2005.gada _____ aprīlī

Nr.9/6 -

SAEIMAS PREZIDIJAM

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz grozīt 28.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un izskatīt jautājumu par tā nodošanu komisijai.

Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, iekļaujot to 28.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā.

Pielikumā: iepriekšminētais likumprojekts un anotācija uz 2 lp.

Komisijas priekšsēdētājs

J.Dalbiņš

Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 9.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) pieņem lēmumu par kaujas darbību veikšanu vai neveikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā galējās nepieciešamības gadījumā, lai novērstu kaitējumu nacionālās drošības interesēm un, ja ir pamats uzskatīt, ka gaisa kuģis tiek izmantots kā ierocis cilvēku iznīcināšanai, un aizsardzības ministrs ir aizkavēts pildīt savu amatu.”

2. Papildināt 11.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Aizsardzības ministrs galējās nepieciešamības gadījumā, lai novērstu kaitējumu nacionālās drošības interesēm un, ja ir pamats uzskatīt, ka gaisa kuģis tiek izmantots kā ierocis cilvēku iznīcināšanai, pieņem lēmumu par kaujas darbību veikšanu vai neveikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā.”

Likumprojekta

“Grozījumi Nacionālās drošības likumā”

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Latvija atrodas intensīvā starptautiskās gaisa telpas satiksmes zonā. Tas paaugstina risku, ka Latvijas gaisa telpa un teritorija potenciāli var tikt izmantota uzbrukumiem, kurā kā ierocis var tikt izmantots gaisa kuģis. Lai īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos noteiktās valstu tiesības uz pašaizsardzību un veiktu aizsardzības pasākumus pret iespējamajiem draudiem nacionālajai drošībai, kā arī, lai nepieļautu darbības, kas vērstas uz cilvēku iznīcināšanu, ir nepieciešama atbilstoša juridiskā bāze.

Patlaban Latvijas normatīvie akti nosaka tikai tiesības veikt gaisa kuģa piespiedu nosēdināšanu. Taču nav noteikta amatpersona, kas galējās nepieciešamības gadījumā būtu tiesīga pieņemt lēmumu par kaujas darbību veikšanu pret gaisa kuģi, par kuru pastāv pamatotas aizdomas, ka tas tiks izmantots kā ierocis, lai apdraudētu Latvijas Republikas nacionālo drošību un cilvēku dzīvības.

Ņemot vēra augstāk minēto, Aizsardzības ministrija izstrādāja grozījumu likumā „Par aviāciju”, kuri nosaka aizsardzības ministra un Ministru prezidenta pilnvaras lēmuma pieņemšanā par kaujas darbību veikšanu vai neveikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā.

Lai sakārtotu normatīvo bāzi un saskaņotu grozījumu likumā „Par aviāciju”, ir nepieciešams lēmuma par kaujas darbību veikšanu vi neveikšanu pieņemšanas pienākumu noteikt arī Nacionālās drošības likumā. Šāds priekšlikumu izteica arī Tieslietu ministrija.

Likumprojektā “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” paredz:

1)Aizsardzības ministram pienākumu pieņemt lēmumu par kaujas darbību veikšanu vai neveikšanu pret gaisa kuģi LR teritorijā galējās nepieciešamības gadījumā, lai novērstu kaitējumu, kas apdraud nacionālās drošības intereses, un ja ir pamats uzskatīt, ka kādas darbības tiek vērstas uz cilvēku iznīcināšanu.

2) Ja aizsardzības ministrs ir aizkavēts pildīt savu amatu, lēmuma pieņemšanas pienākumu deleģēt Ministru prezidentam.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likums šo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likums šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Papildus grozījumam likumā „Par aviāciju” un grozījumam Nacionālo bruņoto spēku likumā:

1) izdot Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par kaujas darbību veikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā. Noteikumu projekts ir izstrādāts un tiks drīzumā virzīts saskaņošanai.

2) grozīt 1995.gada 11.jūlija noteikumus Nr.195 „Noteikumi par apstākļiem un kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku dienesti var pieprasīt civilās aviācijas gaisa kuģa piespiedu nosēšanos”. Grozījuma būtība saskaņot kārtību, kādā tiek veikta lēmumu pieņemšana par gaisa kuģa piespiedu nosēdināšanu. Grozījums izstrādāts un tiks drīzumā virzīts saskaņošanai.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Gandrīz 2 gadu garumā Aizsardzības ministrijas speciālisti ir analizējuši citu NATO un Eiropas Savienības valstu pieredzi gaisa telpas drošības un aizsardzības jautājumos. Notikušas konsultācijas ar NATO Pretgaisa Aizsardzības komitejas, ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Polijas un Čehijas ekspertiem, ieskaitot pieredzes apmaiņas vizītes Vācijas, Francijas nacionālajos gaisa telpas drošības centros, NATO Apvienoto gaisa operāciju centrā. Ir notikušas konsultācijas ar Ārlietu ministrijas un Civilās aviācijas administrācijas ekspertiem.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo valsts institūciju un to kompetences ietvaros likumdošanā noteiktajā kārtībā.

Aizsardzības un iekšlietu

komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš