Aizsardzības un iekšlietu komisija

Aizsardzības un iekšlietu komisija                                                                                                                                  Likumprojekts 3.lasījumam       

 

Grozījumi Robežsardzes likumā (reģ. nr. 1153)

 

Spēkā esošā redakcija

2. lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3. lasījumam

(1)

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3. lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Robežsardzes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 1.nr.; 1999, 20.nr.; 2001, 1., 21.nr.; 2002, 2., 16., 22.nr.; 2003, 2., 6., 14.nr.; 2004, 2., 10.nr.; 2005, 2.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Robežsardzes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 1.nr.; 1999, 20.nr.; 2001, 1., 21.nr.; 2002, 2., 16., 22.nr.; 2003, 2., 6., 14.nr.; 2004, 2., 10.nr.; 2005, 2.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likuma uzdevumi

Šis likums nosaka Valsts robežsardzes (turpmāk - Robežsardze) struktūru un uzdevumus, tās komplektēšanu, kā arī robežsargu pienākumus un tiesības, iecelšanu amatos, robežsargu dienesta pakāpju piešķiršanu, tiesisko aizsardzību un darbības garantijas.

1. Aizstāt 1.pantā vārdu "struktūru" ar vārdu "funkcijas".

 

 

 

1. Aizstāt 1.pantā vārdu "struktūru" ar vārdu "funkcijas".

2.pants. Robežsardze

Robežsardze ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša bruņota valsts pārvaldes institūcija, kuras galvenais uzdevums ir Latvijas valsts robežas apsardzība un kontrole.

2. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Robežsardze

Robežsardze ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Robežsardze ir bruņota, un tās funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana.”

 

 

 

2. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Robežsardze

Robežsardze ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Robežsardze ir bruņota, un tās funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana.”

5.pants. Robežsardzes profesionālie sakari

Robežsardze ir tiesīga uzturēt profesionālos sakarus ar kaimiņvalstu un citu valstu robežapsardzības dienestiem un savas kompetences ietvaros slēgt ar tiem vienošanās, kā arī gatavot saskaņotus starptautisko līgumu projektus robežas apsardzības jautājumos un iesniegt tos pakļautības kārtībā.

3. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Robežsardzes profesionālie sakari

Robežsardze ir tiesīga uzturēt profesionālos sakarus ar kaimiņvalstu un citu valstu kompetentajiem dienestiem un atbilstoši kompetencei slēgt ar tiem vienošanās, kā arī gatavot saskaņotus starptautisko līgumu projektus un iesniegt tos Iekšlietu ministrijai.”

 

 

 

3. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Robežsardzes profesionālie sakari

Robežsardze ir tiesīga uzturēt profesionālos sakarus ar kaimiņvalstu un citu valstu kompetentajiem dienestiem un atbilstoši kompetencei slēgt ar tiem vienošanās, kā arī gatavot saskaņotus starptautisko līgumu projektus un iesniegt tos Iekšlietu ministrijai.”

 

4. Papildināt I nodaļu ar 6.1 pantu šādā redakcijā:

“6.1 pants. Robežsargs

Robežsargs ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona, kura nodrošina Robežsardzes uzdevumu izpildi un kurai piešķirta speciālā dienesta pakāpe. Robežsargs ir specializētā valsts civildienesta ierēdnis.”

 

 

 

4. Papildināt I nodaļu ar 6.1 pantu šādā redakcijā:

“6.1 pants. Robežsargs

Robežsargs ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona, kura nodrošina Robežsardzes uzdevumu izpildi un kurai piešķirta speciālā dienesta pakāpe. Robežsargs ir specializētā valsts civildienesta ierēdnis.”

II nodaļa. Robežsardzes organizatoriskā

struktūra un izvietojums

7.pants. Robežsargs

(1) Robežsargs ir Latvijas pilsonis, kurš iestājies dienestā Robežsardzē, devis Latvijas Republikai zvērestu apsargāt un aizstāvēt valsts robežu, apguvis robežsargu profesionālās sagatavošanas kursu, ieņem noteiktu amatu Robežsardzē un kuram piešķirta robežsarga dienesta pakāpe.

 

(2) Robežsargs, pildot dienesta pienākumus savas kompetences ietvaros, pārstāv valsts varu.

 

(3) Robežsargs ir specializētā valsts civildienesta ierēdnis.

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 05.01.2002.)

 

8.pants. Robežsardzes sastāvs

(1) Robežsardzi vada Robežsardzes priekšnieks, un tās sastāvā ietilpst Robežsardzes Galvenā pārvalde, Robežsardzes teritoriālās struktūrvienības un Robežsardzes mācību iestādes.

 

(2) Robežsardzes teritoriālās struktūrvienības ir Robežsardzes pārvaldes, nodaļas un apakšnodaļas ar to pakļautībā esošiem robežkontroles punktiem, robežkontroles punktu nodaļām un apakšnodaļām, robežpārejas punktiem un citām Robežsardzes struktūrvienībām.

 

(3) Robežsardzes mācību iestādes ir robežsargu mācību centrs un citas Robežsardzes sastāvā izveidotās mācību iestādes.

 

(4) Robežsardzei un tās struktūrvienībām var būt savi karogi, krūšu zīmes, emblēmas un devīzes.

 

9.pants. Robežsardzes struktūrvienību izvietojums

Zeme Robežsardzes struktūrvienībām nepieciešamo ēku un būvju uzturēšanai vai izvietošanai tiek piešķirta Iekšlietu ministrijai nomā, pastāvīgā lietošanā vai īpašumā zemes likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

 

10.pants. Robežsardzes priekšnieks

(1) Robežsardzes priekšnieks tieši vai ar Galvenās pārvaldes starpniecību organizē un nodrošina Robežsardzes pastāvīgu vadību, valsts robežas apsardzību un kontroli un atbild par to.

 

(2) Robežsardzes priekšnieks:

 

1) organizē un vada Latvijas Republikas valsts robežas apsardzību un kontroli;

 

2) ir atbildīgs par valsts robežas apsardzības plāna izstrādi un izpildi;

 

3) organizē iedalīto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, apstiprina priekšlikumus par Robežsardzes personāla skaitlisko sastāvu, štata amatu sarakstu, darba samaksu;

 

4) savas kompetences ietvaros slēdz vienošanās robežapsardzības jautājumos ar citu valstu robežapsardzes dienestiem;

 

5) organizē vienotu Robežsardzes apgādes sistēmu;

 

6) noteiktā kārtībā ierosina iekšlietu ministram piešķirt Robežsardzes vecāko virsnieku dienesta pakāpes;

 

7) organizē un veic operatīvu sadarbību ar Nacionālo bruņoto spēku štābu;

 

8) organizē robežsargu profesionālo sagatavošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu.

 

(3) Izņēmuma gadījumos Robežsardzes priekšniekam ir tiesības atļaut šķērsot valsts robežu personām, kurām ir nepilnīgi noformēti ceļošanas dokumenti.

 

(4) Robežsardzes priekšniekam ir tiesības pieprasīt un saņemt ziņas valsts robežas apsardzības jautājumos no visām valsts un pašvaldību institūcijām, komersantiem un iestādēm.

 

(5) Robežsardzes priekšnieku pēc iekšlietu ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2001. likumu, kas stājas spēkā no19.10.2001.)

 

11.pants. Robežsardzes Galvenā pārvalde

(1) Robežsardzes Galvenā pārvalde ir Robežsardzes priekšnieka darba institūcija.

 

(2) Robežsardzes Galvenā pārvalde:

 

1) nosaka valsts robežas apsardzības un kontroles organizācijas un darbības principus;

 

2) izstrādā un pilnveido Robežsardzes tiesisko reglamentāciju;

 

3) saskaņo Robežsardzes darbību ar citām valsts varu un pārvaldi realizējošajām institūcijām, kā arī pārstāv un aizstāv robežsargu intereses šajās institūcijās;

 

4) realizē vienotu organizatorisko, kadru un zinātniski tehnisko politiku valsts sauszemes robežas apsardzības sfērā, komplektē Robežsardzes vadošo sastāvu, veic Robežsardzes personālsastāva uzskaiti, organizē robežsargu apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu;

 

5) kontrolē Robežsardzes struktūrvienību darbību, sniedz tām nepieciešamo palīdzību;

 

6) izstrādā valsts sauszemes robežas apsardzības pilnveidošanas un tehniskās iekārtošanas programmas un veic to praktisko realizāciju;

 

7) veido un kārto informācijas bāzi par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, par valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu režīma pārkāpumiem;

 

8) sadarbojas ar citu valstu robežapsardzības dienestiem valsts robežas apsardzības, uzturēšanas un režīma jautājumos;

 

9) nodrošina pastāvīgu tai pakļauto Robežsardzes struktūrvienību vadību;

 

10) gatavo Robežsardzes priekšniekam nepieciešamo informāciju un materiālus;

 

11) kontrolē Robežsardzes priekšnieka pavēļu un rīkojumu izpildi;

 

12) organizē Robežsardzes struktūrvienību savstarpēju sadarbību;

 

13) plāno un organizē Robežsardzes darbības nodrošināšanu un materiāltehnisko apgādi;

 

14) organizē un veic sadarbību ar Nacionālo bruņoto spēku štābu;

 

15) organizē valsts robežas atjaunošanu, iekārtošanu un uzturēšanu;

 

16) plāno un organizē ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli.

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 05.01.2002.)

 

12.pants. Robežsardzes pārvaldes

(1) Robežsardzes pārvalde ir teritoriāla Robežsardzes vadības institūcija.

 

(2) Robežsardzes pārvalde:

 

1) vada Robežsardzes darbību attiecīgajā pierobežas teritorijā un tajā esošo autoceļu, dzelzceļu, ostu, lidostu robežkontroles punktos un robežpārejas punktos;

 

2) organizē valsts robežu šķērsojošo personu un transportlīdzekļu kontroli, kā arī valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu režīma ievērošanas kontroli;

 

3) savā atbildības rajonā organizē sadarbību ar teritoriālajām muitas, policijas un Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām, kā arī pašvaldībām, komersantiem, iestādēm un iedzīvotājiem;

 

4) veic kandidātu atlasi dienestam Robežsardzē un norīko izraudzītās personas profesionālās robežsargu izglītības iegūšanai uz attiecīgu mācību iestādi;

 

5) veic struktūrvienību finansiālo, saimniecisko un materiāltehnisko apgādi;

 

6) veic valsts robežas atjaunošanu, iekārtošanu un uzturēšanu;

 

7) kontrolē ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanu.

5. Izslēgt II nodaļu.

 

 

 

5. Izslēgt II nodaļu.

15.pants. Robežsargu tiesības

(1) Robežsargiem visā pierobežā, kā arī robežkontroles punktos un robežpārejas punktos ir tiesības:

 

1) pildot dienesta pienākumus, bez ierobežojumiem pārvietoties, pārbaudīt personu dokumentus, kontrolēt transportlīdzekļus un to kravas;

 

2) visām personām, kas šķērso valsts robežu, noteiktā kārtībā pārbaudīt personu apliecinošos dokumentus un izdarīt tajos vajadzīgās atzīmes, kā arī veikt visu valsts robežu šķērsojošo transportlīdzekļu apskati;

 

3) likumā noteiktajā kārtībā un termiņos aizturēt:

 

a) personas, kas tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kura izmeklēšana ir Robežsardzes kompetencē, kā arī personas, kas izdarījušas administratīvo pārkāpumu, kura izskatīšana ir Robežsardzes kompetencē,

 

b) personas, kuras mēģinājušas pārvietot vai pārvietojušas pāri valsts robežai ar likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem Latvijas Republikā ievest vai no Latvijas Republikas izvest aizliegtos priekšmetus, kā arī mēģinājušas ievest vai izvest preces un citus priekšmetus, apejot muitas kontroli,

 

c) meklēšanā esošas personas, transportlīdzekļus un šajos transportlīdzekļos esošās personas;

 

31) apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētās personas;

 

4) noteiktā kārtībā izņemt un nodot muitas iestādēm preces un citus priekšmetus, kas atrasti pie personām, kuras šķērso valsts robežu, apejot muitas kontroli;

 

5) noteiktā kārtībā izņemt un nodot valsts policijas iestādēm ieročus, munīciju, sprāgstvielas, narkotiskās, psihotropās un radioaktīvās vielas, kas atrastas pie valsts robežu šķērsojošām personām, kurām nav attiecīgas atļaujas;

 

6) ierobežot vai pilnīgi pārtraukt kustību pāri valsts robežai sakarā ar dabas un tehnogēnām katastrofām un sevišķi bīstamām infekcijas slimībām, ierobežot vai pilnīgi pārtraukt valsts robežas šķērsošanu atsevišķās valsts robežas šķērsošanas vietās tehnisku iemeslu dēļ;

 

7) vajājot un aizturot robežpārkāpējus, kā arī atvairot bruņotu iebrukumu valsts teritorijā, izmantot fiziskajām un juridiskajām personām piederošus sakaru līdzekļus, kā arī ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot fiziskajām un juridiskajām personām piederošus transportlīdzekļus, kompensējot tām radušos zaudējumus;

 

8) veikt operatīvās darbības pasākumus, lai novērstu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;

 

9) vajājot valsts robežas pārkāpējus vai valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu vai robežpārejas punktu režīma pārkāpējus, kā arī personas, kas valstī uzturas nelikumīgi, ieiet valsts un pašvaldību, fizisko vai juridisko personu īpašumā esošās telpās un ēkās;

 

10) liegt ieceļot valstī personām, kuras nevar uzrādīt derīgus ceļošanas dokumentus;

 

11) likumā noteiktajā kārtībā izraidīt no valsts personas, kas iebraukušas Latvijā vai šķērsojušas valsts robežu bez derīga ceļošanas dokumenta vai attiecīgo institūciju atļaujas vai neievērojot noteikto kārtību.

 

(2) Gadījumos, kad tiek veikta valsts robežas pārkāpēju meklēšana, robežsargiem ir tiesības darboties arī ārpus šā panta pirmajā daļā noteiktajām vietām, ja nepieciešams, sadarbojoties ar policiju un Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām.

 

(3) Robežsargiem, pildot dienesta pienākumus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības atrasties uz Nacionālo bruņoto spēku tehniskajiem līdzekļiem, peldlīdzekļiem un gaisakuģiem.

 

(4) Gadījumos, kas saistīti ar ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli un profilaksi, kā arī operatīvās darbības pasākumu veikšanu, robežsargiem ir tiesības darboties arī ārpus šā panta pirmajā daļā noteiktajām vietām.

6. Papildināt 15.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Izņēmuma gadījumā, ja persona nevar izpildīt valsts robežas šķērsošanas noteikumus, bet šīs personas identitāte ir noskaidrota, Robežsardzes priekšnieks ir tiesīgs atļaut minētajai personai šķērsot valsts robežu, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.”

 

 

 

6. Papildināt 15.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Izņēmuma gadījumā, ja persona nevar izpildīt valsts robežas šķērsošanas noteikumus, bet šīs personas identitāte ir noskaidrota, Robežsardzes priekšnieks ir tiesīgs atļaut minētajai personai šķērsot valsts robežu, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.”

19.pants. Robežsardzes komplektēšanas pamatprincipi

(1) Dienestā Robežsardzē pieņem uz brīvprātības pamata Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi un vēlas pildīt Robežsardzei uzliktos dienesta pienākumus.

 

(2) Robežsargam jāprot valsts valoda un tā valoda, kuru pārsvarā lieto attiecīgajā reģionā, un jāspēj sazināties ar robežu šķērsojošām personām vismaz vēl vienā svešvalodā.

 

(3) Dienestā (darbā) Robežsardzē netiek pieņemtas personas, kuras sodītas par tīšiem noziegumiem.

 

(4) Personas, kuras pieņemtas dienestā Robežsardzē, slēdz līgumus par dienestu Robežsardzē un dod robežsarga zvērestu.

 

(5) Uz Robežsardzes stažieriem un darbiniekiem attiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti.

 

 

1

 

Saeimas deputāts V.Buzajevs:

papildināt 19. panta pirmo daļu pēc vārda “pilsoņus” ar vārdiem “un personas, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi”.

 

Neatbalstīt