama atbilstoši “Radio un televīzijas likuma” noteikumiem.

(6) Sabiedrisko raidorganizāciju programmas un raidlaiku nedrīkst iznomāt vai nodot lietošanā.

4.pants. Sabiedrisko raidorganizāciju programmu uzdevumi

(1) Sabiedrisko raidorganizāciju programmās ir jānodrošina daudzpusīgas, neitrālas un pilnvērtīgas informācijas sniegšana sabiedrībai, pēc iespējas plašāk atspoguļojot tās uzskatu dažādību, kā arī tajā pastāvošos politiskos, filozofiskos, reliģiskos, zinātnes, ekonomiskos un mākslas virzienus.

(2) Sabiedrisko raidorganizāciju programmās ir jānodrošina objektīvu, neatkarīgu ziņu un analītisku komentāru veidošana.

(3) Sabiedrisko raidorganizāciju programmās ir jānodrošina sabiedrības vajadzības pēc informatīvi dokumentāliem, izglītojošiem, kultūras, zinātnes, izklaides, bērnu, sporta un citiem raidījumiem, tai ir jāietver nozīmīga daļa Latvijā veidotu oriģinālraidījumu un jārada sabiedrisko diskusiju iespējamība, kurā tiek pausts iespējami plašs uzskatu loks.

(4) Sabiedrisko raidorganizāciju programmās iespēju robežās ir jāatspoguļo Latvijā dzīvojošo dažādo sociālo, etnisko un kultūras grupu dzīve.

(5) Sabiedrisko raidorganizāciju programmām ir jāsniedz ieguldījums nacionālā un Eiropas kultūras mantojuma novērtēšanā, saglabāšanā un izplatīšanā.

(6) Sabiedrisko raidorganizāciju programmās ir jānodrošina priekšvēlēšanu un pirmsreferendumu informēšanas un aģitācijas iespējas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

5.pants. Sabiedrisko raidorganizāciju programmu izplatīšana

(1) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs saskaņā ar Raidorganizāciju attīstības nacionālo koncepciju nodrošina sabiedrisko raidorganizāciju veidoto programmu izplatīšanu auditorijai valsts teritorijā.

(2) Sabiedrisko raidorganizāciju programmu izplatīšanai nepieciešamais finansējums Latvijas Valsts radio un televīzijas centram tiek piešķirts kā ikgadēja valsts dotācija no Satiksmes ministrijas budžeta. Pirms finansējuma piešķiršanas Satiksmes ministrija ar Sabiedrisko raidorganizāciju padomi saskaņo nākamajā gadā paredzēto raidlaika apjomu.

6.pants. Sabiedrisko raidorganizāciju funkcijas

(1) Sabiedriskajām raidorganizācijām ir jāveido savas programmas atbilstoši šim likumam un “Radio un televīzijas likumā” noteiktajiem programmu veidošanas noteikumiem un principiem.

(2) Sabiedriskajām raidorganizācijām savas programmas ir jāveido vispusīgi, nodrošinot iespēju klausītājiem un skatītājiem izteikt savus priekšlikumus un iebildumus un tos publiski apspriežot.

(3) Sabiedriskajām raidorganizācijām sava pirmā programma jāveido valsts valodā. Atsevišķos gadījumos pirmajā programmā ir atļauts iekļaut arī Latvijā veidotus oriģinālraidījumus ar subtitriem valsts valodā un oriģinālu skaņas pavadījumu.

7.pants. Konkurences noteikumu piemērošana

(1) Sabiedrisko raidorganizāciju darbībai nav piemērojami konkurenci regulējošie normatīvie akti, izņemot tādu šo raidorganizāciju saimniecisko darbību, kas nav sabiedriskā apraide, īpaši reklāmas tirgū.

(2) Par konkurenci ierobežojošu faktoru netiek uzskatīts valsts budžeta finansējums, kas piešķirts sabiedriskās apraides nodrošināšanai.

(3) Sabiedriskās raidorganizācijas izstrādā reklāmas cenu noteikšanas metodiku, kuru apstiprina Sabiedrisko raidorganizāciju padome.

(4) Sabiedriskās raidorganizācijas drīkst piešķirt bezmaksas raidlaiku vienīgi sabiedriski nozīmīgu notikumu sludinājumu, sociālu paziņojumu izplatīšanai un aicinājumiem uz labdarību. Šādi sludinājumi un aicinājumi nav ieskaitāmi reklāmas apjomā.

8.pants. Sabiedrisko raidorganizāciju arhīvi (videokrātuves un fonotēka)

(1) Sabiedrisko raidorganizāciju veidotie vai to programmām veidotie audiovizuālie darbi un fonogrammas ar kultūrvēsturisku vērtību uzskatāmi par nacionālā kultūras mantojuma daļu un valsts arhīva fonda sastāvdaļu, kas uzglabājami un izmantojami atbilstoši attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajam.

(2) Ja valsts arhīvu sistēmas ietvaros paredzēts veikt Sabiedrisko raidorganizāciju arhīvos esošo materiālu pārkopēšanu nolūkā tos uzglabāt pastiprinātas drošības apstākļos, tad arhīvs sedz pārkopēšanas tehniskās izmaksas. Dubultās kopijas izgatavojamas programmām ar īpašu kultūrvēsturisku nozīmi, to izveidošana paredzēta tikai uzglabāšanai, un nav atļauta šo kopiju jebkāda veida lietošana vai publiskošana.

(3) Sabiedriskās raidorganizācijas drīkst izmantot savus arhīva materiālus jebkurā iespējamā veidā gan raidīšanas nolūkos, gan ikvienā citā veidā atbilstoši “Autortiesību likumam”. Sabiedriskajām raidorganizācijām ir tiesības savu programmu veidošanā izmantot valsts arhīva fondus, sedzot tikai nepieciešamās tehniskās pavairošanas izmaksas. Pieeju var liegt vienīgi ierobežotas pieejamības informācijai atbilstoši “Informācijas atklātības likumam”.

(4) Sabiedriskās raidorganizācijas tiek uzskatītas par bijušās Latvijas PSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas, Latvijas Republikas Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas, valsts uzņēmumu “Latvijas Radio” un “Latvijas televīzija”, kā arī valsts bezpeļņas SIA “Latvijas Radio” un valsts bezpeļņas SIA “Latvijas Televīzija”, tiesību un saistību pārņēmēju.

(5) Sabiedriskajām raidorganizācijām ir tiesības iekasēt samaksu par pieeju savos arhīvos esošajiem audiovizuālajiem darbiem un fonogrammām. Sabiedriskās raidorganizācijas pēc pieprasījuma nodrošina savos arhīvos esošo audiovizuālo darbu un fonogrammu publiskošanu gan analogā, gan digitālā formā jebkuros tehniskajos informācijas nesējos un tehnoloģijās.

III nodaļa. Sabiedriskās raidorganizācijas un to pārvalde

9.pants. Tiesiskais statuss

(1) Sabiedriskās raidorganizācijas ir atvasinātas publiskas juridiskas personas, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Satversmi, šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un to nolikumiem, nodrošinot sabiedrības grupu intereses savu programmu veidošanā.

(2) Sabiedrisko raidorganizāciju nolikumus apstiprina Sabiedrisko raidorganizāciju padome.

(3) Sabiedrisko raidorganizāciju pilni nosaukumi ir:

1) sabiedriskā raidorganizācija “Latvijas Radio”;

2) sabiedriskā raidorganizācija “Latvijas Televīzija”.

(4) Sabiedriskās raidorganizācijas, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, ir redakcionāli neatkarīgas un finansiāli patstāvīgas. To darbība pamatojas uz sabiedrības pārraudzību.

(5) Sabiedrisko raidorganizāciju uzdevums ir šajā likumā noteikto funkciju izpilde.

(6) Sabiedriskās raidorganizācijas nav privatizējamas ne kopumā, ne pa daļām, to manta nav ieķīlājama. Tām nav tiesību garantēt citu fizisko vai juridisko personu saistību izpildi.

(7) Ar Sabiedrisko raidorganizāciju padomes atļauju sabiedriskās raidorganizācijas drīkst piedalīties komercsabiedrību dibināšanā, iegādāties, ieķīlāt tām piederošu citu komercsabiedrību kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīrus, ja tas tieši vai netieši nepasliktina vai neapdraud programmas kvalitāti.

(8) Sabiedrisko raidorganizāciju darbībā nav tiesīga iejaukties un dot amatpersonām saistošus norādījumus neviena valsts vai pašvaldības institūcija, to amatpersona vai citas personas, izņemot šajā likumā tieši paredzētos gadījumus.

(9) Sabiedriskām raidorganizācijām nevar noteikt citu tiesisko statusu, likvidēt vai reorganizēt, atsavināt to mantu vai uzlikt tām kādus pienākumus ar pārvaldes lēmumu (administratīvu aktu).

(10) Ar Sabiedrisko raidorganizāciju padomes atļauju Sabiedriskās raidorganizācijas var iestāties dažādās starptautiskās organizācijās. Par darbību šajās organizācijās un pieņemtajiem lēmumiem Sabiedriskās raidorganizācijas informē Sabiedrisko raidorganizāciju padomi.

(11) Radiofrekvenču spektru sabiedrisko raidorganizāciju programmu pakalpojumu pārraidīšanai ēterā piešķir bez konkursa un bez valsts nodevas.

(12) Sabiedriskajām raidorganizācijām ir tiesības pārraidīt programmas satelītā, kabeļtelevīzijas tīklos vai jebkurā citā tehniskā veidā. Tās drīkst sniegt teleteksta pakalpojumu un iesaistīties jebkurā raidīšanas tehnoloģijas jomā vai veidā.

(13) Elektronisko sakaru tīklos jānodrošina visiem abonentiem sabiedrisko raidorganizāciju programmas nemainītā veidā. Šo programmu izplatīšanai kabeļtelevīzijas tīklos retranslācijas atļauja nav vajadzīga. Šāds princips ievērojams arī uz virszemes ciparu televīzijas apraidi.

(14) Sabiedriskajām raidorganizācijām ir tiesības izkārtot savu programmu elektroniskajos programmu gidos.

(15) Ar Sabiedrisko raidorganizāciju padomes atļauju sabiedriskās raidorganizācijas drīkst sniegt papildu programmu pakalpojumus neatkarīgi no to piegādes vai finansējuma veida.

10.pants. Sabiedrisko raidorganizāciju manta

(1) Sabiedrisko raidorganizāciju mantu veido:

1) sabiedriskajām raidorganizācijām nošķirtā kustamā un nekustamā manta, tajā skaitā finanšu līdzekļi;

2) kustamā un nekustamā manta, tajā skaitā finanšu līdzekļi, ko dāvinājušas (ziedojušas) fiziskās un juridiskās personas, kā arī manta, ko sabiedriskās raidorganizācijas iegādājušās;

3) intelektuālais īpašums.

(2) Sabiedrisko raidorganizāciju mantu izmanto to darbības nodrošināšanai, lai īstenotu savas funkcijas.

(3) Tiesiskajās attiecībās ar citām personām sabiedriskās raidorganizācijas atbild ar savu mantu. Ja ar to nepietiek vai sabiedrisko raidorganizāciju saistību izpilde var traucēt to funkciju veikšanu, par saistībām atbild valsts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Sabiedriskajām raidorganizācijām ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegādāties tās darbībai nepieciešamo kustamo mantu, kā arī atsavināt to īpašumā esošo kustamo mantu.

(5) Sabiedriskajām raidorganizācijām ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegādāties un atsavināt tās darbībai nepieciešamo nekustamo mantu. Lai iegādātos vai atsavinātu nekustamo mantu par valsts piešķirtajiem budžeta līdzekļiem, Sabiedriskajām raidorganizācijām jāsaņem Sabiedrisko raidorganizāciju padomes piekrišana. Nekustamais īpašums reģistrējams zemesgrāmatā uz attiecīgās sabiedriskās raidorganizācijas vārda.

(6) Līdzekļus, kas iegūti, atsavinot sabiedriskās raidorganizāciju mantu, ieskaita attiecīgās sabiedriskās raidorganizācijas budžetā.

(7) Sabiedrisko raidorganizāciju valdījumā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana nomā vai patapinājumā pieļaujama, ja tas nepieciešams sabiedrisko raidorganizāciju funkciju veikšanai. Ēku, to daļu vai zemes nodošana nomā pieļaujama, noslēdzot rakstveida līgumu.

(8) Sabiedrisko raidorganizāciju valdījumā vai turējumā var būt citu personu kustamā un nekustamā manta.

11.pants Sabiedrisko raidorganizāciju pārvalde

Sabiedrisko raidorganizāciju nolikumos noteiktās kompetences apjomā vada ģenerāldirektors un valde. Ģenerāldirektoru uz pieciem gadiem konkursa kārtībā amatā ieceļ Sabiedrisko raidorganizāciju padome. Valdes locekļus uz trim gadiem amatos apstiprina Sabiedrisko raidorganizāciju padome pēc ģenerāldirektora priekšlikuma. Ģenerāldirektors ir arī valdes priekšsēdētājs.

12.pants Sabiedriskās raidorganizācijas ģenerāldirektors un valde

(1) Sabiedriskās raidorganizācijas ģenerāldirektoru var iecelt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Ģenerāldirektors nedrīkst:

1) būt Saeimas deputāts vai Ministru kabineta loceklis;

2) darboties politiskajās organizācijās (partijās) vai to apvienībās, bet gadījumā, ja viņš darbojas kādā politiskajā organizācijā (partijā) vai to apvienībā, šī darbība ir jāaptur.

(2) Uz sabiedriskās raidorganizācijas ģenerāldirektoru attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

(3) Par sabiedriskās raidorganizācijas ģenerāldirektoru nevar būt persona, kas sodīta par tīšu noziegumu, ja tā nav reabilitēta vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

(4) Sabiedriskās raidorganizācijas ģenerāldirektors nedrīkst ieņemt citus algotus amatus un veikt citus algotus pienākumus, izņemot radošo, zinātnisko un pedagoģisko darbību. Ģenerāldirektors nedrīkst būt nevienas raidorganizācijas kapitāla daļu turētājs.

(5) Sabiedriskās raidorganizācijas ģenerāldirektoru var atbrīvot no amata pirms termiņa pēc viņa lūguma. Atstādināšana, atcelšana un atlaišana no amata pēc Sabiedrisko raidorganizāciju padomes iniciatīvas pieļaujama vienīgi normatīvajos aktos vai statūtos paredzētajos gadījumos, vai arī tad, ja tiek konstatēti normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par ģenerāldirektoru.

(6) Sabiedriskās raidorganizācijas ģenerāldirektors:

1) atbild par sabiedriskās raidorganizācijas darbības atbilstību nolikumam, likumu un citu normatīvo aktu prasībām;

2) vada un organizē sabiedriskās raidorganizācijas darbību, nodrošina darbības nepārtrauktību, bez īpaša pilnvarojuma pārstāv to un savas kompetences ietvaros slēdz darījumus tās vārdā;

3) pārvalda sabiedrisko raidorganizāciju mantu,

4) nodrošina, lai sabiedriskās raidorganizācijas līdzekļi tiktu izlietoti un manta izmantota likumīgi un lietderīgi, kā arī atbild par to finansiālo darbību;

5) izstrādā sabiedriskās raidorganizācijas darbības un attīstības stratēģijas projektu pieciem gadiem, publicē un iesniedz Sabiedrisko raidorganizāciju padomei ziņojumu par sabiedrisko raidorganizāciju programmu gada plāna izpildi iepriekšējā gadā, kā arī izveido ikgadējā budžeta projektu;

6) nosaka sabiedriskās raidorganizācijas struktūru, amatu sarakstu un darbinieku atalgojumu;

7) pieņem darbā, atbrīvo, atstādina un atlaiž no darba sabiedriskās raidorganizācijas darbiniekus;

8) nosaka sabiedriskās raidorganizācijas darbinieku kompetenci un atbildību;

9) sniedz Sabiedrisko raidorganizāciju padomei informāciju par sabiedriskās raidorganizācijas darbību un priekšlikumus tās darbības jautājumos;

10) veic citas šajā likumā, citos normatīvajos aktos, kā arī nolikumā noteiktās darbības;

11) ir tiesīgs piedalīties Sabiedrisko raidorganizāciju padomes sēdēs.

(7) Sabiedriskās raidorganizācijas ģenerāldirektoram ir viens vai vairāki vietnieki. Ģenerāldirektora prombūtnes laikā pienākumus pēc ģenerāldirektora norādījuma pilda viens no vietniekiem.

(8) Sabiedriskās raidorganizācijas valde izlemj jautājumus saskaņā ar nolikumu.

(9) Sabiedriskās raidorganizācijas ģenerāldirektors tikai ar valdes piekrišanu var rīkoties šādos gadījumos:

1) nosakot programmu veidošanas koncepciju un pamatvirzienus;

2) sagatavojot ikgadējo budžeta plānu;

3) slēdzot darba koplīgumu;

4) lemjot par nekustamās mantas iegādi vai ierosinot tās atsavināšanu;

5) lemjot par darījumu, kura apjoms finansiālā izteiksmē pārsniedz vienu divdesmito daļu no attiecīgās sabiedriskās raidorganizācijas iepriekšējā gada finanšu apgrozījuma apjoma.

(10) Sabiedriskās raidorganizācijas valdes locekļu iecelšanai, atstādināšanai, atcelšanai un atbrīvošanai no amata piemērojami noteikumi par ģenerāldirektoru, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi.

IV nodaļa. Sabiedrisko raidorganizāciju finansēšana

13.pants. Sabiedrisko raidorganizāciju finansējuma avoti

(1) Sabiedrisko raidorganizāciju finansiālā nodrošinājuma avoti ir:

1) valsts budžeta dotācija,

2) ieņēmumi no saimnieciskās darbības;

3) dāvinājumi, ziedojumi un sponsorējumi.

(2) Valsts finansējums sabiedriskajām raidorganizācijām norādāms atsevišķā valsts budžeta apakšprogrammā.

(3) Starp Ministru kabinetu un sabiedriskajām raidorganizācijām tiek slēgta vienošanās, kurā tiek noteikti sabiedrisko raidorganizāciju attīstības principi un tam nepieciešamais finansējums. Šīs vienošanās termiņš ir 5 gadi, un tā ik reizi ir noslēdzama ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms nākamā perioda sākuma datuma.

(4) Sabiedriskajām raidorganizācijām piešķirtais finansējums no valsts budžeta nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā, ievērojot inflāciju.

(5) Sabiedriskās raidorganizācijas var saņemt finanšu līdzekļus no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kā arī dāvinājumus (ziedojumus) naudas līdzekļu un mantiskā veidā, tajā skaitā arī ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumus (ziedojumus).

(6) Sabiedriskās raidorganizācijas var atvērt kontus kredītiestādēs, kredītiestāžu filiālēs vai to pārstāvniecībās.

(7) Sabiedriskās raidorganizācijas projektu un programmu īstenošanai var saņemt līdzekļus arī no valsts un sabiedriskajiem fondiem, kā arī citiem avotiem sabiedrisko raidorganizāciju funkciju izpildei.

(8) Ja kāda nozīmīgai sabiedrības daļai svarīga notikuma atspoguļošana nav ietverta sabiedriskās raidorganizācijas programmu gada plānā, sabiedriskajām raidorganizācijām ir tiesības pieprasīt no attiecīgā pasākuma organizatora savu izdevumu atmaksu.

(9) Sabiedriskās raidorganizācijas nodrošina finanšu pārskatāmību un grāmatvedības kontu nodalīšanu, lai skaidri norādītu izlietotā finansējuma avotu un mērķi.

(10) Sabiedriskās raidorganizācijas val sts budžeta līdzekļu saņemšanai un no tiem veicamo izdevumu izdarīšanai atver kontus Valsts kasē.

(11) Sabiedrisko raidorganizāciju padome konkursa kārtībā izraugās zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu sabiedrību, kas pārbauda un apstiprina ikgadējo publisko gada pārskatu par finansējuma izlietojumu sabiedriskajās raidorganizācijās.

(12) Sabiedriskās raidorganizācijas kārto grāmatvedības uzskaiti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un iesniedz pārskatu par finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” un citu normatīvo aktu prasībām. Par finansējuma izlietojumu sabiedriskās raidorganizācijas vienu reizi gadā sniedz arī publisku atskaiti Sabiedrisko raidorganizāciju padomei.

V nodaļa. Sabiedrisko raidorganizāciju uzraudzība

14.pants Sabiedrisko raidorganizāciju padomes statuss

(1) Sabiedrisko raidorganizāciju padome ir pilntiesīga autonoma institūcija, kas izveidota uz sabiedrības grupu reprezentācijas pamatiem un realizē dažādu sabiedrības grupu interešu līdzsvarošanu, pārraugot sabiedrisko raidorganizāciju darbību.

(2) Sabiedrisko raidorganizāciju padome ir juridiska persona, tai ir zīmogs ar tās nosaukumu. Tā darbojas saskaņā ar Latvijas republikas Satversmi, šo likumu un citu normatīvo aktu prasībām.

(3) Sabiedrisko raidorganizāciju padomes funkciju veikšanai nepieciešamo finansējumu nodrošina no valsts budžeta.

(4) Pārskatu par savu darbību, īpaši finansiālo, sabiedrisko raidorganizāciju padome vienu reizi gadā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

15.pants Sabiedrisko raidorganizāciju padomes sastāvs

(1) Sabiedrisko raidorganizāciju padomi septiņu locekļu sastāvā izveido Saeima. Ievēlēšanas kārtību nosaka Saeimas kārtības rullis.

(2) Sabiedrisko raidorganizāciju padomes sastāvā iekļaujams viens Latvijas Radio pilnsapulces un viens Latvijas Televīzijas pilnsapulces izvirzīts pārstāvis un divi biedrību un nodibinājumu izvirzīti pārstāvji, viens Valsts prezidenta izvirzīts pārstāvis, viens Ministru kabineta izvirzīts pārstāvis un viens ne mazāk kā vienas trešās daļas Saeimas deputātu izvirzīts pārstāvis.

(3) Izvirzītajiem kandidātiem jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem, ar labu reputāciju, augstāko izglītību un vismaz piecu gadu profesionālu, vadības vai akadēmisku darba pieredzi masu informācijas līdzekļu jomā. Kandidātiem jāiesniedz arī savas darbības koncepcija.

(4) Par Sabiedrisko raidorganizāciju padomes locekli nevar būt persona, kas sodīta par tīšu noziegumu, ja tā nav reabilitēta vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

(5) Uz Sabiedrisko raidorganizāciju padomes locekļiem attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

(6) Sabiedrisko raidorganizāciju padomes locekļu kandidatūru pieteikumus iesniedz Saeimas Prezidijam. Pirms to izskatīšanas Saeimā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izvērtē kandidatūras un pauž komisijas viedokli, aizklāti balsojot.

(7) Izvirzīto kandidātu sarakstu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot katra kandidāta vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu, darbavietu un ieņemamo amatu (nodarbošanos).

(8) Sabiedrisko raidorganizāciju padomes locekļi nedrīkst savienot amatu ar Saeimas deputāta vai Ministru kabineta locekļa pienākumiem.

(9) Sabiedrisko raidorganizāciju padomes locekļi nedrīkst būt politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību patstāvīgi funkcionējošo vadības institūciju amatpersonas. Patstāvīgi funkcionējoša vadības institūcija šā panta izpratnē ir centrāla augstākā organizācijas vai to apvienības institūcija, kurai ir tiesības rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu atbilstoši likumam ”Par sabiedriskām organizācijām un to apvienībām”.

(10) Sabiedrisko raidorganizāciju padomes loceklis nedrīkst būt nevienas raidorganizācijas kapitāla daļu turētājs, amatpersona vai darbinieks.

16.pants Sabiedrisko raidorganizāciju padomes darbība

(1) Sabiedrisko raidorganizāciju padomes locekļu pilnvaru laiks ir pieci gadi, tos amatā var ievēlēt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(2) Sabiedrisko raidorganizāciju padome aizklāti ievēlē priekšsēdētāju, to kompetenci nosakot iekšējās darbības noteikumos.

(3) Sabiedrisko raidorganizāciju padomes sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Informācijai par sēžu sasaukšanu un darba kārtību ir jābūt atklātai un publicētai interneta tīklā. Ārkārtas sēdes, ja to pieprasa vismaz trīs Sabiedrisko raidorganizāciju padomes locekļi, jāsasauc nedēļas laikā.

(4) Sabiedrisko raidorganizāciju padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse tās locekļu. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vismaz četri Sabiedrisko raidorganizāciju padomes locekļi.

(5) Sabiedrisko raidorganizāciju padomes sēdes tiek protokolētas. Sēdes protokolu paraksta visi Sabiedrisko raidorganizāciju padomes locekļi, kas piedalījušies sēdē. Sabiedrisko raidorganizāciju padomes loceklis, parakstot protokolu, var tajā ierakstīt savu viedokli par izskatīto jautājumu vai izdarīt atzīmi par sava viedokļa pievienošanu protokolam rakstveidā.

(6) Sabiedrisko raidorganizāciju padomes loceklis savu darbību var izbeigt, 14 dienu laikā motivēti rakstiski informējot par to Sabiedrisko raidorganizāciju padomi un Saeimas Prezidiju, bet gadījumos, ja tā izvirzītājs bija Valsts prezidents vai Ministru kabinets – arī attiecīgo institūciju. Šajā gadījumā jauns loceklis apstiprināms uz pilnu termiņu.

(7) Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma Sabiedrisko raidorganizāciju padomes locekli atceļ no amata pirms viņa pilnvaru termiņa beigām vienīgi šādos gadījumos:

1) viņš triju mēnešu laikā neattaisnoti nav piedalījies Sabiedrisko raidorganizāciju padomes darbā;

2) ir konstatēti šajā likumā norādīti apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par Sabiedrisko raidorganizāciju padomes locekli;

3) viņš izdarījis tīšu šā likuma pārkāpumu vai pieļāvis nolaidību un tas izraisījis būtiskas sekas.

(8) Sabiedrisko raidorganizāciju padomes darbībā nav tiesīga iejaukties un dot tās locekļiem saistošus norādījumus neviena valsts vai pašvaldības institūcija, to amatpersona vai citas personas, izņemot šajā likumā tieši paredzētos gadījumus.

17.Sabiedrisko raidorganizāciju padomes atbildība

(1) Sabiedrisko raidorganizāciju padome ir atbildīga par savas darbības likumību.

(2) Sabiedrisko raidorganizāciju padomes locekļi atbild par pieņemtajiem prettiesiskajiem lēmumiem, ja to rezultātā sabiedriskajām raidorganizācijām radušies zaudējumi, vai to programmu veidošana ir nonākusi pretrunā ar šī likuma noteikumiem. Šādus zaudējumus piedzen no Sabiedrisko raidorganizāciju padomes locekļiem.

(3) Sabiedrisko raidorganizāciju padomes loceklis, kurš balsojis pret prettiesisko lēmumu, ja pietiekams šāda balsojuma pamatojums atzīmēts attiecīgās sēdes protokolā vai rakstveida pamatojums pievienots protokolam, kurā par to izdarīts attiecīgs ieraksts, atbrīvojams no zaudējumu atlīdzības piedziņas.

(4) Sabiedrisko raidorganizāciju padomes locekļi un sekretariāta darbinieki ir atbildīgi arī par konfidencialitātes neievērošanu un par zaudējumiem, kas sabiedriskajām raidorganizācijām radušies to prettiesiskas rīcības dēļ.

18.pants Sabiedrisko raidorganizāciju padomes uzdevumi

(1) Sabiedrisko raidorganizāciju padome, konsultējoties ar sabiedriskajām raidorganizācijām, izstrādā un apstiprina sabiedriskās raidorganizācijas programmu gada plānu.

(2) Sabiedrisko raidorganizāciju padome, konsultējoties ar sabiedriskajām raidorganizācijām, sagatavo valsts budžeta projektu sabiedrisko raidorganizāciju programmu gada plānu izpildei un iesniedz to Ministru kabinetam, kā arī pēc budžeta pieņemšanas Saeimā lemj par tā sadalījumu atbilstoši apstiprinātajiem sabiedrisko raidorganizāciju programmu gada plāniem.

(3) Sabiedrisko raidorganizāciju padome, balstoties uz sabiedrisko raidorganizāciju programmu gada plānu, nosaka pamatotu un taisnīgu valsts budžeta dotācijas sadalījumu starp Latvijas Radio un Latvijas Televīziju.

(4) Sabiedrisko raidorganizāciju padome izstrādā un apstiprina Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas nolikumus, ieceļ un atceļ to ģenerāldirektorus un zvērinātus revidentus, apstiprina un atceļ valdes locekļus, uzrauga raidorganizāciju darbību, kontrolējot, vai to veidotā programma atbilst programmas koncepcijai un vai finansu līdzekļi tiek tērēti atbilstoši apstiprinātajam budžetam, kā arī veic citas šajā likumā paredzētās funkcijas.

(5) Sabiedrisko raidorganizāciju padomes kompetence ir noteikta šajā likumā un Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas nolikumos.

(6) Sabiedrisko raidorganizāciju padome izstrādā un apstiprina savas darbības iekšējo kārtību.

19.pants. Sabiedrisko raidorganizāciju padomes darbības nodrošināšana

(1) Sabiedrisko raidorganizāciju padomes locekļu amatalga tiek pielīdzināta Saeimas deputāta amatalgai. Sabiedrisko raidorganizāciju padomes priekšsēdētāja atalgojumam tiek piemērots koeficients 1,5.

(2) Sabiedrisko raidorganizāciju padomes darbības nodrošināšanai tiek izveidots sekretariāts. Sekretariāta darbinieki nedrīkst veikt citu darbu, ieņemt citus amatus vai saņemt atalgojumu tieši vai ar citu personu starpniecību no raidorganizācijām.

(3) Sekretariāta darbinieku atalgojums atbilst attiecīgās kategorijas valsts civildienesta ierēdņu amatalgām.

Pārejas noteikumi

(1) Sabiedriskās raidorganizācijas “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija” nodibināmas, pārveidojot bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija”. Trīsdesmit dienu laikā pēc šī likuma spēkā stāšanās, Sabiedrisko raidorganizāciju padomei ir jāiesniedz pieteikums Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram par bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija” izslēgšanu no tā.

(2) 2006.gadā, slēdzot 13.panta trešajā daļā minēto vienošanos, tajā tiek noteikts ikgadējs sabiedriskajām raidorganizācijām paredzētās valsts budžeta dotācijas palielinājums desmit procentu apmērā no iepriekšējā gada apjoma.

(3) Sākot ar 2008.gada 1.janvāri valsts budžeta finansējums sabiedriskajām raidorganizācijām nedrīkst būt mazāks kā 0,73 procenti no kopējā valsts budžeta izdevumu apjoma.

(4) Šī likuma 3.panta ceturtā daļa stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.

Līdz šajā daļā noteiktajam termiņam sabiedrisko raidorganizāciju programmās reklāmu un televīzijas veikalu izvieto atbilstoši Radio un televīzijas likuma noteikumiem, bet reklāmai atvēlētais apjoms nedrīkst pārsniegt pusi no noteiktā maksimālā rekl āmas apjoma.

(5) 2005.gadā valsts budžeta dotācija Radio un televīzijai tiek papildināta ar Sabiedrisko raidorganizāciju padomei nepieciešamo finansējumu.

(6) No 2006.gada 1.janvāra Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi turpina savu darbu kā Sabiedrisko raidorganizāciju padomes locekļi.

(7) Notekot šā likuma 16.panta pirmajā daļā noteiktajam termiņam vai iestājoties 16.panta sestajā vai septītajā daļā paredzētajiem nosacījumiem, jaunu Sabiedrisko raidorganizāciju padomes locekļu kandidātu izvirzīšana notiek šādā secībā: vispirms izvirzot vienu Latvijas Radio pilnsapulces un vienu Latvijas Televīzijas pilnsapulces pārstāvi, divu biedrību un nodibinājumu izvirzītus pārstāvjus, vienu Valsts prezidenta izvirzītu pārstāvi, vienu Ministru kabineta izvirzītu pārstāvi un vienu ne mazāk kā vienas trešās daļas Saeimas deputātu izvirzītu pārstāvi.

Likums stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

Likumprojekta

“Sabiedrisko raidorganizāciju likums”

ANOTĀCIJA 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Radio un televīzijas likums tika pieņemts 1995.gadā, kad raidīšanas jomā vēl nebija ienākušas jaunās tehnoloģijas, nebija nostabilizējies reklāmas tirgus un pilnībā nebija skaidra arī raidorganizāciju attīstības tālākā koncepcija. Radio un televīzijas likumā ir virkne noteikumu, kuri neatbilst šodienas realitātei un ir pretrunā ar spēkā esošo normatīvo aktu sistēmu. Jauni likumi ir nepārprotami nepieciešami tādēļ, lai novērstu eksistējošās pretrunas: 1) Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāva formēšanā un darbības modelī saskatāma pretruna ar Satversmes 1.pantu, jo demokrātiskā valstī darbojas varas dalīšanas princips – viena institūcija pilnvērtīgi nevar nodarboties ar valsts pārvaldi attiecībā uz komerciālām raidorganizācijām, un tajā pašā laikā pieņemt izvērstus un sabalansētus lēmumus attiecībā uz sabiedriskām raidorganizācijām. Bez tam, saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 57.pantu Nacionālā radio un televīzijas padome ir valsts kapitāla daļu turētāja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā un veic to dalībnieku pilnsapulces funkcijas, kas nenovēršami rada interešu konfliktu. 2) saskaņā ar Komerclikuma reformu ir jāpārveido sabiedrisko raidorganizāciju Latvijas Radio un Latvijas Televīzija juridiskais statuss, kuras šobrīd ir valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību – formācija, kāda Latvijas Republikā vairs nedrīkst pastāvēt. Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumos ir noteikts, ka šīs raidorganizācijas līdz attiecīgu normatīvo aktu pieņemšanai darbojas atbilstoši tiem likumiem, saskaņā ar kuriem tās darbojas līdz 2004.gada 31.decembrim. Šāda situācija nevar vairs turpināties, jo likumi, saskaņā ar kuriem sabiedriskajām raidorganizācijām būtu jādarbojas ("Par uzņēmējdarbību", "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" "Par bezpeļņas organizāciju"), zaudē spēku 2005.gada 1.septembrī. 3) Svarīgs un neatrisināts jautājums ir Sabiedrisko raidītāju neatkarības nodrošināšana, jo, kamēr to eksistence būs atkarīga no subjektīva valdības vadītāja vai finansu ministra lēmuma, tas būs līdzeklis, ar kuru ietekmēt sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību. Šobrīd likums uzliek sabiedriskajām raidorganizācijām par pienākumu pildīt nacionālo pasūtījumu, bet neparedz, kā nodrošināt tam nepieciešamo finansējumu. Lielākajā daļā Eiropas valstu pastāv jaukts finansējums, t.i., gan amonentmaksas ienākumi, gan ienākumi no reklāmas/sponsorēšanas. Dažās valstīs abonentmaksu vietā ir paredzēta finansēšana no valsts budžeta, tomēr, rūpīgāk analizējot tādu situāciju, jākonstatē, ka tāda raidorganizācija ir drīzāk valsts viedokļa paudējs, nekā patiess sabiedrisks medijs. Likumprojekta sagatavošanas gaitā tika panākts kompromiss, ka abonentmaksas Latvijā netiks ieviestas, taču tā vietā noteikti ir jābūt stingri definētam budžeta apjomam (piesaistītam pie objektīviem radītājiem – IKP, valsts budžeta vai tml.). LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Radio un televīzijas apakškomisijā līdz tās likvidēšanai 2004.gada aprīlī noritēja darbs pie šī likumprojekta izstrādes, pieaicinot Nacionālo radio un televīzijas padomi, kā arī nozares speciālistus. Pirms šī likumprojekta nosūtīšanas Ministru kabinetam, likumprojekts tika saskaņots ar šādām institūcijām – LR Tieslietu ministrija, LR Satiksmes ministrija, Īpašu uzdevumu ministrija bērnu un ģimenes lietās sekretariāts, LR Ekonomikas ministrija, Nacionālā radio un televīzijas padome. Piedaloties nozares ekspertiem, kā arī Nacionālajai radio un televīzijas padomei, Ministru kabinetā darbs pie šī likumprojekta galīgās redakcijas izstrādes šogad tika atsākts un pabeigts.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likums paredzēts kā pamatdokuments sabiedrisko raidorganizāciju jomā, nodrošinot iepriekš uzskaitīto problēmu risinājumu.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Sabiedrisko raidorganizāciju likumprojektā ir paredzētas būtiskas izmaiņas saistībā ar sabiedrisko raidorganizāciju finansēšanas sistēmu, kas skars arī valsts budžetu. Pirmkārt, 13.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka sabiedriskajām raidorganizācijām piešķirtais finansējums no valsts budžeta nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā, ievērojot inflāciju. Šāds princips eksistēja arī līdz 1997.gadam pašreiz spēkā esošajā Radio un televīzijas likumā. Tāpat, lai nekropļotu raidorganizāciju reklāmas tirgu un nodrošinātu godīgu konkurenci, likumprojektā paredzēts, ka sabiedrisko raidorganizāciju programmās no 2008.gada 1.janvāra netiks ievietota reklāma. Taču, tā kā šobrīd ieņēmumi no reklāmas, veido ievērojamu daļu sabiedrisko raidorganizāciju budžeta, tad būtu nepieciešams palielināt valsts finansējuma apjomu, vai arī ieviest abonentmaksas. Šobrīd sabiedrisko raidorganizāciju kopā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas uzdevumu veikšanai, kā arī savlaicīgai tehnisko resursu atjaunošanai un tehniskā kompleksa uzturēšanai nepieciešamais finansējums būtu 16 miljoni latu, pašreiz atvēlēto nepilno 8 miljonu latu vietā. Latvijas Televīzijas gada plānotais budžets ir 7 294 763 latu, t.sk. Ls 4 474 478 valsts dotācija. Šāds ieņēmumu līmenis ir pietiekams pašu primāro vajadzību apmierināšanai (vispār pārraides nodrošināšanai). No šī budžeta Ls 1 734 600, kas sastāda 24% no kopējā budžeta jeb 39% no valsts dotācijas, Latvijas Televīzija maksā Latvijas Valsts radio un televīzijas centram par apraides nodrošināšanu. Lai tiktu apmierinātas pašas primārās Latvijas Televīzijas saimniekošanas izmaksas, nepieciešams vēl vismaz viens miljons latu. Tādi paši līdzekļi ir nepieciešami pamatlīdzekļu un tehnisko resursu atjaunošanai, nemaz nerunājot par ēkas iespējamo rekonstrukciju. Apkopojot augstāk minēto, Latvijas Televīzijas nepieciešamais budžets tuvojas 10 miljoniem latu, turklāt, arī tajos nav ietvertas programmu uzlabošanas, atjaunošanas, u.c. izmaksas, nemaz nerunājot par konkurētspējīgu atalgojumu nodrošināšanu tehniskajiem un radošajiem darbiniekiem. Latvijas Radio gada plānotais budžets ir 4 061 964 latu, t.sk. 2 795 864 latu valsts dotācija. No šī budžeta 965 592 latu, kas sastāda 24% no kopējā budžeta jeb 34.5% no valsts dotācijas Latvijas Radio maksā Valsts Radio un televīzijas centram par apraides nodrošināšanu (2005.gada dati). Būtu nepieciešams vismaz 5 110 672 latu, lai pienācīgā un konkurēt spējīgā līmenī nodrošinātu veicamo uzdevumu izpildi. Turklāt, ja jaunā likuma ietvaros, sabiedriskajām raidorganizācijām tiek aizliegts piesaistīt reklāmu, tad šie līdzekļi pilnā apmērā jāsaņem no valsts, jo sponsorēšanas apjomi ir samērā niecīgi. Sabiedrisko raidorganizāciju likumprojekta 13.panta otrajā daļā ir iekļauta jauna norma, kas paredz īpašas vienošanās slēgšanu starp Ministru kabinetu un sabiedriskajām raidorganizācijām, kurā noteiktu sabiedrisko raidorganizāciju attīstības principus, kā arī nepieciešamo finansējumu. Tostarp likumprojekta Pārejas noteikumu otrajā punktā paredzēts, ka slēdzot šo vienošanos, tajā tiktu noteikts sabiedriskajām raidorganizācijām nepieciešamā finansējuma (valsts budžeta dotācijas) palielinājums desmit procentu apmērā no iepriekšējā gada apjoma. Pamatojoties uz to, ka sabiedrisko raidorganizāciju primārais mērķis ir veidot sabiedrisko raidorganizāciju principiem atbilstošu programmu, nevis nodrošināt programmu izplatīšanu, kas saskaņā ar Radio un televīzijas likumprojektā paredzētajiem noteikumiem ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centra uzdevums, izstrādātajā Sabiedrisko raidorganizāciju likumprojekta 5.pantā ir noteikts, ka šim mērķim Latvijas Valsts radio un televīzijas centram tiek piešķirts finansējums – ikgadējā valsts budžeta dotācija - no Satiksmes ministrijas budžeta, iepriekš ar Sabiedrisko raidorganizāciju padomi saskaņojot nākamajā gadā paredzētā raidlaika apjomu. Līdz ar to programmu izplatīšanai līdz šim paredzētais finansējums turpmāk paliks sabiedrisko raidorganizāciju budžetā to uzdevumu veikšanai.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.		Sešu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās jāizdod Ministru kabineta noteikumi, kas noteiktu valsts atbildības iestāšanās priekšnoteikumus un realizāciju gadījumos, kad sabiedriskās raidorganizācijas tiesiskajās attiecībā ar trešajām personām ar savu mantu neatbild.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
Līguma par Eiropas Konstitūciju 27.Protokols Par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas			Latvijas Raidorganizāciju Asociācija Nacionālā radio un televīzijas padome VB SIA “Latvijas Televīzija” VB SIA “Latvijas Radio”
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija			Latvijas Raidorganizāciju Asociācija - pilnībā atbalsta likumprojektu; Nacionālā radio un televīzijas padome – iesniegtie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā; VB SIA “Latvijas Televīzija” - pilnībā atbalsta likumprojektu; VB SIA “Latvijas Radio” - pilnībā atbalsta likumprojektu.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			No 2006.gada 1.janvāra Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi turpina savu darbu kā Sabiedrisko raidorganizāciju padomes locekļi.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Sabiedrība tiks informēta, publicējot normatīvo aktu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo			Normatīvais akts neierobežo indivīda tiesības.