Likumprojekts

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"

 

Izdarīt likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34.nr.; 1995, 23., 24.nr.; 1997, 4.nr.; 1998, 2., 15.nr.; 1999, 22.nr.; 2001, 15., 23.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus "uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "komersants" (attiecīgā locījumā).

 

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

 

"1.pants. Valsts ieņēmumu dienests

Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas."

 

3. 2.pantā:

papildināt 1.punktu aiz vārdiem "uz muitas robežas" ar vārdiem "kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam";

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2) īstenot muitas politiku;".

 

4. Izslēgt 3.panta otrās daļas otro teikumu.

 

5. 4.pantā:

izslēgt otrās daļas 7.punktā vārdus "izņemot lēmumus par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem, kas pārsūdzami attiecīgajā likumā noteiktajā kārtībā tiesā";

aizstāt otrās daļas 8.punktā vārdus "Korupcijas novēršanas likuma" ar vārdiem "likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"";

izteikt otrās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

 

"9) pieprasa veikt visu Valsts ieņēmumu dienesta kontrolei pakļauto nodokļu maksātāju nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu);";

 

papildināt otro daļu ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

 

"12) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta ierēdņus pieņemt lēmumus par nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu;

13) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrāciju iesniegtajiem pieprasījumiem un Saeimas apstiprinātajiem starp­tautiskajiem līgumiem, pieņem lēmumu par nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu parādu piedziņu no iekšzemes, Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu maksātājiem, kā arī nosūta pieprasījumu Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrācijām piedzīt nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu parādus vai arī atsaka palīdzību nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu parādu piedziņā."

 

6. Izteikt 5.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

 

"4) pieprasa veikt visu Valsts ieņēmumu dienesta kontrolei pakļauto nodokļu maksātāju nodokļu (nodevu) aprēķinu un nodokļu (nodevu) maksājumu revīziju (auditu);".

 

7.  8.pantā:

izteikt 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

 

"5) saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem kā kompetentā iestāde koordinē un veic informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām;

6) saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem iekasē un piedzen bezstrīda kārtībā no iekšzemes un citu valstu nodokļu maksātājiem nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus līgumslēdzējas valsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts labā tās kompetentās iestādes uzdevumā un savas valsts vārdā pēc līgumslēdzējas valsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma;";

 

papildināt pantu ar 6.1 punktu šādā redakcijā:

 

"61) iekasē un piedzen nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam;".

 

8. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

 

"9) likumā noteiktās kompetences ietvaros un kārtībā izņemt ar adminis­tratīvo pārkāpumu saistīto mantu un dokumentus, ja par attiecīgā pārkāpuma izdarīšanu paredzēta konfiskācija;";

 

aizstāt pirmās daļas 10.punktā skaitļus un vārdus "5.panta 7.punkta" ar skaitļiem un vārdiem "4.panta otrās daļas 12.punkta un 5.panta otrās daļas 7.punkta";

izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

 

"2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, ģenerāldirektora pilnvarotajiem centrālā aparāta nodokļu administrēšanas struk­tūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoru pilnvarotajiem pakļauto struktūr­vienību vadītājiem ir tiesības:";

 

aizstāt otrās daļas 15. un 16.punktā vārdus "izpildi, uzliekot mantai arestu un piemērojot citus prasības nodrošinājuma līdzekļus" ar vārdiem "izpildi, piemērojot prasības nodrošinājuma līdzekļus";

aizstāt otrās daļas 16.punktā vārdus "uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības)" ar vārdu "komercsabiedrības";

aizstāt trešajā daļā vārdu "apraksta" ar vārdu "apķīlā".

 

9. 11.pantā:

izslēgt otrās daļas 8.punktu;

izteikt otrās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

 

"9) veikt izziņu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem muitas lietu jomā.";

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"3. Lai nodrošinātu šajā pantā noteikto uzdevumu izpildi, Valsts ieņē­mumu dienests veic robežkontroles punktu apsaimniekošanu un būvniecību."

 

10. Aizstāt 13.panta sestajā daļā un 13.1 pantā vārdus "kontrabandas lietās" ar vārdiem "lietās par noziedzīgiem nodarījumiem muitas lietu jomā".

 

11. Papildināt 4.nodaļas nosaukumu aiz vārda "ierēdņu" ar vārdu "(darbinieku)".

 

12. 14.pantā:

izslēgt 3.punktā vārdus "kontrabandas lietās un";

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

 

"4) ja nepieciešams, nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbi­nieku) apsardzi sakarā ar viņu veicamajiem pienākumiem, kā arī citu objektu apsardzi."

 

13. 16.1 pantā:

papildināt panta nosaukumu aiz vārda "ierēdņu" ar vārdu "(darbinieku)";

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

 

"4) nodrošinātu apsardzes objektu no prettiesiska vai cita veida apdraudē­juma.";

 

papildināt otro daļu aiz vārda "ierēdnis" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "(darbinieks)" (attiecīgā locījumā);

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"3. Aizliegts lietot speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, stekus un asaras izraisošas vielas pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, ja tās apdraud apsardzes objektu, izdarot grupveida uzbrukumu, kā arī apdraud citu personu, Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) dzīvību vai veselību vai izrāda bruņotu pretošanos. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijai atļautos speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

 

14. 16.2 pantā:

papildināt panta nosaukumu un tekstu aiz vārda "ierēdnis" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "(darbinieks)" (attiecīgā locījumā);

papildināt trešo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

 

"3) aizturētu likumpārkāpēju, kurš pārsteigts, ielaužoties vai citādi vardar­bīgi iekļūstot apsargājamā objektā vai izdarot citu noziedzīgu nodarījumu, ja likumpārkāpējs izrāda pretošanos."

 

15. Izslēgt 22.panta pirmajā daļā vārdus "un lēmumus par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem".

 

16. Aizstāt 29.panta 3.punktā vārdus "Korupcijas novēršanas likuma" ar vārdiem "likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"".

 

17. Izslēgt pārejas noteikumu 12.punktu.

 

18. Papildināt pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā redakcijā:

 

"17. Šā likuma izpratnē ar terminu "komersants" tiek saprastas arī tās kultūras institūcijas, izglītības iestādes un zinātniskās institūcijas, kuras darbojas kā valsts vai pašvaldības bezpeļņas organizācijas un kuras saskaņā ar Komerc­likuma spēkā stāšanās kārtības likumu tiek pārveidotas vai likvidētas."

 

19. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

 

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1976.gada 15.marta Direktīvas 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kuras ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodokļu piedziņā;

2) Padomes 1979.gada 6.decembra Direktīvas 79/1071/EEK par grozīju­miem Direktīvā 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību prasījumu, kas radušies no darbībām, kuras ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodokļu piedziņā;

3) Padomes 2001.gada 15.jūnija Direktīvas 2001/44/EEK, ar ko groza Direktīvu 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kas pieder pie Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodevu piedziņā un attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa un dažu akcīzes nodokļu piedzīšanu;

4) Komisijas 2002.gada 9.decembra Direktīvas 2002/94/EK par atsevišķu Padomes Direktīvas 76/308/EEK noteikumu par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktām nodevām, nodokļiem un citiem pasākumiem izpildes kārtību;

5) Padomes 1977.gada 19.decembra Direktīvas 77/799/EEK par dalīb­valstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo un netiešo nodokļu jomā;

6) Padomes 1979.gada 6.decembra Direktīvas 79/1070/EEK, ar ko groza Direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo nodokļu jomā;

7) Padomes 2003.gada 7.oktobra Direktīvas 2003/93/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 77/799/EEK, kas attiecas uz dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējo palīdzību tiešu un netiešu nodokļu piemērošanas jomā."

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministra vietā –

ekonomikas ministrs

A.K.Kariņš

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi likumā ”Par Valsts ieņēmumu dienestu””

anotācija

 

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā nepieciešams Latvijas Republikas normatīvajos aktos ieviest normas atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, paredzot VID tiesības piedzīt nodokļu maksājumus pēc Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrāciju pieprasījuma, kā arī paredzēt VID ģenerāldirektoram tiesības pieņemt lēmumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

Tāpat pēc grozījumu izdarīšanas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, nepieciešams precizēt likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktos jēdzienus ar likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajiem.

Tāpat likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktie jēdzieni jāsaskaņo ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Komerclikumā noteiktajiem. Bez tam, patreiz lēmumu par nodokļu, nodevu un citu valsts obligāto maksājumu piedziņu, kā arī citas likuma 10.panta otrajā daļā noteiktās tiesības realizē VID ģenerāldirektors un viņa vietnieki, ģenerāldirektora pilnvarotiem centrālā aparāta nodokļu administrēšanas struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki, kā arī teritoriālo iestāžu direktori un viņu vietnieki. Tā kā nodokļu parādu piedziņa un citas likuma 10.panta otrajā noteiktās darbības ir veicamas operatīvi, tad likumā būtu jāparedz papildus arī VID teritoriālo iestāžu direktoru pilnvarotajiem pakļauto struktūrvienību vadītājiem tiesības pieņemt lēmumus piedzīt bezstrīda kārtībā lēmumu par nodokļu, nodevu un citu valsts obligāto maksājumu piedziņu.

Likumā ir saglabājies Latvijas Civilprocesa kodeksa institūts “mantas arests”, kas līdz ar Civilprocesa likuma spēkā stāšanos 1999.gada 1.martā tika aizstāts ar institūtu „mantas apķīlāšana”. Ar grozījumiem likums tiek precizēts, paredzot VID amatpersonām piemērot prasības nodrošinājuma līdzekļus, kas ietver arī mantas apķīlāšanu.

Likumā saglabājies jēdziens „kontrabanda”, kaut gan pēc būtības muitas iestādes veic izziņu par noziedzīgiem nodarījumiem „muitas lietu jomā”. Likums „Par Valsts ieņēmumu dienestu” nosaka, ka valsts civildienesta attiecības izbeidzas sakarā ar to, ka ierēdnis pārkāpis Korupcijas novēršanas likuma normas. Korupcijas novēršanas likums ir zaudējis spēku, ar 2002.gada 10.maiju ir stājies spēkā likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, līdz ar to likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu” būtu nepieciešama atsauce uz iepriekš minēto likumu.

Normatīvie akti skaidri nenosaka VID teritoriālās iestādes tiesības veikt nodokļu auditus fiziskām personām, līdz ar to likumā būtu nepieciešams precīzi paredzēt VID teritoriālajai iestādei tiesības veikt nodokļu auditus arī fiziskām personām.

Sakarā ar to, ka Alkoholisko dzērienu aprites likumā nav paredzēti sodi komersantiem par minētā likuma normu neievērošanu, no likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” būtu jāizslēdz normas, kas paredz lēmumu pārsūdzību, kas saistītas ar Alkohola aprites likuma pārkāpumiem.

Likumā kā viens no VID Finanšu policijas pārvaldes uzdevumiem noteikts nodrošināt VID ierēdņu un darbinieku apsardzi. Lai šo uzdevumu pilnvērtīgi pildītu, nepieciešams likumā paredzēt  VID Finanšu policijas pārvaldes darbiniekiem tiesības veikt objektu apsardzi, tiesības lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus un šaujamieročus.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

  

Likumprojektā ieviestas normas atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, paredzot VID tiesības piedzīt nodokļu maksājumus pēc Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrāciju pieprasījuma, kā arī paredzēt VID ģenerāldirektoram tiesības pieņemt lēmumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

Tāpat precizēti likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktie jēdzieni ar likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajiem.

Likumprojekta 1., 2.pants, 4.panta ceturtā daļa, 6.pants, 7.pants paredz Valsts ieņēmumu dienesta pienākumus un dod tiesības iekasēt nodokļu maksājumus saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem. Tiek noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši 1976.gada 15.marta Direktīvas 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kuras ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodokļu piedziņā, prasībām būs kompetentā iestāde. Tiek noteiktas arī konkrētu amatpersonu tiesības un pienākumi direktīvas prasību izpildē.

Likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktie jēdzieni saskaņoti ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Komerclikumā noteiktajiem. Tā kā nodokļu parādu piedziņa un citas likuma 10.panta otrajā noteiktās darbības ir veicamas operatīvi, tad likumā ir paredzētas papildus arī VID teritoriālo iestāžu direktoru pilnvarotajiem pakļauto struktūrvienību vadītājiem tiesības pieņemt lēmumus piedzīt bezstrīda kārtībā lēmumu par nodokļu, nodevu un citu valsts obligāto maksājumu piedziņu.

Ar grozījumiem likums tiek precizēts, paredzot VID amatpersonām piemērot prasības nodrošinājuma līdzekļus, kas ietver arī mantas apķīlāšanu.

Grozījumos precizētas muitas amatpersonu tiesības veikt izziņu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem muitas lietu jomā.

Likumprojektā precizēta atsauce uz normatīvo aktu, kas nosaka vienu no civildienesta attiecību izbeigšanas pamatiem.

Saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem, likumā ir skaidri noteiktas VID teritoriālās iestādes tiesības pieprasīt nodokļu auditu visu VID kontrolei pakļauto juridisko un fizisko personu nodokļu aprēķinu veikšanu.

Likumprojektā ir precizēts likuma 11.pants, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests nevis tikai muitas iestādes veic robežkontroles punktu apsaimniekošanu un celtniecību.

Sakarā ar to, ka Alkoholisko dzērienu aprites likumā nav paredzēti sodi komersantiem par minētā likuma normu neievērošanu, no likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” ir izslēgtas normas, kas paredz lēmumu pārsūdzību, kas saistītas ar Alkohola aprites likuma pārkāpumiem.

Likumprojektā paredzētas VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieku, kuri veic VID objektu apsardzi, tiesības lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus un šaujamieročus.

Likumprojektā paredzēts izslēgt pārejas noteikumu 12.punktu, ņemot vērā, ka uz Valsts ieņēmumu dienestu, kā uz specializēto valsts civildienesta iestādi, netiks attiecināta vienotā ierēdņu un valsts pārvaldes iestāžu darbinieku darba samaksas sistēma.

3. Cita informācija 

Likumprojekts šo jomu neskar  

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojektam būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību, sekmēta ES normatīvajos aktos noteikto maksājumu, nodevu, nodokļu korekta uzlikšana un citu mēru piemērošana. Tā rezultātā tiks uzlabots investīciju klimats Latvijas Republikā, kas sekmēs investīciju piesaistīšanu un darba vietu radīšanu

2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru

vienkāršošanu

Tiks sakārtota uzņēmējdarbības vide, sekmēta ES normatīvajos aktos noteikto maksājumu, nodevu, nodokļu korekta uzlikšana un citu līdzekļu piemērošana. Tādējādi būs vieglāk novērst nodokļu normatīvo aktu pārkāpumus, kā rezultātā tiks sekmēta pozitīvas uzņēmējdarbības vides nostiprināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana, tieši arī sadarbojoties ar ES dalībvalstīm

 

3. Sociālo seku izvērtējums 

Likumprojekta ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeni būs netieša, jo ar projektā iekļautajām normām tiek precizēta likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” lietotā terminoloģija, aktualizētas tiesību normas, lai nodrošinātu likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” terminoloģiju atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem

 

4. Ietekme uz vidi 

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija 

Likumprojekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos 

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos  

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme  

Likumprojekts šo jomu neskar

   1

 2

 3

 4

 5

 6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Cita informācija 

Likumprojekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt. 

Sakarā ar to, ka likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 16.1 panta trešā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, nepieciešams pārizdot 1997.gada 3.jūnija Ministru kabineta noteikumus Nr.206 „Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonu speciālajiem līdzekļiem”, kuros tiks noteikta kārtība, kādā VID Finanšu policijas pārvaldes ierēdņi (darbinieki) tiesīgi glabāt, nēsāt un lietot speciālos līdzekļus.

2. Cita informācija 

 Likumprojekts šo jomu neskar

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts izstrādāts pamatojoties uz:

– Padomes direktīvu 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kuras ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodokļu piedziņā, ko groza Padomes direktīva 79/1071/EEK un Padomes direktīva 2001/44/EK ;

– Komisijas direktīvu 2002/94/EK par atsevišķu Padomes Direktīvas 76/308/EEK noteikumu par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktām nodevām, nodokļiem un citiem pasākumiem izpildes kārtību;

– Padomes direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo un netiešo nodokļu jomā, ko groza Padomes direktīva 79/1070/EEK, kas paplašina tās sadarbību  līdz netiešajiem nodokļiem, Padomes direktīva 2003/93/EEK, nosakot papildus regulējumu attiecībā uz informācijas konfidencialitāti un attiecībā uz Regulu (EK) 1798/2003

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

 Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Likumprojekts šo jomu neskar

4.Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

– Padomes direktīvu 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kuras ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodokļu piedziņā, ko groza Padomes direktīva 79/1071/EEK un Padomes direktīva 2001/44/EK ;

– Komisijas direktīvu 2002/94/EK par atsevišķu Padomes Direktīvas 76/308/EEK noteikumu par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktām nodevām, nodokļiem un citiem pasākumiem izpildes kārtību;

– Padomes direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo un netiešo nodokļu jomā, ko groza Padomes direktīva 79/1070/EEK, kas paplašina tās sadarbību  līdz netiešajiem nodokļiem, Padomes direktīva 2003/93/EEK, nosakot papildus regulējumu attiecībā uz informācijas konfidencialitāti un attiecībā uz Regulu (EK) 1798/2003

 

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likumprojekta 8.panta 5.punkts

 

 

Likumprojekta 8.panta 6.punkts

Likumprojekta 10.panta otrās daļas 2. punkts

Padomes Direktīva 76/308/EEK, ko groza Padomes direktīva 79/1071/EEK un Padomes Direktīva 2001/44/EK;

Komisijas Direktīva 2002/94/EK

 

 

Padomes direktīva 77/799/EEK, ko groza Padomes direktīva 79/1070/EEK,

 

Padomes direktīva 2003/93/EEK,

Atbilst

Direktīvu panti kopumā regulē valstu sadarbības jautājumus.

Grozījumi kopumā attiecas uz likumprojektā minēto direktīvu piemērošanu, līdz ar to nav iespējams izdalīt atsevišķus Direktīvu pantus, kuriem atbilst likumprojekta normas.

Paredzēts, ka VID ģenerāldirektors izdos rīkojumu, ar kuru apstiprinās kārtību, kādā tiek veikta administratīvo aktu pieņemšana starptautisko nodokļu parādu piedziņas jomā

 

5. Cita informācija 

Informācijas sniegšana Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām notiks pēc tādiem pašiem noteikumiem, kādi ir noteikti informācijas sniegšanai Latvijas nacionālajās tiesībās.

Tāpat arī VID ģenerāldirektora rīkojums attiecībā uz administratīvo aktu izdošanu tikai noteiks gadījumus un termiņus konkrētu pasākumu veikšanai, lai būtu iespējams realizēt minētajās direktīvās noteiktās procedūras. Pati administratīvo aktu izdošana, paziņošana, apstrīdēšana notiks atbilstoši nacionālajai likumdošanai.

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

 Nav

  VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojektā paredzēto normu īstenošanai būs nepieciešams paplašināt VID funkcijas. Tādējādi jaunas valsts institūcijas nav jāveido.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

 Sabiedrība par likumprojekta ieviešanu tiks informēta vispārējā kārtībā. Pēc pieņemšanas Saeimā likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un pēc tam arī “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”. Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti turpinās informēt sabiedrību un nodokļu maksātājus par grāmatvedības kārtošanas aktualitātēm, rīkojot seminārus, sniedzot intervijas, publicējot skaidrojošus materiālus masu saziņas līdzekļos un Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā internetā.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo 

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

4. Cita informācija 

 Likumprojekts šo jomu neskar

  

 

Finanšu  ministrs                                                  O.Spurdziņš

 

 

 

 

 

 

 

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 
V.Andrējeva
E.Strazdiņa
M.Radeiko
A.Dovguško

 

 

 

14.02.2005. 9.27

1870

Dovguško

7028721, andrejs.dovgusko@vid.gov.lv