M/U/T/TA-676

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Streiku likumā

 

Izdarīt Streiku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 11.nr.; 2002, 21.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 11. un 12.pantu šādā redakcijā:

 

"11.pants. (1) Arodbiedrība lēmumu par streika pieteikšanu pieņem statūtos noteiktajā kārtībā biedru kopsapulcē, kurā piedalās vairāk nekā puse no arodbiedrības biedru skaita. Lēmumu pieņem ar klātesošo attiecīgās arodbiedrības biedru vienkāršu balsu vairākumu. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.

(2) Ja attiecīgās arodbiedrības biedru kopsapulci nav iespējams sasaukt lielā biedru skaita dēļ vai darba organizācijas īpatnību dēļ, lēmumu par streika pieteikšanu pieņem statūtos noteiktajā kārtībā arodbiedrības biedru pilnvaroto pārstāvju sapulcē. Lēmumu pieņem ar klātesošo attiecīgās arodbiedrības biedru pilnvaroto pārstāvju vienkāršu balsu vairākumu. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.

(3) Arodbiedrība vai šā panta otrajā daļā minētie arodbiedrības biedru pilnvarotie pārstāvji (turpmāk – arodbiedrības biedru pilnvarotie pārstāvji) lēmumu par streika pieteikšanu var pieņemt arī to uzņēmuma darbinieku vārdā, kuri nav attiecīgās arodbiedrības biedri, ja šie darbinieki ir pilnvarojuši arodbiedrību vai arodbiedrības biedru pilnvarotos pārstāvjus.

 

12.pants. (1) Darbinieki lēmumu par streika pieteikšanu pieņem attiecīgā uzņēmuma darbinieku kopsapulcē, kurā piedalās vismaz puse no uzņēmuma darbinieku skaita. Lēmumu pieņem, aizklāti balsojot, ar klātesošo attiecīgā uzņēmuma darbinieku vienkāršu balsu vairākumu. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.

(2) Ja darbinieku kopsapulci nav iespējams sasaukt attiecīgā uzņēmuma lielā darbinieku skaita dēļ vai darba organizācijas īpatnību dēļ, lēmumu par streika pieteikšanu pieņem uzņēmuma darbinieku pilnvaroto pārstāvju sapulcē, kurā piedalās vismaz puse no uzņēmuma darbinieku pilnvaroto pārstāvju skaita. Lēmumu pieņem, aizklāti balsojot, ar klātesošo attiecīgā uzņēmuma darbinieku pilnvaroto pārstāvju vienkāršu balsu vairākumu. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē."

 

2. Aizstāt 14.panta pirmajā daļā skaitli un vārdu "10 dienas" ar vārdiem "septiņas dienas".

 

3. Aizstāt 16.pantā vārdu "ugunsdzēsējiem" ar vārdiem "ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbiniekiem".

 

 

 

 

 

Labklājības ministre

D.Staķe

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta

„Grozījumi Streiku likumā”

ANOTĀCIJA

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Streiku likumā noteikts, ka lēmumu par streika pieteikšanu pieņem arodbiedrības biedru vai uzņēmuma darbinieku kopsapulcē, kurā piedalās vismaz trīs ceturtdaļas no arodbiedrības biedru vai uzņēmuma darbinieku skaita. Lēmums ir pieņemts, ja par to, aizklāti balsojot, nobalso trīs ceturtdaļas no klātesošo attiecīgās arodbiedrības biedru vai uzņēmuma darbinieku skaita. Starptautiskās darba organizācijas Konvencijas Nr.87 “Par apvienību brīvību un tiesību apvienojoties aizsardzību” 3.pants noteic, ka valsts varas iestādēm jāatturas no jebkādām darbībām, kas ierobežo darbinieku organizāciju (arodbiedrību) vadību un darbību. Saskaņā ar arodbiedrību statūtiem arodbiedrības institūcijās lēmumus parasti pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Starptautiskā darba organizācija ir informējusi Labklājības ministriju, ka spēkā esošās Streika likuma normas nav saskaņotas ar Starptautiskās Darba Organizācijas Konvencijas Nr.87 “Par apvienību brīvību un tiesību apvienojoties aizsardzību” 3.pantu. Grozījumu Streiku likumā mērķis ir saskaņot likumā un arodbiedrību praksē pastāvošo lēmumu pieņemšanas praksi.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojektā paredzēts:

1) samazināt kvorumu balsojumam par streika pieteikšanu no trīs ceturtdaļām uz pusi no arodbiedrības biedru vai uzņēmuma darbinieku skaita, kam jāpiedalās sapulcē, kas pieņem lēmumu;

2) saīsināt termiņu, kāds jāievēro streika komitejai pirms streika uzsākšanas, no 10 uz 7 dienām, lai informētu attiecīgās institūcijas par streika uzsākšanu.

 

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

 

 

 

 

 

Likumprojekts paredz darbiniekiem labvēlīgāku normu ieviešanu, kas izpaužas mazāka kvoruma noteikšanā balsojumam par streika pieteikšanu.

 

Likumprojekta normām nav tiešas vai netiešas ietekmes attiecībā uz dzimumu līdztiesību, jo tas vienādi attiecas gan uz vīriešiem, gan sievietēm.

 

4. Ietekme uz vidi

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtē­jais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

 

 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

    Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Streiku likuma 11.pants pašlaik nav saskaņots ar Starptautiskās Darba Organizācijas Konvencijas Nr.87 “Par apvienību brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību” 3.pantu, kas noteic, ka valsts varas iestādēm jāatturas no jebkādām darbībām, kas ierobežo darbinieku organizāciju (arodbiedrību) vadību un darbību.

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

 

 

 

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 

Grozījumu izstrādāšanai tika izveidota darba grupa, kurā līdzdarbojās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesnieg­tie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Abi sociālie partneri likumprojektu kopumā atbalsta. Izstrādājot šo likumprojektu, sociālo partneru ierosinājumi ir ņemti vērā.

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

Sabiedrības informēšanas pasākumi netika veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

 

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildei nav nepieciešama jaunu institūciju veidošana. Streika norises atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem uzrauga Valsts darba inspekcija.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

Ikviens savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības var aizstāvēt saskaņā ar vispārējo normatīvajos aktos noteikto kārtību.

 

 

 

 

Labklājības ministre                                                                              D.Staķe

 

Valsts sekretāre

 

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Juridiskā dienesta vadītājs         

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

B.Paševica

Z.Uzuliņa

M.Badovskis

R.Moris

 

 

13.04.05. 9:53

898

Rihards Moris

7021518, Rihards.Moris@lm.gov.lv