29.04.2005. 8/2 – 6/31

LR 8. Saeimas

Prezidijam

Likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””.

Pielikumā:

1. Likumprojekts uz vienas lapas.

2. Likumprojekta anotācija uz 2 lapām.

LR 8. Saeimas deputāti:

1. ________________________________
2. ________________________________
3. ________________________________
4. ________________________________
5. ________________________________
6. ________________________________
7. ________________________________
8. ________________________________
9. ________________________________
10. __________________________

Projekts

Grozījums likumā

“Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”

Izdarīt likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” šādu grozījumu:

Papildināt likuma 2. pantu aiz vārdiem “1. septembri – Zinību dienu” ar vārdiem “2. septembri – Latvijas jūrnieku – antifašistu atceres dienu”.

LR 8. Saeimas deputāti:

1. ____________________________________
2. ____________________________________
3. ____________________________________
4. ____________________________________
5. ____________________________________
6. ____________________________________
7. ____________________________________
8. ____________________________________
9. ____________________________________
10. ______________________________

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Pēc Latvijas pievienošanas PSRS 1940. gada jūnijā 9 tirdzniecības kuģi, kuri peldēja zem Latvijas karoga, atradās Rietumu puslodē. 8 kuģu apkalpes atteicās pakļauties jaunizveidotajai Latvijas PSR valdībai un saglabāja Latvijas karogu. Šie kuģi bija “Ciltvaira”, “Everasma”, “Abgara”, “Everalda”, “Regent”, “Everelza”, “Ķegums”, “Everagra”. Pēc Japānas uzbrukuma ASV bāzei Pirlharborā Latvijas kuģi 1941. gadā ASV – Lielbritānijas pusē sāka piedalīties stratēģiska rakstura kravu pārvadājumos Atlantijas un Klusajā okeānā. Karadarbības rezultātā 6 kuģus nogremdēja vācu un itāļu zemūdenes. No 174 latviešu jūrniekiem izglābās64. Karadarbību pārcieta divi Latvijas kuģi – “Ķegums” un “Everagra”. Pēckara periodā dzīvi palikušie Latvijas jūrnieki palika ASV un turpināja jūrnieku gaitas uz dažādiem kuģiem. Latvijas tirdzniecības flotes jūrnieki bija vienīgā vienība, kas zem Latvijas karoga kā Latvijas valsts pārstāvji piedalījās Otrajā pasaules karā pret Hitleru un viņa sabiedrotajiem. Latvijas jūrniekiem Rīgā ir atklāta piemiņas plāksne un vienā no ASV pilsētām, pie kuras gāja bojā pirmais no Latvijas kuģiem - “Ciltvaira”, tā vārdā ir nosaukta iela. Katru gadu par godu bojā gājušajiem Latvijas jūrniekiem Latvijā un ASV notiek piemiņas pasākumi.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekta ir izstrādāts, lai 2. septembri – dienu, kad kapitulēja pēdējais fašistiskās Vācijas sabiedrotais Japāna un faktiski beidzās Otrais pasaules karš – noteiktu par Latvijas jūrnieku – antifašistu – atceres dienu. Ar šo atceres dienu mēs godinātu cilvēkus, kuri Latvijas valsts vārdā un zem Latvijas karoga cīnījās pret fašismu.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības attīstību?

Sabiedrība tiks informēta par Latvijas valsts pārstāvjiem, kuri cīnījās pret fašismu un tiks godināta šo cilvēku varonība un ieguldījums uzvarā pār fašismu, kas rosinās pozitīvu attieksmi pret Latvijas valsti.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumam nebūs ietekmes uz šiem budžetiem.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likums nemainīs esošo tiesību normu sistēmu.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts?

Likumprojekts neattiecas uz Latvijas starptautiskajām tiesībām.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu?

Likumprojekta sagatavošanai izmantotas publikācijas Latvijas un ASV presē, ASV vēstniecības Latvijā materiāli.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

Likuma izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Likums neierobežo indivīda tiesības.