Vienošanās latviešu valodā

Vienošanās angļu valodā

Anotācija

Likumprojekts

Par vēstuļu apmaiņas ceļā noslēgto vienošanos starp Latvijas Republiku un Džersiju par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un pagaidu piemērošanu saistībā ar to

1.pants. Latvijas Republikas 2004.gada 29.aprīļa vēstules un Džersijas 2004.gada 19.novembra vēstules apmaiņas ceļā noslēgtā vienošanās par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un pagaidu piemērošanu saistībā ar to (turpmāk – Vienošanās) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Vienošanās stājas spēkā ar otras puses atbildes vēstules saņemšanu, bet Vienošanās pielikumā ietvertais Līgums par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli starp Latvijas Republiku un Džersiju stājas spēkā tā 15.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Vienošanās angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

VĒSTUĻU APMAIŅAS CEĻĀ NOSLĒGTĀ VIENOŠANĀS PAR

IENĀKUMU NO UZKRĀJUMIEM APLIKŠANU AR NODOKLI

UN PAGAIDU PIEMĒROŠANU SAISTĪBĀ AR TO

A. Latvijas Republikas valdības vēstule

Godātais kungs!

Man ir tas gods atsaukties uz „Priekšlikumu Parauglīgumam starp Gērnsiju, Menas salu un Džersiju un katru Eiropas Savienības dalībvalsti atsevišķi, kura veiks automātisko informācijas apmaiņu” un „Priekšlikumu Parauglīgumam starp Gērnsiju, Menas salu un Džersiju un katru Eiropas Savienības dalībvalsti atsevišķi, kura pārejas periodā ieturēs nodokli”, kas izstrādāti sarunu par Uzkrājumu Nodokļu Līgumu ar Salu varas iestādēm rezultātā, un kuri ir pievienoti kā I un II pielikums Eiropas Savienības Ministru Padomes Augsta Līmeņa Darba Grupas 12.marta darba rezultātiem (Doc.7408/04 FISC 58).

Attiecībā uz iepriekš minētajiem tekstiem man ir tas gods piedāvāt „Līgumu par uzkrājumu ienākumu aplikšanu ar nodokli”, kas pievienots kā I pielikums šai vēstulei, un mūsu kopīgo apņemšanos pēc iespējas īsākā laikā izpildīt mūsu iekšzemes konstitucionālās prasības, lai Līgums stātos spēkā un nekavējoties informēt vienam otru par šo prasību izpildi.

Kamēr minētās iekšzemes prasības nav izpildītas un „Līgums par uzkrājumu ienākumu aplikšanu ar nodokli” nav stājies spēkā man ir tas gods izteikt priekšlikumu, ka Latvijas Republika un Džersija, savu iekšzemes konstitucionālo prasību ietvaros, piemēros Līgumu pagaidu kārtā ar 2005.gada 1.janvāri, vai ar datumu, kad tiek uzsākta Padomes 2003.gada 3.jūnija Direktīvas 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli piemērošana, atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir vēlākais.

Man ir tas gods izteikt priekšlikumu, ka, ja iepriekšminētais ir pieņemams Jūsu valdībai, tad šī vēstule un Jūsu apstiprinoša atbilde sastāda vienošanos starp Latvijas Republiku un Džersiju.

Lūdzu, pieņemiet mūsu visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Latvijas Republikas

vārdā

Oskars Spurdziņš

Finanšu ministrs

Vēstule sastādīta Rīgā, 2004.gada 29.aprīlī, angļu valodā trīs eksemplāros.

B. Džersijas vēstule

Godātais kungs!

Man ir tas gods apstiprināt Jūsu šodienas vēstules saņemšanu ar sekojošu tekstu:

„Godātais kungs!

Man ir tas gods atsaukties uz „Priekšlikumu Parauglīgumam starp Gērnsiju, Menas salu un Džersiju un katru Eiropas Savienības dalībvalsti atsevišķi, kura veiks automātisko informācijas apmaiņu” un „Priekšlikumu Parauglīgumam starp Gērnsiju, Menas salu un Džersiju un katru Eiropas Savienības dalībvalsti atsevišķi, kura pārejas periodā ieturēs nodokli”, kas izstrādāti sarunu par Uzkrājumu Nodokļu Līgumu ar Salu varas iestādēm rezultātā, un kuri ir pievienoti kā I un II pielikums Eiropas Savienības Ministru Padomes Augsta Līmeņa Darba Grupas 12.marta darba rezultātiem (Doc.7408/04 FISC 58).

Attiecībā uz iepriekš minētajiem tekstiem man ir tas gods piedāvāt „Līgumu par uzkrājumu ienākumu aplikšanu ar nodokli”, kas pievienots kā I pielikums šai vēstulei, un mūsu kopīgo apņemšanos pēc iespējas īsākā laikā izpildīt mūsu iekšzemes konstitucionālās prasības, lai Līgums stātos spēkā un nekavējoties informēt vienam otru par šo prasību izpildi.

Kamēr minētās iekšzemes prasības nav izpildītas un „Līgums par uzkrājumu ienākumu aplikšanu ar nodokli” nav stājies spēkā man ir tas gods izteikt priekšlikumu, ka Latvijas Republika un Džersija, savu iekšzemes konstitucionālo prasību ietvaros, piemēros Līgumu pagaidu kārtā ar 2005.gada 1.janvāri, vai ar datumu, kad tiek uzsākta Padomes 2003.gada 3.jūnija Direktīvas 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli piemērošana, atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir vēlākais.

Man ir tas gods izteikt priekšlikumu, ka, ja iepriekšminētais ir pieņemams Jūsu valdībai, tad šī vēstule un Jūsu apstiprinoša atbilde sastāda vienošanos starp Latvijas Republiku un Džersiju.

Lūdzu, pieņemiet mūsu visdziļākās cieņas apliecinājumus,”

Es varu apstiprināt, ka Džersija piekrīt Jūsu vēstulē teiktajam.

Lūdzu, pieņemiet mūsu visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Džersijas vārdā

Senators Franks Vokers

Politikas un resursu komitejas prezidents

Vēstule sastādīta Senthelērā, 2004.gada 19. novembrī, angļu valodā trīs eksemplāros.

I pielikums

Līgums starp Džersiju un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli

ŅEMOT VĒRĀ, KA:

1. Eiropas Savienības („ES”) Padomes („Padome”) Direktīvas 2003/48/EK („Direktīva”) par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli 17.pants nosaka, ka līdz 2004.gada 1.janvārim dalībvalstīm ir jāpieņem un jāpublicē tādi likumi, noteikumi un administratīvie nosacījumi, kas ir nepieciešami šīs Direktīvas izpildei, kuras noteikumi tiks piemēroti ar 2005.gada 1.janvāri ar nosacījumu, ka:

„(i) Šveices Konfederācija, Lihtenšteinas Firstiste, Sanmarīno Republika, Monako Firstiste un Andoras Firstiste ar šo pašu datumu ievieš pasākumus, kas līdzvērtīgi šajā Direktīvā noteiktajiem, saskaņā ar līgumiem, ko tās, ar Padomes vienbalsīgu lēmumu, ir noslēgušas ar Eiropas Kopienu;

(ii) ir ieviesti visi līgumi vai citas vienošanās, kas nosaka, ka visas attiecīgās atkarīgās vai saistītās teritorijas piemēro automātisku informācijas apmaiņu ar to pašu datumu un tādā pašā veidā, kā tas ir noteikts šīs Direktīvas 2.nodaļā (vai 10.pantā noteiktajā pārejas periodā ietur nodokli uz tādiem pašiem nosacījumiem, kādi noteikti 11.un 12.pantā)”.

2. Džersijas attiecības ar ES ir noteiktas Apvienotās Karalistes Pievienošanās Līguma Eiropas Kopienai 3.protokolā. Saskaņā ar protokola nosacījumiem, Džersija neatrodas ES fiskālajā teritorijā.

3. Džersija, ņemot vērā, ka ES dalībvalstu mērķis ir ieviest efektīvu uzkrājumu ienākumu maksājumu aplikšanu ar nodokļiem faktiskā īpašnieka rezidences dalībvalstī nodokļu vajadzībām, apmainoties savā starpā ar informāciju par uzkrājumu ienākumu maksājumiem, trīs dalībvalstīm, tādām kā Austrija, Beļģija un Luksemburga, pārejas perioda laikā nebūs jāpamainās ar informāciju, bet būs jāietur nodoklis no uzkrājumu ienākumiem šīs Direktīvas ietvaros.

4. Direktīvā minētais ienākuma izmaksas brīdī ieturamais nodoklis („witholding tax”), tiks lietots kā ieturējuma nodoklis („retention tax”) Džersijas iekšzemes likumdošanā. Šī Līguma mērķim abi šie termini ir jālasa kopā kā „ieturamais nodoklis”/”ieturējuma nodoklis” un tiem būs vienāda nozīme.

5. Džersija ir piekritusi ieturēt nodokli sākot ar 2005.gada 1.janvāri ar nosacījumu, ka dalībvalstis ir pieņēmušas tādus likumus, noteikumus un administratīvos nosacījums, kādi ir nepieciešami šīs Direktīvas izpildei, kā arī ir ievērotas Direktīvas 17.panta un Līguma 18.panta 2.punkta prasības.

6. Džersija piekrīt automātiskas informācijas apmaiņas ieviešanai tādā pašā veidā, kā tas ir noteikts Direktīvas 2.nodaļā no pārejas perioda beigām, saskaņā ar Direktīvas 10.panta 2.punktu.

7. Džersijā ir spēkā likumdošana, kas regulē kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu darbību un kura pēc savas būtības ir līdzvērtīga Direktīvas 2.un 6.pantā minētajai EK likumdošanai.

Džersija un Latvija, turpmāk minētas kā „līgumslēdzēja puse” vai „līgumslēdzējas puses”, ja vien no konteksta nav izsecināms citādi,

Ir vienojušās noslēgt sekojošo līgumu, kurš satur tikai pusēm saistošus noteikumus un nosaka:

a) automātisku informācijas apmaiņu Latvijas un Džersijas kompetento iestāžu starpā, tādā pašā veidā, kā dalībvalstu kompetento iestāžu starpā;

b) Direktīvas 10.pantā noteiktajā pārejas periodā Džersija ietur nodokli ar to pašu datumu un uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā tas ir noteikts Direktīvas 11.un 12.pantā;

c) automātisku informācijas apmaiņu starp Džersijas un Latvijas kompetentajām iestādēm, saskaņā ar Direktīvas 13.pantu;

d) Džersijas kompetentā iestāde nodod 75% ieņēmumu no ieturētā nodokļa Latvijas kompetentajai iestādei;

attiecībā uz izmaksātāja, kas ir izveidots vienā līgumslēdzējas pusē veiktajiem uzkrājumu ienākumu maksājumiem, fiziskai personai, kas ir otras līgumslēdzējas puses rezidents.

Šī Līguma izpratnē termins „kompetentā iestāde”, kad tas tiek lietots attiecībā uz līgumslēdzējām pusēm, attiecībā uz Latvijas Republiku nozīmē Valsts ieņēmumu dienestu, un attiecībā uz Džersiju – Ienākuma nodokļa kontrolieri.

1.pants. Nodokļu ieturēšana, ko veic izmaksātājs

No šī Līguma 8.pantā noteiktajiem uzkrājumu ienākumu maksājumiem, kurus veic izmaksātājs, kurš izveidots Džersijā, to faktiskajiem īpašniekiem šī Līguma 5.panta izpratnē, kuri ir Latvijas rezidenti, saskaņā ar šī Līguma 3.pantu, no uzkrājumu ienākumu maksājuma apmēra tiek ieturēts nodoklis šī Līguma 14.pantā noteiktajā pārejas periodā, sākot ar šī Līguma 15.pantā noteikto datumu. Ieturējuma nodokļa likme pirmo trīs pārejas perioda gadu laikā ir 15%, nākamajos trīs gados – 20% un 35% turpmākajos gados.

2.pants. Informācijas nodošana, ko veic izmaksātājs

1. Ja izmaksātājs, kurš ir nodibināts Latvijā, veic šī Līguma 8.pantā noteiktos uzkrājumu ienākumu maksājumus šī Līguma 5.pantā noteiktajiem faktiskajiem īpašniekiem, kuri ir Džersijas rezidenti, vai ja ir piemērojami šī Līguma 3.panta 1.punkta a) apakšpunkta noteikumi, izmaksātājs informē savu kompetento iestādi;

a) par faktiskā īpašnieka identitāti un rezidenci saskaņā ar šī Līguma 6.pantu;

b) par izmaksātāja nosaukumu (vārdu, uzvārdu) un adresi;

c) par faktiskā īpašnieka bankas konta numuru, vai ja tāda nav, tad par tās parādu saistības identifikāciju, pamatojoties uz kuru uzkrājumu ienākumi rodas;

d) nodod informāciju par uzkrājumu ienākumu maksājumiem, kāda ir noteikta šī Līguma 4.panta 1.punktā. Tomēr, katrai līgumslēdzējai pusei ir tiesības noteikt informācijas apjoma par uzkrājumu ienākumu maksājumu minimumu, kas izmaksātājam ir jānodod, atkarībā no procentu vai ienākumu kopējā apmēra vai no ieņēmumu kopējā apmēra pārdošanas, izpirkšanas vai atmaksāšanas gadījumā;

un Latvija izpilda šī panta 2.punkta prasības.

2. Sešu mēnešu laikā pēc taksācijas gada beigām, Latvijas kompetentā iestāde automātiski nodod šī panta 1.punkta a) – d) apakšpunktos minēto informāciju Džersijas kompetentajai iestādei par visiem uzkrājumu ienākumu maksājumiem, kas veikti šī gada laikā.

3.pants. Izņēmuma gadījumi, kuros nodoklis netiek ieturēts

1. Džersija, ieturot nodokli saskaņā ar šī Līguma 1.pantu, paredz vienu vai abas sekojošās procedūras, lai nodrošinātu faktiskā īpašnieka tiesības prasīt atbrīvojumu no nodokļa ieturējuma:

a) kārtību, kas ļauj šī Līguma 5.pantā noteiktajam faktiskajam īpašniekam izvairīties no šī Līguma 1.pantā minētā nodokļa ieturēšanas, īpaši pilnvarojot savu izmaksātāju ziņot par uzkrājumu ienākumu maksājumiem tās līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kurā ir izveidots izmaksātājs. Šāds pilnvarojums attiecas uz visiem uzkrājumu ienākumu maksājumiem, kurus izmaksātājs veic to faktiskajam īpašniekam;

b) kārtību, kura nodrošina, ka nodoklis netiek ieturēts, ja faktiskais īpašnieks uzrāda izmaksātājam līgumslēdzējas puses, kas ir viņa rezidences valsts nodokļu vajadzībām, kompetentās iestādes uz viņa vārda izdotu apliecinājumu saskaņā ar šī panta 2.punktu.

2. Pēc faktiskā īpašnieka pieprasījuma līgumslēdzējas puses, kas ir tā rezidences valsts nodokļu vajadzībām, kompetentā iestāde izdod apliecinājumu, kurā ir norādīts:

(i) faktiskā īpašnieka vārds, uzvārds, adrese un nodokļu vai personas identifikācijas numurs, vai, ja tāda nav, dzimšanas datums un vieta;

(ii) izmaksātāja nosaukums (vārds,uzvārds) un adrese;

(iii) faktiskā īpašnieka konta numurs, vai, ja tāda nav, vērtspapīru identifikācija.

Šāds apliecinājums ir spēkā ne ilgāk par trim gadiem. Tas tiek izdots jebkuram faktiskajam īpašniekam, kas to pieprasa divu mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža.

3. Ja ir piemērojams šī panta 1.punkta a) apakšpunkts, Džersijas kompetentā iestāde nodod šī Līguma 2. panta 1.punktā minēto informāciju Latvijas kompetentajai iestādei, kura ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts. Šāda informācijas nodošana notiek automātiski un vismaz reizi gadā sešu mēnešu laikā pēc taksācijas gada beigām, kas noteikts ar līgumslēdzējas puses likumiem attiecībā uz visiem uzkrājumu ienākumu maksājumiem, kas veikti tajā gadā.

4.pants. Ieturējuma nodokļa noteikšanas pamats

1. Džersijā izveidots izmaksātājs ietur nodokli saskaņā ar šī Līguma 1.pantu sekojoši:

a) no uzkrājumu ienākumu maksājumiem šī līguma 8.panta 1.punkta a) apakšpunkta izpratnē: no samaksāto vai ieskaitīto uzkrājumu ienākumu kopapjoma;

b) no uzkrājumu ienākumu maksājumiem šī Līguma 8. panta 1.punkta b) vai d) apakšpunktu izpratnē - no b) vai d) apakšpunktos minēto procentu vai ienākumu apmēra vai līdzīga rakstura ieturējuma, kas jāsedz saņēmējam no ieņēmumu kopējā apmēra pārdošanas, izpirkšanas vai atmaksāšanas gadījumā;

c) no uzkrājumu ienākumu maksājumiem šī Līguma 8. panta 1.punkta c) apakšpunkta izpratnē: no tajā apakšpunktā minēto uzkrājumu ienākuma apmēra;

d) no uzkrājumu ienākumu maksājumiem šī Līguma 8. panta 4.punkta izpratnē - no uzkrājumu ienākumu apmēra, kurš attiecināms uz katru no šī Līguma 7.panta 2.punktā minētajiem sabiedrības dalībniekiem, kuri atbilst šī Līguma 5.panta 1.punkta prasībām;

e) ja Džersija izdara izvēli saskaņā ar šī Līguma 8.panta 5.punktu: no par gadu apkopoto uzkrājumu ienākumu apmēra.

2. Šī panta 1.punkta a) un b) apakšpunktu izpratnē, ieturējuma nodoklis tiek ieturēts atbilstoši periodam, kurā parāda prasība atradās faktiskā īpašnieka turējumā. Ja izmaksātājs nevar noteikt turējuma periodu, pamatojoties uz viņa rīcībā esošo informāciju, izmaksātājs uzskata, ka parādu prasība ir bijusi faktiskā īpašnieka turējumā visu tās pastāvēšanas laiku, izņemot, ja pēdējais var pierādīt tās iegūšanas datumu.

3. Džersijas veiktais nodokļa ieturējums neliedz līgumslēdzējai pusei, kura ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts nodokļu vajadzībām, aplikt ienākumu ar nodokļiem saskaņā ar tās nacionālajiem likumiem.

4. Pārejas perioda laikā Džersija var noteikt, ka jebkura saimnieciskā vienība, kas izmaksā uzkrājumu ienākumu vai kas nodrošina uzkrājumu ienākumu vienībai, kas ir minēta šī Līguma 7.panta 2.punktā otrā līgumslēdzējā pusē tiks uzskatīta par izmaksātāju šīs vienības vietā un ieturēs nodokli no šādiem uzkrājumu ienākumiem, izņemot, ja vienība ir oficiāli piekritusi tam, ka tiek paziņots tās nosaukums, adrese un samaksāto vai nodrošināto uzkrājumu ienākumu apjoms saskaņā ar šī Līguma 7.panta 2.punktu.

5. pants. Faktiskā īpašnieka definīcija

1. Šī Līguma izpratnē „faktiskais īpašnieks” nozīmē jebkuru fizisku personu, kas saņem uzkrājumu ienākumu maksājumus vai jebkuru fizisku personu, kuras labā tiek nodrošināts uzkrājumu ienākuma maksājums, izņemot, ja šāda fiziska persona iesniedz pierādījumus, ka uzkrājumu ienākuma maksājums netika saņemts vai nodrošināts viņas pašas labā. Fiziska persona netiek uzskatīta par faktisko īpašnieku, ja viņa:

a) darbojas kā izmaksātājs šī līguma 7.panta 1.punkta izpratnē;

b) darbojas juridiskas personas - vienības, kuras peļņai tiek uzlikti nodokļi saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par uzņēmējdarbības peļņas aplikšanu ar nodokļiem, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma, kas izveidots saskaņā ar direktīvas 85/611/EEK nosacījumiem vai līdzīga kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma, kas izveidots Džersijā, vai šī Līguma 7.panta 2.punktā minētās vienības labā, un, pēdējā minētajā gadījumā, atklāj tās vienības nosaukumu un adresi saimnieciskajai vienībai, kura veic uzkrājumu ienākumu maksājumu un pēdējā šo informāciju nodod tai līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kurā tā ir izveidota;

c) darbojas citas fiziskas personas labā, kas ir faktiskais īpašnieks un atklāj izmaksātājam šī faktiskā īpašnieka identitāti.

2. Ja izmaksātāja rīcībā ir informācija, kas liecina par to, ka fiziskā persona, kas saņem uzkrājumu ienākumu maksājumu vai kuras labā uzkrājumu ienākumu maksājums ir nodrošināts nav faktiskais īpašnieks, un, ja nav piemērojams ne šī panta 1.punkta a) ne b) apakšpunkts, tas veic visus nepieciešamos pasākums, lai noteiktu faktiskā īpa šnieka identitāti. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktisko īpašnieku, viņš šo fizisko personu uzskatīs par faktisko īpašnieku.

6.pants. Faktiskā īpašnieka identitāte un rezidence

1. Katra Puse tās teritorijā pieņem un nodrošina tādas procedūras piemērošanu, lai atļautu izmaksātājam šī Līguma vajadzībām identificēt faktiskos īpašniekus un viņu rezidenci. Šīm procedūrām jānodrošina 2.un 3.punktā noteikto minimālo prasību izpilde.

2. Izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka identitāte pamatojoties uz minimālajām prasībām, kuras, atkarībā no tā, kad ir nodibinātas attiecības starp izmaksātāju un uzkrājumu ienākuma saņēmēju, var atšķirties šādā veidā:

a) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas pirms 2004.gada 1.janvāra – izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka identitāte, kas iekļauj viņa vārdu, uzvārdu un adresi, izmantojot izmaksātāja rīcībā esošo informāciju, it īpaši saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā izmaksātāja valstī un saskaņā ar Padomes 1991.gada 10.jūnija direktīvu 91/308/EEK Latvijas Republikas gadījumā, vai, līdzvērtīgiem tiesību aktiem par finanšu sistēmas izmantošanas naudas atmazgāšanai novēršanu Džersijas gadījumā;

b) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas 2004.gada 1.janvārī, vai pēc tam, vai attiecībā uz darbībām, kas nepastāvot līgumattiecībām veiktas 2004.gada 1.janvārī, vai pēc tam – izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka identitāte, kas iekļauj viņa vārdu, uzvārdu, adresi un, ja tāds ir – nodokļu maksātāja kodu, kāds piešķirts tajā dalībvalstī, kuras rezidents ir šī persona nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Šī informācija ir jāiegūst pēc faktiskā īpašnieka pases vai oficiālas identifikācijas kartes, kuru iesniedz faktiskais īpašnieks, datiem. Ja šī informācija nav norādīta šajā pasē vai oficiālajā identifikācijas kartē, tad adrese ir jānoskaidro pamatojoties uz jebkuru citu dokumentālu identitātes apstiprinājumu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks. Ja nodokļu maksātāja kods nav norādīts pasē vai oficiālajā identifikācijas kartē, vai citā dokumentālā identitātes apstiprinājumā, kas iekļauj rezidences apliecību nodokļu uzlikšanas vajadzībām, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks, identitāte ir jāpapildina ar norādi uz faktiskā īpašnieka dzimšanas laiku un vietu, pamatojoties uz viņa pases vai oficiālas identifikācijas kartes datiem.

3. Izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka rezidence pamatojoties uz minimālajām prasībām, kuras, atkarībā no tā, kad ir nodibinātas attiecības starp izmaksātāju un uzkrājumu ienākuma saņēmēju, ir atšķirīgas. Ņemot vērā turpmākos noteikumus ir jāuzskata, ka faktiskais īpašnieks ir rezidents tajā valstī, kurā ir viņa pastāvīgā adrese:

a) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas pirms 2004.gada 1.janvāra – izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka rezidence: izmantojot izmaksātāja rīcībā esošo informāciju, it īpaši saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā izmaksātāja valstī un saskaņā ar Padomes direktīvu 91/308/EEK Latvijas Republikas gadījumā, vai, līdzvērtīgiem tiesību aktiem Džersijas gadījumā;

b) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas 2004.gada 1.janvārī, vai pēc tam, vai attiecībā uz darbībām, kas nepastāvot līgumattiecībām veiktas 2004.gada 1.janvārī, vai pēc tam - izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka rezidence pamatojoties uz viņa adresi, kāda norādīta pasē vai oficiālajā identifikācijas kartē, vai, nepieciešamības gadījumā, pamatojoties uz citu dokumentālu identitātes apstiprinājumu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks, un ievērojot sekojošo kārtību: attiecībā uz fiziskajām personām, kuras uzrāda dalībvalsts izdotu pasi vai oficiālo identifikācijas karti, un kas sevi deklarē kā trešās valsts rezidentu, rezidence ir jānoskaidro izmantojot trešās valsts, par kuras rezidentu šī persona sevi deklarē, kompetentās iestādes izsniegtu rezidences apliecību. Ja šāda apliecība netiek uzrādīta, tad par šīs personas rezidences valsti tiks uzskatīta dalībvalsts, kura izsniegusi pasi vai citu oficiālo identifikācijas dokumentu.

7.pants. Izmaksātāja definīcija

1. Šī Līguma vajadzībām „izmaksātājs” nozīmē ikvienu saimniecisko vienību, kas izmaksā uzkrājumu ienākumu faktiskajam īpašniekam, vai nodrošina uzkrājumu ienākumu izmaksu faktiskā īpašnieka tiešajām vajadzībām, gan vienība, kas ir aizņēmējs attiecībā uz parāda prasību, kas rada šos uzkrājumu ienākumus, gan vienība, kurai aizņēmējs vai faktiskais īpašnieks ir uzdevis veikt uzkrājumu ienākumu maksājumus, vai nodrošināt to izmaksu.

2. Ikviena vienība, kas izveidota līgumslēdzējā pusē, kam uzkrājumu ienākumi tiek maksāti vai nodrošināti faktiskā īpašnieka vajadzībām, arī tiks uzskatīta par izmaksātāju, attiecībā uz tai veiktajiem vai nodrošinātajiem uzkrājumu ienākumu maksājumiem. Šis noteikums nav jāpiemēro, ja saimnieciskajai vienībai, pamatojoties uz oficiālu apstiprinājumu, kuru iesniedz šī vienība, ir pamats ticēt, ka:

a) šī vienība ir juridiska persona, izņemot šī panta 5.punktā minētās juridiskās personas; vai

b) šīs vienības peļņai tiek uzlikti nodokļi saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par uzņēmējdarbības peļņas aplikšanu ar nodokļiem;

c) šī persona ir pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas izveidots saskaņā ar Padomes Direktīvu 85/611/EEK, vai līdzīgs kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas izveidots Džersijā.

Saimnieciskā vienība, kas izmaksā vai nodrošina uzkrājumu ienākumu izmaksu otras līgumslēdzējas puses teritorijā izveidotai vienībai, kas saskaņā ar šo punktu tiek uzskatīta par izmaksātāju, informē līgumslēdzējas puses, kurā šī saimnieciskā vienība ir izveidota, kompetento iestādi par vienības nosaukumu, adresi un kopējo izmaksāto vai nodrošināto uzkrājumu ienākumu maksājumu summu. Kompetentā iestāde, savukārt, nodod šo informāciju līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kuras teritorijā ir izveidota vienība.

3. Tomēr, šī panta 2.punktā minēto vienību, šī Līguma piemērošanai var uzskatīt par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vai līdzīgu uzņēmumu, kāds minēts 2.punkta c) apakšpunktā. Lai izmantotu iepriekšminēto ir nepieciešama līgumslēdzējas puses, kurā vienība ir izveidota, izsniegta apliecība, kuru vienība iesniedz saimnieciskajai vienībai. Katrai līgumslēdzējai pusei ir jānosaka detalizēta šīs iespējas izmantošanas kārtība vienībām, kas izveidotas tās teritorijā.

4. Ja saimnieciskā vienība un šī panta 2.punktā minētā vienība abas ir izveidotas vienas un tās pašas līgumslēdzējas puses teritorijā, šai līgumslēdzējai pusei ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka vienība ievēro šī Līguma noteikumus, kad tā darbojas kā izmaksātājs.

5. Juridiskās personas, kas ir atbrīvotas no šī panta 2.punkta a) apakšpunkta ir:

a) Somijā: avoin yhtio (Ay) un kommandiittiyhtio (Ky)/ oppet bolag and komanditbolag;

b) Zviedrijā: handelsbolag (HB) un komanditbolag (KB).

8.pants. Uzkrājumu ienākumu definīcija

1. Šī Līguma piemērošanai “uzkrājumu ienākumu maksājumi“ ir:

a) procenti, kas ir izmaksāti, vai ieskaitīti kontā, par jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tām ir vai nav tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē, un it īpaši ienākumu no valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm, tajā skaitā prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm; soda naudas, kas saņemtas par laikā neveiktajiem maksājumiem, neuzskata par procentiem;

b) procenti, kas uzkrāti vai kapitalizēti a) punktā minēto parāda prasību pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas rezultātā;

c) ienākums, kas rodas no procentu maksājumiem, gan tieši, gan ar šā Līguma 7.panta 2.punktā minētās vienības starpniecību, kuru sadali veic:

(i) pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas izveidots saskaņā ar Padomes Direktīvu 85/611/EEK;

(ii) līdzīgs kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas izveidots Džersijā;

(iii) vienības, kas atzītas par tādām, kas var izmantot šī Līguma 7.panta 3.punktā noteikto iespēju;

(iv) kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas izveidoti ārpus teritorijas, uz kuru saskaņā ar tā 299.pantu attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums un ārpus Džersijas teritorijas.

d) ienākums, kas gūts turpmāk minēto uzņēmumu vai vienību akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas rezultātā, ja tās tieši vai netieši (caur citiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem vai turpmāk minētajām vienībām), vairāk nekā 40% no to aktīviem iegulda a) apakšpunktā minētajās parāda prasībās:

(i) pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas izveidots saskaņā ar Padomes Direktīvu 85/611/EEK;

(ii) līdzīgs kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas izveidots Džersijā;

(iii) vienības, kas atzītas par tādām, kas var izmantot šī Līguma 7.panta 3.punktā noteikto iespēju;

(iv) kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas izveidoti ārpus teritorijas, uz kuru saskaņā ar tā 299.pantu attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums un ārpus Džersijas teritorijas.

Tomēr līgumslēdzējas puses var izvēlēties iekļaut procentu maksājumu definīcijā šī panta 1.punkta d) apakšpunktā minēto ienākumu tikai tik lielā mērā cik šis ienākums atbilst ieguvumam, kas tieši vai netieši gūts no šī panta 1.punkta a) un b) apakšpunktos minētajiem uzkrājumu ienākumu maksājumiem.

2. Attiecībā uz šī panta 1.punkta c) un d) apakšpunktiem: ja izmaksātāja rīcībā nav informācijas par to kāda daļa no ienākuma ir gūta no uzkrājumu ienākumu maksājumiem, tad ienākuma kopējā summa tiks uzskatīta par uzkrājumu ienākumu maksājumu.

3. Attiecībā uz šī panta 1.punkta d) apakšpunktu: ja izmaksātāja rīcībā nav informācijas par to kāda daļa aktīvu ir ieguldīti 1.punkta d) apakšpunktā minētajās parāda prasībās, akcijās vai daļās, tad tiks uzskatīts, ka ieguldītie aktīvi pārsniedz 40% robežu. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktiskā īpašnieka gūtā ienākuma summu, tiks uzskatīts, ka šis ienākums atbilst ienākumam no akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas.

4. Ja šī panta 1.punktā definētie uzkrājumu ienākumi, tiek izmaksāti, vai ieskaitīti kontā, kura turētāja ir šī Līguma 7.panta 2.punktā minētā vienība, kura nav atzīta par tādu, kurai ir piemērojama šī Līguma 7.panta 3.punktā noteiktā iespēja, tad šie uzkrājumu ienākumi tiks uzskatīti par šīs vienības veiktajiem uzkrājumu ienākumu maksājumiem.

5. Attiecībā uz šī panta 1.punkta b) un d) apakšpunktiem, līgumslēdzēja puse var izvēlēties pieprasīt tās teritorijā esošajiem izmaksātājiem apkopot uzkrājumu ienākumus laika periodā, kura garums nevar pārsniegt vienu gadu, un uzskatīt šādus apkopotos uzkrājumu ienākumus par uzkrājumu ienākumu maksājumiem pat, ja šī perioda laikā nenotiek pārdošana, atmaksāšana vai izpirkšana.

6. Atkāpjoties no šī panta 1.punkta c) un d) apakšpunktiem, līgumslēdzēja puse var izvēlēties izslēgt no uzkrājumu ienākumu maksājumu definīcijas jebkuru šajos punktos minēto ienākumu no tās teritorijā izveidotiem uzņēmumiem vai vienībām, ja šo vienību ieguldījumi šī panta 1.punkta a) apakšpunktā minētajās parāda prasībās nepārsniedz 15% no to aktīviem. Līdzīgi, atkāpjoties no šī panta 4.punkta, līgumslēdzēja puse var izvēlēties izslēgt no šī panta 1.punkta uzkrājumu ienākumu maksājumu definīcijas uzkrājumu ienākumus, kuri izmaksāti vai ieskaitīti kontā šī Līguma 7.panta 2.punktā minētajai vienībai, kura nav atzīta par tādu, kurai ir piemērojama šī Līguma 7.panta 3.punktā noteiktā iespēja, un kura i r izveidota tās teritorijā, ja šīs vienības ieguldījumi šī panta 1.punkta a) apakšpunktā minētajās parāda prasībās nav pārsnieguši 15% no tās aktīviem.

Šīs izvēles īstenošana no vienas līgumslēdzējas puses būs saistoša otrai līgumslēdzējai pusei.

7. No 2011.gada 1.janvāra šī panta 1.punkta d) apakšpunktā un 3.punktā minētā procentuālā attiecība ir 25%.

8. Šī panta 1.punkta d) apakšpunktā un 6.punktā minētā procentuālā attiecība ir jānosaka ņemot vērā investīciju politiku, kāda noteikta attiecīgo uzņēmumu vai vienību noteikumos vai dibināšanas dokumentos, vai ja tādu nav – ņemot vērā attiecīgo uzņēmumu vai vienību aktīvu faktisko sastāvu.

9.pants. Ieturējuma nodokļa ieņēmumu sadale

1. Džersija paturēs 25% no ieturējuma nodokļa, kas ieturēts saskaņā ar šo Līgumu un pārskaitīs atlikušos 75% otrai līgumslēdzējai pusei.

2. Ieturot nodokli saskaņā ar šī Līguma 4.panta 4.punktu Džersija paturēs 25% no ieņēmumiem un pārskaitīs 75% Latvijai proporcionāli pārskaitījumiem, kas veikti saskaņā ar šī panta 1.punktu.

3. Šie pārskaitījumi ir jāveic par katru gadu vienā maksājumā, ne vēlāk kā sešu mēnešu periodā pēc nodokļu gada beigām, kāds noteikts Džersijas likumos.

4. Džersija piemērojot ieturējuma nodokli veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pareizu ieņēmumu sadales sistēmas darbību.

10. pants. Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1. Līgumslēdzēja puse, kurā faktiskais īpašnieks ir rezidents nodokļu uzlikšanas vajadzībām, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem nodrošina jebkura veida nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kāda var notikt piemērojot Džersijā šajā Līgumā noteikto ieturējuma nodokli:

(i) ja faktiskā īpašnieka saņemtie uzkrājumu ienākumi ir tikuši aplikti ar ieturējuma nodokli Džersijā, tad otrai līgumslēdzējai pusei ir jāpiemēro nodokļa ieskaite ieturētā nodokļa apjomā, saskaņā ar tās nacionālajiem tiesību aktiem. Ja ieturētā nodokļa apjoms pārsniedz nodokļa apjomu, kāds maksājams saskaņā ar tās nacionālajiem tiesību aktiem, tad otrai līgumslēdzējai pusei ir jāatmaksā faktiskajam īpašniekam pārsnieguma summa;

(ii) ja, papildus šī Līguma 4.pantā minētajam ieturējuma nodoklim faktiskā īpašnieka saņemtajiem uzkrājumu ienākumiem ir tikuši uzlikti cita veida ieturamie/ieturējuma nodokļi, un līgumslēdzēja puse, kas ir rezidences valsts nodokļu uzlikšanas vajadzībām, saskaņā ar tās nacionālajiem tiesību aktiem vai konvencijām par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu piemēro ārvalstī samaksātā nodokļa ieskaiti attiecībā uz šo cita veida ieturamo/ieturējuma nodokli, tad ieskaite par šo citu ieturamo/ieturējuma nodokli ir jāpiemēro pirms šī panta pirmā punkta a) apakšpunktā noteiktās procedūras piemērošanas.

2. Līgumslēdzēja puse, kura ir faktiskā īpašnieka nodokļu rezidences valsts var šī panta 1.punktā noteikto ārvalstī samaksātā nodokļa ieskaites mehānismu aizvietot ar šī Līguma 1.pantā minētā ieturējuma nodokļa atmaksu.

11. pants. Pārejas noteikumi attiecībā uz pārvedamajiem parāda vērtspapīriem

1. Šī Līguma 14.pantā minētajā pārejas periodā, vēlākais līdz 2010. gada 31.decembrim iekšzemes un starptautiskās obligācijas un citi pārvedamie parāda vērtspapīri, kuru pirmā emisija notikusi pirms 2001.gada 1.marta, vai kuru pirmos izlaišanas prospektus pirms šī datuma ir apstiprinājušas kompetentās iestādes Padomes Direktīvas 80/390/EEK izpratnē, vai atbildīgās iestādes trešajās valstīs, netiks uzskatītas par parāda prasībām šī Līguma 8.panta 1.punkta a) apakšpunkta izpratnē, ar nosacījumu, ka sākot ar 2002.gada 1.martu, vai pēc tā vairs nenotiek turpmākas šo vērtspapīru emisijas. Tomēr, ja pārejas periods turpināsies arī pēc 2010.gada 31.decembra šī panta noteikumu piemērošana tiks turpināta tikai attiecībā uz sekojošiem pārvedamajiem parāda vērtspapīriem:

- kuros ir ietverti palielināšanas (gross up) un pirmstermiņa atpirkšanas noteikumi; un

- ja izmaksātājs ir izveidots līgumslēdzējā pusē, kura piemēro ieturējuma nodokli un šis izmaksātājs izmaksā vai nodrošina uzkrājumu ienākumu izmaksu faktiskā īpašnieka tiešajām vajadzībām, kurš ir otras līgumslēdzējas puses rezidents.

Ja pēc 2002.gada 1.marta tiek veikta turpmāka augstākminēto pārvedamo parāda vērtspapīru emisija, kurus emitējusi valdība vai saistīta vienība, kas darbojas kā valsts iestāde vai kuras loma ir atzīta ar starptautisku līgumu, kā noteikts šī Līguma Pielikumā, tad visa šo vērtspapīru emisija, kas sastāv no sākotnējās emisijas un jebkuras turpmākās emisijas, tiks uzskatīta par parāda prasību šī Līguma 8.panta 1.punkta a) apakšpunkta izpratnē.

Ja pēc 2002.gada 1.marta tiek veikta iepriekšminēto pārvedamo parāda vērtspapīru turpmāka emisija, kuru veic jebkurš cits emitents, kurš nav minēts iepriekšējā rindkopā, tad šī turpmākā emisija tiks uzskatīta par parāda prasību šī Līguma 8.panta 1.punkta a) apakšpunkta izpratnē.

2. Nekas šajā pantā neierobežo līgumslēdzēju pušu tiesības uzlikt nodokļus ienākumam no pirmajā punktā minētajiem pārvedamajiem parāda vērtspapīriem saskaņā ar to nacionālajiem tiesību aktiem.

12.pants. Savstarpējās saskaņošanas procedūra

Ja starp pusēm rodas grūtības vai šaubas attiecībā uz šī Līguma īstenošanu vai interpretāciju, tad līgumslēdzējas puses pieliek visas pūles, lai atrisinātu jautājumu savstarpējās saskaņošanas ceļā.

13.pants. Konfidencialitāte

1. Visa informācija, ko līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde saņem un nodod ir konfidenciāla.

2. Līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei nodotā informācija bez otras līgumslēdzējas puses iepriekšējas rakstiskas piekrišanas nevar tikt izmantota citām vajadzībām, kā tikai tiešo nodokļu uzlikšanai.

3. Nodotā informācija var tikt izpausta vienīgi tām personām vai varas iestādēm, kas ir iesaistītas tiešo nodokļu uzlikšanā, un šīs personas vai iestādes var lietot šo informāciju vienīgi šiem mērķiem, vai pārraudzības vajadzībām, ieskaitot jebkuru apelāciju izskatīšanu. Šīm vajadzībām šo informāciju var izpaust atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos.

4. Ja līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde uzskata, ka informācija, ko tā saņēmusi no otras līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, iespējams, ir derīga citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā var nodot šo informāciju šīs citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja tam piekrīt kompetentā iestāde, kas sniedza šo informāciju.

14.pants. Pārejas periods

Direktīvas 10 panta 2.punktā definētā pārejas perioda beigās Džersija izbeigs piemērot ieturējuma nodokli un ieņēmumu sadali, kā tas noteikts šajā Līgumā, un attiecībā uz otru līgumslēdzēju pusi veiks automātisko informācijas apmaiņu tādā veidā, kā tas noteikts Direktīvas II.sadaļā. Ja pārejas perioda laikā Džersija izvēlas veikt automātisko informācijas apmaiņu tādā veidā, kā tas noteikts Direktīvas II.sadaļā, tai vairs nav jāpiemēro ieturējuma/ieturamais nodoklis un ieņēmumu sadale saskaņā ar šī Līguma 9.pantu.

15.pants. Stāšanās spēkā

Ievērojot šī Līguma 17.pantu, šis Līgums stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

16. pants. Darbības izbeigšana

1. Šis Līgums ir spēkā līdz viena no līgumslēdzējām pusēm tā darbību izbeidz.

2. Katra līgumslēdzēja puse var izbeigt šī Līguma darbību iesniedzot otrai līgumslēdzējai pusei rakstisku paziņojumu par izbeigšanu, paziņojumā norādot kādi apstākļi ir noveduši pie šāda paziņojuma iesniegšanas. Šajā gadījumā Līguma darbība tiks izbeigta 12 mēnešus pēc paziņojuma.

17.pants. Piemērošana un piemērošanas pārtraukšana

1. Šis Līgums ir piemērojams ar nosacījumu, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis, Amerikas Savienotās Valstis, Šveice Andora, Lihtenšteina, Monako un Sanmarīno, un visas Eiropas Savienības dalībvalstu atkarīgās un saistītās teritorijas pieņem un ievieš pasākumus, kuri atbilst vai ir līdzvērtīgi Direktīvā vai šajā Līgumā noteiktajiem, un ir piemērojami tādos pašos termiņos.

2. Līgumslēdzējas puses savstarpēji vienojoties vismaz sešus mēnešus pirms šī Līguma 15.pantā minētā datuma nolemj, vai 1.punkta noteikumi tiks izpildīti attiecībā uz iepriekšminēto pasākumu spēkā stāšanās termiņu ievērošanu dalībvalstīs, trešajās valstīs un dalībvalstu atkarīgajās un saistītajās teritorijās.

3. Ievērojot šī Līguma 12.pantā noteikto savstarpējās saskaņošanas procedūru, katra līgumslēdzēja puse var pilnīgi vai daļēji nekavējoties pārtraukt šī Līguma piemērošanu iesniedzot otrai līgumslēdzējai pusei paziņojumu par apstākļiem, kas noveduši pie šī paziņojuma iesniegšanas, ja Direktīvas piemērošana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnībā, vai ja dalībvalsts pārtrauc piemērot tās likumdošanu, kas nodrošina Direktīvas ieviešanu. Šī Līguma piemērošana tiek atjaunota tiklīdz apstākļi, kas noveda pie tā pārtraukšanas vairs nepastāv.

4. Ievērojot šī Līguma 12.pantā noteikto savstarpējās saskaņošanas procedūru, katra līgumslēdzēja puse var pilnīgi vai daļēji pārtraukt šī Līguma piemērošanu iesniedzot otrai līgumslēdzējai pusei paziņojumu par apstākļiem, kas noveduši pie šī paziņojuma iesniegšanas, ja viena no 1.punktā minētajām trešajām valstīm vai teritorijām varētu pārtraukt 1.punktā minēto pasākumu piemērošanu. Piemērošanas pārtraukšana notiks ne ātrāk kā divus mēnešus pēc paziņojuma. Šī Līguma piemērošana tiek atjaunota tiklīdz attiecīgā trešā valsts vai teritorija ir atjaunojusi minēto pasākumu piemērošanu.

Sastādīts angļu valodā.

PIELIKUMS

Saistīto vienību saraksts

Šī Līguma 11.panta vajadzībām, sekojošās vienības tiks uzskatītas par „saistītu vienību, kas darbojas kā valsts iestāde vai kuras loma ir atzīta ar starptautisku līgumu”:

Vienības Eiropas Savienībā:

Beļģijā

· Vlaams Gewest (Flandrija)

· Région wallonne (Valonija)

· Région bruxelloise/Brussels Gewest (Briseles apgabals)

· Communauté française (Franču kopiena)

· Vlaamse Gemeenschap (Flāmu kopiena)

· Deutschsprachige Gemeinschaft (Vāciski runājošo kopiena)

Spānijā

· Xunta de Galicia (Galisijas reģionālā izpildinstitūcija)

· Junta de Andalucía (Andalūzijas reģionālā izpildinstitūcija)

· Junta de Extremadura (Estremadūras reģionālā izpildinstitūcija)

· Junta de Castilla- La Mancha (Kastīlijas-Lamančas reģionālā izpildinstitūcija)

· Junta de Castilla- León (Kastīlijas un Leonas reģionālā izpildinstitūcija)

· Gobierno Foral de Navarra (Navarras reģionālā valdība)

· Govern de les Illes Balears (Baleāru salu reģionālā valdība)

· Generalitat de Catalunya (Katalonijas autonomā valdība)

· Generalitat de Valencia (Valensijas autonomā valdība)

· Diputación General de Aragón (Aragonas reģionālā padome)

· Gobierno de las Islas Canarias (Kanāriju salu valdība)

· Gobierno de Murcia (Mursijas valdība)

· Gobierno de Madrid (Madrides valdība)

· Gobierno de la Comunidad Autónoma del País Vasco/Euzkadi (Basku zemes autonomās kopienas valdība)

· Diputación Foral de Guipúzcoa (Gipuskojas reģionālā padome)

· Diputación Foral de Vizcaya/Bizkaia (Višajas reģionālā padome)

· Diputación Foral de Alava (Alavas reģionālā padome)

· Ayuntamiento de Madrid (Madrides pilsētas dome)

· Ayuntamiento de Barcelona (Barselonas pilsētas dome)

· Cabildo Insular de Gran Canaria (Grankanārijas salas padome)

· Cabildo Insular de Tenerife (Tenerifes salas padome)

· Instituto de Crédito Oficial (Valsts kredītiestāde)

· Instituto Catalán de Finanzas (Katalonijas Finanšu institūcija)

· Instituto Valenciano de Finanzas (Valensijas Finanšu institūcija)

Grieķijā

· Оργανισμός Тηλεπικοινωνιών Ελλάδος (Nacionālā telekomunikāciju organizācija)

· Оργανισμός Σιδηροδρόμων Ελλάδος (Nacionālā dzelzceļa organizācija)

· Δημόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισμού (Valsts elektrības sabiedrība)

Francijā

· La Caisse d'amortissement de la dette sociale (CADES) (Sociālo parādu izpirkšanas fonds)

· L'Agence française de développement (AFD) (Francijas Attīstības aģentūra)

· Réseau Ferré de France (RFF) ( Francijas Dzelzceļu tīkls)

· Caisse Nationale des Autoroutes (CNA) (Valsts Autoceļu fonds)

· Assistance publique Hôpitaux de Paris (APHP) (Parīzes Valsts slimnīcu atbalsts)

· Charbonnages de France (CDF) (Francijas Akmeņogļu valde)

· Entreprise minière et chimique (EMC) (Kalnrūpniecības un ķīmijas sabiedrība)

Itālijā

· Reģioni

· Provinces

· Pašvaldības

· Cassa Depositi e Prestiti (Noguldījumu un aizdevumu fonds)

Latvijā

· Pašvaldības

Polijā

· gminy (Pašvaldības)

· powiaty (Apgabali)

· województwa (Provinces)

· związki gmin (Pašvaldību savienības)

· powiatów (Apgabalu savienības)

· województw (Provinču savienības)

· miasto stołeczne Warszawa (Galvaspilsēta Varšava)

· Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa (Lauksaimniecības restrukturizācijas un modernizācijas aģentūra)

· Agencja Nieruchomości Rolnych (Lauksaimniecības īpašuma aģentūra)

Portugālē

· Região Autónoma da Madeira (Madeiras autonomais apgabals)

· Região Autónoma dos Açores (Azoru salu autonomais apgabals)

· Pašvaldība

Slovakijā

· mestá a obce (Pašvaldības)

· Železnice Slovenskej republiky (Slovākijas dzelzceļa sabiedrība)

· Štátny fond cestného hospodárstva (Valsts ceļu vadības fonds)

· Slovenské elektrárne (Slovākijas elektrostacijas)

· Vodohospodárska výstavba (Ūdenssaimniecības celtniecības sabiedrība)

Starptautiskās vienības:

· Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

· Eiropas Investīciju banka

· Āzijas Attīstības banka

· Āfrikas Attīstības banka

· Pasaules Banka/SRAB/SVF

· Starptautiskā Finanšu sabiedrība

· Amerikas Attīstības banka

· Eiropas Padomes Sociālās attīstības fonds

· Eiropas Atomenerģijas kopiena

· Eiropas Kopiena

· Corporación Andina de Fomento (CAF) (Andu Attīstības sabiedrība)

· Eurofima

· Eiropas Ogļu un tērauda kopiena

· Ziemeļvalstu Investīciju banka

· Karību jūras baseina valstu attīstības banka

11.panta noteikumi, neietekmē starptautiskās saistības, kādas dalībvalstis var būt uzņēmušās attiecībā uz augstākminētajām starptautiskajām vienībām.

Vienības trešajās valstīs:

Vienības, kas atbilst sekojošiem kritērijiem :

1) Vienība saskaņā ar valsts kritērijiem ir skaidri uzskatāma par valsts iestādi.

2) Šāda valsts iestāde ir ārpustirgus ražotājs, kas pārvalda un finansē darbību grupu un galvenokārt ražo ārpustirgus preces, un sniedz ārpustirgus pakalpojumus, kuri paredzēti sabiedrības labā un kurus pamatā kontrolē valsts.

3) Šāda valsts iestāde ir liels un regulārs parāda instrumentu emitents.

4) Attiecīgā valsts var garantēt, ka šāda valsts iestāde neizmantos pirmstermiņa izpirkšanu bruto maksājumu klauzulu gadījumā.

Pašreizējā Pielikuma grozīšanas noteikumi:

Pašreizējā Pielikumā minēto saistīto vienību sarakstu var grozīt savstarpēji vienojoties.

Finanšu ministrs	Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
O.Spurdziņš	V.Andrējeva	E.Strazdiņa	M.Radeiko	A.Birums

15.02.2005. 12:08

5444

A.Birums

7095520, Andrejs.Birums@fm.gov.lv

AGREEMENT

IN THE FORM OF AN EXCHANGE OF LETTERS

ON THE TAXATION OF SAVINGS INCOME AND THE PROVISIONAL APPLICATION

THEREOF

A. Letter from the Republic of Latvia

Sir,

I have the honour to refer to the texts of respectively the "Proposed Model Agreement between each of Guernsey, Isle of Man, and Jersey and each individual EU Member State that is to apply automatic exchange of information" and the "Proposed Model Agreement between each of Guernsey, Isle of Man, and Jersey and each individual EU Member State that is to apply the withholding tax in the transitional period", that resulted from the negotiations with the Island Authorities on a Savings Tax Agreement, and that were annexed, respectively as Annex I and Annex II, to the Outcome of Proceedings of the High Level Working Party of the Council of Ministers of the European Union of 12 March (Doc. 7408/04 FISC 58).

In view of the above mentioned texts I have the honour to propose to you the "Agreement on the taxation of savings income" as contained in Appendix 1 to this letter, and our mutual undertaking to comply at the earliest possible date with our internal constitutional formalities for the entry into force of this Agreement and to notify each other without delay when such formalities are completed.

Pending the completion of these internal procedures and the entry into force of this "Agreement on the taxation of savings income", I have the honour to propose to you that the Republic of Latvia and Jersey apply this Agreement provisionally, within the framework of our respective domestic constitutional requirements, as from 1 January 2005, or the date of application of Council Directive 2003/48/EC of 3 June 2003 on taxation of savings income in the form of interest payments, whichever is later.

I have the honour to propose that, if the above is acceptable to your Government, this letter and your confirmation shall together constitute an Agreement between the Republic of Latvia and Jersey.

Please accept, Sir, the assurance of our highest consideration,

For the Republic of Latvia

Oskars Spurdziņš

Minister of Finance

Done at Riga, on 29 April 2004, in the English language in three copies.

B. Letter from Jersey

Sir,

I have the honour to acknowledge receipt of your letter of today's date, which reads as follows:

"Sir,

I have the honour to refer to the texts of respectively the "Proposed Model Agreement between each of Guernsey, Isle of Man, and Jersey and each individual EU member State that is to apply automatic exchange of information" and the "Proposed Model Agreement between each of Guernsey, Isle of Man, and Jersey and each individual EU member State that is to apply the withholding tax in the transitional period", that resulted from the negotiations with the Island Authorities on a Savings Tax Agreement, and that were annexed, respectively as Annex I and Annex II, to the Outcome of Proceedings of the High Level Working Party of the Council of Ministers of the European Union of 12 March (Doc.7408/04 FISC 58).

In view of the above mentioned texts I have the honour to propose to you the "Agreement on the taxation of savings income" as contained in Appendix 1 to this letter, and our mutual undertaking to comply at the earliest possible date with our internal constitutional formalities for the entry into force of this Agreement and to notify each other without delay when such formalities are completed.

Pending the completion of these internal procedures and the entry into force of this "Agreement on the taxation of savings income", I have the honour to propose to you that the Republic of Latvia and Jersey apply this Agreement provisionally, within the framework of our respective domestic constitutional requirements, as from 1 January 2005, or the date of application of Council Directive 2003/48/EC of 3 June 2003 on taxation of savings income in the form of interest payments, whichever is later.

I have the honour to propose that, if the above is acceptable to your Government, this letter and your confirmation shall together constitute an Agreement between the Republic of Latvia and Jersey.

Please accept, Sir, the assurance of our highest consideration,"

I am able to confirm that Jersey is in agreement with the contents of your letter.

Please accept, Sir, the assurance of my highest consideration,

For Jersey

Senator Frank Walker

President, Policy and Resources Committee

Done at St. Helier, on 19 November 2004, in the English language in three copies.

Appendix 1

AGREEMENT ON THE TAXATION OF SAVINGS INCOME

BETWEEN JERSEY

AND THE REPUBLIC OF LATVIA

WHEREAS:

1. Article 17 of Directive 2003/48/EEC (“the Directive”) of the Council of the European Union (“the Council”) on taxation of savings income provides that before 1 January 2004 Member States shall adopt and publish the laws, regulations and administrative provisions necessary to comply with this Directive which provisions shall be applied from 1 January 2005 provided that:

“(i) the Swiss Confederation, the Principality of Liechtenstein, the Republic of San Marino, the Principality of Monaco and the Principality of Andorra apply from that same date measures equivalent to those contained in this Directive, in accordance with agreements entered into by them with the European Community, following unanimous decisions of the Council;

(ii) all agreements or other arrangements are in place, which provide that all the relevant dependent or associated territories apply from that same date automatic exchange of information in the same manner as is provided for in Chapter II of this Directive, (or, during the transitional period defined in Article 10, apply a withholding tax on the same terms as are contained in Articles 11 and 12)”.

2. The relationship of Jersey with the EU is determined by Protocol 3 of the Treaty of Accession of the United Kingdom to the European Community. Under the terms of the Protocol Jersey is not within the EU fiscal territory.

3. Jersey notes that, while it is the ultimate aim of the EU Member States to bring about effective taxation of interest payments in the beneficial owner’s Member State of residence for tax purposes through the exchange of information concerning interest payments between themselves, three Member States, namely Austria, Belgium and Luxembourg, during a transitional period, shall not be required to exchange information but shall apply a withholding tax to the savings income covered by the Directive.

4. The “withholding tax” referred to in the Directive will be referred to as the “retention tax” in Jersey’s domestic legislation. For the purposes of this Agreement the two terms therefore are to be read coterminously as “withholding/retention tax” and shall have the same meaning.

5. Jersey has agreed to apply a retention tax with effect from 1 January 2005 provided the Member States have adopted the laws, regulations, and administrative provisions necessary to comply with the Directive, and the requirements of Article 17 of the Directive and Article 17(2) of this Agreement have generally been met.

6. Jersey has agreed to apply automatic exchange of information in the same manner as is provided for in Chapter II of the Directive from the end of the transitional period as defined in Article 10(2) of the Directive.

7. Jersey has legislation relating to undertakings for collective investment that is deemed to be equivalent in its effect to the EC legislation referred to in Articles 2 and 6 of the Directive.

Jersey and the Republic of Latvia the hereinafter referred to as a “contracting party” or the “contracting parties” unless the context otherwise requires,

Have agreed to conclude the following agreement which contains obligations on the part of the contracting parties only and provides for:

(a) the automatic exchange of information by the competent authority of the Republic of Latvia to the competent authority of Jersey in the same manner as to the competent authority of a Member State;

(b) the application by Jersey, during the transitional period defined in Article 10 of the Directive, of a retention tax from the same date and on the same terms as are contained in Articles 11 and 12 of that Directive;

(c) the automatic exchange of information by the competent authority of Jersey to the competent authority of the Republic of Latvia in accordance with Article 13 of the Directive;

(d) the transfer by the competent authority of Jersey to the competent authority of the Republic of Latvia of 75% of the revenue of the retention tax;

in respect of interest payments made by a paying agent established in a contracting party to an individual resident in the other contracting party.

For the purposes of this Agreement the term ‘competent authority’ when applied to the contracting parties means “the State Revenue Service” in respect of the Republic of Latvia and “the Comptroller of Income Tax” in respect of Jersey.

Article 1 Retention of Tax by Paying Agents

Interest payments as defined in Article 8 of this Agreement which are made by a paying agent established in Jersey to beneficial owners within the meaning of Article 5 of this Agreement who are residents of the Republic of Latvia shall, subject to Article 3 of this Agreement, be subject to a retention from the amount of interest payment during the transitional period referred to in Article 14 of this Agreement starting at the date referred to in Article 15 of this Agreement. The rate of retention tax shall be 15% during the first three years of the transitional period, 20% for the subsequent three years and 35% thereafter.

Article 2 Reporting of Information by Paying Agents

(1) Where interest payments, as defined in Article 8 of this Agreement, are made by a paying agent established in the Republic of Latvia to beneficial owners, as defined in Article 5 of this Agreement, who are residents of Jersey, or where the provisions of Article 3(1)(a) of this Agreement apply, the paying agent shall report to its competent authority;

(a) the identity and residence of the beneficial owner established in accordance with Article 6 of this Agreement;

(b) the name and address of the paying agent;

(c) the account number of the beneficial owner or, where there is none, identification of the debt claim giving rise to the interest;

(d) information concerning the interest payment specified in Article 4(1) of this Agreement. However, each contracting party may restrict the minimum amount of information concerning interest payment to be reported by the paying agent to the total amount of interest or income and to the total amount of the proceeds from sale, redemption or refund;

and the Republic of Latvia will comply with paragraph 2 of this Article.

(2) Within six months following the end of the tax year, the competent authority of the Republic of Latvia shall communicate to the competent authority of Jersey, automatically, the information referred to in paragraph (1) (a) – (d) of this Article, for all interest payments made during that year.

Article 3 Exceptions to the Retention Tax Procedure

(1) Jersey when levying a retention tax in accordance with Article 1 of this Agreement shall provide for one or both of the following procedures in order to ensure that the beneficial owners may request that no tax be retained:

(a) a procedure which allows the beneficial owner as defined in Article 5 of this Agreement to avoid the retention tax specified in Article 1 of this Agreement by expressly authorising his paying agent to report the interest payments to the competent authority of the contracting party in which the paying agent is established. Such authorisation shall cover all interest payments made to the beneficial owner by that paying agent;

(b) a procedure which ensures that retention tax shall not be levied where the beneficial owner presents to his paying agent a certificate drawn up in his name by the competent authority of the contracting party of residence for tax purposes in accordance with paragraph 2 of this Article.

(2) At the request of the beneficial owner, the competent authority of the contracting party of the country of residence for tax purposes shall issue a certificate indicating:

(i) the name, address and tax or other identification number or, failing such, the date and place of birth of the beneficial owner;

(ii) the name and address of the paying agent;

(iii) the account number of the beneficial owner or, where there is none, the identification of the security.

Such certificate shall be valid for a period not exceeding three years. It shall be issued to any beneficial owner who requests it, within two months following such request.

(3) Where paragraph (1)(a) of this Article applies, the competent authority of Jersey in which the paying agent is established shall communicate the information referred to in Article 2(1) of this Agreement to the competent authority of the Republic of Latvia as the country of residence of the beneficial owner. Such communications shall be automatic and shall take place at least once a year, within six months following the end of the tax year established by the laws of a contracting party, for all interest payments made during that year.

Article 4 Basis of assessment for retention tax

(1) A paying agent established in Jersey shall levy retention tax in accordance with Article 1 of this Agreement as follows:

(a) in the case of an interest payment within the meaning of Article 8(1)(a) of this Agreement: on the gross amount of interest paid or credited;

(b) in the case of an interest payment within the meaning of Article 8(1)(b) or (d) of this Agreement: on the amount of interest or income referred to in (b) or (d) of that paragraph or by a levy of equivalent effect to be borne by the recipient on the full amount of the proceeds of the sale, redemption or refund;

(c) in the case of an interest payment within the meaning of Article 8(1)(c) of this Agreement: on the amount of interest referred to in that sub-paragraph;

(d) in the case of an interest payment within the meaning of Article 8(4) of this Agreement: on the amount of interest attributable to each of the members of the entity referred to in Article 7(2) of this Agreement who meet the conditions of Article 5(1) of this Agreement;

(e) where Jersey exercises the option under Article 8(5) of this Agreement: on the amount of annualised interest.

(2) For the purposes of sub-paragraphs (a) and (b) of paragraph (1) of this Article, the retention tax shall be deducted on a pro rata basis to the period during which the beneficial owner held the debt-claim. If the paying agent is unable to determine the period of holding on the basis of the information made available to him, the paying agent shall treat the beneficial owner as having been in possession of the debt-claim for the entire period of its existence, unless the latter provides evidence of the date of the acquisition.

(3) The imposition of retention tax by Jersey shall not preclude the other contracting party of residence for tax purposes of the beneficial owner from taxing income in accordance with its national law.

(4) During the transitional period, Jersey may provide that an economic operator paying interest to, or securing interest for, an entity referred to in Article 7(2) of this Agreement in the other contracting party shall be considered the paying agent in place of the entity and shall levy the retention tax on that interest, unless the entity has formally agreed to its name, address and the total amount of the interest paid to it or secured for it being communicated in accordance with the last paragraph of Article 7(2) of this Agreement.

Article 5 Definition of beneficial owner

(1) For the purposes of this Agreement, “beneficial owner” shall mean any individual who receives an interest payment or any individual for whom an interest payment is secured, unless such individual can provide evidence that the interest payment was not received or secured for his own benefit. An individual is not deemed to be the beneficial owner when he:

(a) acts as a paying agent within the meaning of Article 7(1) of this Agreement;

(b) acts on behalf of a legal person, an entity which is taxed on its profits under the general arrangements for business taxation, an UCITS authorised in accordance with Directive 85/611/EEC or an equivalent undertaking for collective investment established in Jersey, or an entity referred to in Article 7(2) of this Agreement and, in the last mentioned case, discloses the name and address of that entity to the economic operator making the interest payment and the latter communicates such information to the competent authority of its contracting party of establishment;

(c) acts on behalf of another individual who is the beneficial owner and discloses to the paying agent the identity of that beneficial owner.

(2) Where a paying agent has information suggesting that the individual who receives an interest payment or for whom an interest payment is secured may not be the beneficial owner, and where neither paragraph (1)(a) nor (1)(b) of this Article applies, it shall take reasonable steps to establish the identity of the beneficial owner. If the paying agent is unable to identify the beneficial owner, it shall treat the individual in question as the beneficial owner.

Article 6 Identity and residence of beneficial owners

(1) Each Party shall, within its territory, adopt and ensure the application of the procedures necessary to allow the paying agent to identify the beneficial owners and their residence for the purposes of this Agreement. Such procedures shall comply with the minimum standards established in paragraphs (2) and (3).

(2) The paying agent shall establish the identity of the beneficial owner on the basis of minimum standards which vary according to when relations between the paying agent and the recipient of the interest are entered into, as follows:

(a) for contractual relations entered into before the 1st January 2004, the paying agent shall establish the identity of the beneficial owner, consisting of his name and address, by using the information at its disposal, in particular pursuant to the regulations in force in its country of establishment and to Council Directive 91/308/EEC of the 10^th June, 1991 in the case of the Republic of Latvia or equivalent legislation in the case of Jersey on prevention of the use of the financial system for the purpose of money laundering;

(b) for contractual relations entered into, or transactions carried out in the absence of contractual relations, on or after the 1st January, 2004 the paying agent shall establish the identity of the beneficial owner, consisting of the name, address and, if there is one, the tax identification number allocated by the Member State of residence for tax purposes. These details should be established on the basis of the passport or of the official identity card presented by the beneficial owner. If it does not appear on that passport or official identity card, the address shall be established on the basis of any other documentary proof of identity presented by the beneficial owner. If the tax identification number is not mentioned on the passport, on the official identity card or any other documentary proof of identity, including, possibly the certificate of residence for tax purposes, presented by the beneficial owner, the identity shall be supplemented by a reference to the latter’s date and place of birth established on the basis of his passport or official identification card.

(3) The paying agent shall establish the residence of the beneficial owner on the basis of minimum standards which vary according to when relations between the paying agent and the recipient of the interest are entered into. Subject to the conditions set out below, residence shall be considered to be situated in the country where the beneficial owner has his permanent address:

(a) for contractual relations entered into before 1st January, 2004 the paying agent shall establish the residence of the beneficial owner by using the information at its disposal, in particular pursuant to the regulations in force in its country of establishment and to Directive 91/308/EEC in the case of the Republic of Latvia or equivalent legislation in the case of Jersey;

(b) for contractual relations entered into, or transactions carried out in the absence of contractual relations, on or after the 1st January, 2004, the paying agents shall establish the residence of the beneficial owner on the basis of the address mentioned on the passport, on the official identity card or, if necessary, on the basis of any documentary proof of identity presented by the beneficial owner and according to the following procedure: for individuals presenting a passport or official identity card issued by a Member State who declare themselves to be resident in a third country, residence shall be established by means of a tax residence certificate issued by the competent authority of the third country in which the individual claims to be resident. Failing the presentation of such a certificate, the Member State which issued the passport or other official identity document shall be considered to be the country of residence.

Article 7 Definition of paying agent

(1) For the purposes of this Agreement, ‘paying agent’ means any economic operator who pays interest to or secures the payment of interest for the immediate benefit of the beneficial owner, whether the operator is the debtor of the debt claim which produces the interest or the operator charged by the debtor or the beneficial owner with paying interest or securing the payment of interest.

(2) Any entity established in a contracting party to which interest is paid or for which interest is secured for the benefit of the beneficial owner shall also be considered a paying agent upon such payment or securing of such payment. This provision shall not apply if the economic operator has reason to believe, on the basis of official evidence produced by that entity that:

(a) it is a legal person with the exception of those legal persons referred to in paragraph 5 of this Article; or

(b) its profits are taxed under the general arrangements for business taxation; or

(c) it is an UCITS recognised in accordance with Directive 85/611/EEC of the Council or an equivalent undertaking for collective investment established in Jersey.

An economic operator paying interest to, or securing interest for, such an entity established in the other contracting party which is considered a paying agent under this paragraph shall communicate the name and address of the entity and the total amount of interest paid to, or secured for, the entity to the competent authority of its contracting party of establishment, which shall pass this information on to the competent authority of the contracting party where the entity is established.

(3) The entity referred to in paragraph (2) of this Article shall, however, have the option of being treated for the purposes of this Agreement as an UCITS or equivalent undertaking as referred to in sub-paragraph (c) of paragraph (2). The exercise of this option shall require a certificate to be issued by the contracting party in which the entity is established and presented to the economic operator by that entity. A contracting party shall lay down the detailed rules for this option for entities established in their territory.

(4) Where the economic operator and the entity referred to in paragraph (2) of this Article are established in the same contracting party, that contracting party shall take the necessary measures to ensure that the entity complies with the provisions of this Agreement when it acts as a paying agent.

(5) The legal persons exempted from sub- paragraph (a) of paragraph (2) of this Article are

(a) in Finland: avoin yhtio (Ay) and kommandiittiyhtio (Ky)/oppet bolag and kommanditbolag;

(b) in Sweden: handelsbolag (HB) and kommanditbolag (KB).

Article 8 Definition of interest payment

(1) For the purposes of this Agreement “interest payment” shall mean:

(a) interest paid, or credited to an account, relating to debt claims of every kind, whether or not secured by mortgage and whether or not carrying a right to participate in the debtor’s profits, and, in particular, income from government securities and income from bonds or debentures, including premiums and prizes attaching to such securities, bonds or debentures; penalty charges for late payment shall not be regarded as interest payment;

(b) interest accrued or capitalised at the sale, refund or redemption of the debt claims referred to in (a);

(c) income deriving from interest payments either directly or through an entity referred to in Article 7(2) of this Agreement, distributed by :

(i) an UCITS authorised in accordance with EC Directive 85/611/EEC of the Council; or

(ii) an equivalent undertaking for collective investment established in Jersey;

(iii) entities which qualify for the option under Article 7(3) of this Agreement;

(iv) undertakings for collective investment established outside the territory to which the Treaty establishing the European Community applies by virtue of Article 299 thereof and outside Jersey.

(d) income realised upon the sale, refund or redemption of shares or units in the following undertakings and entities, if they invest directly or indirectly, via other undertakings for collective investment or entities referred to below, more than 40% of their assets in debt claims as referred to in (a):

(i) an UCITS authorised in accordance with Directive 85/611/EEC;

(ii) an equivalent undertaking for collective investment established in Jersey;

(iii) entities which qualify for the option under Article 7(3) of this Agreement;

(iv) undertakings for collective investment established outside the territory to which the Treaty establishing the European Community applies by virtue of Article 299 thereof and outside Jersey.

However, the contracting parties shall have the option of including income mentioned under paragraph (1)(d) of this Article in the definition of interest only to the extent that such income corresponds to gains directly or indirectly deriving from interest payments within the meaning of paragraphs (1)(a) and (b) of this Article.

(2) As regards paragraphs (1)(c) and (d) of this Article, when a paying agent has no information concerning the proportion of the income which derives from interest payments, the total amount of the income shall be considered an interest payment.

(3) As regards paragraph (1)(d) of this Article, when a paying agent has no information concerning the percentage of the assets invested in debt claims or in shares or units as defined in that paragraph, that percentage shall be considered to be above 40%. Where he cannot determine the amount of income realised by the beneficial owner, the income shall be deemed to correspond to the proceeds of the sale, refund or redemption of the shares or units.

(4) When interest, as defined in paragraph (1) of this Article, is paid to or credited to an account held by an entity referred to in Article 7(2) of this Agreement, such entity not having qualified for the option under Article 7(3) of this Agreement, such interest shall be considered an interest payment by such entity.

(5) As regards paragraphs (1)(b) and (d) of this Article, a contracting party shall have the option of requiring paying agents in its territory to annualise the interest over a period of time which may not exceed one year, and treating such annualised interest as an interest payment even if no sale, redemption or refund occurs during that period.

(6) By way of derogation from paragraphs (1)(c) and (d) of this Article, a contracting party shall have the option of excluding from the definition of interest payment any income referred to in those provisions from undertakings or entities established within its territory where the investment in debt claims referred to in paragraph (1)(a) of this Article of such entities has not exceeded 15% of their assets. Likewise, by way of derogation from paragraph (4) of this Article, a contracting party shall have the option of excluding from the definition of interest payment in paragraph (1) of this Article interest paid or credited to an account of an entity referred to in Article 7(2) of this Agreement which has not qualified for the option under Article 7(3) of this Agreement and is established within its territory, where the investment of such an entity in debt claims referred to in paragraph (1)(a) of this Article has not exceeded 15% of its assets.

The exercise of such option by one contracting party shall be binding on the other contracting party.

(7) The percentage referred to in paragraph (1)(d) of this Article and paragraph (3) of this Article shall from 1 January, 2011 be 25%.

(8) The percentages referred to in paragraph (1)(d) of this Article and in paragraph (6) of this Article shall be determined by reference to the investment policy as laid down in the fund rules or instruments of incorporation of the undertakings or entities concerned or, failing which, by reference to the actual composition of the assets of the undertakings or entities concerned.

Article 9 Retention Tax Revenue sharing

(1) Jersey shall retain 25% of the retention tax deducted under this Agreement and transfer the remaining 75% of the revenue to the other contracting party.

(2) Jersey levying retention tax in accordance with Article 4(4) of this Agreement shall retain 25% of the revenue and transfer 75% to the Republic of Latvia proportionate to the transfers carried out pursuant to paragraph (1) of this Article.

(3) Such transfers shall take place for each year in one instalment at the latest within a period of six months following the end of the tax year established by the laws of Jersey.

(4) Jersey levying retention tax shall take the necessary measures to ensure the proper functioning of the revenue sharing system.

Article 10 Elimination of double taxation

(1) A contracting party in which the beneficial owner is resident for tax purposes shall ensure the elimination of any double taxation which might result from the imposition by Jersey of the retention tax to which this Agreement refers in accordance with the following provisions:

(i) if interest received by a beneficial owner has been subject to retention tax in Jersey, the other contracting party shall grant a tax credit equal to the amount of the tax retained in accordance with its national law. Where this amount exceeds the amount of tax due in accordance with its national law, the other contracting party shall repay the excess amount of tax retained to the beneficial owner;

(ii) if, in addition to the retention tax referred to in Article 4 of this Agreement, interest received by a beneficial owner has been subject to any other type of withholding/retention tax and the contracting party of residence for tax purposes grants a tax credit for such withholding/retention tax in accordance with its national law or double taxation conventions, such other withholding/retention tax shall be credited before the procedure in sub-paragraph (i) of this Article is applied.

(2) The contracting party which is the country of residence for tax purposes of the beneficial owner may replace the tax credit mechanism referred to in paragraph (1) of this Article by a refund of the retention tax referred to in Article 1 of this Agreement.

Article 11 Transitional provisions for negotiable debt securities

(1) During the transitional period referred to in Article 14 of this Agreement, but until 31 December 2010 at the latest, domestic and international bonds and other negotiable debt securities which have been first issued before the 1 March 2001 or for which the original issuing prospectuses have been approved before that date by the competent authorities within the meaning of Council Directive 80/390/EEC or by the responsible authorities in third countries shall not be considered as debt claims within the meaning of Article 8(1)(a) of this Agreement, provided that no further issues of such negotiable debt securities are made on or after 1 March 2002. However, should the transitional period continue beyond 31 December 2010, the provisions of this Article shall only continue to apply in respect of such negotiable debt securities:

- which contain gross up and early redemption clauses and;

- where the paying agent is established in a contracting party applying retention tax and that paying agent pays interest to, or secures the payment of interest for the immediate benefit of a beneficial owner resident in the other contracting party.

If a further issue is made on or after 1 March 2002 of an aforementioned negotiable debt security issued by a Government or a related entity acting as a public authority or whose role is recognised by an international treaty, as defined in the Annex to this Agreement, the entire issue of such security, consisting of the original issue and any further issue, shall be considered a debt claim within the meaning of Article 8(1)(a) of this Agreement.

If a further issue is made on or after 1 March 2002 of an aforementioned negotiable debt security issued by any other issuer not covered by the second sub-paragraph, such further issue shall be considered a debt claim within the meaning of Article 8(1)(a) of this Agreement.

(2) Nothing in this Article shall prevent the contracting parties from taxing the income from the negotiable debt securities referred to in paragraph (1) in accordance with their national laws.

Article 12 Mutual agreement procedure

Where difficulties or doubts arise between the parties regarding the implementation or interpretation of this Agreement, the contracting parties shall use their best endeavours to resolve the matter by mutual agreement.

Article 13 Confidentiality

(1) All information provided and received by the competent authority of a contracting party shall be kept confidential.

(2) Information provided to the competent authority of a contracting party may not be used for any purpose other than for the purposes of direct taxation without the prior written consent of the other contracting party.

(3) Information provided shall be disclosed only to persons or authorities concerned with the purposes of direct taxation, and used by such persons or authorities only for such purposes or for oversight purposes, including the determination of any appeal. For these purposes, information may be disclosed in public court proceedings or in judicial proceedings.

(4) Where a competent authority of a contracting party considers that information which it has received from the competent authority of the other contracting party is likely to be useful to the competent authority of another Member State, it may transmit it to the latter competent authority with the agreement of the competent authority which supplied the information.

Article 14 Transitional Period

At the end of the transitional period as defined in Article 10(2) of the Directive, Jersey shall cease to apply the retention tax and revenue sharing provided for in this Agreement and shall apply in respect of the other contracting party the automatic exchange of information provisions in the same manner as is provided for in Chapter II of the Directive. If during the transitional period Jersey elects to apply the automatic exchange of information provisions in the same manner as is provided for in Chapter II of the Directive, it shall no longer apply the withholding/retention tax and the revenue sharing provided for in Article 9 of this Agreement.

Article 15 Entry into force

Subject to the provisions of Article 17 of this Agreement, this Agreement shall come into force on 1 January 2005.

Article 16 Termination

(1) This Agreement shall remain in force until terminated by either contracting party.

(2) Either contracting party may terminate this Agreement by giving notice of termination in writing to the other contracting party, such notice to specify the circumstances leading to the giving of such notice. In such a case, this Agreement shall cease to have effect 12 months after the serving of notice.

Article 17 Application and suspension of application

(1) The application of this Agreement shall be conditional on the adoption and implementation by all the Member States of the European Union, by the United States of America, Switzerland, Andorra, Liechtenstein, Monaco and San Marino, and by all the relevant dependent and associated territories of the Member States of the European Community, respectively, of measures which conform with or are equivalent to those contained in the Directive or in this Agreement, and providing for the same dates of implementation.

(2) The contracting parties shall decide, by common accord, at least six months before the date referred to in Article 15 of this Agreement, whether the condition set out in paragraph (1) will be met having regard to the dates of entry into force of the relevant measures in the Member States, the named third countries and the dependent or associated territories concerned.

(3) Subject to the mutual agreement procedure provided for in Article 12 of this Agreement, the application of this Agreement or parts thereof may be suspended by either contracting party with immediate effect through notification to the other specifying the circumstances leading to such notification should the Directive cease to be applicable either temporarily or permanently in accordance with European Community law or in the event that a Member State should suspend the application of its implementing legislation. Application of the Agreement shall resume as soon as the circumstances leading to the suspension no longer apply.

(4) Subject to the mutual agreement procedure provided for in Article 12 of this Agreement, either contracting party may suspend the application of this Agreement through notification to the other specifying the circumstances leading to such notification in the event that one of the third countries or territories referred to in paragraph (1) should subsequently cease to apply the measures referred to in that paragraph. Suspension of application shall take place no earlier than two months after notification. Application of the Agreement shall resume as soon as the measures are reinstated by the third country or territory in question.

Done in the English language.

-----------------------------

ANNEX

List of related entities referred to in Article 11

For the purposes of Article 11 of this Agreement, the following entities will be considered to be a “related entity acting as a public authority or whose role is recognised by an international treaty”:

Entities within the European Union:

Belgium

- Vlaams Gewest (Flemish Region)

- Région wallonne (Walloon Region)

- Région bruxelloise/Brussels Gewest (Brussels Region)

- Communauté française (French Community)

- Vlaamse Gemeenschap (Flemish Community)

- Deutschsprachige Gemeinschaft (German-speaking Community)

Spain

- Xunta de Galicia (Regional Executive of Galicia)

- Junta de Andalucía (Regional Executive of Andalusia)

- Junta de Extremadura (Regional Executive of Extremadura)

- Junta de Castilla- La Mancha (Regional Executive of Castilla- La Mancha)

- Junta de Castilla- León (Regional Executive of Castilla- León)

- Gobierno Foral de Navarra (Regional Government of Navarre)

- Govern de les Illes Balears (Government of the Balearic Islands)

- Generalitat de Catalunya (Autonomous Government of Catalonia)

- Generalitat de Valencia (Autonomous Government of Valencia)

- Diputación General de Aragón (Regional Council of Aragon)

- Gobierno de las Islas Canarias (Government of the Canary Islands)

- Gobierno de Murcia (Government of Murcia)

- Gobierno de Madrid (Government of Madrid)

- Gobierno de la Comunidad Autónoma del País Vasco/Euzkadi (Government of the Autonomous Community of the Basque Country)

- Diputación Foral de Guipúzcoa (Regional Council of Guipúzcoa)

- Diputación Foral de Vizcaya/Bizkaia (Regional Council of Vizcaya)

- Diputación Foral de Alava (Regional Council of Alava)

- Ayuntamiento de Madrid (City Council of Madrid)

- Ayuntamiento de Barcelona (City Council of Barcelona)

- Cabildo Insular de Gran Canaria (Island Council of Gran Canaria)

- Cabildo Insular de Tenerife (Island Council of Tenerife)

- Instituto de Crédito Oficial (Public Credit Institution)

- Instituto Catalán de Finanzas (Finance Institution of Catalonia)

- Instituto Valenciano de Finanzas (Finance Institution of Valencia)

Greece

- Оργανισμός Тηλεπικοινωνιών Ελλάδος (National Telecommunications O rganisation)

- Оργανισμός Σιδηροδρόμων Ελλάδος (National Railways Organisation)

- Δημόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισμού (Public Electricity Company)

France

- La Caisse d'amortissement de la dette sociale (CADES) (Social Debt Redemption Fund)

- L'Agence française de développement (AFD) (French Development Agency)

- Réseau Ferré de France (RFF)(French Rail Network)

- Caisse Nationale des Autoroutes (CNA) (National Motorways Fund)

- Assistance publique Hôpitaux de Paris (APHP) (Paris Hospitals Public Assistance)

- Charbonnages de France (CDF) (French Coal Board)

- Entreprise minière et chimique (EMC)(Mining and Chemicals Company)

Italy

- Regions

- Provinces

- Municipalities

- Cassa Depositi e Prestiti (Deposits and Loans Fund)

Latvia

- Pašvaldības (Local governments)

Poland

- gminy (communes)

- powiaty (districts)

- województwa (provinces)

- związki gmin (associations of communes)

- związki powiatów (association of districts)

- związki województw (association of provinces)

- miasto stołeczne Warszawa (capital city of Warsaw)

- Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa (Agency for Restructuring and Modernisation of Agriculture)

- Agencja Nieruchomości Rolnych (Agricultural Property Agency)

Portugal

- Região Autónoma da Madeira (Autonomous Region of Madeira)

- Região Autónoma dos Açores (Autonomous Region of Azores)

- Municipalities

Slovakia

- mestá a obce (municipalities)

- Železnice Slovenskej republiky (Slovak Railway Company)

- Štátny fond cestného hospodárstva (State Road Management Fund)

- Slovenské elektrárne (Slovak Power Plants)

- Vodohospodárska výstavba (Water Economy Building Company)

International entities:

- European Bank for Reconstruction and Development

- European Investment Bank

- Asian Development Bank

- African Development Bank

- World Bank / IBRD / IMF

- International Finance Corporation

- Inter-American Development Bank

- Council of Europe Social Development Fund

- EURATOM

- European Community

- Corporación Andina de Fomento (CAF) (Andean Development Corporation)

- Eurofima

- European Coal & Steel Community

- Nordic Investment Bank

- Caribbean Development Bank

The provisions of Article 11 are without prejudice to any international obligations that the Contracting Parties may have entered into with respect to the above mentioned international entities.

Entities in third countries:

The entities that meet the following criteria:

1) The entity is clearly considered to be a public entity according to the national criteria.

2) Such public entity is a non‑market producer which administers and finances a group of activities, principally providing non‑market goods and services, intended for the benefit of the community and which are effectively controlled by general government.

3) Such public entity is a large and regular issuer of debt securities.

4) The State concerned is able to guarantee that such public entity will not exercise early redemption in the event of gross‑up clauses.

Conditions for amending the present Annex:

The list of related entities in this Annex may be amended by mutual agreement.

_______________________

Finanšu ministrs	Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
O.Spurdziņš	V.Andrējeva	E.Strazdiņa	M.Radeiko	A.Birums

15.02.2005. 12:08

7062

A.Birums

7095520, Andrejs.Birums@fm.gov.lv

Likumprojekta “Par vēstuļu apmaiņas ceļā noslēgto vienošanos starp Latvijas Republiku un Džersiju par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un pagaidu piemērošanu saistībā ar to” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		2003.gada 3.jūnijā ir pieņemta Eiropas Savienības Padomes Direktīva 2003/48/EK (turpmāk - Direktīva) par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli. Šīs Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas Savienības dalībvalstis viena otrai sniedz nepieciešamo informāciju par to rezidentiem – fiziskajām personām izmaksātajiem uzkrājumu ienākumiem. Ir paredzēts, ka direktīvas piemērošana ir jāuzsāk ar 2005.gada 1.jūliju, tomēr tās piemērošana ir jāuzsāk, ja uz šo datumu ir izpildīti sekojoši noteikumi: 1. Eiropas Savienība ir noslēgusi īpašus līgumus par līdzvērtīgu pasākumu, kādus attiecībā uz uzkrājumu ienākumiem nosaka Direktīva, piemērošanu attiecībā uz Šveici, Lihtenšteinu, Sanmarīno, Monako un Andoru; un 2. Ir stājušies spēkā un ir piemērojami visi līgumi vai citas vienošanās, kas, kas nodrošina, ka attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu atkarīgās vai saistītās teritorijas, sākot ar minēto datumu veic Direktīvā noteikto informācijas apmaiņu, vai arī veic nodokļa ieturēšanu ienākuma izmaksas brīdī, kā tas noteikts direktīvā. Direktīvas ieviešanai arī Latvijai ir jānoslēdz 2.punktā minētie līgumi ar Eiropas Savienības dalībvalstu atkarīgajām vai saistītajām teritorijām. Minētos līgumus ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes atkarīgajām teritorijām Džersiju, Gērnsiju un Menas salu kā tipveida līgumus saskaņoja Eiropas Savienības Ministru Padomes Augsta Līmeņa darba grupa. Minētā līguma teksts galīgi tika saskaņots šīs darba grupas 2004.gada 12.marta sēdē. Saskaņā ar dalībvalstu lēmumu, kas attiecas arī uz kandidātvalstīm, minētos līgumus, kā divpusējus līgumus ir jāparaksta starp katru Eiropas Savienības dalībvalsti, kandidātvalsti un Džersiju, Gērnsiju un Menas salu. Saskaņā ar Direktīvas ieviešanas grafiku Latvijai minētie līgumi ir jāparaksta korespondences ceļā, veicot vēstuļu, kuru pielikumā ir attiecīgais līgums, apmaiņu. Vienošanās starp Latvijas Republiku un Džersiju ir noslēgta Latvijas Republikas 2004.gada 29.aprīļa vēstules un Džersijas 2004.gada 19.novembra vēstules apmaiņas ceļā.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Vēstuļu apmaiņas ceļā noslēgtā vienošanās starp Latvijas Republiku un Džersiju par uzkrājumu ienākumu aplikšanu ar nodokli (turpmāk – Līgums), nosaka, ka Džersija Direktīvai līdzvērtīgo pasākumu izpildi nodrošina pārejas periodā veicot izmaksas brīdī nodokļa ieturēšanu no uzkrājumu ienākumu maksājumiem, kurus Džersijā izveidoti izmaksātāji izmaksā uzkrājumu ienākumu faktiskajiem īpašniekiem - fiziskajām personām, kas ir Latvijas rezidenti. Saskaņā ar Līgumu Džersija Direktīvā noteiktajā pārejas periodā no uzkrājumu ienākumu maksājumiem ieturēs nodokli pēc šādām likmēm: pirmo trīs pārejas perioda gadu laikā - 15%, nākamajos trīs gados – 20% un 35% turpmākajos gados. Vienlaikus Līgums uzliek par pienākumu Džersijai noteikt īpašu kārtību, saskaņā ar kuru, faktiskais īpašnieks var panākt, ka nodoklis no uzkrājumu ienākumu maksājumiem netiek ieturēts, īpaši pilnvarojot izmaksātāju ziņot par uzkrājumu ienākumu maksājumiem tās līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kurā ir nodibināts izmaksātājs. Šajā gadījumā pilnvarojums attiecas uz visiem uzkrājumu ienākumu maksājumiem, kurus izmaksātājs veic to faktiskajam īpašniekam. Savukārt Latvija saskaņā ar Līgumu sniegs Džersijai Līgumā noteiktā veida informāciju par Latvijā izveidotu izmaksātāju uzkrājumu ienākumu faktiskajiem īpašniekiem - fiziskajām personām, kas ir Džersijas rezidenti, izmaksātajiem uzkrājumu ienākumiem. Līgums nosaka minimālo informācijas apjomu, kāds izmaksātājam ir jāiegūst un jāiesniedz kompetentajai iestādei par uzkrājumu ienākumu maksājumu faktisko īpašnieku, nosaka informācijas sniegšanas kārtību, definē faktisko īpašnieku, izmaksātāju, uzkrājumu ienākumu maksājumus, nosaka noteikumus ieturētā nodokļa ieņēmumu sadalei. Līgumā arī ir ietverti noteikumi nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai attiecībā uz nodokli, kas saskaņā ar Līgumu ir jāietur no uzkrājumu ienākumu maksājumiem Džersijā, kā arī atrunāti savstarpējās saskaņošanas procedūras noteikumi.
3. Cita informācija
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Normatīvais akts ir vērsts uz Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, nodrošinot, ka Latvija ir izpildījusi nepieciešamās prasības, lai varētu tikt uzsākta Direktīvas piemērošana.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Tiks nodibināts likumīgais pamats nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai attiecībā uz nodokli, kuru Džersijā ietur no uzkrājumu ienākumu maksājumiem, kurus Džersijas izmaksātāji izmaksā faktiskajiem īpašniekiem – fiziskajām personām kas ir Latvijas rezidenti. Pēc Līgumā minētā pārejas perioda beigām, arī Džersija sniegs Latvijai Līgumā noteikto informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kas ir Latvijas rezidenti - fiziskās personas, izmaksātajiem uzkrājumu ienākumu maksājumiem. Līdz ar to tiks nodrošinātas labākas iespējas uzlikt nodokļus Latvijas rezidentu ārpus Latvijas gūtajiem uzkrājumu ienākumu ienākumiem, kas nav iespējams, ja ar attiecīgo valsti vai teritoriju nav noslēgts atbilstošs līgums.
3. Sociālo seku izvērtējums		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
			(tūkst. latu)
Rādītāji			Kārtējais gads			Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1			2			3		4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.					Nav nepieciešams izdot papildus normatīvos aktus.
2. Cita informācija
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Normatīvais akts ir nepieciešams, lai Latvija izpildītu Direktīvas ieviešanai nepieciešamās prasības attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes atkarīgajām teritorijām Džersiju, Gērnsiju un Menas salu.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju				Eiropas Savienības 2003.gada 3.jūnija Padomes Direktīva 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli. Council Directive 2003/48/EC of 3 June 2003 on taxation of savings income in the form of interest payments Official Journal L 157 , 26/06/2003 P. 0038 - 0048
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)			Komentāri
Starptautiskā līguma starp Latvijas Republiku un Džersiju par uzkrājumu ienākumu aplikšanu ar nodokli projekta 1.līdz 17.pants.	Eiropas Savienības 2003.gada 3.jūnija Padomes Direktīvas 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, 2,3,4,5,6,7,8,9,10,11, 12,13,14,15,16 un 17.pants			Atbilst			Līgums tiek noslēgts, lai nodrošinātu Direktīvas 17.panta noteikumu izpildi, kas paredz, ka Latvijai ir jānoslēdz attiecīgie līgumi, lai nodrošinātu Direktīvas noteikumiem līdzvērtīgu pasākumu izpildi attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes atkarīgajām teritorijām: Džersiju, Gērnsiju un Menas salu.
5. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas				Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				Nav zināms.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis				Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas				Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta atbilstoši pašreizējās nodokļu administrācijas funkcijām. Informācijas apmaiņu veiks un nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu administrēs Valsts ieņēmumu dienests.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Pēc apstiprināšanas Saeimā Līguma teksts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un par tās spēkā stāšanos Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo				Normatīvā akta projekts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija

Ministrs O.Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
V.Andrējeva	E.Strazdiņa	M.Radeiko	A.Birums

15.02.2004. 12:15

1292

A.Birums

7095520, Andrejs.Birums@fm.gov.lv