Likumprojekts

Grozījumi likumā

"Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu"

Izdarīt likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 2.nr.; 2004, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) trešā persona – hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā – jebkura fiziska vai juridiska persona, izņemot apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto, hidrotehniskās būves īpašnieku, ja tas nav tiesiskais valdītājs, un apdrošinātāju. Apdrošinātā darbinieks un persona, kas uz cita līguma pamata sniedz pakalpojumu hidrotehnisko būvju ekspluatācijas nodrošināšanai, tiek uzskatīta par trešo personu, ja tai nodarītie zaudējumi nav saistāmi ar darba tiesiskajām attiecībām."

2. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

"4.pants. (1) HES valdītājs atbild par savā valdījumā esošo hidrotehnisko būvju drošumu. HES valdītājs veic pasākumus, lai šīs būves neradītu draudus iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, nenodarītu zaudējumu fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējumu videi.

(2) A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja pienākums ir apdrošināt savu civiltiesisko atbildību pret nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai, zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi, ko tas ar savu darbību vai bezdarbību nodara, ekspluatējot (lietojot un uzturot) savā valdījumā esošās hidrotehniskās būves.

(3) A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumam jābūt spēkā visā HES hidrotehnisko būvju ekspluatācijas laikā.

(4) A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā var paredzēt apdrošinājuma ņēmēja pašrisku, kas ir naudas izteiksmē vai procentos izteikts zaudējuma apmērs, kuru katrā apdrošināšanas gadījumā uzņemas apdrošinājuma ņēmējs. Apdrošinājuma ņēmēja pašrisks nedrīkst būt lielāks par pieciem procentiem no apdrošināšanas atbildības limita.

(5) Trešās personas īpašumam nodarītie zaudējumi tiek atlīdzināti, ievērojot kompensācijas principu. Saskaņā ar to izmaksātā atlīdzība nevar pārsniegt apdrošināšanas gadījuma radītos zaudējumus.

(6) Zaudējumus, kas radušies saistībā ar videi nodarīto kaitējumu, un zaudējumus, kas radušies saistībā ar personas veselībai un dzīvībai nodarīto kaitējumu, atlīdzina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana pret trešo personu dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi, un nosaka apdrošinātāja atbildības limitus."

3. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. HES valdītājam ir tiesības ekspluatēt HES, ja saņemts HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāts. HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikātu izsniedz un anulē Valsts būvinspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos. HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāta esamība neatbrīvo būves valdītāju no atbildības par HES avārijas rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai, zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi."

Ekonomikas ministrs

A.K.Kariņš

Likumprojekta

“Grozījumi likumā

“Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	10.12.2000. likums “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” 4. pants nosaka, ka A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja pienākums ir apdrošināt savu civiltiesisko atbildību pret iespējamiem draudiem iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, iespējamu zaudējumu fizisko un juridisko personu īpašumam un iespējamu kaitējumu videi, kā arī deleģē Ministru kabinetu noteikt atbildības limitus hidrotehnisko būvju valdītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā. Nosakot tikai apdrošinātāja atbildības limitus un nenosakot būtiskas sastāvdaļas attiecībā uz hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu un apdrošināšanas kārtību, netiktu izpildīta likuma “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” 4.panta prasība pēc būtības. Pie tam uz šo brīdi nav normatīvā akta, kurš būtu piemērojams HES hidrotehnisko būvju valdītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā, savukārt, spēkā esošie normatīvie akti nosaka vispārīgo kartību, kuru piemērojot var rasties neskaidrības un pretrunas hidrotehnisko būvju valdītāju civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā. Atbilstoši 23.12.2004. Valsts sekretāru sanāksmes sēdes lēmumam Ekonomikas ministrija (Prot. Nr.49 43§ 2.1.p.) ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama A un B klases hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana pret nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai, zaudējumu trešo personu mantai un kaitējumu videi.
2. Tiesību akta projekta būtība	Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” paplašina deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par kārību, kādā obligāti apdrošināma A un B klases hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskā atbildība pret nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai, zaudējumu trešo personu mantai un kaitējumu videi. Iepriekš Ministru kabinets tiesīgs izdot noteikumus, kuros noteikti tikai apdrošinātāja atbildības limiti. Vēl grozījumos iekļauti vispārīgi principi hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā. Grozījums nepieciešams, lai samazinātu pretrunu iespējamību piemērojot esošo likumdošanu.
3. Cita informācija	Pamatojoties uz 10.12.2000. likuma “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” 4.panta (kurš stājās spēkā 2005.gada 1.janvārī) deleģējumu, Ekonomikas ministrija izstrādāja Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”. Noteikumu projekts tika atbalstīts 23.12.2004. Valsts sekretāru sanāksmes sēdē (Prot. Nr.49 43§ 1.p.) un pēc likuma “Grozījums likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” pieņemšanas Saeimā noteikumu projekts tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē (Prot. Nr.49 43. § 2.1.p.).

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Tiesību akta projekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums	Tiesību akta projekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts ļaus precizēt kārtību, kādā tiek atlīdzināti videi nodarītie zaudējumi, ja tie radušies apdrošinātā darbības vai bezdarbības rezultātā.
5. Cita informācija	nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
(tūkst. latu)
Rādītāji		Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija		Nav.
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Jāizdod Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”, kuri ir izstrādāti un atbalstīti 23.12.2004.Valsts sekretāru sanāksmes sēdē (Prot. Nr.49 43§ 1.p.).
2. Cita informācija	nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Tiesību akta projekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Tiesību akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Tiesību akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija	Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
5. Cita informācija			nav
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Konsultācijas notikušas ar Latvijas apdrošinātāju asociāciju
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Latvijas Apdrošinātāju asociācija likumprojektu atbalsta
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		nav veiktas
5. Cita informācija		Konsultācijas veiktas ar Latvijas apdrošinātāju asociācijas pārstāvjiem un hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju īpašniekiem izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” un nosakot apdrošinātāja atbildības limitus.
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Jaunas valsts institūcijas nav nepieciešamas
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Sabiedrība tiks informēta normatīvajos aktos noteiktajās publikācijās un Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta rīkotajos semināros. Informācija tiks ievietota arī Ekonomikas ministrijas mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo		Likums neierobežo indivīda tiesības
4. Cita informācija		nav

Ministrs A. K. Kariņš

Ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.K.Kariņš	K.Gerhards	Dž.Innusa	J.Eglītis	S.Liepa

28.04.2005 11:32

927

S. Liepa

Santa.Liepa@em.gov.lv;

7013267