Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

 

             Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 

(reģ. Nr. 1216)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi (13)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3

4

5

6

Patērētāju tiesību aizsardzības likums 

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 

 

 

 

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 

 

Izdarīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 9.nr.; 2002, 1.nr.; 2003, 11.nr.; 2004, 11.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 9.nr.; 2002, 1.nr.; 2003, 11.nr.; 2004, 11.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

 

 

 

 

 

1) lietošanas noteikumi - ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja norādījumi, kurus ievērojot prece vai pakalpojums saglabā lietošanas (izmantošanas) īpašības un pienācīgu kvalitāti, kā arī nerada apdraudējumu patērētāja mantai, veselībai, dzīvībai vai videi;

 

 

 

 

 

2) pakalpojums — fiziskās vai juridiskās personas uzņēmējdarbības vai profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību vai bez tās izpildīts patērētāja pasūtījums vai tāda ar patērētāju noslēgta līguma pildīšana, saskaņā ar kuru tiek iznomāta kāda lieta, izgatavota jauna lieta, uzlabota vai pārveidota esoša lieta vai tās īpašības vai veikts darbs, vai gūts nematerializēts darba rezultāts;

1. 1.pantā:

 aizstāt 2. punktā vārdu “uzņēmējdarbības” ar vārdiem “saimnieciskās darbības”;

1

Atbildīgā komisija

1.pantā:

aizstāt 2.punktā vārdus “fiziskās vai juridiskās personas uzņēmējdarbības” ar vārdiem “personas saimnieciskās”;

atbalstīts

1. 1.pantā:

aizstāt 2.punktā vārdus “fiziskās vai juridiskās personas uzņēmējdarbības” ar vārdiem “personas saimnieciskās”;

3) patērētājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties preci vai izmantot pakalpojumu nolūkam, kurš nav tieši saistīts ar tās uzņēmējdarbību;

 

2

Juridiskais birojs

Likuma 1.pantā:

 

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

 “3) patērētājs - fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties preci vai izmantot pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību;”

atbalstīts

 

redakcionāli precizēts

izteikt 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) patērētājs — fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties preci vai izmantot pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību;

4) pakalpojuma sniedzējs - fiziskā vai juridiskā persona, kas sniedz pakalpojumu patērētājam;

 

3

Juridiskais birojs

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) pakalpojuma sniedzējs - persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam;”;

atbalstīts

 

redakcionāli precizēts

4) pakalpojuma sniedzējs — persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam;”;

5) pārdevējs - fiziskā vai juridiskā persona (arī — importētājs), kas uzņēmējdarbības veidā piedāvā vai pārdod preci patērētājam, kā arī persona, kas darbojas pārdevēja vārdā vai viņa uzdevumā;

aizstāt 5.punktā vārdus “uzņēmējdarbības veidā” ar vārdiem “saimnieciskās darbības ietvaros”.

4

Juridiskais birojs

aizstāt 5.punktā vārdus “fiziskā vai juridiskā persona (arī importētājs) , kas uzņēmējdarbības veidā” ar vārdiem “persona (arī importētājs), kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros”;

atbalstīts

aizstāt 5.punktā vārdus “fiziskā vai juridiskā persona (arī importētājs), kas uzņēmējdarbības veidā” ar vārdiem “persona (arī importētājs), kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros”;

6) prece - jebkura lieta, ko piedāvā vai pārdod patērētājam;

 

 

 

 

 

7) ražotājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas izgatavo vai atjauno preci pārdošanai vai uzrāda sevi kā ražotāju, norādot (marķējot) uz preces vai tās iesaiņojuma vai preces tehniskajā pasē savu nosaukumu (firmu), vārdu, uzvārdu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā no 26.12.2001.)

 

 

 

 

 

5

Juridiskais birojs

aizstāt 7.punktā vārdus “fiziskā vai juridiskā persona, kas” ar vārdiem “persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros”.

atbalstīts

aizstāt 7.punktā vārdus “fiziskā vai juridiskā persona, kas” ar vārdiem “persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros”.

4.pants. Patērētāja izvēles brīvība un griba

 

 

 

 

 

(1) Stājoties līgumattiecībās ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, patērētājam jādod iespēja pilnībā realizēt savu izvēli un gribu, iegādājoties tieši tādu preci vai saņemot tieši tādu pakalpojumu, kādu patērētājs vēlas, izņemot likumā noteiktos ierobežojumus. Ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir respektēt šo gribu. Izvēle un griba paužama līguma noteikumos, vai arī tai jābūt redzamai pēc lietas apstākļiem.

 

 

 

 

 

(2) Pirms patērētājs iegādājas preci vai saņem pakalpojumu, tam jādod iespēja novērtēt attiecīgās preces vai pakalpojuma derīgumu un atbilstību. Patērētājam jāsaņem pilnīga informācija par preci vai pakalpojumu, norēķināšanās veidu, līguma izpildījumu un atbildību, ja līgumsaistības tiek pārkāptas.

 

 

 

 

 

(3) Patērētājam nav pienākums pieņemt preci vai pakalpojumu un samaksāt cenu par preci vai pakalpojumu, ja prece ir piegādāta vai pakalpojums sniegts, patērētājam neizdarot pasūtījumu.

 

 

 

 

 

 

 

6

Juridiskais birojs

Papildināt likuma I nodaļu ar jaunu 4.1 pantu šādā redakcijā:

“4.1 pants. Atsevišķu likuma normu piemērošana

 

Šā likuma III un IV nodaļas noteikumi ir piemērojami tādām tiesiskajām attiecībām, kuras tiek nodibinātas starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju un patērētāju, kā arī jebkuru citu tiesību subjektu, kurš izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties preci vai izmantot pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar šī tiesību subjekta saimniecisko vai profesionālo darbību.”

atbalstīts

 

redakcionāli precizēts

2. Papildināt I nodaļu ar 4.1 pantu šādā redakcijā:

“4.1 pants. Atsevišķu likuma normu piemērošana

Šā likuma III un IV nodaļas noteikumi piemērojami tādām tiesiskajām attiecībām, kuras tiek nodibinātas starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju un patērētāju, kā arī jebkuru citu tiesību subjektu, kurš izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties preci vai izmantot pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar šā tiesību subjekta saimniecisko vai profesionālo darbību.”

II nodaļa. Līgumi

 

 

 

 

 

9.pants. Līgums, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas

2. Izslēgt 9. un 12.pantā vārdus “uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)”.

 

 

 

3. Izslēgt 9. un 12.pantā vārdus “uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)”.

(1) Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas, pārdevējs piegādā preces vai pakalpojuma sniedzējs sniedz pakalpojumus patērētājam, pēc savas iniciatīvas vai pēc patērētāja nepārprotami izteikta lūguma apmeklējot patērētāju mājās, darbavietā vai citā viņa atrašanās vietā.

 

 

 

 

(2) Līgumā, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas, ietveramo informāciju, kā arī šā likuma 12.pantā paredzēto atteikuma tiesību realizēšanas termiņu un kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

 

 

 

 

12.pants. Atteikuma tiesības

 

 

 

 

(1) Atteikuma tiesības ir patērētāja tiesības noteiktā termiņā vienpusēji atkāpties no līguma (atteikt pasūtījumu), nemaksājot līgumsodu, procentus vai zaudējuma atlīdzību.

 

 

 

 

(2) Patērētājs var izmantot atteikuma tiesības, lai atkāptos no:

 

 

 

 

1) līguma, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas;

 

 

 

 

2) distances līguma;

 

 

 

 

3) līguma par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku.

 

 

 

 

(3) Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs šā panta otrajā daļā minēto līgumu noslēgšanas brīdī vai preces pārdošanas vai pasūtījuma nodošanas brīdī iesniedz patērētājam rakstveida atteikuma veidlapu, kurā minēts ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja nosaukums (firma), vārds, uzvārds un adrese, kā arī sniegts atteikuma tiesību apraksts.

 

 

 

 

(4) Patērētājs rakstveida atteikumu adresē personai, kuras nosaukums (firma), vārds, uzvārds un adrese norādīta atteikuma veidlapā. Atteikuma nosūtīšana noteiktā termiņā izbeidz līgumu un atbrīvo patērētāju no jebkurām līgumsaistībām, izņemot izmaksas, kas saistītas ar preču atdošanu atpakaļ ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam.

 

 

 

 

(5) Patērētāja pienākums ir septiņu dienu laikā pēc rakstveida atteikuma nosūtīšanas atdot preci ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam (ja prece vai lieta ir saņemta). Ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir septiņu dienu laikā pēc izmaksas apstiprinošu dokumentu saņemšanas atmaksāt patērētājam to naudas summu līdz ar visiem procentiem, kura par preci vai pakalpojumu samaksāta līdz līguma izbeigšanas brīdim. Ja patērētājs izmanto atteikuma tiesības, pamatojot to ar preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem, un preci vai lietu atdod par saviem līdzekļiem, tad ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam septiņu dienu laikā pēc izmaksas apstiprinošu dokumentu saņemšanas jākompensē patērētājam arī ar preces vai lietas atdošanu saistītās izmaksas.

 

 

 

 

(6) Patērētājs ir atbildīgs par preces kvalitātes un drošuma saglabāšanu atteikuma tiesību realizēšanas termiņā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā no 26.12.2001.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

III nodaļa. Preces vai pakalpojuma atbilstība līguma noteikumiem

 

 

 

 

 

16.pants. Garantija

 

 

 

 

 

(1) Garantija ir ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja apliecinājums, ka prece vai pakalpojums, vai to sastāvdaļa noteiktu laiku saglabās lietošanas īpašības, drošumu un izpildījumu un ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs uzņemas papildu saistības, kas nav paredzētas šajā likumā un citos normatīvajos aktos.

 

 

 

 

 

(2) Garantija dodama rakstveidā, tā ir brīvi pieejama pirms preces iegādāšanās vai pakalpojuma saņemšanas, un tajā skaidri norādīti nosacījumi prasījuma pieteikšanai attiecībā uz garantiju, garantijas termiņš — laikposms, uz kuru attiecināta garantija, kā arī garantijas devēja nosaukums (firma) vai vārds, uzvārds un adrese. Garantijā norāda, ka patērētājam ir noteiktas tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ka garantija šīs tiesības neietekmē. Ja garantija neatbilst šiem noteikumiem, tas neietekmē garantijas derīgumu un patērētājs ir tiesīgs pieprasīt, lai garantija tiktu izpildīta.

 

 

 

 

 

(3) Jebkura ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja garantija ir saistoša tās devējam atbilstoši garantijas dokumenta nosacījumiem un attiecīgās preces vai pakalpojuma reklāmā ietvertajai informācijai. Ja ražotājs nav Latvijā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), pārdevējs vai ražotāja pilnvarotais pārstāvis ir atbildīgs par ražotāja dotās garantijas nodrošinājumu.

3. Aizstāt 16.panta trešajā daļā vārdus “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” ar vārdiem “komersants vai saimnieciskās darbības veicējs”.

7

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 16.panta trešajā daļā vārdus “Latvijā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” ar vārdiem “Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs”.

 

 

atbalstīts

 

redakcionāli precizēts

4. Aizstāt 16.panta trešajā daļā vārdus “Latvijā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” ar vārdiem “Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs”.

(4) Pārdevējs nav tiesīgs samazināt ražotāja dotās garantijas apjomu un saīsināt tās termiņu.

 

 

 

 

 

(5) Vārda “garantija” vai cita līdzīgas nozīmes vārda lietošana ir aizliegta, ja tas neatbilst šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem.

(2001.gada 22.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.12.2001.)

 

 

 

 

 

V nodaļa. Patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskās organizācijas

 

8

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma V nodaļas nosaukumā, 22.panta nosaukumā un tekstā, 23.panta nosaukumā un tekstā, 24.panta tekstā, 25.panta divpadsmitajā daļā vārdus “sabiedriskās organizācijas” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “biedrības” (attiecīgā locījumā), kā arī aizstāt 22.panta tekstā vārdus “sabiedriskajās organizācijās (klubos, biedrībās vai apvienībās)“ ar vārdu “biedrībās”.

atbalstīts

 

redakcionāli precizēts

5. Aizstāt V nodaļas nosaukumā, 22.panta nosaukumā un tekstā, 23.panta nosaukumā un tekstā, 24.panta tekstā, 25.panta divpadsmitajā daļā vārdus “sabiedriskās organizācijas” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “biedrības” (attiecīgā locījumā), kā arī 22.panta tekstā vārdus “sabiedriskajās organizācijās (klubos, biedrībās vai apvienībās)” — ar vārdu “biedrībās”.

22.pants. Patērētāju tiesību aizsardzības sabiedrisko organizāciju izveidošana

Patērētāji ir tiesīgi brīvprātīgi apvienoties sabiedriskajās organizācijās (klubos, biedrībās vai apvienībās), kuru darbības mērķis ir aizsargāt patērētāju tiesības un kuras darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un attiecīgās patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskās organizācijas statūtiem.

 

 

 

 

 

23.pants. Patērētāju tiesību aizsardzības sabiedrisko organizāciju tiesības

Patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskajām organizācijām ir tiesības:

 

 

 

 

 

1) kopā ar patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības un kontroles iestādēm piedalīties pārbaudēs, kas saistītas ar ražojamo un realizējamo preču un sniedzamo pakalpojumu kvalitātes prasību ievērošanu;

 

 

 

 

 

2) izskatīt patērētāju sūdzības un priekšlikumus, sniegt nepieciešamo palīdzību patērētājiem gadījumos, kad pārkāptas viņu tiesības;

 

 

 

 

 

3) iesniegt tiesā prasības pieteikumus patērētāju tiesību un interešu aizsardzībai un pārstāvēt patērētāju intereses tiesā;

 

 

 

 

 

4) iegādāties preces un pasūtīt pakalpojumus, lai veiktu preču, pakalpojumu un izgatavoto lietu salīdzinošo pārbaudi;

 

 

 

 

 

5) iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram priekšlikumu veikt šā likuma 25.panta astotajā daļā minētās darbības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā no 26.12.2001.)

 

 

 

 

 

 

 

VI nodaļa. Patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzība un kontrole

 

 

 

 

 

24.pants. Uzraudzības un kontroles iestādes

Šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību un kontroli īsteno Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, citas kompetentas un pilnvarotas valsts iestādes sadarbībā ar pašvaldībām un patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskajām organizācijām.

 

 

 

 

 

25.pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

 

 

 

 

 

(1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir Ekonomikas ministrijas padotībā, kas tiek īstenota pārraudzības formā.

 

 

 

 

 

(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktoru pēc ekonomikas ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības mērķis ir efektīvas patērētāju tiesību un interešu aizsardzības nodrošināšana.

 

 

 

 

 

(4) Patērētāju tiesību aizsardzības centra galvenās funkcijas ir šādas:

 

 

 

 

 

1) tirgus uzraudzība un kontrole nepārtikas preču (izņemot medicīnas preces, zāles, veterinārās zāles, farmaceitiskos produktus, kosmētiskos līdzekļus, veterinārfarmaceitiskos produktus, dzīvnieku kopšanas līdzekļus, sadzīvē lietojamās ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus) tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanas jomā;

 

 

 

 

 

2) pārtikas un nepārtikas preču svara un mēra pareizas noteikšanas, kā arī pirkuma samaksas pareizas aprēķināšanas uzraudzība;

 

 

 

 

 

3) patērētāju tiesību aizsardzības valsts politikas īstenošanā iesaistīto uzraudzības un kontroles iestāžu un patērētāju tiesību aizsardzības nevalstisko organizāciju sadarbības organizēšana un koordinēšana;

 

 

 

 

 

4) par patērētāju tiesību pārkāpumiem saņemto patērētāju iesniegumu izskatīšana, palīdzības sniegšana patērētājiem konfliktu risināšanā ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kā arī patērētāju likumīgo prasību izpildes pieprasīšana;

 

 

 

 

 

5) juridiskas palīdzības sniegšana patērētājiem viņu tiesību jautājumos;

 

 

 

 

 

6) patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzība līgumu projektos un līgumos, ko patērētāji slēdz ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, arī normatīvajos aktos paredzēto darbību veikšana, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs grozītu līguma projektu vai pārtrauktu pildīt līguma noteikumus, ja līguma projektā vai noslēgtajā līgumā konstatēti netaisnīgi vai neskaidri noteikumi;

 

 

 

 

 

7) citas likumos un normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

 

 

 

 

(5) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nesniedz juridisku palīdzību patērētājiem - juridiskajām personām.

 

9

Juridiskais birojs

 Izslēgt 25.panta piekto daļu

atbalstīts

6. Izslēgt 25.panta piekto daļu.

(6) Aizstāvot patērētāju tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir tiesības iesniegt tiesā prasības pieteikumu vai pieteikumu vai dot atzinumu lietā.

 

 

 

 

 

(7) Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonu izvirzītās prasības un dotie norādījumi likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros katrā konkrētajā gadījumā ir saistoši ražotājam, pārdevējam un pakalpojuma sniedzējam.

 

 

 

 

 

(8) Ja konstatēts patērētāju tiesību pārkāpums, kas skar patērētāju individuālās vai grupas intereses (patērētāju kolektīvās intereses), un tas var radīt kaitējumu vai zaudējumus atsevišķa patērētāja tiesībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs:

 

 

 

 

 

1) pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam izbeigt pārkāpumu un veikt noteiktas darbības tā ietekmes novēršanai un kurā nosaka termiņu šo darbību izpildei;

 

 

 

 

 

2) pieņemto lēmumu daļēji vai pilnībā publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs).

 

 

 

 

 

(9) Šā panta astotās daļas 1.punktā minētais lēmums ir spēkā ar brīdi, kad tas kļūst zināms adresātam. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

 

 

 

 

 

(10) Pirms šā panta astotās daļas 1.punktā minētajā lēmumā noteiktā termiņa beigām ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par noteikto darbību izpildi. Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs līdz termiņa beigām noteiktās darbības nav izpildījis vai nav informējis Patērētāju tiesību aizsardzības centru par to izpildi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs piemēro par attiecīgo pārkāpumu paredzēto administratīvo sodu likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

(11) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, piedzenot izdevumus par patērētāju iegādāto preču vai izmantoto pakalpojumu laboratorisko vai cita veida ekspertīzi, ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas.

 

 

 

 

 

(12) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs veidot konsultatīvo padomi, iekļaujot tajā valsts iestāžu, patērētāju tiesību aizsardzības sabiedrisko organizāciju, ražotāju, pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju organizāciju pārstāvjus, kā arī izdot rekomendācijas patērētāju tiesību aizsardzības jautājumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001. likumu un 29.04.2004. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

VII nodaļa. Patērētāja tiesību pārkāpuma novēršana

 

 

 

 

 

29.pants. Patērētāja tiesības, ja sniegts līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums

 

 

 

 

 

(1) Patērētājs, kuram sniegts līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums, ir tiesīgs pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs veic vienu no šādām darbībām:

 

 

 

 

 

1) attiecīgi samazina pakalpojuma cenu;

 

 

 

 

 

2) bez atlīdzības novērš sniegtā pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem;

4. Izteikt 29.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) bez atlīdzības novērš sniegtā pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem vai atlīdzina patērētājiem izdevumus par neatbilstības novēršanu.”

 

 

 

7. Izteikt 29.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) bez atlīdzības novērš sniegtā pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem vai atlīdzina patērētājiem izdevumus par neatbilstības novēršanu;”.

3) izgatavo citu lietu no tāda paša vai tādas pašas kvalitātes materiāla vai sniedz līguma noteikumiem atbilstošu pakalpojumu;

 

 

 

 

 

4) atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par pakalpojumu samaksāto naudas summu.

 

 

 

 

 

(2) Ja pakalpojuma sniedzējs pazaudē vai sabojā patērētāja materiālu vai izstrādājumu, patērētājs ir tiesīgs pēc savas izvēles pieprasīt:

 

 

 

 

 

1) pasūtījuma izpildi no tāda paša vai līdzvērtīga materiāla;

 

 

 

 

 

2) materiāla vai izstrādājuma vērtības samaksu pēc tirgus cenām pieprasījuma dienā.

 

 

 

 

 

(3) Ja pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem atklājas vēlāk nekā sešus mēnešus pēc pakalpojuma sniegšanas, patērētājs ir tiesīgs:

 

 

 

 

 

1) vispirms pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs bez atlīdzības novērš pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem vai atlīdzina patērētājam izdevumus par neatbilstības novēršanu, vai izgatavo citu lietu no tāda paša vai tādas pašas kvalitātes materiāla, vai sniedz līguma noteikumiem atbilstošu pakalpojumu (izņemot gadījumu, kad tas nav iespējams);

 

 

 

 

 

2) gadījumā, kad pakalpojuma sniedzējs nevar izgatavot jaunu lietu, sniegt citu pakalpojumu vai saprātīgā termiņā novērst pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem, neradot neērtības patērētājam, — pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs samazina pakalpojuma cenu vai atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par pakalpojumu samaksāto naudas summu proporcionāli normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizētā ekspertīzē konstatētajam lietas nolietojumam.

 

 

 

 

 

(4) Ja pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem ir maznozīmīga un nevar būtiski ietekmēt patērētāja iespējas izmantot pakalpojumu vai lietu, patērētājs nevar prasīt, lai pakalpojuma sniedzējs atceļ līgumu un atmaksā par pakalpojumu samaksāto naudas summu vai izgatavo citu lietu. Pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem uzskatāma par maznozīmīgu, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizētā ekspertīzē konstatēts, ka pakalpojuma neatbilstība nepazemina pakalpojuma vai lietas pamatfunkciju izpildes kvalitāti vai lietošanas īpašības un to var novērst, neradot vizuāli konstatējamas izmaiņas lietas ārējā izskatā.

 

 

 

 

 

(5) Ja pakalpojuma sniedzējs atsakās novērst pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem, patērētājs ir tiesīgs to novērst pats vai ar trešās personas palīdzību, bet uz pakalpojuma sniedzēja rēķina.

 

 

 

 

 

(6) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto tiesību izmantošana neizslēdz patērētāja tiesības pieprasīt zaudējuma atlīdzību vai līgumsoda samaksu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā no 26.12.2001. /skat. "Pārejas noteikumi" 8.punktu/)

 

 

 

 

 

 

 

 

33.pants. Ražotāja, pārdevēja un pakalpojuma sniedzēja atbildība

 

 

 

 

 

(1) Par šajā likumā un citos patērētāju tiesību aizsardzības normatīvajos aktos noteikto patērētāju tiesību pārkāpumiem iestājas civiltiesiskā, administratīvā vai kriminālā atbildība.

 

 

 

 

 

(2) Pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, kas atlīdzinājis patērētājam nodarīto zaudējumu vai atmaksājis par preci vai pakalpojumu samaksāto naudas summu, ir regresa prasījuma tiesības pret personu, no kuras iegādāta prece vai materiāli.

 

 

 

 

 

(3) Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs vienojas ar trešo personu par preces vai pakalpojuma trūkumu novēršanu, tad šāda vienošanās neatbrīvo ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju no tiešās atbildības pret patērētāju.

 

 

 

 

 

(4) Ja preces vai pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem radusies ražotāja, pārdevēja, izplatītāja vai citas personas darbības vai bezdarbības dēļ, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs vērsties ar regresa prasību pret attiecīgajām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā no 26.12.2001.)

 

 

 

 

 

 

5. Papildināt likumu ar 33.1 pantu šādā redakcijā:

 "33.1 pants. Patērētāja tiesības, ja prettiesiski izmantota viņa maksājumu karte

10

Juridiskais birojs

Izteikt otrajā lasījumā atbalstītā likuma 33.1 pantu kā likuma 31.1 pantu un:

 

atbalstīts

8. Papildināt likumu ar 31.1 pantu šādā redakcijā:

 "31.1 pants. Patērētāja tiesības, ja prettiesiski izmantota viņa maksājumu karte

 

(1) Ja prettiesiski izmantota patērētāja maksājumu karte, viņam ir tiesības prasīt kredītiestādei, kura patērētājam izsniegusi maksājumu karti, attiecīgā maksājuma atcelšanu vai prettiesiski debetētās summas atlīdzināšanu.

11

Juridiskais birojs

aizstāt pirmajā daļā vārdus “prettiesiski debetētās summas atlīdzināšanu” ar vārdiem “prettiesiski debetētās summas atmaksāšanu”;

atbalstīts

(1) Ja prettiesiski izmantota patērētāja maksājumu karte, viņam ir tiesības prasīt kredītiestādei, kura patērētājam izsniegusi maksājumu karti, attiecīgā maksājuma atcelšanu vai prettiesiski debetētās summas atmaksāšanu.

 

(2) Ja patērētājs apgalvo, ka viņa maksājumu karte ir prettiesiski izmantota, un ja kredītiestāde, kura patērētājam izsniegusi maksājumu karti, nevar pierādīt, ka attiecīgais maksājums ir apstiprināts ar identifikācijas kodu vai kādu citu identifikācijas pierādījumu vai ka patērētājs ir rīkojies nevērīgi vai prettiesiski, kredītiestāde atlīdzina prettiesiski debetēto summu.

12

Juridiskais birojs

aizstāt otrajā daļā vārdus “patērētājs ir rīkojies nevērīgi vai prettiesiski, kredītiestāde atlīdzina” ar vārdiem “patērētājs ir rīkojies neuzmanīgi vai ar ļaunu nolūku, kredītiestāde atmaksā”;

atbalstīts

 

redakcionāli precizēts

 

(2) Ja patērētājs apgalvo, ka viņa maksājumu karte ir prettiesiski izmantota, un ja kredītiestāde, kura patērētājam izsniegusi maksājumu karti, nevar pierādīt, ka attiecīgais maksājums ir apstiprināts ar identifikācijas kodu vai kādu citu identifikācijas pierādījumu vai ka patērētājs ir rīkojies neuzmanīgi vai ar ļaunu nolūku, tā atmaksā prettiesiski debetēto summu.

 

(3) Kredītiestāde, kura patērētājam izsniegusi maksājumu karti, ir atbildīga par neuzmanību vai kļūdām, ko tā pieļāvusi, sniedzot pakalpojumu saistībā ar patērētājam izsniegto maksājumu karti."

13

Juridiskais birojs

aizstāt trešajā daļā vārdus “atbildīga par neuzmanību vai kļūdām” ar vārdiem “atbildīga par ļaunu nolūku, kā arī neuzmanību”.

atbalstīts

(3) Kredītiestāde, kura patērētājam izsniegusi maksājumu karti, ir atbildīga par ļaunu nolūku, kā arī neuzmanību, ko tā pieļāvusi, sniedzot pakalpojumu saistībā ar patērētājam izsniegto maksājumu karti."

 

6. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā: 

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

 

 

 

9. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā: 

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

 

1) Padomes 1985.gada 20.decembra direktīvas 85/577/EEK par patērētāja aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām;

 

 

 

1) Padomes 1985.gada 20.decembra direktīvas 85/577/EEK par patērētāja aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām;

 

2) Padomes 1986.gada 22.decembra direktīvas 87/102/EEK par to dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kuri attiecas uz patēriņa kredītu;

 

 

 

2) Padomes 1986.gada 22.decembra direktīvas 87/102/EEK par to dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kuri attiecas uz patēriņa kredītu;

 

3) Padomes 1993.gada 5.aprīļa direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos;

 

 

 

3) Padomes 1993.gada 5.aprīļa direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos;

 

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 26.oktobra direktīvas 94/47/EK par tiesību ieguvēju aizsardzību attiecībā uz dažiem aspektiem līgumos par tādu tiesību pirkšanu, kas uz laiku ļauj izmantot nekustamo īpašumu;

 

 

 

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 26.oktobra direktīvas 94/47/EK par tiesību ieguvēju aizsardzību attiecībā uz dažiem aspektiem līgumos par tādu tiesību pirkšanu, kas uz laiku ļauj izmantot nekustamo īpašumu;

 

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 20.maija direktīvas 97/7/EK par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem;

 

 

 

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 20.maija direktīvas 97/7/EK par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem;

 

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 19.maija direktīvas 98/27/EK par patērētāju interešu aizsardzības izpildrakstiem;

 

 

 

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 19.maija direktīvas 98/27/EK par patērētāju interešu aizsardzības izpildrakstiem;

 

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 25.maija direktīvas 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču tirdzniecības aspektiem un saistītajām garantijām;

 

 

 

redakcionāli precizēts

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 25.maija direktīvas 99/44/EK par dažiem patēriņa preču tirdzniecības aspektiem un saistītajām garantijām;

 

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra direktīvas 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un ar kuru groza Padomes direktīvu 90/619/EEK un direktīvas 97/7/EK un 98/27/EK."

 

 

 

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra direktīvas 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un ar kuru groza Padomes direktīvu 90/619/EEK un direktīvas 97/7/EK un 98/27/EK."