Iesniedz Sociālo un darba lietu komisija

Sociālo un darba lietu komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta “Grozījums Darba likumā” ( Reģ. nr. 1167) 

(Satversmes 81.panta kārtībā izdotie   Ministru kabineta  noteikumi Nr. 220)

izskatīšanai 3.lasījumā

Likuma  pantu   redakcija pirms grozījumu izdarīšanas Satversmes 81.panta kārtībā

2.lasījuumā nobalsotā redakcija

N.

p.k

2.lasījumam iesniegtie priekšlikumi

( 5 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

 

   Grozījumi darba likumā

 

 

 

 

 

 

Izdarīt Darba likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5., 10.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

 

11.pants. Darbinieku pārstāvju tiesības un pienākumi

 

 

 

 

 

 

 

(1) Darbinieku pārstāvjiem, veicot savus pienākumus, ir šādas tiesības:

 

1) pieprasīt un saņemt no darba devēja informāciju par uzņēmuma ekonomisko un sociālo stāvokli;

 

 

 

 

2) laikus saņemt informāciju un konsultēties ar darba devēju, pirms tas pieņem tādus lēmumus, kuri var skart darbinieku intereses, it īpaši lēmumus, kuri var būtiski ietekmēt darba samaksu, darba apstākļus un nodarbinātību uzņēmumā. Konsultēšanās šā likuma izpratnē ir viedokļu apmaiņa un dialogs starp darbinieku pārstāvjiem un darba devēju ar mērķi panākt vienošanos;

 

3) piedalīties darba samaksas noteikumu, darba vides, darba apstākļu un darba laika organizācijas noteikšanā un uzlabošanā, kā arī darbinieku drošības un veselības aizsardzībā;

 

4) ieiet uzņēmuma teritorijā, kā arī piekļūt darba vietām;

5) rīkot darbinieku sapulces uzņēmuma teritorijā un telpās;

6) uzraudzīt, kā darba tiesiskajās attiecībās tiek ievēroti normatīvie akti, darba koplīgums un darba kārtības noteikumi.

   1. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

„(1) Darbinieku pārstāvjiem, veicot savus pienākumus, ir

    1) pieprasīt un saņemt no darba devēja informāciju par uzņēmuma pašreizējo ekonomisko un sociālo stāvokli, kā arī par iespējamām izmaiņām;

  

 

 

2) laikus saņemt informāciju un konsultēties ar darba devēju, pirms tas pieņem tādus lēmumus, kuri var skart darbinieku intereses, it īpaši lēmumus, kuri var būtiski ietekmēt darba samaksu, darba apstākļus un nodarbinātību uzņēmumā;

  

3) piedalīties darba samaksas noteikumu, darba vides, darba apstākļu un darba laika organizācijas noteikšanā un uzlabošanā, kā arī darbinieku drošības un veselības aizsardzībā;

  

4) ieiet uzņēmuma teritorijā, kā arī piekļūt darba vietām;

 

 5) rīkot darbinieku sapulces uzņēmuma teritorijā un telpās;

 

6) uzraudzīt, kā darba tiesiskajās attiecībās tiek ievēroti normatīvie akti, darba koplīgums un darba kārtības noteikumi.

 

 

 

Redakcionāli precizēts.

1. Izteikt 11.panta tekstu šādā redakcijā:

1) pieprasīt un saņemt no darba devēja informāciju par uzņēmuma pašreizējo ekonomisko un sociālo stāvokli, kā arī par iespējamām izmaiņām;

2) laikus saņemt informāciju un konsultēties ar darba devēju, pirms tas pieņem tādus lēmumus, kuri var skart darbinieku intereses, it īpaši lēmumus, kuri var būtiski ietekmēt darba samaksu, darba apstākļus un nodarbinātību uzņēmumā;

3) piedalīties darba samaksas noteikumu, darba vides, darba apstākļu un darba laika organizācijas noteikšanā un uzlabošanā, kā arī darbinieku drošības un veselības aizsardzībā;

4) ieiet uzņēmuma teritorijā, kā arī piekļūt darba vietām;

5) rīkot darbinieku sapulces uzņēmuma teritorijā un telpās;

6) uzraudzīt, kā darba tiesiskajās attiecībās tiek ievēroti normatīvie akti, darba koplīgums un darba kārtības noteikumi.

 

 

 

 

(2) Informēšana šā likuma izpratnē ir process, kurā darba devējs nodod informāciju darbinieku pārstāvjiem, ļaujot tiem iepazīties ar attiecīgo jautājumu un to izpētīt. Informācija darbinieku pārstāvjiem sniedzama savlaicīgi, kā arī pienācīgā veidā un apjomā.

 

 

 

(2) Informēšana šā likuma izpratnē ir process, kurā darba devējs nodod informāciju darbinieku pārstāvjiem, ļaujot tiem iepazīties ar attiecīgo jautājumu un to izpētīt. Informācija darbinieku pārstāvjiem sniedzama savlaicīgi, kā arī pienācīgā veidā un apjomā.

 

 

(3) Konsultēšanās šā likuma izpratnē ir viedokļu apmaiņa un dialogs starp darbinieku pārstāvjiem un darba devēju ar mērķi panākt vienošanos. Konsultēšanās veicama atbilstošā līmenī, savlaicīgi, kā arī pienācīgā veidā un apjomā, lai darbinieku pārstāvji varētu saņemt pamatotas atbildes.

 

 

 

(3) Konsultēšanās šā likuma izpratnē ir viedokļu apmaiņa un dialogs starp darbinieku pārstāvjiem un darba devēju ar mērķi panākt vienošanos. Konsultēšanās veicama atbilstošā līmenī, savlaicīgi, kā arī pienācīgā veidā un apjomā, lai darbinieku pārstāvji varētu saņemt pamatotas atbildes.

 

(2) Darbinieku pārstāvju tiesības izmantojamas tā, lai nemazinātu uzņēmuma darbības efektivitāti.

(4) Darbinieku pārstāvju tiesības izmantojamas tā, lai nemazinātu uzņēmuma darbības efektivitāti.

 

 

 

(4) Darbinieku pārstāvju tiesības izmantojamas tā, lai nemazinātu uzņēmuma darbības efektivitāti.

 

(3) Darbinieku pārstāvjiem ir pienākums neizpaust viņu rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums. Darba devēja pienākums ir rakstveidā norādīt, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu.

 

  (5) Darbinieku pārstāvjiem, kā arī ekspertiem, kuri sniedz atbalstu darbinieku pārstāvjiem ir pienākums neizpaust viņu rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums. Darba devēja pienākums ir rakstveidā norādīt, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu. Pienākums neizpaust informāciju attiecas uz darbinieku pārstāvjiem, kā arī ekspertiem, kuri sniedz atbalstu darbinieku pārstāvjiem, arī pēc viņu darbības laika beigām.

 

 

Redakcionāli precizēts.

(5) Darbinieku pārstāvjiem un  ekspertiem, kuri sniedz palīdzību darbinieku pārstāvjiem, ir pienākums neizpaust viņu rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums. Darba devēja pienākums ir rakstveidā norādīt, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu. Pienākums neizpaust informāciju attiecas uz darbinieku pārstāvjiem un ekspertiem, kuri sniedz palīdzību darbinieku pārstāvjiem, arī pēc viņu darbības izbeigšanās..

 

(4) Darbinieku pārstāvja pienākumu veikšana nevar būt par pamatu atteikumam noslēgt darba līgumu, darba līguma uzteikumam vai citādai darbinieka tiesību ierobežošanai.

 

    (6) Darbinieku pārstāvja pienākumu veikšana nevar būt par pamatu atteikumam noslēgt darba līgumu, darba līguma uzteikumam vai citādai darbinieka tiesību ierobežošanai.”.

 

 

 

 

 

44.pants. Darba līgums uz noteiktu laiku

...........................

(3) Ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem slēdzams darba līgums, ja vien viņi netiek nodarbināti, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu. Ja kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļi tiek nodarbināti, pamatojoties uz darba līgumu, tas slēdzams uz noteiktu laiku. Šis noteikums attiecas arī uz Ministru kabineta padotībā esošo iestāžu amatpersonām, kuru tiesiskās attiecības tiek nodibinātas uz darba līguma pamata. Gadījumus, kad darba līgums ar šajā panta daļā minētajām personām slēdzams uz noteiktu laiku, var noteikt citos likumos.

2. Izteikt 44.panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem slēdzams darba līgums, ja vien viņi netiek nodarbināti, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu. Ja kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļi tiek nodarbināti, pamatojoties uz darba līgumu, tas slēdzams uz noteiktu laiku. Šis noteikums attiecas arī uz Ministru kabineta vai pašvaldību  padotībā esošo iestāžu amatpersonām, kuru tiesiskās attiecības tiek nodibinātas uz darba līguma pamata. Gadījumus, kad darba līgums ar šajā panta daļā minētajām personām slēdzams uz noteiktu laiku, var noteikt citos likumos

1.

Sociālo un darba lietu komisija

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā: “Izteikt 44.panta trešo daļu šādā redakcijā:

       “(3) Ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem slēdzams darba līgums, ja vien viņi netiek nodarbināti, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu. Ja kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļi tiek nodarbināti, pamatojoties uz darba līgumu, tas slēdzams uz noteiktu laiku.”
Atbalstīts.

2. “Izteikt 44.panta trešo daļu šādā redakcijā:        “(3) Ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem slēdzams darba līgums, ja vien viņi netiek nodarbināti, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu. Ja kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļi tiek nodarbināti, pamatojoties uz darba līgumu, tas slēdzams uz noteiktu laiku.”

45.pants. Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš

(1) Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par diviem gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus). Par darba līguma termiņa pagarināšanu uzskatāma arī jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju, ja laikposmā no iepriekšējā darba līguma noslēgšanas dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai tiesiskās attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk par trīsdesmit dienām pēc kārtas.

 

 

2.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 3. pantu šādā redakcijā: “Papildināt 45.panta pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "(ieskaitot termiņa pagarinājumu)" ar vārdiem "ja citā likumā nav noteikts cits darba līguma termiņš".

 

Atbalstīts,

attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

3. Papildināt 45.panta pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "(ieskaitot termiņa pagarinājumu)" ar vārdiem "ja citā likumā nav noteikts cits darba līguma termiņš".

62.pants. Darba samaksas organizācija

............................

3. Papildināt 62.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

 "(7) Valsts sektorā strādājošo darbinieku amatus atbilstoši veicamajiem pamatpienākumiem klasificē amatu saimēs un līmeņos. Amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

 

 

 

 

3. Papildināt 62.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

 "(7) Valsts sektorā strādājošo darbinieku amatus atbilstoši veicamajiem pamatpienākumiem klasificē amatu saimēs un līmeņos. Amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

 

98.pants. Darba līguma uzteikums saistībā ar tajā piedāvātājiem grozījumiem

(1) Darba devējam ir tiesības ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš rakstveidā uzteikt darba līgumu ar nosacījumu, ka darba tiesiskās attiecības tiks izbeigtas, ja darbinieks nepiekritīs tās turpināt atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem. Šāds uzteikums ir pieļaujams, ja tas pamatots ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai arī ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.

4. Izteikt 98.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Darba devējam saskaņā ar šā likuma 101.panta pirmās daļas noteikumiem ir tiesības ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš rakstveidā uzteikt darba līgumu ar nosacījumu, ka darba tiesiskās attiecības tiks izbeigtas, ja darbinieks nepiekritīs tās turpināt atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem.”

 

 

 

 

5. Izteikt 98.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Darba devējam saskaņā ar šā likuma 101.panta pirmās daļas noteikumiem ir tiesības ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš rakstveidā uzteikt darba līgumu ar nosacījumu, ka darba tiesiskās attiecības tiks izbeigtas, ja darbinieks nepiekritīs tās turpināt atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem.”

 

144.pants. Darbs svētku dienās

(1) Darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās.

(2) Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību.

 

3.

Deputāts V.Buzajevs

 

Izteikt 144.panta  nosaukumu šādā redakcijā: “144.pants. Darbs svētku un atzīmējamajās dienās”

 

Neatbalstīts

 

 

 

4.

Deputāts V.Buzajevs

 

Papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Darbiniekam pēc viņa izvēles ir tiesības uz divām brīvdienām gada laikā atceres vai atzīmējamajās dienās vai reliģisko un ģimenes svētku dienās. Šajās dienās darbiniekam tiek saglabāta darba samaksa.”

Neatbalstīts

 

 

Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

 

  “Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1975. gada 10. februāra direktīvas 75/117/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu, ievērojot principu par vienādu atalgojumu vīriešiem un sievietēm;

2) Padomes 1975.gada 17.februāra direktīvas 75/129/EEC par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu;

3) Padomes 1976. gada 9. februāra direktīvas 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo sagatavošanu un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem;

4) Padomes 1977.gada14.februāra direktīvas 77/187/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmuma, uzņēmējdarbības vai uzņēmējdarbības daļas pārejas gadījumā;

5) Padomes 1991. gada 25. jūnija direktīvas 91/383/EEK, kas papildina pasākumus, kuru mērķis ir veicināt uzlabojumus darba drošībā un veselības aizsardzībā attiecībā uz darbiniekiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai arī īslaicīgā darbā;

6) Padomes 1991. gada 14. oktobra direktīvas 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem;

7) Padomes 1992. gada 19. oktobra direktīvas 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva saskaņā ar direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1.punktu);

8) Padomes 1993. gada 23. novembra direktīvas 93/104/EK par dažiem darba laika organizācijas aspektiem;

9) Padomes 1994. gada 22. jūnija direktīvas 94/33/EK par jaunu cilvēku darba aizsardzību;

10) Padomes 1996. gada 3. jūnija direktīvas 96/34/EK par UNICE (Eiropas profesionālo un darba devēju konfederācijas savienība), CEEP (Uzņēmumu ar valsts kapitāla daļu un vispārējas ekonomiskas intereses uzņēmumu Eiropas centrs) un EAK (Eiropas arodbiedrību konfederācija) noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra direktīvas 96/71/EK par strādājošo norīkošanu darbā, kas saistīts ar pakalpojumu sniegšanu;

12) Padomes 1997.gada 15.decembra direktīvas 97/80/EK par pierādīšanas pienākumu diskriminācijas gadījumos, kas pamatojas uz dzimumu;

13) Padomes 1997. gada 15. decembra direktīvas 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu;

14) Padomes 1998.gada 29.jūnija direktīvas 98/50/EK par grozījumiem direktīvā 77/187/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu vai uzņēmumu daļu īpašnieka maiņas gadījumā;

15) Padomes 1998. gada 20. jūlija direktīvas 98/59/EK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu;

16) Padomes 1999. gada 28. jūnija direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku;

17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 22. jūnija direktīvas 2000/34/EK, kas groza Padomes direktīvu 93/104/EK attiecībā uz darba laika organizēšanas konkrētiem aspektiem, lai aptvertu sektorus un darbības, uz kuriem neattiecas minētā direktīva;

18) Padomes 2000. gada 29. jūnija direktīvas 2000/43/EK, kas ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

19) Padomes 2000. gada 27. novembra direktīva 2000/78/EK, kas nosaka kopēju sistēmu vienādai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju;

20) Padomes 2001. gada 12. marta direktīvas 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā;

21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta direktīvas 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā;

22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra direktīvas 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo sagatavošanu un izaugsmi, kā arī darba apstākļiem.

 

5.

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izteikt atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām kā likumprojekta 6.pantu  šādā redakcijā: “6. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

         “Informatīvā atsauce uz Eiropas  Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību  normas, kas izriet no:

1) Padomes 1975. gada 10. februāra direktīvas 75/117/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, ievērojot principu par vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm;

2) Padomes 1976. gada 9. februāra direktīvas 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības iespējām un darba apstākļiem;

3) Padomes 1991. gada 25. jūnija direktīvas 91/383/EEK, kas papildina pasākumus, kuru mērķis ir veicināt uzlabojumus darba drošībā un veselības aizsardzībā attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai arī īslaicīgā darbā;

4) Padomes 1991. gada 14. oktobra direktīvas 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem;

5) Padomes 1992. gada 19. oktobra direktīvas 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva saskaņā ar direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1.punkta nozīmē);

6) Padomes 1993. gada 23. novembra direktīvas 93/104/EK par dažiem darba laika organizācijas aspektiem;

7) Padomes 1994. gada 22. jūnija direktīvas 94/33/EK par jauniešu  darba aizsardzību;

8) Padomes 1996. gada 3. jūnija direktīvas 96/34/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā;

10) Padomes 1997.gada 15.decembra direktīvas 97/80/EK par pierādīšanas pienākumu diskriminācijas gadījumos, kas pamatojas uz dzimumu;

11) Padomes 1997. gada 15. decembra direktīvas 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu;

12) Padomes 1998. gada 20. jūlija direktīvas 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu  tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu;

13) Padomes 1999. gada 28. jūnija direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku;

14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 22. jūnija direktīvas 2000/34/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 93/104/EK attiecībā uz darba laika organizēšanas konkrētiem aspektiem, lai aptvertu sektorus un darbības, uz kuriem neattiecas minētā direktīva;

15) Padomes 2000. gada 29. jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

16) Padomes 2000. gada 27. novembra direktīva 2000/78/EK, kas nosaka kopēju sistēmu vienādai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju;

17) Padomes 2001. gada 12. marta direktīvas 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā;

18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta direktīvas 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā;

19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra direktīvas 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā,  kā arī darba nosacījumiem.

 

 

 6. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

         “Informatīvā atsauce uz Eiropas  Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību  normas, kas izriet no:

1) Padomes 1975. gada 10. februāra direktīvas 75/117/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, ievērojot principu par vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm;

2) Padomes 1976. gada 9. februāra direktīvas 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības iespējām un darba apstākļiem;

3) Padomes 1991. gada 25. jūnija direktīvas 91/383/EEK, kas papildina pasākumus, kuru mērķis ir veicināt uzlabojumus darba drošībā un veselības aizsardzībā attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai arī īslaicīgā darbā;

4) Padomes 1991. gada 14. oktobra direktīvas 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem;

5) Padomes 1992. gada 19. oktobra direktīvas 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva saskaņā ar direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1.punkta nozīmē);

6) Padomes 1993. gada 23. novembra direktīvas 93/104/EK par dažiem darba laika organizācijas aspektiem;

7) Padomes 1994. gada 22. jūnija direktīvas 94/33/EK par jauniešu  darba aizsardzību;

8) Padomes 1996. gada 3. jūnija direktīvas 96/34/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā;

10) Padomes 1997.gada 15.decembra direktīvas 97/80/EK par pierādīšanas pienākumu diskriminācijas gadījumos, kas pamatojas uz dzimumu;

11) Padomes 1997. gada 15. decembra direktīvas 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu;

12) Padomes 1998. gada 20. jūlija direktīvas 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu  tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu;

13) Padomes 1999. gada 28. jūnija direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku;

14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 22. jūnija direktīvas 2000/34/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 93/104/EK attiecībā uz darba laika organizēšanas konkrētiem aspektiem, lai aptvertu sektorus un darbības, uz kuriem neattiecas minētā direktīva;

15) Padomes 2000. gada 29. jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

16) Padomes 2000. gada 27. novembra direktīva 2000/78/EK, kas nosaka kopēju sistēmu vienādai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju;

17) Padomes 2001. gada 12. marta direktīvas 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā;

18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta direktīvas 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā;

19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra direktīvas 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā,  kā arī darba nosacījumiem.